Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Likums "Par Līgumu par
Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu"
1.pants. 2012.gada 2.februārī parakstītais Līgums par
Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (turpmāk - Līgums) ar
šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts, ievērojot Eiropas
Stabilitātes mehānisma Valdes (turpmāk - Valde) 2012.gada
8.oktobra rezolūciju Nr.11 "Maksimālā aizdošanas apjoma
noteikšana" (turpmāk - Rezolūcija Nr.11) un Līguma
pielāgojumus, kas veikti tiešā saistībā ar Latvijas Republikas
pievienošanos un izstrādāti saskaņā ar Līguma 44.pantu, un
apstiprināti ar Valdes 2013.gada 23.oktobra rezolūciju Nr.3
"Par korekcijām Līgumā, kādas tieši izriet no Latvijas
pievienošanās" (turpmāk - Līguma pielāgojumi).
2.pants. Latvijas Republika apņemas uzskatīt par sev
saistošiem saskaņā ar Līguma 44.pantu izstrādātos un ar Valdes
2013.gada 23.oktobra rezolūciju Nr.2 "Latvijas Republikas
pievienošanās pieteikuma un ar to saistīto sīki izstrādāto
tehnisko noteikumu apstiprinājums" apstiprinātos sīki
izstrādātos tehniskos noteikumus saistībā ar Latvijas Republikas
pievienošanos (turpmāk - Tehniskie noteikumi).
3.pants. Latvijas Republika apņemas uzskatīt par sev
saistošu 2012.gada 27.septembrī Briselē parakstīto Deklarāciju
par Eiropas Stabilitātes mehānismu (turpmāk - Deklarācija).
4.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē
Finanšu ministrija. Latvijas pārstāvību Valdē un Direktoru padomē
nosaka atsevišķs likums.
5.pants. Līgums stājas spēkā tā 48.panta 3.punktā
noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo
oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
6.pants. Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu
"Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma
Valdē un Direktoru padomē". Līdz ar likumu izsludināms
Līgums, Rezolūcija Nr.11, Līguma pielāgojumi, Deklarācija, kā arī
Tehniskie noteikumi latviešu valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 30.janvārī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Rīgā 2014.gada 10.februārī
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā
Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika,
Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika,
Kipras Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Malta, Nīderlandes
Karalisti, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas
Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika
("eurozonas dalībvalstis" vai "ESM
dalībnieces");
APŅĒMUŠĀS nodrošināt eurozonas finansiālo stabilitāti;
ŅEMOT VĒRĀ 2011. gada 25. martā pieņemtos Eiropas Padomes
secinājumus par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu;
TĀ KĀ:
(1) 2010. gada 17. decembrī Eiropas Padome vienojās par
nepieciešamību eurozonas dalībvalstīm nodibināt pastāvīgu
stabilitātes mehānismu. Šis Eiropas Stabilitātes mehānisms
("ESM") pārņems uzdevumus, ko pašreiz izpilda Eiropas
Finanšu stabilitātes instruments ("EFSI") un Eiropas
Finanšu stabilizēšanas mehānisms ("EFSM"), sniedzot
finansiālu palīdzību, kur tāda ir nepieciešama, eurozonas
dalībvalstīm.
(2) 2011. gada 25. martā Eiropas Padome pieņēma Lēmumu
2011/199/ES, ar ko groza līguma par Eiropas Savienības darbību
136. pantu attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru
naudas vienība ir euro1, papildinot 136. pantu ar šādu
rindkopu: "Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var
izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti
vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas
nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo
mehānismu piemēros stingrus nosacījumus".
(3) Nolūkā palielināt finansiālās palīdzības efektivitāti un
novērst finanšu risku izplatīšanos, to dalībvalstu vadītāji vai
premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, 2011. gada
21. jūlijā vienojās par "[ESM] elastīguma palielināšanu
saistībā ar atbilstīgiem nosacījumiem".
(4) Eiropas Savienības tiesiskās bāzes, integrētas
makroekonomikas uzraudzības, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes
pakta, makroekonomiskās nelīdzsvarotības tiesiskās bāzes un
Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības noteikumu stingrai
ievērošanai būtu jāsaglabā sava nozīme kā pirmajai aizsardzības
līnijai pret eurozonas stabilitāti ietekmējošām uzticības
krīzēm.
(5) 2011. gada 9. decembrī to dalībvalstu vadītāji un
premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, vienojās par
virzību uz spēcīgāku ekonomisko savienību, tostarp jaunā fiskālā
kompakta un pastiprinātas ekonomiskās politikas saskaņošanas
ieviešanu ar starptautiska nolīguma - Līguma par stabilitāti,
koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā
("TSCG") - starpniecību. TSCG palīdzēs attīstīt ciešāku
saskaņošanu eurozonā nolūkā nodrošināt stabilu, likumīgu un
spēcīgu publisko finanšu pārvaldību un tādējādi vērsties pret
vienu no galvenajiem finansiālās nestabilitātes avotiem. Šis
līgums un TSCG viens otru papildina fiskālās atbildības un
solidaritātes veicināšanā Ekonomiskajā un monetārajā savienībā.
Ir atzīts un apstiprināts, ka finansiālās palīdzības piešķiršana
jauno programmu satvarā saskaņā ar ESM būs atkarīga no 2013. gada
1. marta, attiecīgajai ESM dalībvalstij ratificējot TSCG, un pēc
TSCG 3. panta 2. punktā minētā transponēšanas laikposma beigām,
izpildot minētā panta prasības.
(6) Spēcīgās savstarpējās saistības dēļ eurozonā dalībvalstu,
kuru naudas vienība ir euro, nopietni finansiālās stabilitātes
riski var apdraudēt eurozonas finansiālo stabilitāti kopumā.
Tādēļ ESM var sniegt atbalstu stabilitātes ziņā, pamatojoties uz
stingriem nosacījumiem atbilstīgi izvēlētajam finansiālās
palīdzības instrumentam, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu
visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti.
Sākotnējais maksimālais ESM aizdošanas apjoms ir noteikts EUR 500
000 miljonu apmērā, ietverot nenomaksāto EFSI stabilitātes
atbalstu. Tomēr pirms šā līguma stāšanās spēkā konsolidētā ESM un
EFSI maksimālais aizdošanas apjoms tiks izvērtēts atkārtoti.
Nepieciešamības gadījumā ESM Valde to palielinās saskaņā ar 10.
pantu, stājoties spēkā šim līgumam.
(7) Visas eurozonas dalībvalstis kļūs par ESM dalībniecēm. Pēc
pievienošanās eurozonai Eiropas Savienības dalībvalstij būtu
jākļūst par ESM dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem
atbilstīgi līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem.
(8) Sniedzot stabilitātes atbalstu, ESM ļoti cieši sadarbosies
ar Starptautisko Valūtas fondu ("SVF"). Aktīva SVF
līdzdalība tiks lūgta gan tehniskajā, gan finanšu līmenī. No
eurozonas dalībvalsts, kas lūdz finansiālu palīdzību no ESM, tiek
sagaidīts, ka tā ar līdzīgu lūgumu, kad vien iespējams, vērsīsies
arī pie SVF.
(9) Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru naudas vienība nav
euro ("dalībvalstis, kas neietilpst eurozonā ") un
kuras īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās stabilitātes atbalsta
operācijā eurozonas dalībvalstu labā, aicinās piedalīties ESM
sanāksmēs kā novērotājām, kad tiks apspriests šis stabilitātes
atbalsts un tā uzraudzība. Minētajām valstīm būs savlaicīgi
nodrošināta piekļuve visai informācijai, un to viedoklis tiks
pienācīgi ņemts vērā.
(10) 2011. gada 20. jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstu
valdību pārstāvji pilnvaroja šā līguma līgumslēdzējas puses lūgt
Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku ("ECB")
veikt šajā līgumā paredzētos uzdevumus.
(11) Eurogrupa 2010. gada 28. novembra paziņojumā izklāstīja,
ka standartizēti un identiski kopējas rīcības noteikumi
("KRN") tiks iekļauti eurozonas visu jauno valsts
obligāciju izlaišanas noteikumos tā, lai saglabātu tirgus
likviditāti. Pēc Eiropas Padomes 2011. gada 25. marta
pieprasījuma Ekonomikas un finanšu komiteja pabeidza darbu pie
sīki izstrādātu juridisko nolīgumu par KRN iekļaušanu eurozonas
valsts vērtspapīros.
(12) Saskaņā ar SVF praksi izņēmuma gadījumos apsver privātā
sektora iesaistīšanu atbilstīgā un proporcionālā veidā, ja
stabilitātes atbalsts tiek sniegts kopā ar nosacījumiem
makroekonomikas korekcijas programmas veidā.
(13) ESM līdzīgi kā SVF sniegs stabilitātes atbalstu ESM
dalībniecei, kad tās pastāvīgā piekļuve tirgus finansēšanai būs
vājināta vai pastāvēs tās pavājināšanās risks. To apsverot,
valstu vai valdību vadītāji ir paziņojuši, ka ESM aizdevumiem būs
priviliģētā kreditora statuss, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar SVF
aizdevumiem, vienlaikus apstiprinot, ka SVF priviliģētā kreditora
statuss prevalē pār ESM. Šis statuss būs spēkā, sākot no šā
līguma spēkā stāšanās datuma. Ja šā līguma parakstīšanas laikā
pastāvēs ESM finansiāla palīdzība ESM aizdevumu veidā saskaņā ar
kādu Eiropas finansiālās palīdzības programmu, ESM baudīs tādu
pašu prioritātes statusu kā visi pārējie saņēmējas ESM
dalībnieces aizņēmumi un saistības, izņemot SVF aizdevumus.
(14) Eurozonas dalībvalstis atbalstīs līdzvērtīgu ESM un citu
valstu kreditora statusu, kas aizdevumu piešķir divpusēji,
koordinācijā ar ESM.
(15) ESM aizdevuma nosacījumos dalībvalstīm, uz kurām attiecas
makroekonomikas korekcijas programma, tostarp valstīm, kuras
minētas šā līguma 40. pantā, ietver ESM finansēšanas un
pamatdarbības izmaksas, un šiem nosacījumiem būtu jāatbilst
aizdevuma nosacījumiem finanšu palīdzības instrumenta līgumos,
kas noslēgti starp EFSI, Īriju un Īrijas Centrālo banku no vienas
puses, un EFSI, Portugāles Republiku un Portugāles Banku, no
otras puses.
