Ārlietu
ministrijas informācija
Rīgā 2014.gada 7.februārī
Par līgumu spēkā stāšanos
Ārlietu ministrija informē, ka:
1) 2014.gada 31.janvārī stājās spēkā Latvijas Republikas
valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par sadarbību
civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā
(parakstīts Maskavā 2013.gada 21.novembrī, apstiprināts ar
2013.gada 8.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1088);
2) 2014.gada 4.februārī stājās spēkā Latvijas Republikas
valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par
Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu (parakstīts
Vitebskā 2013.gada 10.aprīlī, ratificēts Saeimā 2013.gada
31.oktobrī, publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas
Vēstnesis" 2013.gada 21.novembrī, Nr.227).
Ārlietu ministrijas Juridiskā
departamenta direktore I.Mangule
Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas valdība,
turpmāk dēvētas par Pusēm,
ņemot vērā, ka Latvijas Republika un Krievijas Federācija ir
Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta
parakstīšanai Čikāgā 1944.gada 7.decembrī, turpmāk dēvētas par
Konvenciju, dalībvalstis,
ņemot vērā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas
(ICAO) standartus un ieteikto praksi, kas attiecas uz valstu,
kurām ir kopēja robeža, meklēšanas un glābšanas dienestu
sadarbību,
apzinoties vitāli svarīgo nozīmi, kāda var būt palīdzībai, kas
ātri tiek sniegta nelaimē cietušiem cilvēkiem,
ir vienojušās par sekojošo:
1. pants
Šā Līguma nolūkiem tiek izmantoti termini un jēdzieni, kas
iekļauti Konvencijas 12.pielikuma 1.nodaļā.
2. pants
1. Meklēšanas un glābšanas pasākumu organizēšanu un veikšanu
saskaņā ar šo Līgumu nodrošina Puses. Minēto pasākumu
organizēšana un veikšana notiek pamatojoties uz Konvencijas
12.pielikumu un Starptautiskās jūras organizācijas un
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izstrādāto
Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas
rokasgrāmatu.
2. Šis Līgums neregulē jūras meklēšanas un glābšanas pasākumu
organizēšanas un veikšanas jautājumus.
3. pants
1. Puses uzskata robežu starp kaimiņvalstu teritorijām kā
robežu starp to meklēšanas un glābšanas rajoniem. Meklēšanas un
glābšanas rajonu norobežošana neattiecas uz jebkādu abu Pušu
valstu robežas delimitāciju un nenodara tām kaitējumu.
2. Katra Puse nodrošina, ka tās meklēšanas un glābšanas rajonā
atrodas aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesti (turpmāk -
meklēšanas un glābšanas dienesti). Šie dienesti nodrošina dežūru
visu diennakti.
3. Kompetentās institūcijas, kuras ir atbildīgas par šā Līguma
īstenošanu, ir:
Latvijas Republikas Pusei - Latvijas Republikas Satiksmes
ministrija vai jebkura persona vai institūcija, kas ir pilnvarota
veikt funkcijas, kuras pašlaik veic šī ministrija;
Krievijas Federācijas Pusei - Krievijas Federācijas Transporta
ministrija vai jebkura persona vai institūcija, kas ir pilnvarota
veikt funkcijas, kuras pašlaik veic šī ministrija.
4. Puses pa diplomātiskiem kanāliem paziņo viena otrai par
izmaiņām, kas attiecas uz kompetentajām institūcijām, kuras ir
atbildīgas par šā Līguma izpildi.
4. pants
Meklēšanas un glābšanas pasākumi Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas teritorijā tiek veikti saskaņā ar
attiecīgās Puses valsts normatīvajiem aktiem.
5. pants
1. Ja vienas Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienests
saņem paziņojumu par aviācijas negadījumu vai incidentu otras
Puses valsts meklēšanas un glābšanas rajonā, šis dienests par šo
aviācijas negadījumu vai incidentu nekavējoties informē otras
Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienestu.
2. Ja vienas Puses valsts meklēšanas un glābšanas dienestam
radusies nepieciešamība pēc otras Puses valsts meklēšanas un
glābšanas dienesta palīdzības, minētā Puse var lūgt tādu
palīdzību. Šajā gadījumā palīdzību lūgusī Puse veic visus
pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku šīs otras Puses
meklēšanas un glābšanas spēku un līdzekļu iekļūšanu tās valsts
teritorijā. Turpmākos pasākumus sadarbojoties veic abu Pušu
meklēšanas un glābšanas dienesti.
