Ministru kabineta
rīkojums Nr.129
Rīgā 2014.gada 26.martā (prot. Nr.7
42.§)
Par Elektromobilitātes attīstības
plānu 2014.-2016.gadam
1. Atbalstīt Elektromobilitātes attīstības plānu
2014.-2016. gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju
plāna īstenošanā.
3. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts
budžeta, lai 2015. gadā un turpmākajos gados nodrošinātu
pasākumu īstenošanu atbilstoši elektromobilitātes atbalsta
politikas ieviešanas rīcības virzieniem, izskatīt Ministru
kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2015. gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un
2017. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar
visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem
jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši attiecīgā gada valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
4. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Pārresoru
koordinācijas centru sagatavot un satiksmes ministram iesniegt
noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos
ziņojumus:
4.1. līdz 2015. gada 1. jūlijam - plāna
īstenošanas starpposma novērtējumu;
4.2. līdz 2017. gada 1. jūlijam - plāna
īstenošanas gala ietekmes ziņojumu, ietverot priekšlikumus
elektromobilitātes attīstībai turpmākajos gados.
Ministru prezidente Laimdota
Straujuma
Satiksmes ministrs Anrijs
Matīss
(Ministru kabineta
2014.gada 26.marta
rīkojums Nr.129)
Elektromobilitātes attīstības
plāns 2014.-2016.gadam
(kopsavilkums)
Latvijas Elektromobilitātes attīstības plāns
2014.-2016. gadam (turpmāk - plāns) izstrādāts saskaņā
ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra sēdes
protokollēmuma (prot. Nr. 70 42. § 2. punkts)
"Informatīvais ziņojums "Par elektromobilitātes
koordinācijas centra izveides nepieciešamību""
2. punktu, kas paredz Satiksmes ministrijai kopīgi ar
Pārresoru koordinācijas centra ekspertiem iesniegt izskatīšanai
Ministru kabinetā plāna projektu atbilstoši Nacionālajā
attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteiktajiem
virzieniem.
1. Situācijas raksturojums
Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un
ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī
ietver elektrotransportlīdzekļu (videi draudzīgi
transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru)
(turpmāk - ETL) segmentu un to uzlādes infrastruktūru, kā
rezultātā tiek samazināts siltumnīcas efekts, tai skaitā
samazināti CO2 un citi kaitīgie izmeši, apkārtējās
vides trokšņu līmenis, tajā pašā laikā saglabātas fosilās
degvielas rezerves.
1.1. Elektromobilitātes atbalsta
nepieciešamība
Trīs galvenie iemesli, kādēļ Latvijai nepieciešams sniegt
atbalstu elektromobilitātes attīstībai, ir šādi:
• Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas
transporta jomas radīšanai;
• Latvijas energoneatkarības palielināšana;
• piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu
samazināšana.
Iekšdedzes motoru transportlīdzekļu industrija ir
nostiprinājusies pēdējo 100 gadu laikā, un tajā iekļūt
jauniem uzņēmumiem ir gandrīz neiespējami. Savukārt
elektrotransportlīdzekļu ražošanā vēl nav izteiktas konkurences
un ir transportlīdzekļu mezgli, kuriem pašlaik pasaulē ir tikai
viens vai daži piegādātāji - tas rada jaunas iespējas iekļūt
miljardiem euro vērtā industrijā, kas stāsies iekšdedzes
transportlīdzekļu industrijas vietā tuvāko 30 gadu laikā.
Apzinoties to, pasaules valstis veic aktīvus uzņēmējdarbības
atbalsta pasākumus, lai kļūtu par vadošajām šajā topošajā
elektromobilitātes jomā. Līdz šim elektromobilitātes attīstībā ir
ieguldījušas vai tuvākajā laikā plāno ieguldīt ASV - piecus
miljardus dolāru, Ķīna - vairāk nekā vienu miljardu
euro, Vācija - vienu miljardu euro,
Lielbritānija - 800 miljonus euro,
Francija - 400 miljonus euro.
Veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir sevišķi svarīgi,
ņemot vērā, ka Latvija ir 25. vietā Eiropā inovāciju
jomā1 un inovācijas ir nākotnes konkurētspējas
stūrakmens.