(16) Domstarpības par šā līguma izskaidrošanu un piemērošanu,
kādas rodas līgumslēdzēju pušu starpā vai starp līgumslēdzējām
pusēm un ESM, būtu jāpakļauj Eiropas Savienības Tiesas
jurisdikcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
("LESD") 273. pantu.
(17) Pēcprogrammas uzraudzību veiks Eiropas Komisija un
Eiropas Savienības Padome LESD 121. un 136. panta satvarā,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. NODAĻA
DALĪBA UN MĒRĶIS
1. PANTS
Nodibinājums un dalībnieki
1. Ar šo līgumu līgumslēdzējas puses savā starpā nodibina
starptautisku finanšu institūciju ar nosaukumu "Eiropas
Stabilitātes mehānisms" ("ESM").
2. Līgumslēdzējas puses ir ESM dalībnieces.
2. PANTS
Jauni dalībnieki
1. Dalība ESM ir atvērta visām citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm, sākot no Eiropas Savienības Padomes lēmuma stāšanās
spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības
darbību 140. panta 2. punktu, atceļot to izņēmuma statusu
attiecībā uz euro ieviešanu.
2. Jaunas ESM dalībnieces tiek uzņemtas ar tādiem pašiem
noteikumiem kā esošās ESM dalībnieces saskaņā ar 44. pantu.
3. Jauna dalībniece, kas pievienojas ESM pēc tā dibināšanas,
saņem akcijas ESM apmaiņā pret kapitāla ieguldījumu, ko aprēķina
saskaņā ar iemaksu atslēgu, kas paredzēta11. pantā.
3. PANTS
Mērķis
ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un sniegt stabilitātes
atbalstu, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam
finansiālās palīdzības instrumentam, to ESM dalībnieču labā, kas
piedzīvo smagas finanšu problēmas vai kam tādas draud, lai
nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās
dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Šajā nolūkā ESM ir tiesības
sagādāt līdzekļus, izlaižot finanšu instrumentus vai slēdzot
finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm,
finanšu iestādēm vai citām trešām personām.
2. NODAĻA
PĀRVALDĪBA
4. PANTS
Struktūra un balsošanas noteikumi
1. ESM ir Valde un Direktoru padome, kā arī rīkotājdirektors
un pārējais speciālais personāls, kādu var uzskatīt par
nepieciešamu.
2. Valdes un Direktoru padomes lēmumus pieņem, savstarpēji
vienojoties, ar kvalificētu balsu vairākumu vai vienkāršu balsu
vairākumu, kā norādīts šajā līgumā. Attiecībā uz visiem lēmumiem
ir jābūt 2/3 dalībnieku ar balsstiesībām kvorumam, pārstāvot
vismaz 2/3 no balsstiesībām.
3. Pieņemot lēmumu savstarpēji vienojoties, nepieciešama
balsojošo dalībnieku vienprātība. Atturēšanās no balsošanas
nekavē lēmuma pieņemšanu, savstarpēji vienojoties.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru
lieto gadījumos, kad gan Eiropas Komisija, gan ECB secina, ka
steidzama lēmuma nepieņemšana par finansiālās palīdzības
piešķiršanu vai ieviešanu, kā noteikts 13. līdz 18. pantā,
apdraudētu eurozonas ekonomisko un finansiālo ilgtspējību. Lēmuma
pieņemšanai, savstarpēji vienojoties Valdei, kā minēts 5. panta
6. punkta f) un g) apakšpunktā, un Direktoru padomei, minētās
ārkārtas procedūras gadījumā jābūt 85% kvalificētam balsu
vairākumam no derīgajām balsīm.
Izmantojot pirmajā daļā paredzēto ārkārtas procedūru, tiek
veikts pārskaitījums no rezerves fonda un/vai apmaksātā kapitāla
uz ārkārtas rezerves fondu, lai izveidotu speciālu buferi risku
segšanai, kādus rada minētajā ārkārtas procedūrā piešķirts
finansiālais atbalsts. Valde var pieņemt lēmumu par ārkārtas
rezerves fonda atcelšanu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz
rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu.
5. Lēmuma pieņemšanā ar kvalificētu balsu vairākumu ir
vajadzīgi 80% derīgo balsu.
6. Lēmuma pieņemšanā ar vienkāršu balsu vairākumu ir vajadzīgs
derīgo balsu vairākums.
7. Katras ESM dalībnieces balsstiesības, ko Valdē vai
Direktoru padomē īsteno tās ieceltā persona vai pēdējās
pārstāvis, ir līdzvērtīgas tai piešķirto akciju skaitam ESM
parakstītajā kapitālā, kā norādīts II pielikumā.
8. Ja kāda ESM dalībniece neiemaksā kādu daļu no nomaksājamās
summas attiecībā uz saviem pienākumiem saistībā ar apmaksātajām
akcijām vai kapitāla prasījumiem saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu
vai saistībā ar finansiālās palīdzības atlīdzināšanu saskaņā ar
16. vai 17. pantu, tāda ESM dalībniece nevar īstenot nevienu no
savām balsstiesībām tik ilgi, kamēr nav izpildīti minētie
pienākumi. Attiecīgi tiek pārrēķināti balsošanas sliekšņi.
5. PANTS
Valde
1. Katra ESM dalībniece ieceļ Valdes locekli un tā vietnieku.
Šādu iecelšanu amatā jebkurā laikā var atsaukt. Valdes loceklis
ir tās ESM dalībnieces valdības loceklis, kas atbild par
finansēm. Valdes locekļa vietniekam ir visas pilnvaras rīkoties
Valdes locekļa vārdā pēdējā prombūtnē.
2. Valde pieņem lēmumu, vai tās priekšsēdētājam ir jābūt
Eurogrupas prezidentam, kā minēts Līgumam par Eiropas Savienību
un LESD pievienotajā Protokolā (Nr. 14) par Eurogrupu, vai uz
divu gadu termiņu ievēlēt priekšsēdētāju un priekšsēdētāja
vietnieku no savu locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja
vietnieku var pārvēlēt. Bez kavēšanās organizē jaunas vēlēšanas,
ja tobrīdējais vadītājs vairs neieņem amatu, kas vajadzīgs, lai
tiktu izraudzīts par vadītāju.
3. Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par ekonomikas un
monetārajām lietām, un ECB prezidents, kā arī Eurogrupas
prezidents (ja viņš nav priekšsēdētājs vai kāds no vadītājiem)
var piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.
4. To dalībvalstu pārstāvji, kas neietilpst eurozonā un kas
īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās stabilitātes atbalsta
operācijā kādas eurozonas dalībvalsts labā, arī uzaicina
piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiks apspriests
šis stabilitātes atbalsts un tā uzraudzība.
5. Citas personas, tostarp iestāžu vai organizāciju, tādu kā
SVF, pārstāvjus Valde var uzaicināt apmeklēt sanāksmes kā
novērotājiem īpašos gadījumos.
6. Valde, savstarpēji vienojoties, pieņem šādus lēmumus:
a) atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu
atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu saskaņā ar 4.
panta 4. punktu;
b) izlaist jaunas akcijas ar citiem noteikumiem, nevis
ievērojot paritāti, saskaņā ar 8. panta 2. punktu;
c) veikt kapitāla prasījumus saskaņā ar 9. panta 1.
punktu;
d) mainīt parakstīto kapitālu un koriģēt ESM maksimālo
aizdošanas apjomu saskaņā ar 10. panta 1. punktu;
e) ņemt vērā iespējamu atslēgas atjauninājumu ECB kapitāla
parakstīšanai saskaņā ar 11. panta 3. punktu un veicamās izmaiņas
I pielikumā saskaņā ar 11. panta 6. punktu;
f) nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot ekonomikas
politikas nosacījumus, kā noteikts 13. panta 3. punktā minētajā
saprašanās memorandā, un noteikt instrumentu izvēli un
finansiālos noteikumus saskaņā ar 12. līdz 18. pantu;
g) piešķirt Eiropas Komisijai mandātu risināt sarunas saziņā
ar ECB par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar
katru finansiālo palīdzību, saskaņā ar 13. panta 3. punktu;
h) mainīt finansiālās palīdzības izcenojuma politiku un
izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar 20. pantu;
i) mainīt to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu,
kurus var izmantot ESM, saskaņā ar 19. pantu;
j) noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM saskaņā ar
40. pantu;
k) apstiprināt jaunu dalībnieču iesniegumus par līdzdalību
ESM, kā minēts 44. pantā;
l) veikt korekcijas šajā līgumā, kādi tieši izriet no jaunu
dalībnieču pievienošanās, tostarp izmaiņas, kādas jāizdara
kapitāla sadalījumā starp ESM dalībniecēm, un šāda sadalījuma
aprēķinus, kas tieši izriet no jaunas dalībnieces pievienošanās
ESM, saskaņā ar 44. pantu un
m) deleģēt Direktoru padomei šajā pantā uzskaitītos
uzdevumus.
7. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem šādus
lēmumus:
a) noteikt sīki izstrādātus jaunas dalībnieces pievienošanās
tehniskos noteikumus saskaņā ar 44. pantu;
b) noteikt, vai priekšsēdētājam ir jābūt Eurogrupas
prezidentam, vai arī Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja
vietnieks tiek ievēlēts ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar
2. punktu;
c) noteikt ESM darbību regulējošo dokumentu un Valdes un
Direktoru padomes reglamentu (tostarp tiesības veidot komitejas
un palīgstruktūras) saskaņā ar 9. punktu;
d) noteikt aktivitāšu sarakstu, kas nav saderīgas ar direktora
vai direktora vietnieka pienākumiem saskaņā ar 6. panta 8.
punktu;
e) iecelt rīkotājdirektoru un beigt tā amata pilnvaru laiku
saskaņā ar 7. pantu;
f) veidot citus fondus saskaņā ar 24. pantu;
g) lemt par pasākumiem, kādi jāveic, lai atgūtu parādu no ESM
dalībnieces, saskaņā ar 25. panta 2. un 3. punktu;
h) apstiprināt ESM gada pārskatus saskaņā ar 27. panta 1.
punktu;
i) iecelt Revidentu padomes locekļus saskaņā ar 30. panta 1.
punktu;
j) apstiprināt ārējos revidentus saskaņā ar 29. pantu;
k) atcelt Valdes priekšsēdētāja, locekļa, locekļa vietnieka,
direktora, direktora vietnieka vai rīkotājdirektora imunitāti
saskaņā ar 35. panta 2. punktu;
l) noteikt ESM personālam piemērojamo nodokļu uzlikšanas
režīmu saskaņā ar 36. panta 5. punktu;
m) par domstarpībām saskaņā ar 37. panta 2. punktu; un
n) jebkuru citu nepieciešamo lēmumu, kas nav nepārprotami
paredzēts šajā līgumā.
8. Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs.
Priekšsēdētāja vietnieks vada šādas sanāksmes gadījumos, kad
priekšsēdētājs nevar tajās piedalīties.
9. Valde pieņem savu reglamentu un ESM darbību reglamentējošo
dokumentu.
6. PANTS
Direktoru padome
1. Katrs loceklis ieceļ vienu direktoru un vienu direktora
vietnieku no tādu cilvēku vidus, kam ir liela kompetence
ekonomikas un finanšu jautājumos. Šādu iecelšanu amatā jebkurā
laikā var atsaukt. Direktora vietniekam ir visas pilnvaras
rīkoties direktora vārdā pēdējā prombūtnē.
2. Par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgais
Eiropas Komisijas loceklis un ECB prezidents katrs var iecelt
vienu novērotāju.
3. Arī to dalībvalstu pārstāvjus, kas neietilpst eurozonā un
kas īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās finansiālās palīdzības
operācijā kādas eurozonas dalībvalsts labā, uzaicina piedalīties
Direktoru padomes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiks apspriesta
šī finansiālā palīdzība un tās uzraudzība.
4. Citas personas, tostarp iestāžu un organizāciju pārstāvjus,
Valde var uzaicināt piedalīties sanāksmēs kā novērotajiem īpašos
gadījumos.
5. Direktoru padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu
vairākumu, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi. Lēmumus, kas
jāpieņem, pamatojoties uz Valdes deleģētajām pilnvarām, pieņem
saskaņā ar attiecīgajiem balsošanas noteikumiem, kas noteikti 5.
panta 6. un 7. punktā.
6. Neskarot Valdes pilnvaras, kā tās noteiktas 5. pantā,
Direktoru padome nodrošina, ka ESM darbojas saskaņā ar šo līgumu
un Valdes pieņemto ESM darbību regulējošo dokumentu. Tā pieņem
lēmumus, kā paredzēts šajā līgumā vai ko tai deleģē Valde.
7. Ikvienu vakanci Direktoru padomē aizpilda nekavējoties
saskaņā ar 1. punktu.
8. Valde nosaka to, kādas aktivitātes nav saderīgas ar
direktora vai direktora vietnieka pienākumiem, ESM darbību
reglamentējošo dokumentu un Direktoru padomes reglamentu.
7. PANTS
Rīkotājdirektors
1. Rīkotājdirektoru ieceļ Valde no tādu kandidātu vidus, kam
ir ESM dalībnieces valstspiederība, attiecīga starptautiska
pieredze un augsta līmeņa kompetence ekonomikas un finanšu
jautājumos. Amata ieņemšanas laikā rīkotājdirektors nedrīkst būt
ne loceklis vai direktors, ne to vietnieks.
2. Rīkotājdirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Viņu
drīkst vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr rīkotājdirektors
pārtrauc ieņemt šo amatu, tiklīdz Valde pieņem tādu lēmumu.
3. Rīkotājdirektors vada Direktoru padomes sanāksmes un
piedalās Valdes sanāksmēs.
4. Rīkotājdirektors vada ESM personālu. Viņš atbild par
personāla organizēšanu, iecelšanu un atbrīvošanu no darba saskaņā
ar personāla noteikumiem, ko pieņem Direktoru padome.
5. Rīkotājdirektors ir ESM likumīgais pārstāvis un Direktoru
padomes pakļautībā vada ESM aktuālo darbu.
3. NODAĻA
KAPITĀLS
8. PANTS
Reģistrētais kapitāls
1. Reģistrētais kapitāls ir EUR 700 000 miljoni. To sadala
septiņos miljonos akciju ar katras nominālo vērtību EUR 100 000,
kas pieejamas parakstīšanai saskaņā ar sākotnējai iemaksu
atslēgu, kas paredzēta 11. pantā un aprēķināta I pielikumā.
2. Reģistrēto kapitālu sadala apmaksātās akcijās un
pieprasāmajās akcijās. Sākotnējā kopējā apmaksāto akciju
kopsummas nominālā vērtība ir EUR 80 000 miljoni. Sākotnēji
reģistrētā kapitāla akcijas izlaiž, ievērojot paritāti. Pārējās
akcijas izlaiž, ievērojot paritāti, ja vien Valde nepieņem lēmumu
par akciju izlaišanu īpašos apstākļos, ievērojot citus
noteikumus.
3. Reģistrētā kapitāla akcijas nedrīkst nekādā veidā
apgrūtināt, un tās nav nododamas, izņemot nodošanu 11. pantā
paredzētās iemaksu atslēgas korekciju ieviešanas nolūkā,
vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu akciju sadalījuma atbilstību
koriģētajai formulai.
4. Ar šo ESM dalībnieces neatsaucami un bez ierunām apņemas
sniegt savu ieguldījumu reģistrētajā kapitālā saskaņā ar to
iemaksu atslēgu, kas norādīta I pielikumā. Tās savlaicīgi izpilda
visus kapitāla prasījumus saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem
noteikumiem.
5. Katras ESM dalībnieces saistības visos apstākļos
aprobežojas ar tās reģistrētā kapitāla daļu par izlaišanas cenu.
Neviena ESM dalībniece savas dalības iemesla dēļ neatbild par ESM
saistībām. ESM dalībnieču pienākumus ieguldīt reģistrētajā
kapitālā saskaņā ar šo līgumu neietekmē tas, ja kāda no šādām ESM
dalībniecēm iegūst tiesības uz ESM finansiālo palīdzību vai tādu
saņem.
9. PANTS
Kapitāla prasījumi
1. Valde jebkurā laikā drīkst pieprasīt neapmaksāto reģistrēto
kapitālu un noteikt atbilstīgu laikposmu, kurā ESM dalībniecēm
tas jāiemaksā.
2. Direktoru padome var pieprasīt apmaksāt neapmaksāto
reģistrēto kapitālu ar vienkārša balsu vairākuma lēmumu, lai
atjaunotu apmaksātā kapitāla līmeni, ja pēdējais, absorbējot
zaudējumus, ir pazemināts zem līmeņa, kāds noteikts 8. panta 2.
punktā, ko Valde var grozīt, ievērojot 10. pantā paredzēto
procedūru, un noteikt atbilstīgu laikposmu, kurā ESM dalībniecēm
tas jāiemaksā.
3. Rīkotājdirektors savlaicīgi pieprasa apmaksāt neapmaksāto
reģistrēto kapitālu, ja tas nepieciešams, lai nepieļautu, ka ESM
neizpilda kādas plānotas vai citas maksājumu saistības pret ESM
kreditoriem. Rīkotājdirektors par ikvienu šādu pieprasījumu
informē Direktoru padomi un Valdi. Konstatējot iespējamu ESM
līdzekļu iztrūkumu, rīkotājdirektors pēc iespējas drīzāk veic
tāda kapitāla pieprasījumu (-us) nolūkā nodrošināt pietiekamu
līdzekļu daudzumu ESM rīcībā, lai pilnībā veiktu kreditoriem
pienākošos maksājumus paredzētajā datumā.
Ar šo ESM dalībnieces neatsaucami un bez ierunām apņemas pēc
pieprasījuma apmaksāt jebkādu kapitāla prasījumu, kādu tām
izvirza rīkotājdirektors, ievērojot šo punktu; šāds
4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ko
piemēro kapitāla prasījumiem, ievērojot šo pantu.
10. PANTS
Izmaiņas reģistrētajā kapitālā
1. Valde regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem pārskata ESM
maksimālo aizdošanas apjomu un reģistrētā kapitāla pietiekamību.
Tā var pieņemt lēmumu par izmaiņām reģistrētajā kapitālā un
attiecīgi grozīt 8. pantu un II pielikumu. Šāds lēmums stājas
spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir informējušas depozitāru par
savu spēkā esošo valsts procedūru pabeigšanu. Jaunās akcijas
iedala ESM dalībniecēm saskaņā ar 11. pantā un I pielikumā
paredzēto iemaksu atslēgu.
2. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ko
piemēro visām saskaņā ar 1. punktu veiktajām kapitāla
izmaiņām.
3. Eiropas Savienības dalībvalstij kļūstot par jaunu ESM
dalībnieci, ESM reģistrētais kapitāls tiek automātiski
palielināts, tajā brīdī dominējošās attiecīgās summas reizinot ar
attiecību - saskaņā ar koriģēto iemaksu atslēgu, kas paredzēta
11. pantā - starp jaunās ESM dalībnieces svērumu un esošo ESM
dalībnieču svērumu.
11. PANTS
Iemaksu atslēga
1. ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzēto iemaksu
atslēgu saskaņā ar 2. un 3. punktu pamato parakstīšanas atslēga,
kādu ESM dalībnieču valstu centrālās bankas noteikušas ECB
kapitālam saskaņā ar 29. pantu Protokolā (Nr. 4) par Eiropas
Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem
("ECBS Statūti") , kas pievienots Līgumam par Eiropas
Savienību un LESD.
2. ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēga ir precizēta I
pielikumā.
3. ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēgu koriģē, kad:
a) Eiropas Savienības dalībvalsts kļūst par jaunu ESM
dalībnieci un ESM parakstītais kapitāls automātiski palielinās,
kā norādīts 10. panta 3. punktā; vai
b) beidzas divpadsmit gadu pagaidu korekcija, ko piemēro ESM
dalībniecei un kas noteikta saskaņā ar 42. pantu.
4. Valde var pieņemt lēmumu ievērot iespējamos 1. pantā
minētās ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas atjauninājumus,
koriģējot iemaksu atslēgu saskaņā ar 3. pantu vai notiekot
izmaiņām reģistrētajā kapitālā, kā norādīts 10. panta 1.
punktā.
5. Kad ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanas iemaksu atslēga
ir koriģēta, ESM dalībnieces savstarpēji nodod reģistrēto
kapitālu nepieciešamajā apmērā, lai nodrošinātu reģistrētā
kapitāla sadalījuma atbilstību koriģētajai atslēgai.