3. Palīdzība jebkurai personai, kura ir briesmās, tiek sniegta
neatkarīgi no šīs personas valsts piederības vai statusa, vai arī
no apstākļiem, kādos šā persona tika atrasta.
4. Katra Puse apņemas informēt otru Pusi par visiem
nopietnajiem incidentiem, kas tās meklēšanas un glābšanas rajonā
notikuši ar šīs otras Puses valstī reģistrētajiem civilajiem
gaisa kuģiem, un par veiktajiem pasākumiem.
5. Katra Puse informē otras Puses valsts diplomātisko vai
konsulāro pārstāvniecību par šīs otras Puses valsts izdzīvojušo
pilsoņu un/vai pastāvīgo iedzīvotāju izglābšanu vai bojā gājušo
pilsoņu un/vai pastāvīgo iedzīvotāju atrašanu. Informācija tiek
nodota nekavējoties, norādot (ja iespējams) uzvārdu, vārdu,
dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, pases numuru, kā arī ziņas
par izglābto personu veselības stāvokli un atrašanās vietu vai
par bojā gājušo personu mirstīgo atlieku atrašanās vietu.
6. pants
1. Puses nostiprina sadarbību starp savu valstu meklēšanas un
glābšanas dienestiem. Šāda sadarbība ietver kopējas meklēšanas un
glābšanas apmācības, regulāras starpvalstu sakaru kanālu
pārbaudes, abpusējas meklēšanas un glābšanas ekspertu vizītes, kā
arī apmaiņu ar meklēšanas un glābšanas informāciju un
pieredzi.
2. Pušu valstu kompetentās institūcijas izstrādā un noslēdz
darba vienošanos par sadarbību šā Līguma īstenošanai.
3. Lai izskatītu un izlemtu jautājumus par praktisko sadarbību
šā Līguma ietvaros, Pušu valstu kompetentās institūcijas, kad
nepieciešams (bet ne retāk kā vienu reizi gadā), rīko tikšanās
pēc kārtas Latvijas Republikā un Krievijas Federācijā.
7. pants
1. Lai savlaicīgi sniegtu palīdzību gaisa kuģiem, kuri ir
briesmās vai kuri ir cietuši nelaimes gadījumā, darbojas
starptautiskie nelaimes, steidzamības, brīdinājuma signāli un
signāli, kurus lieto meklēšanas un glābšanas pasākumos.
2. Meklēšanas un glābšanas pasākumu veikšanai paredzētajos
gaisa kuģos uzstādāmo tehnisko līdzekļu sarakstu nosaka saskaņā
ar katras Puses valsts normatīvajiem aktiem.
8. pants
Katra Puse patstāvīgi sedz zaudējumus, kuri rodas šā Līguma
ietvaros veicot meklēšanas un glābšanas pasākumus tās meklēšanas
un glābšanas rajonā.
9. pants
Šis Līgums neskar katras Puses tiesības un pienākumus, kuri
izriet no citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir
Latvijas Republika un Krievijas Federācija.
10. pants
Jebkuru Pušu strīdu, kas radies sakarā ar šā Līguma
interpretāciju vai piemērošanu, tiešu sarunu ceļā risina Pušu
valstu kompetentās institūcijas. Ja kompetentās institūcijas
nevienojas, strīdu risina diplomātiskā ceļā.
11. pants
Šajā Līgumā pēc abu Pušu savstarpējas vienošanās var izdarīt
grozījumus, kurus noformē kā atsevišķus protokolus.
12. pants
Šis Līgums un jebkuri tā grozījumi tiek reģistrēti
Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā.
13. pants
Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un stājas spēkā
dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais
rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas valsts
iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos
spēkā.
14. pants
1. Katra Puse jebkurā laikā var paziņot otrai Pusei par savu
lēmumu pārtraukt šo Līgumu.
2. Šis Līgums tiek izbeigts divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad
otra Puse saņēmusi šādu paziņojumu, ja pirms šā termiņa beigām
Puses nevienojas par ko citu.
Parakstīts Maskavā, 2013.gada 21.novembrī divos eksemplāros,
katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz
autentiski.
Latvijas Republikas
valdības vārdā
Edgars Rinkēvičs
|
Krievijas Federācijas
valdības vārdā
Maksims Sokolovs
|