Energoneatkarība ir jebkuras valsts stratēģiskā prioritāte.
Kaut arī pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir kļuvusi enerģētiski
neatkarīgāka (kopējais importētās enerģijas apjoms ir
samazinājies no 88,9 % 1990. gadā līdz 59,1 %
2011. gadā2), NAP2020 paredz palielināt Latvijas
energoneatkarību no 41,6 % 2010. gadā līdz 44,1%
2020. gadā3. Transporta sektorā Latvijas
energoatkarība ir lielāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas
transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97 % sastāda fosilā
enerģija, kura 100 % apjomā tiek importēta. Transporta
nodrošināšanai Latvija ik gadus importē fosilo degvielu vairāk
nekā pusmiljarda latu apmērā, tādējādi radot ārējās tirdzniecības
deficītu 6,5 % apmērā4. Kvantitatīvā izteiksmē
fosilās degvielas patēriņš Latvijā pārsniedz 1,1 miljonu
tonnu gadā. Pie pašreizējām mazumtirdzniecības cenām tas veido
vairāk nekā vienu miljardu latu (1,42 miljardi euro), ko
Latvijas iedzīvotāji ir samaksājuši par importēto fosilo
degvielu, turklāt importētās degvielas cenas Latvija nevar
ietekmēt un līdz ar to Latvijas ekonomika ir stratēģisku resursu
jomā pilnībā atkarīga no naftas eksportētājvalstīm.
Kopumā CO2 izmešu ziņā Latvijā beidzamo gadu laikā
ir panākts progress. Būtiskākais CO2 izmešu apjoms ir
Rīgā. Rīgā ir samazinājies kopējais CO2 izmešu apjoms
par 50 %, salīdzinot ar 1990. gadu, - no 4,2 līdz
2,3 miljoniem tonnu CO2, tomēr redzams, ka izmeši
no transporta ir palielinājušies un sasnieguši 37 % no
kopējā CO2 izmešu apjoma, kļūstot par lielāko izmešu
avotu ar 860 tūkstošiem tonnu CO2. Viens no veidiem,
kā samazināt CO2 izmešu apjomu transportā, ir
elektromobilitātes attīstība, izmantojot atjaunojamos
energoresursus. NAP2020 paredz veidot atbalsta programmas
pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem transporta sektorā un
nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī
atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski
izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošana.
1.2. ES elektromobilitātes
politika un prasības elektromobilitātes atbalstam ES
dalībvalstīs
Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta
telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta
sistēmu" tika aicināts novērst transporta nozares atkarību
no naftas un noteikts mērķis līdz 2050. gadam par 60 %
samazināt transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Tāpēc
Eiropas Komisija uzņēmās izstrādāt ilgtspējīgu alternatīvo
degvielu stratēģiju, kā arī attīstīt atbilstošu
infrastruktūru.
Eiropas Komisija 2013. gada 25. janvārī nāca klajā
ar jaunu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šajā
direktīvas priekšlikumā ir noteiktas prasības valsts politiskā
regulējuma izstrādei attiecībā uz alternatīvo degvielu tirgus
attīstību un alternatīvo degvielu infrastruktūras minimuma
attīstīšanu, tostarp kopēju tehnisko specifikāciju ieviešanu.
Direktīvas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt alternatīvo
degvielu infrastruktūras attīstīšanu un šīs infrastruktūras
kopējo tehnisko specifikāciju ieviešanu Eiropas Savienībā.
Vienlaikus priekšlikums identificē iespējamās darbības, lai
stimulētu alternatīvās degvielas izmantošanu un nodrošinātu
rūpniecību, sabiedrisko sektoru un patērētājus ar skaidru un
saskaņotu redzējumu par alternatīvās degvielas tirgus
attīstību.
Priekšlikums paredz, ka katrai dalībvalstij jānodrošina
minimālais elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits, no
kuriem 10 % būtu publiski pieejami. Jāievieš arī kopīgas
tehniskās specifikācijas saskarnēm starp uzlādes punktiem un
transportlīdzekļiem, kā arī krasta elektroenerģijas
nodrošināšanai ūdens transportlīdzekļiem.