6. I pielikumu groza pēc Valdes lēmuma par ikvienu šajā pantā
minēto korekciju.
7. Direktoru padome veic visus citus pasākumus, kas
nepieciešami šā panta piemērošanai.
4. NODAĻA
DARBĪBAS
12. PANTS
Principi
1. Visas eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitātes
aizsardzības nepieciešamības gadījumā ESM var sniegt stabilitātes
atbalstu ESM dalībniecei, ievērojot stingrus nosacījumus
atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam. Šādi
nosacījumi var būt no makroekonomikas korekcijas programmas līdz
iepriekš noteikto atbilstības nosacījumu pastāvīgai
ievērošanai.
2. Neskarot 19. pantu, ESM stabilitātes atbalstu var piešķirt,
izmantojot 14. līdz 18. pantā paredzētos instrumentus.
3. Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, visos no jauna izlaistajos
eurozonas valsts vērtspapīros, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz
vienu gadu, iekļauj kopējas rīcības noteikumos, tādā veidā, kas
nodrošina, ka to juridiskā ietekme ir identiska.
13. PANTS
Stabilitātes atbalsta piešķiršanas procedūra
1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta
pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda
apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu (-us). Saņemot šādu
pieprasījumu Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai,
sadarbībā ar ECB, šādus uzdevumus:
a) izvērtēt visas eurozonas vai tās dalībvalstu finanšu
stabilitātes riska esamību, ja vien ECB nav jau iesniegusi
analīzi saskaņā ar 18. panta 2. punktu;
b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs. Kad vien
atbilstīgi un iespējams, sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts
kopā ar SVF;
c) izvērtēt attiecīgās ESM dalībnieces faktiskās vai
iespējamās finansēšanas vajadzības.
2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un 1. punktā
minēto izvērtējumu, Valde var pieņemt lēmumu principā piešķirt
attiecīgajai ESM dalībniecei stabilitātes atbalstu finansiālās
palīdzības instrumenta veidā.
3. Ja lēmums, ievērojot 2. punktu, tiek pieņemts, Valde uztic
Eiropas Komisijai - sadarbībā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā
ar SVF - uzdevumu risināt sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par
Saprašanās memorandu ("SM"), kurā sīkāk norādīti ar
finansiālās palīdzības instrumentu saistītie nosacījumi. SM
saturs atspoguļo to trūkumu nopietnību, kas jārisina, un izvēlēto
finansiālās palīdzības instrumentu. Vienlaikus ESM
rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības instrumenta
nolīguma priekšlikumu, ietverot finansiālos noteikumus un
instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.
SM pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas
saskaņošanas pasākumiem, jo īpaši ikvienam Eiropas Savienības
tiesību aktam, ietverot ikvienu viedokli, brīdinājumu, ieteikumu
vai lēmumu, kas adresēts attiecīgajai ESM dalībniecei.
4. Eiropas Komisija SM paraksta ESM vārdā, ņemot vērā
iepriekšēju atbilstību 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem un
Valdes apstiprinājumu.
5. Direktoru padome apstiprina finansiālās palīdzības
instrumenta nolīgumu, precizējot piešķiramā stabilitātes atbalsta
finansiālos aspektus un, ja piemērojams, palīdzības pirmā
maksājuma izmaksu.
6. ESM izveido atbilstīgu brīdinājumu sistēmu, lai
nodrošinātu, ka savlaicīgi saņem katru maksājumu, kurš ESM
dalībniecei jāveic saskaņā ar stabilitātes atbalstu.
7. Eiropas Komisijai - sadarbībā ar ECB un, kad vien
iespējams, kopā ar SVF - tiek uzticēta ar finansiālās palīdzības
instrumentu saistīto nosacījumu ievērošanas uzraudzība.
14. PANTS
ESM piesardzības finansiālā palīdzība
1. Valde var pieņemt lēmumu par piesardzības finansiālās
palīdzības piešķiršanu piesardzīgu nosacījumu kredīta līnijas
veidā vai paaugstinātu nosacījumu kredīta līnijas veidā saskaņā
ar 12. panta 1. punktu.
2. Ar ESM piesardzības finansiālo palīdzību saistītos
nosacījumus sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.
3. ESM piesardzības finansiālās palīdzības finansiālos
noteikumus precizē piesardzības finansiālās palīdzības
instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.
4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes
attiecībā uz ESM piesardzīgas finansiālās palīdzības ieviešanas
kārtību.
5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu
par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc pārskata ziņojuma
saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu -
par to, vai kredīta līnija būtu jāuztur.
6. Pēc tam, kad ESM dalībniece ir saņēmusi līdzekļus pirmo
reizi (ar aizņēmuma vai primārā tirgus pirkuma starpniecību),
Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par
rīkotājdirektora priekšlikumu un - pamatojoties uz Eiropas
Komisijas sadarbībā ar ECB veikto izvērtējumu - par to, vai
kredīta līnija joprojām ir atbilstīga un vai nav vajadzīgs cits
finansiālās palīdzības veids.
15. PANTS
Finansiālā palīdzība ESM dalībnieces finanšu iestāžu
rekapitalizēšanai
1. Valde var pieņemt lēmumu par finansiālās palīdzības
piešķiršanu ESM dalībniecei aizdevumu veidā konkrētiem šīs ESM
dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanas nolūkiem.
2. Nosacījumus, kas saistīti ar finansiālo palīdzību ESM
dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai, sīkāk izklāsta SM
saskaņā ar 13. panta 3. punktu.
3. Neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansiālos noteikumus
par finansiālo palīdzību ESM dalībnieces finanšu iestāžu
rekapitalizēšanai norāda finansiālās palīdzības instrumenta
nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.
4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes
attiecībā uz finansiālās palīdzības īstenošanas kārtību ESM
dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai.
5. Attiecīgā gadījumā Direktoru padome, savstarpēji
vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un -
pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta
7. punktu - par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko
pēc pirmās daļas.
16. PANTS
ESM aizdevumi
1. Valde var pieņemt lēmumu par finansiālo palīdzību ESM
dalībniecei aizdevuma veidā saskaņā ar 12.pantu.
2. Ar ESM aizdevumiem saistītos nosacījumus ietver
makroekonomikas koriģēšanas programmā, kas sīkāk izklāstīta SM,
saskaņā ar 13. panta 3. punktu.
3. Katra ESM aizdevuma finansiālos noteikumus precizē
finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta
rīkotājdirektors.
4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes
attiecībā uz ESM aizdevumu īstenošanas kārtību.
5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu
par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma saņemšanas no
Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu - par
finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās
daļas.
17. PANTS
Primārā tirgus atbalsta instruments
1. Valde var pieņemt lēmumu par ESM dalībnieces obligāciju
pirkuma organizēšanu primārajā tirgū saskaņā ar 12. pantu un ar
mērķi maksimizēt finansiālās palīdzības izmaksu efektivitāti.
2. Nosacījumus, kas saistīti ar primārā tirgus atbalsta
instrumentu, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3.
punktu.
3. Finansiālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veikts
obligāciju pirkums, precizē finansiālās palīdzības instrumenta
nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.
4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes
attiecībā uz primārā tirgus atbalsta instrumenta ieviešanas
kārtību.
5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu
par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma saņemšanas no
Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu - par
finansiālās palīdzības izmaksāšanu saņēmējai dalībvalstij ar
operāciju starpniecību primārajā tirgū.
18. PANTS
Sekundārā tirgus atbalsta instruments
1. Valde var pieņemt lēmumu par operāciju organizēšanu
sekundārajā tirgū attiecībā uz ESM dalībnieces obligācijām
saskaņā ar 12. panta 1. punktu.
2. Lēmumus par iejaukšanos sekundārajā tirgū, lai vērstos pret
problēmu izplatīšanos, pieņem, pamatojoties uz ECB analīzi, kurā
konstatēta ārkārtēju finanšu tirgus apstākļu esamība un finanšu
stabilitātes riski.
3. Nosacījumus, kas saistīti ar sekundārā tirgus atbalsta
instrumentu, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3.
punktu.
4. Finansiālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veiktas
sekundārā tirgus operācijas, precizē finansiālās palīdzības
instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.
5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes
attiecībā uz sekundārā tirgus atbalsta instrumenta īstenošanas
kārtību.
6. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu
par rīkotājdirektora priekšlikumu, lai uzsāktu operācijas
sekundārajā tirgū.
19. PANTS
Finansiālās palīdzības instrumentu saraksta pārskatīšana
Valde var pārskatīt to finansiālās palīdzības instrumentu
sarakstu, kuri paredzēti 14. līdz18. pantā, un pieņemt lēmumu par
minētā saraksta grozīšanu.
20. PANTS
Izcenojumu politika
1. Piešķirot stabilitātes atbalstu, ESM tiecas pilnībā atgūt
savas finansēšanas un pamatdarbības izmaksas un iekļauj
atbilstīgu rezervi.
2. Attiecībā uz visiem finansiālās palīdzības instrumentiem
izcenojums tiek sīkāk norādīts izcenojuma pamatnostādnē, ko
pieņem Valde.
3. Valde var pārskatīt izcenojumu politiku.
21. PANTS
Aizņemšanās operācijas
1. ESM ir pilnvarots aizņemties kapitāla tirgos no bankām,
finanšu iestādēm vai citām personām vai iestādēm, lai īstenotu
savu mērķi.
2. Aizņemšanās operāciju kārtību nosaka rīkotājdirektors
saskaņā ar sīki izstrādātām pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru
padome.
3. ESM lieto atbilstīgus risku pārvaldības instrumentus, ko
Direktoru padome regulāri pārskata.
5. NODAĻA
FINANŠU VADĪBA
22. PANTS
Investīciju politika
1. Rīkotājdirektors attiecībā uz ESM īsteno piesardzīgu
investīciju politiku, lai nodrošinātu tā augstāko kredītspēju,
saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem un regulāri pārskata
Direktoru padome. ESM ir tiesības daļu no investīciju portfeļa
peļņas izmantot, lai segtu savas pamatdarbības un administratīvās
izmaksas.
2. ESM operācijas atbilst stabiliem finanšu un risku
pārvaldības principiem.
