Valsts zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas politikas mērķus un prioritātes laikposmā līdz 2020.gadam. Nacionālajā attīstības plānošanas sistēmā pamatnostādnes ir daļa no Viedās specializācijas stratēģijas un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Pamatnostādnes izstrādātas:

1) ievērojot Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās un ceturtās daļas deleģējumu, kas uzdod Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku un Ekonomikas ministrijai izstrādāt inovāciju politiku;

2) ievērojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteiktos uzdevumus zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā;

3) ievērojot Eiropas Savienības Kohēzijas politikas Vienotā stratēģiskā ietvara fondu regulu priekšlikumu 2014.– 2020.gada plānošanas periodam ex-ante nosacījumus pētniecības un inovācijas jomā (nosacījums 1.1.), tai skaitā ietverot Viedās specializācijas stratēģiju kā ekonomiskās attīstības stratēģiju. Viedās specializācijas stratēģija paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi;

4) izpildot Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra sēdē (prot. Nr.65 29.§) doto uzdevumu, kas nosaka par ex-ante nosacījumu un kritēriju izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī nosacījumu izpildei veicamās darbības un to īstenošanas termiņus. Minētajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka ex-ante nosacījuma 1.1. izpildei Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā politikas plānošanas dokuments modernas industriālās politikas ieviešanai, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir jāizstrādā politikas plānošanas dokuments pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas ieviešanai 2014.–2020.gadam.

Pamatnostādņu izstrādei ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2012.gada 28.decembra rīkojumu Nr.505 "Par darba grupas izveidi Pētniecības un inovācijas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projekta izstrādei" izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā iekļauti nozaru ministriju, zinātnisko organizāciju un ar zinātni un ekonomisko izaugsmi saistītu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pamatnostādņu izstrādē ir izmantoti gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa pētījumi un novērtējumi, tai skaitā līguma ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu ietvaros veiktā Latvijas zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtējuma starprezultāti. Viedās specializācijas stratēģijas izvēļu pamatojumam Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla analīzi, Latvijas zināšanu kapacitātes novērtējumu un Latvijas uzņēmēju anketēšanu par iespējamajām viedās specializācijas jomām, zinātnes sektora piedāvājumu un nākotnes attīstības perspektīvām. Novērtējumu un pētījumu rezultāti un rekomendācijas ir apspriestas ar uzņēmējiem, nozaru asociācijām un zinātniskajām institūcijām.

Pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteikto mērķu izpilde – ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā ir jāpieaug, 2020.gadā sasniedzot 1,5 % no iekšzemes kopprodukta, mērķtiecīgi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā.

Pamatnostādņu mērķu struktūra un rīcības virzienu plānojums ir veidots, lai sasniegtu Viedās specializācijas stratēģijas mērķi un uzdevumus.

Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas virsmērķis ir Latvijas zināšanu bāzes un inovāciju kapacitātes attīstība un inovāciju sistēmas koordinācija.

Šā mērķa sasniegšanai ir noteikti seši apakšmērķi un attiecīgi stratēģiskie rīcības virzieni:

● attīstīt zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas cilvēkkapitālu, līdz 2020.gadam palielinot pētniecībā nodarbināto skaitu zinātniskajās institūcijās un uzņēmējdarbības sektorā vismaz līdz 7 tūkstošiem, fokusējot identificētajās zināšanu specializācijas jomās;

● veicināt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, ievērojot reģionālās attīstības principu un koncentrējot pētniecību mazākā skaitā lielāku un spēcīgāku institūciju, sekmējot atzītās starptautiskās datubāzēs publicētu zinātnisko rakstu skaita pieaugumu līdz 1500 rakstiem un izgudrojumu skaita pieaugumu līdz 50 intelektuālā īpašuma vienībām gadā;

● modernizēt un integrēt pētniecības un izglītības sektoru, palielinot to spēju reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem pētniecībā, tehnoloģiju izstrādē un inovācijās un paaugstinot izglītības sektora mobilitāti;

● veidot efektīvāku zināšanu pārneses vidi un stiprināt uzņēmumu absorbcijas un inovācijas kapacitāti, attīstot pieprasījumu pēc jaunām zināšanām, un zinātnisko institūciju spēju atbildēt uz šo pieaugošo pieprasījumu;

● optimizēt zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas pārvaldību, nodrošinot efektīvu koordināciju un P&A investīciju pieaugumu;

● veidot pieprasījumu pēc zinātnes un inovācijām, informējot sabiedrību par zinātnes sasniegumiem un popularizējot inovatīvu darbību un tehnoloģiju attīstību.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts budžets, starptautiskais finansējums, tai skaitā Eiropas Savienības struktūrfondi, Eiropas Savienības finansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu sadarbības projektiem, privātā sektora investīcijas. Lai 2020.gadā sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteikto zinātnes finansējuma apjomu, nepieciešamais kopējais valsts budžeta finansējums 2014.–2020.gadam paredzēts 603 milj. euro apmērā un laikposmā līdz 2020.gadam budžeta dotācijas apjoms sadalās šādi: 30 milj. euro 2014.gadā, 57 milj. euro 2015. gadā, 73 milj. euro 2016.gadā, 91 milj. euro 2017.gadā, 104 milj. euro 2018.gadā, 117 milj. euro 2019.gadā, 131 milj. euro 2020.gadā. Kopējais plānotais struktūrfondu finansējums šim periodam plānots 558 milj. euro apmērā (no tiem Izglītības un zinātnes ministrijai – 330 milj. euro, Ekonomikas ministrijai – 221 milj. euro un Kultūras ministrijai – 6 milj. euro).

Sasniedzot zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikā izvirzītos mērķus un rezultātus, netiešā veidā tiks panākta pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo tiks nodrošināta zinātnes un pētniecības attīstība, sekmēta lietišķās pētniecības rezultātu ieviešana un komercializācija, kas veicinās sociālās jomas un tautsaimniecības attīstību, kā arī nodokļu pieaugumu.

________________

¹ Pēc projekta pabeigšanas Latvijas zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtējuma rezultāti būs pieejami IZM mājaslapā http://izm.izm.gov.lv.