2. Piedāvātais risinājums
2.1. Plāna sasniedzamie
rezultāti
Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides
aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanu, enerģētiku,
uzņēmējdarbību, transportu. Līdz ar to elektromobilitātei ir vērā
ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Lai
veicinātu elektromobilitātes attīstību, plāns paredz konkrētus
atbalsta politikas virzienus attiecībā uz svarīgākajiem tās
elementiem: ETL izplatība, uzlādes staciju tīkla izbūve, atbalsts
inovatīvu produktu izstrādei, kā arī sabiedrības izglītošana un
informācijas pieejamības nodrošināšana par elektromobilitāti.
Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku,
kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk un tīrāka enerģija,
labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā
ietekme uz vidi, plāna mērķis ir mazināt Latvijas transporta
sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot tās efektivitāti,
nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu
un izmantošanu Latvijas transporta nozarē.
Pēc NAP prioritātēm plānam ir jāsasniedz trīs galvenie
rezultāti:
• Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas
transporta jomas radīšanai;
• Latvijas energoneatkarības palielināšana;
• piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu
samazināšana.
2.2. Galvenie elektromobilitātes
ieviešanas principi
Izstrādājot elektromobilitātes atbalsta politiku, tā tiek
balstīta uz šādiem pamatprincipiem:
• finansiālā pamatotība:
• princips "lietotājs maksā" un "piesārņotājs
maksā";
• prioritāte izglītojošām un nefinanšu atbalsta
aktivitātēm;
• Eiropas Savienības finansējuma izmantošana;
• progresivitāte:
• prioritāte ir atbalsts vietējo tehnoloģiju un ražojumu
izstrādei;
• izveidojamā sistēma tiks balstīta uz pasaules labākajiem
piemēriem un jaunākajām tehnoloģijām;
• sadarbība:
• sabiedrības iesaistīšana (informācijas un izglītošanas
pasākumi);
• sadarbība ar uzņēmumiem (elektromobilitātes infrastruktūras
izstrādē, tehnoloģiju izstrādē).
• atvērtība un vienlīdzība:
• Latvijas ETL uzlādes infrastruktūra tiks izveidota uz
atvērta koda lādēšanas punktu protokola (OCPP) bāzes, lai
novērstu atkarību no viena iekārtu ražotāja un piegādātāja;
• atbilstoši alternatīvās degvielas infrastruktūras direktīvas
projekta prasībām Latvijas elektromobilitātes sitēmai jānodrošina
vienlīdzīga attieksme pret visiem industrijas dalībniekiem,
nodrošinot, ka ikviens ETL lietotājs var lietot jebkuru uzlādes
staciju neatkarīgi no tā, kura operatora klients viņš ir.
2.3. Elektromobilitātes politikas
īstenošana
Latvijas elektromobilitātes politikas ieviešanā ir paredzēti
četri galvenie darbības virzieni un 38 aktivitātes.
Galvenie darbības virzieni ir:
• atbalsts zinātnei un inovatīvu produktu izstrādei;
• ETL uzlādes infrastruktūras izveide;
• ETL iegādes stimulēšana;
• adminstratīvās kapacitātes stiprināšana un informatīvie
pasākumi.
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide ir
viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic, lai būtu iespējama
elektromobilitātes attīstība.
Latvijā ir paredzēts ieviest divu līmeņu uzlādes
infrastruktūru:
1) nacionālā līmeņa infrastruktūru, kas būtu vienota,
atvērta tipa ātrās uzlādes infrastruktūra visā Latvijas
teritorijā, un to paredzēts īstenot par ERAF piesaistītajiem
līdzekļiem. Nacionālo infrastruktūru paredzēts būvēt uz TEN-T
ceļiem un Latvijas apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits
pārsniedz 5000 iedzīvotāju;
2) vietējā līmeņa infrastruktūru, kuras izveidei
paredzētas sadarbības programmas ar pašvaldībām uzlādes punktu
izvietošanai ielas malās, pašvaldībām piederošās stāvvietās un
pie publiskajām ēkām, kā arī sadarbības programmas ar uzņēmējiem
infrastruktūras izveidei pie veikaliem, restorāniem u. c.