23. PANTS
Dividenžu politika
1. Direktoru padome ar vienkāršu balsu vairākumu var pieņemt
lēmumu par dividendes iedalīšanu ESM dalībniecēm, ja apmaksātā
kapitāla summa un rezerves fonds pārsniedz ESM vajadzīgo līmeni,
lai uzturētu savu aizdevumu kapacitāti, un ja nav nepieciešami
ieņēmumi no investīcijām, lai izvairītos no maksājumu
nenomaksāšanas kreditoriem. Dividendes sadala proporcionāli
ieguldījumiem apmaksātajā kapitālā, ņemot vērā iespējamo
maksāšanas termiņa saīsināšanu, kas minēts 41. panta 3.
punktā.
2. Kamēr ESM nav sniegusi finansiālo palīdzību kādai no savām
dalībniecēm, peļņu no ESM apmaksātā kapitāla investīcijām atdod
ESM dalībniecēm saskaņā ar to attiecīgajiem ieguldījumiem
apmaksātajā kapitālā, vispirms atskaitot pamatdarbības izmaksas,
nodrošinot, ka plānotais lietderīgais aizdošanas apjoms ir
pilnībā pieejams.
3. Rīkotājdirektors īsteno ESM dividenžu politiku saskaņā ar
pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.
24. PANTS
Rezerve un citi fondi
1. Valde izveido rezerves fondu un, attiecīgā gadījumā, citus
fondus.
2. Neskarot 23. pantu, tīros ESM operācijās gūtos ieņēmumus un
ieņēmumus no naudas sodiem, kas saņemti no ESM dalībniecēm
saskaņā ar daudzpusējas uzraudzības procedūru, pārmērīga deficīta
procedūru un makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kuras
izveidotas saskaņā ar LESD, atliek rezerves fondā.
3. Rezerves fonda resursus investē saskaņā ar pamatnostādnēm,
ko pieņem Direktoru padome.
4. Direktoru padome pieņem tādus noteikumus, kādi var būt
nepieciešami citu fondu izveidošanai, administrēšanai un
izmantošanai.
25. PANTS
Zaudējumu segšana
1. ESM operācijās radušies zaudējumi tiek segti:
a) pirmkārt, no rezerves fonda,
b) otrkārt, no apmaksātā kapitāla; un
c) visbeidzot, no atbilstīgās neapmaksātās reģistrētā kapitāla
summas, kas jāpieprasa saskaņā ar 9. panta 3. punktu.
2. Ja kāda ESM dalībniece neveic vajadzīgo maksājumu saskaņā
ar kapitāla prasījumu, ievērojot 9. panta 2. vai 3. punktu, visām
ESM dalībniecēm adresē pārskatītu palielināta kapitāla prasījumu,
lai nodrošinātu, ka ESM saņemtu vajadzīgo kopējo apmaksātā
kapitāla summu. Valde pieņem lēmumu par pasākumu atbilstīgu
virzību, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā ESM dalībniece nokārto
savu parādu ESM pieņemamā laikposmā. Valdei ir tiesības prasīt
kavējuma procentus par nenomaksāto summu.
3. Kad ESM dalībniece nokārto savu parādu ESM, kā minēts 2.
punktā, lieko kapitālu atdod pārējām ESM dalībniecēm saskaņā ar
noteikumiem, ko jāpieņem Valdei.
26. PANTS
Budžets
Direktoru padome katru gadu apstiprina ESM budžetu.
27. PANTS
Gada pārskati
1. Valde apstiprina ESM gada pārskatus.
2. ESM publicē gada ziņojumu, kas satur revidētu ziņojumu par
tā kontiem, un izplata ESM dalībniecēm sava finansiālā stāvokļa
ceturkšņa kopsavilkuma pārskatu un peļņas un zaudējumu pārskatu,
atspoguļojot tā darbības rezultātus.
28. PANTS
Iekšējā revīzija
Iekšējās revīzijas funkciju izveido saskaņā ar
starptautiskajiem standartiem.
29. PANTS
Ārējā revīzija
ESM uzskaiti revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus
apstiprina Valde un kuri atbild par gada finanšu pārskatu
apstiprināšanu. Ārējiem revidentiem ir visas tiesības pārbaudīt
visas ESM grāmatas un kontus un iegūt pilnīgu informāciju par tā
darījumiem.
30. PANTS
Revidentu padome
1. Revidentu padomi veido pieci locekļi, ko ieceļ Valde, ņemot
vērā viņu kompetenci revīzijas un finanšu jautājumos, un tajā
tiek iekļauti divi locekļi no ESM dalībnieču augstākās revīzijas
iestādēm - starp pēdējiem notiek rotācija - un viens loceklis no
Eiropas Revīzijas palātas.
2. Revidentu padomes locekļi ir neatkarīgi. Viņi nedz lūdz,
nedz pieņem norādījumus no ESM vadības iestādēm, ESM dalībniecēm
vai no jebkuras citas valsts vai privātas struktūras.
3. Revidentu padome veic neatkarīgas revīzijas. Tā pārbauda
ESM uzskaiti un apliecina, ka pamatdarbības uzskaite un bilance
ir kārtībā. Tai ir pilnīga piekļuve jebkuram ESM dokumentam, kas
nepieciešams tās uzdevumu veikšanai.
4. Revidentu padome jebkurā laikā var informēt Direktoru
padomi par saviem faktu konstatējumiem. Tā katru gadu sastāda
pārskata ziņojumu, ko iesniedz Valdei.
5. Valde nodrošina gada pārskata ziņojuma pieejamību ESM
dalībnieču valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm,
kā arī Eiropas Revīzijas palātai.
6. Ikvienu jautājumu saistībā ar šo pantu sīkāk izklāsta ESM
darbību reglamentējošos dokumentos.
6. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
31. PANTS
Atrašanās vieta
1. ESM mītne un galvenais birojs atrodas Luksemburgā.
2. ESM var izveidot sadarbības biroju Briselē.
32. PANTS
Juridiskais statuss, privilēģijas un imunitātes
1. Lai ESM varētu īstenot savu mērķi, šajā pantā noteikto
juridisko statusu, privilēģijas un imunitātes saskaņo ar ESM
katras ESM dalībnieces teritorijā. ESM tiecas iegūt sava
juridiskā statusa, privilēģiju un imunitāšu atzīšanu arī citās
teritorijās, kurās tas veic savas funkcijas vai kurās tam pieder
aktīvi.
2. ESM ir pilnīga tiesībspēja; tam ir pilnīga rīcībspēja:
a) iegūt un rīkoties ar kustamo un nekustamo īpašumu;
b) slēgt līgumus;
c) būt pusei tiesas procesos; un
d) vajadzības gadījumā slēgt galvenās mītnes līgumu un/vai
protokolus, lai nodrošinātu sava juridiskā statusa, privilēģiju
un imunitāšu atzīšanu un īstenošanu.
3. ESM, tā īpašums, finansējums un aktīvi, lai kur tie
atrastos un lai kurš tos turētu, bauda imunitāti pret jebkāda
veida tiesas procesu, izņemot gadījumus, kad ESM skaidri un
nepārprotami atsakās no savas imunitātes kādas tiesvedības nolūkā
vai, ievērojot kāda līguma, tostarp finansēšanas instrumentu
dokumentācijas, noteikumus.
4. ESM īpašums, finansējums un aktīvi, lai kur tie atrastos un
lai kurš tos turētu, bauda imunitāti pret pārmeklēšanu,
rekvizēšanu, konfiscēšanu, atsavināšanu vai kāda cita veida
apķīlāšanu vai arestēšanu izpildu, tiesu, administratīvas vai
juridiskas darbības rezultātā.
5. ESM arhīvi un visi ESM piederošie vai tā turētie dokumenti
ir neaizskarami.
6. ESM telpas ir neaizskaramas.
7. Katra ESM dalībniece un katra valsts, kas atzinusi ESM
juridisko statusu, privilēģijas un imunitātes, saskaņo ESM
oficiālo komunikāciju tādā pašā veidā, kādā ESM saskaņo savu
oficiālo komunikāciju ar ESM dalībnieci.
8. Tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai veiktu šajā līgumā
paredzētās aktivitātes, viss ESM īpašums, finansējums un aktīvi
ir brīvi no jebkāda rakstura ierobežojumiem, regulējumiem,
kontrolēm un moratorijiem.
9. ESM ir atbrīvots no jebkādām pilnvarošanas vai licencēšanas
prasībām, kādas attiecas uz kredītiestādi, investīciju
pakalpojumu sniedzēju vai citu pilnvarotu, licencētu vai
reglamentētu tiesību subjektu saskaņā ar katras ESM dalībnieces
tiesību aktiem.
33. PANTS
ESM personāls
Direktoru padome nosaka rīkotājdirektora un pārējā ESM
personāla nodarbinātības nosacījumus.
34. PANTS
Dienesta noslēpums
Valdes un Direktoru padomes locekļi vai bijušie locekļi un
citas personas, kuras strādā vai ir strādājušas ESM uzdevumā vai
saistībā ar to, neizpauž informāciju, uz ko attiecas dienesta
noslēpums. No minētajām personām tiek prasīts, lai pat pēc savu
pienākumu termiņa beigām tās neizpaustu tāda veida informāciju,
uz ko attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums.
35. PANTS
Personu imunitāte
1. ESM interesēs Valdes priekšsēdētājam, locekļiem, locekļu
vietniekiem, direktoriem, direktoru vietniekiem, kā arī
rīkotājdirektoram un pārējiem personāla locekļiem ir imunitāte
pret tiesu procesiem attiecībā uz viņu veiktajām darbībām savā
oficiālajā statusā, un minētās personas bauda neaizskaramību
attiecībā uz saviem lietvedības, kā arī citiem dokumentiem.
2. Valde var atteikties no jebkuras šajā pantā paredzētās
imunitātes attiecībā uz Valdes priekšsēdētāju, locekli, locekļa
vietnieku, direktoru, direktora vietnieku vai rīkotājdirektoru
tādā apmērā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus Valde
paredz.
3. Rīkotājdirektors var atteikties no jebkuras šīs imunitātes
attiecībā uz jebkuru ESM personāla locekli, izņemot sevi
pašu.
4. Ikvienai ESM dalībniece bez kavēšanās veic nepieciešamos
pasākumus, lai šis pants stātos spēkā tās tiesību aktu izpratnē,
un attiecīgi informē par to ESM.
36. PANTS
Atbrīvojums no nodokļiem
1. Savas oficiālās darbības satvarā ESM, tā aktīvi, ieņēmumi,
īpašums un tā operācijas un darījumi, kas atļauti ar šo līgumu,
ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
2. ESM dalībnieces pēc iespējas veic atbilstīgus pasākumus,
lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības
nodokļu summu, kāda iekļauta kustamā vai nekustamā īpašuma cenā,
valstīs, kur ESM sava oficiālā lietojuma nolūkā veic būtiskus
iepirkumus, kuru cenā ir iekļauti minēto veidu nodokļi.
