1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikas teritorijas, kurās komercsabiedrībām var piešķirt reģionālās attīstības atbalstu, un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

2. Latvijas Republikas ekonomiskā teritorija ir viena NUTS 2. līmeņa teritoriālā vienība, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta trešās daļas "a" apakšpunktā minētajam reģionam.

3. Visā Latvijas Republikas teritorijā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 35 % bruto subsīdijas ekvivalents. Maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti var samazināt un diferencēt konkrētās reģionālās attīstības atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros.

4. Maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti var palielināt konkrētas reģionālās attīstības atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas noteiktas Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), 1. pielikumā vai regulā, kas to aizstāj:

4.1. mazām komercsabiedrībām – par 20 % bruto subsīdijas ekvivalenta;

4.2. vidējām komercsabiedrībām – par 10 % bruto subsīdijas ekvivalenta.

5. Lielo ieguldījumu projektiem, kuri pārsniedz 50 milj. euro, reģionālās attīstības atbalsta intensitāti koriģē šādi:

5.1. projekta daļai līdz 50 milj. euro piemēro 100 % noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (35 % bruto subsīdijas ekvivalenta);

5.2. projekta daļai no 50 milj. euro līdz 100 milj. euro piemēro 50 % no noteiktās maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes (17,5 % bruto subsīdijas ekvivalenta);

5.3. projekta daļai, kas pārsniedz 100 milj. euro, piemēro 34 % no noteiktās maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes (11,9 % bruto subsīdijas ekvivalenta).

6. Šo noteikumu 5. punktā minētajiem lielo ieguldījumu projektiem nepiemēro šo noteikumu 4. punktā mazām un vidējām komercsabiedrībām noteikto pieļaujamo papildu atbalsta intensitāti.

7. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā un ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.