Pamatuzdevumi Latvijas ETL uzlādes infrastruktūras izveidē ir
šādi:
• veikt nacionālā uzlādes staciju tīkla izpēti un uzlādes
staciju vietu noteikšanu;
• veikt nacionālā uzlādes staciju tīkla izbūvi;
• izveidot ETL uzlādes infrastruktūras tīkla klīringa centru
un veikt klīringa centra funkcijas starp Latvijas un citu valstu
uzlādes tīkla operatoriem;
• nodrošināt operatoru vadības sistēmu savietojamību ar
Latvijā uzstādāmajiem uzlādes punktiem.
Atbalstu zinātnei un inovatīvo produktu izstrādei
elektromobilitātes jomā ir paredzēts organizēt, nodrošinot
sadarbību starp Latvijas zinātniskajām un izglītības institūcijām
un ražojošajiem uzņēmumiem.
ETL iegādes stimulēšanai ir paredzēts veikt pasākumus, ņemot
vērā Latvijas ierobežotās budžeta iespējas, tāpēc ir likts
uzsvars uz aktivitātēm, kurām nav nepieciešami tieši finanšu
ieguldījumi:
• nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL;
• nodokļu politikas maiņa, palielinot tos piesārņojošiem
transportlīdzekļiem;
• ETL lietošana publiskā transporta joslās;
• ETL bezmaksas stāvēšana publiskajās stāvvietās;
• ETL bezmaksas lietošanas tiesības maksas zonās vai
"tīrajās zonās" (nākotnē).
Tiešais finanšu atbalsts ir paredzēts kā hronoloģiski pēdējā
aktivitāte, jo tam ir īstermiņa efekts un, kā to rāda Igaunijas
pieredze, tas nav efektīvākais, ja nav īstenoti pārējie pasākumi
- it sevišķi, ja nav vispārpieejamas ETL uzlādes
infrastruktūras.
2.4. Elektromobilitātes
organizācija
Par elektromobilitātes jomu Latvijā ir atbildīga Satiksmes
ministrija. Tās funkcijās ietilpst:
• izstrādāt elektromobilitātes politiku;
• organizēt un koordinēt elektromobilitātes politikas
īstenošanu;
• izstrādāt attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību aktu un
politikas plānošanas dokumentu projektus.
Izstrādātās Latvijas elektromobilitātes politikas ieviešanai
ir paredzēts veidot Elektromobilitātes vadības un koordinācijas
institūciju (EVKI). EVKI pienākumos ietilpst:
• sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt
priekšlikumus jomu reglamentējošo tiesību aktu un politikas
plānošanas dokumentu izstrādei, tai skaitā, balstoties uz iegūto
pieredzi, iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus
nepieciešamajām atbalsta programmām;
• nodrošināt normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas
plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanu, tai
skaitā:
• nodrošināt Latvijas nacionālās uzlādes infrastruktūras
izveidošanu;
• sadarboties ar pašvaldībām un komercsabiedrībām
infrastruktūras ieviešanā, nodrošinot tehnisko un atbalsta
programmatūras bāzi;
• izstrādāt Latvijas elektromobilitātes tehniskos standartus
atbilstoši standartu normām un nodrošināt to ieviešanu, lai
panāktu visu Latvijas uzstādīto uzlādes sistēmu efektīvu
savietojamību vienotā tīklā;
• veikt ETL zaļās enerģijas sertifikātu izmantošanas reģistra
uzturēšanu.
Plānā ir izvērtēti trīs pasaules praksē novērotie EVKI
darbības modeļi un ieteikts Latvijā īstenot dalīto funkciju
modeli kā vispiemērotāko Latvijas situācijai un atbilstošu Valsts
pārvaldes iekārtas likumam.
Dalīto funkciju modelis paredz nodalīt elektromobilitātes
ieviešanas funkcijas no atbalsta (grantu izsniegšanas un to
kontroles) funkcijām. Šajā modelī elektromobilitātes atbalsta
funkcijas, tai skaitā grantu administrēšanu, varētu veikt
Satiksmes ministrija, bet elektromobilitātes ieviešanas funkcijas
- valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības
direkcija" (turpmāk - CSDD).