3. Atbrīvojums netiek piešķirts attiecībā uz nodokļiem un
nodevām, kuru summa sedz vienīgi komunālo pakalpojumu
izdevumus.
4. ESM importētās preces, kas nepieciešamas tā oficiālās
darbības īstenošanai, ir atbrīvotas no visām importēšanas nodevām
un nodokļiem un no visiem importēšanas aizliegumiem un
ierobežojumiem.
5. Uz ESM personālu attiecas iekšējais nodoklis ESM labā, ko
atskaita no ESM izmaksātajām algām un honorāriem, ievērojot
Valdes pieņemtos noteikumus. Sākot no datuma, no kura šādu
nodokli piemēro, minētās algas un honorāri ir atbrīvoti no valsts
ienākuma nodokļa.
6. Nevienai ESM izlaistajai obligācijai vai vērtspapīram,
ietverot jebkādus to procentus vai dividendes, neatkarīgi no tā,
kurš šādas obligācijas vai vērtspapīrus tur, neuzliek nekāda
veida nodokļus:
a) kas diskriminē šādu obligāciju vai vērtspapīru tikai un
vienīgi tā izcelsmes dēļ; vai
b) ja vienīgā juridiskā bāze šādai nodokļa uzlikšanai ir vieta
vai valūta, kurā tas izlaists, apmaksājams vai apmaksāts, vai
jebkura ESM uzturēta biroja vai darba vietas atrašanās vieta.
37. PANTS
Skaidrojums un domstarpību risināšana
1. Visus jautājumus par šā līguma un ESM darbību regulējošā
dokumenta skaidrojumu vai piemērošanu, kādi rodas starp jebkuru
ESM dalībnieci un ESM vai ESM dalībnieču starpā, iesniedz
Direktoru padomei tās lēmuma pieņemšanai.
2. Valde pieņem lēmumu par ikvienu domstarpību, kas radusies
starp ESM dalībnieci un ESM vai ESM dalībnieču starpā, saistībā
ar šā līguma skaidrošanu vai piemērošanu, ietverot visas
domstarpības par ESM pieņemto lēmumu atbilstību šim līgumam. Kad
Valde balso par šādu lēmumu, domstarpībās iesaistītās ESM
dalībnieces (-ču) pārstāvja (-ju) balsis Valdē izslēdz, un
attiecīgi pārrēķina šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo
balsošanas slieksni.
3. Ja ESM dalībniece apstrīd 2. punktā minēto lēmumu,
domstarpības iesniedz izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Eiropas Savienības Tiesas spriedums procedūras pusēm ir saistošs,
un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai spriedumu izpildītu
laikposmā, kādu nosaka minētā tiesa.
38. PANTS
Starptautiskā sadarbība
Lai sasniegtu savu mērķi, ESM ir tiesības sadarboties šā
līguma izpratnē ar SVF, ikvienu valsti, kas sniedz finansiālo
palīdzību ESM dalībniecei īpašos gadījumos, un ar jebkuru
starptautisku organizāciju vai tiesību subjektu, kam ir
specializēta atbildība saistītajās jomās.
7. NODAĻA
PĀREJAS PASĀKUMI
39. PANTS
Saistība ar EFSI aizdevumu
Pārejas fāzē, kas aptver laikposmu no šā līguma spēkā stāšanās
brīža līdz pilnīgai EFSI darbības izbeigšanai, konsolidētais ESM
un EFSI aizdevums nepārsniedz EUR 500 000 miljonus, neskarot
regulāro maksimālā aizdošanas apjoma atbilstības pārskatīšanu
saskaņā ar 10. pantu. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas
pamatnostādnes par jauna apņemšanās apjoma aprēķināšanu,
nodrošinot, ka netiek pārkāpta konsolidētā aizdošanas apjoma
augšējā robeža.
40. PANTS
EFSI atbalstu nodošana
1. Atkāpjoties no 13. panta, Valde var pieņemt lēmumu, ka EFSI
saistības attiecībā uz finansiālās palīdzības sniegšanu ESM
dalībniecei saskaņā ar tā līgumu ar attiecīgo dalībnieci uzņemas
ESM tik lielā mērā, cik šādas saistības attiecas uz
neizmaksātajām un nefinansētajām aizdevuma instrumenta daļām.
2. ESM var, ja saņem savas Valdes atļauju, iegūt EFSI tiesības
un pārņemt EFSI saistības, jo īpaši attiecībā uz visām vai daļu
no vēl īstenojamajām tiesībām un saistībām saskaņā ar un
attiecībā uz esošajiem aizdevumu instrumentiem.
3. Valde pieņem sīki izstrādātu kārtību, kāda nepieciešama,
lai stātos spēkā EFSI saistību nodošana ESM, kā minēts 1. punktā,
un jebkādu tiesību un saistību nodošana, kā aprakstīts 2.
punktā.
41. PANTS
Sākotnējā kapitāla maksājums
1. Neskarot 2. punktu, samaksu par apmaksātajām akcijām
daudzumā, kādu sākotnēji parakstījusi katra ESM dalībniece, veic
piecos ikgadējos maksājumos pa 20% no kopējās summas. Pirmo
iemaksu katra ESM dalībniece iemaksā piecpadsmit dienu laikā pēc
šā līguma spēkā stāšanās dienas. Atlikušās četras iemaksas
nomaksā pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadadienā pēc
pirmās iemaksas maksājuma dienas.
2. Kapitāla apmaksāšanas, ko veic ikgadēju iemaksu veidā,
piecu gadu laikposmā ESM dalībnieces paātrina apmaksāto akciju
maksājumus - savlaicīgi pirms maksājuma datuma -, lai uzturētu
minimālo 15% attiecību starp apmaksāto kapitālu un ESM izsniegto
aizdevumu summu un garantētu ESM un EFSI minimālo apvienoto
aizdošanas apjomu EUR 500 000 miljonu apmērā.
3. ESM dalībniece var pieņemt lēmumu par sava apmaksātā
kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu.
42. PANTS
Iemaksu atslēgas pagaidu korekcija
1. Uzņemšanas brīdī ESM dalībnieces paraksta akciju kapitālu,
pamatojoties uz sākotnējo iemaksu atslēgu, kā precizēts I
pielikumā. Šajā sākotnējo iemaksu atslēgā iekļautā pagaidu
korekcija ir spēkā divpadsmit gadus pēc tam, kad konkrētā ESM
dalībniece ir ieviesusi euro.
2. Ja jaunas ESM dalībnieces iekšzemes kopprodukts (IKP) uz
vienu cilvēku atbilstīgi tirgus cenām euro izteiksmē gadā tieši
pirms valsts iestāšanās ESM ir mazāks par 75% no Eiropas
Savienības vidējā IKP uz vienu cilvēku atbilstīgi tirgus cenām,
tad šīs dalībnieces iemaksas atslēga ESM reģistrētā kapitāla
parakstīšanā, kas noteikta saskaņā ar 10. pantu, gūst labumu no
pagaidu korekcijas un ir vienāda ar šādu summu:
a) 25% no procentuālās daļas šīs ESM dalībnieces valsts
centrālās bankas ECB kapitāla, kas noteikts saskaņā ar ECBS
statūtu 29. pantu; un
b) 75% no šīs ESM dalībnieces procentuālās daļas nacionālajā
kopienākumā (NKI) atbilstīgi tirgus cenām euro izteiksmē
eurozonas reģionā gadā tieši pirms šīs dalībnieces iestāšanās
ESM.
Procentuālās attiecības, kas minētas a) un b) apakšpunktā,
noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam 0,0001 procentu
punktam. Izmanto Eurostat publicētos statistiskos
noteikumus.
3. Pagaidu korekcija, kas minēta 2. punktā, ir spēkā
divpadsmit gadus pēc datuma, kad attiecīgā ESM dalībniece ir
ieviesusi euro.
4. Atslēgas pagaidu korekcijas rezultātā saskaņā ar 2. pantu
attiecīgo ESM dalībniecei iedalīto akciju proporciju pārdala to
ESM dalībnieču starpā, kas negūst labumu no pagaidu korekcijas,
pamatojoties uz to akciju valdījumu ECB, kāds noteikts saskaņā ar
ECBS statūtu 29. pantu un pastāvējis tieši pirms akciju
izlaišanas jaunajai ESM dalībniecei.
43. PANTS
Pirmie iecēlumi amatā
1. Katra ESM dalībniece ieceļ savu Valdes locekli un Valdes
locekļa vietnieku divu nedēļu laikā pēc šā līguma stāšanās
spēkā.
2. Valde ieceļ rīkotājdirektoru, un katrs Valdes loceklis
ieceļ direktoru un direktora vietnieku divu mēnešu laikā pēc šā
līguma stāšanās spēkā.
8. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
44. PANTS
Pievienošanās
Šis līgums ir atvērts, lai tam pievienotos citas Eiropas
Savienības dalībvalstis saskaņā ar 2. pantu, iesniedzot
pieteikumu par savu līdzdalību, kādu ikviena šāda Eiropas
Savienības dalībvalsts iesniedz ESM pēc tam, kad Eiropas
Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu atcelt šīs valsts izņēmuma
statusu attiecībā uz euro ieviešanu saskaņā ar LESD 140. panta 2.
punktu. Valde apstiprina jaunās ESM dalībnieces iestāšanās
pieteikumu un ar to saistītos sīki izstrādātos tehniskos
noteikumus, kā arī šajā līgumā veicamos pielāgojumus, kas tieši
izriet no šādas pievienošanās. Pēc tam, kad Valde ir
apstiprinājusi līdzdalības pieteikumu, jaunas ESM dalībnieces
pievienojas, iesniedzot iestāšanās instrumentus depozitāram, kas
par to informē pārējās ESM dalībnieces.
45. PANTS
Pielikumi
Šādi šā līguma pielikumi ir tā sastāvdaļa:
1) I pielikums: ESM iemaksu atslēga; un
2) II pielikums: Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu.
46. PANTS
Deponējums
Šis līgums jādeponē Eiropas Savienības Padomes
Ģenerālsekretariātam ("depozitārs"), kas apstiprinātās
kopijas nodod visām līguma parakstītājām valstīm.
47. PANTS
Ratificēšana, apstiprināšana vai pieņemšana
1. Līguma parakstītājas valstis šo līgumu ratificē, apstiprina
vai pieņem. Ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas
instrumentus iesniedz depozitāram.
2. Depozitārs informē pārējās līguma parakstītāja valstis par
katru deponējumu un tā datumu.
48. PANTS
Stāšanās spēkā
1. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad ratificēšanas,
apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus ir deponējušas tās
parakstītājas valstis, kuru sākotnējais parakstītais kapitāls
veido ne mazāk kā 90% no kopējā parakstītā akciju kapitāla, kas
noteikts II pielikumā. Ja nepieciešams, ESM dalībnieču sarakstu
koriģē; pēc tam tiek pārrēķināta atslēga I pielikumā un attiecīgi
samazina kopējo reģistrēto kapitālu 8. panta 1. punktā un II
pielikumā un sākotnējo kopējo apmaksāto akciju kopsummas nominālo
vērtību 8. panta 2. punktā.
2. Katrā līguma parakstītājā valstī, kas pēc tā parakstīšanas
deponē savu ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas
instrumentu, šis līgums stājas spēkā dienā pēc deponēšanas
dienas.
3. Katrā valstī, kas pievienojas šim līgumam saskaņā ar 44.
pantu, šis līgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
pievienošanās instrumenta deponēšanas.
Briselē divtūkstoš divpadsmitā gada februāra otrajā dienā
vienā oriģinālā, kura teksti holandiešu, angļu, igauņu, somu,
franču, vācu, grieķu, īru, itāliešu, maltiešu, portugāļu,
slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā ir līdzvērtīgi
autentiski, un tos deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod
pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.
1 OV L 91, 6.4.2011, 1. lpp
I
pielikums
ESM iemaksu atslēga
| |
ESM dalībnieces
|
ESM
atslēga(%)
|
| |
Beļģijas Karaliste
|
3,4771
|
|
| |
Vācijas Federatīvā Republika
|
27,1464
|
|
| |
Igaunijas Republika
|
0,1860
|
|
| |
Īrija
|
1,5922
|
|
| |
Grieķijas Republika
|
2,8167
|
|
| |
Spānijas Karaliste
|
11,9037
|
|
| |
Francijas Republika
|
20,3859
|
|
| |
Itālijas Republika
|
17,9137
|
|
| |
Kipras Republika
|
0,1962
|
|
| |
Luksemburgas Lielhercogiste
|
0,2504
|
|
| |
Malta
|
0,0731
|
|
| |
Nīderlandes Karaliste
|
5,7170
|
|
| |
Austrijas Republika
|
2,7834
|
|
| |
Portugāles Republika
|
2,5092
|
|
| |
Slovēnijas Republika
|
0,4276
|
|
| |
Slovākijas Republika
|
0,8240
|
|
| |
Somijas Republika
|
1,7974
|
|
| |
Kopā
|
100,0
|
|
II pielikums
Parakstīšanās uz reģistrēto
kapitālu
|
ESM
dalībniece
|
Akciju
skaits
|
Parakstītais kapitāls (EUR)
|
|
Beļģijas Karaliste
|
243 397
|
24 339 700 000
|
|
Vācijas Federatīvā Republika
|
1 900 248
|
190 024 800 000
|
|
Igaunijas Republika
|
13 020
|
1 302 000 000
|
|
Īrija
|
111 454
|
11 145 400 000
|
|
Grieķijas Republika
|
197 169
|
19 716 900 000
|
|
Spānijas Karaliste
|
833 259
|
83 325 900 000
|
|
Francijas Republika
|
1 427 013
|
142 701 300 000
|
|
Itālijas Republika
|
1 253 959
|
125 395 900 000
|
|
Kipras Republika
|
13 734
|
1 373 400 000
|
|
Luksemburgas Lielhercogiste
|
17 528
|
1 752 800 000
|
|
Malta
|
5 117
|
511 700 000
|
|
Nīderlandes Karaliste
|
400 190
|
40 019 000 000
|
|
Austrijas Republika
|
194 838
|
19 483 800 000
|
|
Portugāles Republika
|
175 644
|
17 564 400 000
|
|
Slovēnijas Republika
|
29 932
|
2 993 200 000
|
|
Slovākijas Republika
|
57 680
|
5 768 000 000
|
|
Somijas Republika
|
125 818
|
12 581 800 000
|
|
Kopā
|
7 000
000
|
700 000
000 000
|
SG/BoG/2012/01/11
EIROPAS STABILITĀTES MEHĀNISMS
VALDE
2012. gada 8. oktobra sanāksme
REZOLŪCIJA Nr. 11
Maksimālā
aizdevuma lieluma noteikšana
VALDE NOLEMJ, ievērojot Līguma par Eiropas stabilitātes
mehānisma izveidošanu 10. panta 1. punktu, noteikt maksimālo
aizdevuma lielumu, kā norādīts pielikumā, kas pievienots šai
rezolūcijai.
Pielikums. Euro grupas paziņojums, datēts ar 2012. gada
30. martu
Ierobežotas pieejamības dokuments paredzēts:
Valdes locekļiem,
Valdes locekļu vietniekiem
2012. gada 30. martā
Euro
grupas ziņojums
Ekonomikas un monetārās savienības stabilitātes un
integritātes nodrošināšana radīja nepieciešamību ātri un
enerģiski veikt pasākumus, kas īstenoti pēdējā laikā un kas kopā
ar turpmākajiem kvalitatīvajiem pasākumiem veicina virzību uz
patiesu Fiskālās stabilitātes savienību.
Lai uzlabotu uzticēšanos tirgum un saskaņā ar vienošanos, kas
tika panākta euro samitā 2011. gada 9. decembrī un
atkārtoti uzsvērta 2012. gada 2. martā, mēs esam vēlreiz
izvērtējuši kopējo EFSI/ESM aizdevuma griestu (500 miljardi EUR)
atbilstību, kuri paredz to, ka maksimālais aizdevuma apjoms ESM
pašreiz ir 300 miljardi EUR, ņemot vērā to, ka 200 miljardi EUR
ir EFSI ilgtermiņa saistības.
Esam vienojušies par šādiem principiem.
• ESM iemaksātais kapitāls būs pieejams ātrāk, nekā tika
paredzēts Līgumā par ESM izveidošanu, saistībā ar valsts
procedūrām. Divas kapitāla daļas tiks izmaksātas 2012. gadā:
pirmā tiks izmaksāta jūlijā, bet otrā - līdz oktobra beigām.
Turpmākās divas daļas tiks izmaksātas 2013. gadā, un pēdējā daļa
- 2014. gada pirmajā pusē. Saskaņā ar Līgumu par ESM izveidošanu
kapitāla maksājumi tiks paātrināti, ja būs nepieciešams saglabāt
15 % attiecību starp iemaksāto kapitālu un ESM neapmaksāto
emisiju summu.
• No 2012. gada jūlija ESM būs galvenais jaunu programmu
finansēšanas instruments. Savukārt EFSI tiks aktīvi izmantots
vienīgi tām programmām, kuras tikušas sāktas pirms šā datuma.
Pārejas periodā, kas ilgs līdz 2013. gada vidum, tas var tikt
izmantots jaunās programmās, lai pilnībā nodrošinātu jauno
aizdevuma kapacitāti, t. i., 500 miljardus EUR.
• Pašreizējie kopējie ESM/EFSI aizdevuma griesti, kas noteikti
Līgumā par ESM izveidošanu, tiks paaugstināti līdz 700 miljardiem
EUR, tā lai ESM un EFSI nepieciešamības gadījumā varētu
darboties, kā aprakstīts iepriekš. Sākot no 2013. gada vidus, ESM
maksimālais aizdevuma apjoms būs 500 miljardi EUR. Noteikts, ka
ESM un EFSI apvienotie aizdevuma griesti arī turpmāk būs 700
miljardi EUR.
• Papildus 49 miljardi EUR no EFSM un 53 miljardi EUR no
divpusējā Grieķijai paredzēto aizdevumu instrumenta jau ir
samaksāti pašreizējo programmvalstu atbalstam. Kopīgi eirozona
mobilizējas, lai nodrošinātu "ugunsmūri" aptuveni 800
miljardu EUR jeb vairāk nekā 1 triljona USD apmērā.
• Turklāt eirozonas dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt 150
miljardus EUR, papildus veicot divpusējas iemaksas SVF.
Eirozona ir panākusi būtisku progresu pēdējo 18 mēnešu laikā,
cīnoties ar problēmām, kuras radījusi valstu parādu krīze. Ir
panākts būtisks progress attiecībā uz fiskālo konsolidāciju un
izaugsmi, kas veicināja strukturālās reformas vairākās valstīs,
pielāgojumu programmu veiksmīgu īstenošanu Īrijā un Portugālē,
Grieķijas privātā sektora iesaistīšanās (PSI) pasākumus un
vienošanos par otru Grieķijai paredzēto programmu. Ir panākti
svarīgi eirozonas pārvaldības uzlabojumi, patiecoties izmaiņām
Stabilitātes un izaugsmes paktā, jaunajai makroekonomisko
nelīdzsvarotību novēršanas procedūrai, Paktam "Euro
plus" un fiskālajam nolīgumam, kas ietverts jaunajā Līgumā
par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību Ekonomiskajā un
monetārajā savienībā. Visbeidzot - ir ieviestas stingras drošības
sistēmas. Šī visaptverošā stratēģija ir atmaksājusies, nodrošinot
būtiskus tirgus apstākļu uzlabojumus.
Līguma
pielāgojumi,
kas veikti tiešā saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos,
latviešu valodā
Pirmā lapa
Pēc vārdiem "KIPRAS REPUBLIKA" tiek pievienoti vārdi
"LATVIJAS REPUBLIKA".
Līgumslēdzējas puses
Pēc vārdiem "Kipras Republika" tiek pievienoti vārdi
"Latvijas Republika".
Līguma 8. panta 1. punkts
Skaitlis "700 000" tiek aizstāts ar skaitli
"701 935,3".
Vārdi "septiņi miljoni" tiek aizvietoti ar vārdiem
"septiņi miljoni deviņpadsmit tūkstoši trīssimt piecdesmit
trīs".
Līguma 8. panta 2. punkts
Skaitlis "80 000" tiek aizstāts ar skaitli "80
221,2".