Šis modelis Latvijai ir vispiemērotākais, jo valsts
institūcijām ir pieredze un resursi atbalsta funkciju (grantu
administrēšanas un nozares kontroles) nodrošināšanai, taču nav
elektromobilitātes speciālistu. Šādi speciālisti ar pieredzi
elektromobilitātes jautājumos ir sabiedriskajās organizācijās
(piemēram, Latvijas Energoefektivitātes asociācija, Latvijas
zaļais klasteris, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība),
savukārt CSDD uztur un nodrošina valsts transportlīdzekļu un to
vadītāju reģistru (turpmāk - reģistrs), kurā ir informācija par
visiem satiksmē esošajiem Latvijā reģistrētajiem
transportlīdzekļiem, kas ļautu ātri un viegli nodrošināt ETL
uzskaiti, samazinot administrēšanas izmaksas. Tāpat CSDD jau
šobrīd nodrošina datu apmaiņu ar citu valstu attiecīgajiem
reģistriem. Deleģējot EVKI funkcijas CSDD, varētu samazināt
valsts administratīvās funkcijas un izmantot esošo reģistru ETL
uzskaites nodrošināšanai.
3. Plāna
finansējums
Paredzamais plāna finansējuma kopsavilkums pa mērķa virzieniem
ir parādīts tabulā
Elektromobilitātes attīstības plāna 2014.-2016. gadam
finansējuma sadalījums
(milj. EUR)
Elektromobilitātes atbalsta
virziens
|
Finansējums kopā
|
Publiskais finansējums
|
Privātais un pašvaldību
līdzfinansējums2
|
ES fondi
|
valsts
budžets5
|
KPFI1
|
1. Inovācija, pētījumi, attīstība |
10,7* |
7,04* |
1,7* |
0,0* |
2,0* |
2. Administratīvās kapacitātes stiprināšana un
informatīvie pasākumi |
0,7 |
0,0 |
0,7 |
0,0 |
0,0 |
3. ETL
uzlādes infrastruktūras izveide |
13,09 |
7,093 |
3,2 |
1,7 |
1,1 |
4. ETL
iegādes stimulēšana |
5,4 |
0,0 |
0,1 |
3,3 |
2,0 |
KOPĀ
|
29,99 |
14,09 |
5,7 |
5,0 |
5,2 |
Piezīmes.
1 VARAM administrētais Klimata pārmaiņu
finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss
"Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta
sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras
ieviešanai".
2 Pašvaldību līdzfinansējums uz brīvprātības
principu pamata, ja pašvaldības vēlas, saņemot valsts
līdzfinansējumu, uzstādīt ETL uzlādes stacijas vai iegādāties
ETL.
3 ES fondu 2014.-2020. plānošanas periodā
atbalsts Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros indikatīvi
plānots 7,09 milj. euro apmērā, atbalstot
elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras un to vadības
operatoru centra izveidi.
4 ERAF finansējums Kompetenču centru
programmas turpinājumam atbilstoši nākamajā ES struktūrfondu
plānošanas periodā (2014.-2020.) izstrādātajiem noteikumiem.
Uzņēmumi atbalsta saņemšanai varēs pretendēt vispārējā konkursa
kārtībā EM aktivitāšu programmās atbilstoši nākamajā ES
struktūrfondu plānošanas periodā (2014.-2020.) izstrādātajiem
noteikumiem.
5 2014. gadā nav nepieciešami
papildu izdevumi no valsts budžeta. Jautājumu par papildu
līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta elektromobilitātes
atbalsta politikas ieviešanas rīcības virzienu pasākumu
nodrošināšanai 2015. gadā un turpmākajos gados izskata
Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu
2015. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta
ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam sagatavošanas un
izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts
iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši
attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.
* Rādījums ir indikatīvs.
1 Eiropas Komisijas Inovāciju ziņojums Innovation
Union Scoreboard 2013 http://www.proinno-europe.eu/metrics
2 Eurostat: Energy transport and Environment
Indicators 2012.edition ISSN 1725-4566
3 NAP 2020 [198]
4 LR Centrālā statistikas pārvalde www.csb.lv
Satiksmes ministrs Anrijs
Matīss