Līguma noslēguma panta
papildinājums
Pēc pašreizējā Līguma noslēguma panta tiek pievienots šāds
teksts: "Pēc Latvijas Republikas pievienošanās teksts
latviešu valodā ir vienlīdz autentisks un tiek deponēts
depozitāram glabāšanai arhīvā; depozitārs tā atbilstoši
apliecinātu kopiju nosūta katrai līgumslēdzējai pusei."
I pielikums
Pašreizējā tabula tiek aizvietota ar šādu tabulu:
|
"ESM
dalībvalsts
|
ESM
iemaksa (%)
|
|
Beļģijas Karaliste
|
3,4675
|
|
Vācijas Federatīvā
Republika
|
27,0716
|
|
Igaunijas Republika
|
0,1855
|
|
Īrija
|
1,5878
|
|
Grieķijas Republika
|
2,8089
|
|
Spānijas Karaliste
|
11,8709
|
|
Francijas Republika
|
20,3297
|
|
Itālijas Republika
|
17,8643
|
|
Kipras Republika
|
0,1957
|
|
Latvijas Republika
|
0,2757
|
|
Luksemburgas
Lielhercogiste
|
0,2497
|
|
Malta
|
0,0729
|
|
Nīderlandes Karaliste
|
5,7012
|
|
Austrijas Republika
|
2,7757
|
|
Portugāles Republika
|
2,5023
|
|
Slovēnijas Republika
|
0,4264
|
|
Slovākijas Republika
|
0,8217
|
|
Somijas Republika
|
1,7924
|
|
Kopā
|
100,0"
|
Tabulas beigās tiek pievienots teksts "Iepriekš norādītie
skaitļi noapaļoti līdz četriem decimāldaļskaitļiem".
II pielikums
Pašreizējā tabula tiek aizvietota ar šādu tabulu:
|
"ESM
dalībvalsts
|
Kapitāla
daļu skaits
|
Parakstītais kapitāls (EUR)
|
|
Beļģijas Karaliste
|
243 397
|
24 339 700 000
|
|
Vācijas Federatīvā
Republika
|
1 900 248
|
190 024 800 000
|
|
Igaunijas Republika
|
13 020
|
1 302 000 000
|
|
Īrija
|
111 454
|
11 145 400 000
|
|
Grieķijas Republika
|
197 169
|
19 716 900 000
|
|
Spānijas Karaliste
|
833 259
|
83 325 900 000
|
|
Francijas Republika
|
1 427 013
|
142 701 300 000
|
|
Itālijas Republika
|
1 253 959
|
125 395 900 000
|
|
Kipras Republika
|
13 734
|
1 373 400 000
|
|
Latvijas Republika
|
19 353
|
1 935 300 000
|
|
Luksemburgas
Lielhercogiste
|
17 528
|
1 752 800 000
|
|
Malta
|
5 117
|
511 700 000
|
|
Nīderlandes Karaliste
|
400 190
|
40 019 000 000
|
|
Austrijas Republika
|
194 838
|
19 483 800 000
|
|
Portugāles Republika
|
175 644
|
17 564 400 000
|
|
Slovēnijas Republika
|
29 932
|
2 993 200 000
|
|
Slovākijas Republika
|
57 680
|
5 768 000 000
|
|
Somijas Republika
|
125 818
|
12 581 800 000
|
|
Kopā
|
7 019
353
|
701 935 300
000"
|
Deklarācija
Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) dibināšanu,
kas parakstīts 2012. gada 2. februārī, pušu pārstāvji, tiekoties
Briselē 2012. gada 27. septembrī, vienojas par šādu skaidrojošu
deklarāciju:
"Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma dibināšanu
("Līgums") 8. panta 5. punkts ierobežo ESM dalībnieces
maksājumu saistības tādā nozīmē, ka nevienu Līguma noteikumu
nevar skaidrot tā, ka tas rada maksājumu saistības, kuras
pārsniedz attiecīgi katra ESM dalībnieka daļu reģistrētajā
kapitālā, kā precizēts Līguma II pielikumā, ja nav saņemta katras
dalībnieces pārstāvja iepriekšēja piekrišana un pienācīgi ņemtas
vērā valsts procedūras.
Līguma 32. panta 5. punkts, 34. pants un 35. panta 1. punkts
neliedz sniegt visaptverošu informāciju valstu parlamentiem, kā
to paredz valsts tiesību akti.
Iepriekš minētie elementi ir būtisks pamats, lai
līgumslēdzējas valstis atzītu Līguma noteikumus par
saistošiem."
Sīki izstrādātie
tehniskie noteikumi saistībā ar Latvijas Republikas
pievienošanos
Sīki izstrādātie tehniskie noteikumi saistībā ar Latvijas
Republikas pievienošanos ir šādi:
1. Pagaidu korekcija attiecībā uz Latvijas Republiku
Latvijas Republika ir tiesīga gūt labumu no pagaidu
korekcijas, kas tiek aprēķināta saskaņā ar Līguma 42. panta 2.
punktu.
Saistībā ar pagaidu korekciju Latvijas Republika veic
sākotnējo iemaksu reģistrētajā pamatkapitālā, parakstoties uz
iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām kapitāla daļām.
Saskaņā ar Līguma 42. panta 3. punktu Latvijas Republikas
pagaidu korekcijas periods beigsies 2026. gada 1. janvārī.
Saistībā ar to, ka beidzies pagaidu korekcijas periods, un
tādēļ, lai Latvijas Republika izpildītu savu pienākumu veikt
pilnu iemaksu reģistrētajā pamatkapitālā, tā veic papildu
iemaksu, parakstoties uz iemaksātajām kapitāla daļām un
pieprasāmajām kapitāla daļām. Šajā sakarībā ir jāņem vērā tas, ka
skaitļi, kuri norādīti 2. un 7. punktā turpmākajā tekstā, ir
aprēķināti, pieņemot, ka ne reģistrētais pamatkapitāls, ne
attiecība starp iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām
kapitāla daļām laikā no šā Līguma spēkā stāšanās Latvijas
Republikā līdz Latvijas Republikas pagaidu korekcijas perioda
beigām nemainās. Ja reģistrētais pamatkapitāls vai attiecība
starp iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām kapitāla daļām
pirms Latvijas Republikas pagaidu korekcijas perioda beigām
mainās, tad iepriekš minētie skaitļi atbilstošā veidā
jāpārrēķina.
2. Latvijas Republikas iemaksa ESM sistēmā un parakstīšanās uz
reģistrēto pamatkapitālu
Latvijas Republikas iemaksa ESM sistēmā sākotnēji ir 0,2757%.
Šo procentu likmi noapaļo līdz četriem cipariem aiz komata.
Latvijas Republikas sākotnējais parakstītais kapitāls, proti,
EUR 1 935 300 000, atbilst 19 353 kapitāla daļām, kuru skaitā ir
2212 iemaksātās kapitāla daļas un 17 141 pieprasāmās kapitāla
daļas.
Kad pagaidu korekcijas periods būs beidzies, Latvijas
Republika veiks papildu iemaksu reģistrētajā pamatkapitālā EUR
902 900 000 apmērā, parakstoties uz 1032 iemaksātajām kapitāla
daļām un 7997 pieprasāmajām kapitāla daļām.
Latvijas Republika tad būs veikusi iemaksas kapitālā EUR 2 838
200 000 apmērā, kas atbildīs 28 382 kapitāla daļām, kuru skaitā
būs 3244 iemaksātās kapitāla daļas un 25 138 pieprasāmās kapitāla
daļas.
3. Pievienošanās instrumenta deponēšana
Saskaņā ar Līguma 44. pantu Latvijas Republika savu
pievienošanās instrumentu, izdarot atsauci arī uz šiem sīki
izstrādātajiem tehniskajiem noteikumiem, deponē depozitāram, kas
par to informē citas ESM dalībvalstis.
4. Līguma pielāgojumu deponēšana
Līguma pielāgojumus ESM vārdā depozitāram deponē ESM
rīkotājdirektors. Depozitārs sagatavo konsolidētu redakciju,
izmantojot visus atšķirīgos autentiskos tekstus, un nosūta tos
ESM dalībvalstīm.
5. Spēkā stāšanās Latvijas Republikā
Saskaņā ar Līguma 48. panta 3. punktu šis Līgums Latvijas
Republikā stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās pievienošanās
instrumenta deponēšanas.
6. ESM acquis
Latvijas Republika pievienojas ESM, kāds tas ir tās
pievienošanās dienā. Tieši tad pat, kad Latvijas Republika deponē
savu pievienošanās instrumentu, tā deponē arī aktu, ar kuru tā
pievienojas "Deklarācijai par Eiropas stabilitātes
mehānismu", kas parakstīta Briselē 2012. gada 27. septembrī
un ir deponēta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
Latvijas Republika turklāt atzīst, ka pēc tās pievienošanās tai
ir saistošas visas pastāvošās ESM rezolūcijas un lēmumi.
7. Iemaksātā kapitāla maksājumi
Saskaņā ar Līguma 41. panta 1. punktu samaksa par iemaksātajām
kapitāla daļām tādā apmērā, uz kuru sākotnēji parakstījusies
ikviena no ESM dalībvalstīm, tiek veikta ar pieciem ikgadējiem
maksājumiem, no kuriem katrs ir 20 % apmērā. Tā kā Latvijas
Republika sākotnēji ir parakstījusies uz iemaksāto kapitālu EUR
221 200 000 apmērā, kas atbilst 2212 iemaksātajām kapitāla daļām,
tā veiks piecus ikgadējus maksājumus - katru 20 % apmērā no šīs
summas. Pirmais maksājums veicams piecpadsmit dienu laikā pēc
pievienošanās, un atlikušie četri maksājumi veicami attiecīgi,
kad apritējis gads, divi gadi, trīs gadi un četri gadi pēc pirmā
maksājuma termiņa datuma.
ESM līguma 41. panta 2. punktā ir noteikts, kādos gadījumos
ESM dalībvalstis paātrina samaksu par iemaksātajām kapitāla
daļām; ESM līguma 41. panta 3. punktā ir noteikts, ka ESM
dalībvalsts var nolemt paātrināt sava iemaksātā kapitāla daļas
samaksu.
Beidzoties pagaidu korekcijas periodam, Latvijas Republika
veic iemaksātā kapitāla maksājumu EUR 103 200 000 apmērā vienā
maksājuma reizē mēneša laikā, kas sākas pēc pagaidu korekcijas
perioda beigām.
