1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nodokļu maksātājs, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem un ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (turpmāk – nodokļu maksātājs), iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājumu darījumos ar naftas produktiem, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstiprina, pieprasa, dzēš un atdod minēto nodrošinājumu;

1.2. gadījumus, kādos šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētais nodrošinājums nav jāiesniedz vai ir samazināms tā apmērs.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. iespējamais pievienotās vērtības nodokļa parāds – pievienotās vērtības nodokļa aprēķins saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju vai nodokļu administrācijas kontroles vai pārbaudes rezultātiem;

2.2. nodrošinājums – pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājums darījumos ar naftas produktiem, kuru nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā kā garantiju par iespējamā pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu valsts budžetā, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam naudas resursus, kurus Valsts ieņēmumu dienests piedzen no nodrošinātāja nodokļu maksātāja pievienotās vērtības nodokļa saistību neizpildes gadījumā;

2.3. nodrošinātājs – apdrošinātājs vai kredītiestāde, kurai ir spēkā esošs nodrošinātāja statuss, kuru piešķīris Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar akcīzes nodokļa jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

3. Nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu var iesniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja apdrošinātājs, kam ir tiesības veikt apdrošināšanu Latvijas Republikā un kas izsniedzis saistību izpildes apdrošināšanas polisi, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kurai ir tiesības veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā un kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvusi nodrošinātāja statusu saskaņā ar akcīzes nodokļa jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

4. Nodrošinājums nav jāiesniedz nodokļu maksātājam, kuram nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro, un kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

4.1. tas saskaņā ar normatīvajos aktos par Padziļinātās sadarbības programmas darbību minētajiem kritērijiem ir iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā;

4.2. tas ir apstiprināts noliktavas turētājs darbībai ar naftas produktiem, reģistrēts saņēmējs darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēts nosūtītājs darbībai ar naftas produktiem, kura samaksātais akcīzes nodokļa apmērs pēdējo piecu taksācijas gadu laikā ir bijis vismaz 3 000 000 euro gadā;

4.3. tas ir apstiprināts noliktavas turētājs darbībai ar naftas produktiem, reģistrēts saņēmējs darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēts nosūtītājs darbībai ar naftas produktiem, kura īpašumā esošo tvertņu un spiedieniekārtu kompleksa tvertņu tilpums ir vismaz 500 m3 un tās nav apgrūtinātas ar ķīlas tiesībām vai citādiem aizliegumiem;

4.4. tas ir apstiprināts noliktavas turētājs darbībai ar naftas produktiem, reģistrēts saņēmējs darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēts nosūtītājs darbībai ar naftas produktiem un atbilstoši speciālajai atļaujai (licencei) veic darbību ar naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, vai ar biodīzeļdegvielu, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas, vai tikai ar sašķidrināto naftas gāzi;

4.5. tas ir komersants, kuram papildus speciālajai atļaujai (licencei) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem ir izsniegta speciālā atļauja (licence) degvielas mazumtirdzniecībai, kurā norādītās vismaz trīs degvielas uzpildes stacijas ir komersanta īpašumā.

5. Nodrošinājums iesniedzams ne vēlāk kā kalendāra mēneša laikā pēc tam, kad nodokļu maksātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem.

6. Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā kalendāra mēneša laikā pēc tam, kad saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem kritērijiem, norādot arī attiecīgo šo noteikumu 4.punkta apakšpunktu.

7. Personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, vienas darbdienas laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt pieprasīto informāciju.

8. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

9. Valsts ieņēmumu dienestam pēc nodokļu maksātāja rakstiska lūguma ir tiesības samazināt nodrošinājuma apmēru par 20 procentiem, ja uz nodrošinājuma iesniegšanas brīdi:

9.1. nodrošinājuma iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu;

9.2. nodrošinājuma iesniedzējam nav pasludināta maksātnespēja;

9.3. par nodrošinājuma iesniedzēju nav pieņemts lēmums, ar kuru konstatēts, ka nodrošinājuma iesniedzējs ir pārkāpis Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu normatīvajos aktos noteikto aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā kārtību, un ar kuru ir piemērota soda nauda 1430 euro un vairāk;

9.4. saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā izpildinstitūcijas personām nav uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu personu reabilitējošu apstākļu dēļ vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums;

9.5. nodokļu maksātāja izpildinstitūcijas persona un juridiskā persona gada laikā nav sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

10. Valsts ieņēmumu dienestam pēc nodokļu maksātāja rakstiska lūguma ir tiesības samazināt nodrošinājuma apmēru par 100 procentiem, ja:

10.1. tiek izpildīti visi šo noteikumu 9.punktā minētie nosacījumi;

10.2. nodokļu maksātājs ievēro pievienotās vērtības nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos samaksas termiņus;

10.3. nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

10.4. nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;

10.5. nodokļu maksātāja darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanai nav mazāki par darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem attiecīgajā tautsaimniecības nozarē (atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim) valstī minētajā periodā;

10.6. nodokļu maksātājam taksācijas periodā pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ir peļņa;

10.7. nodokļu maksātāja likviditātes rādītājs nav mazāks par 0,5;

10.8. nodokļu maksātāja maksātspējas rādītājs nav lielāks par 1;

10.9. nodokļu maksātāja izpildinstitūcijas persona un juridiskā persona gada laikā nav sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

11. Valsts ieņēmumu dienestam pēc nodokļu maksātāja rakstiska lūguma ir tiesības samazināt nodrošinājuma apmēru par 100 procentiem jaundibinātam komersantam (komersants, kas pirmo reizi saņem speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem un kam iepriekš nav bijusi kāda no minētajām licencēm) – apstiprinātam noliktavas turētājam darbībai ar naftas produktiem, reģistrētam saņēmējam darbībai ar naftas produktiem vai reģistrētam nosūtītājam darbībai ar naftas produktiem, ja tiek izpildīti šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.3., 10.4., 10.5. un 10.9.apakšpunktā minētie nosacījumi un ja:

11.1. apstiprinātam noliktavas turētājam darbībai ar naftas produktiem vai reģistrētam saņēmējam darbībai ar naftas produktiem kalendāra mēnesī saņemtais naftas produktu daudzums nepārsniedz 500 m³;

11.2. reģistrētam nosūtītājam darbībai ar naftas produktiem kalendāra mēnesī nosūtītais naftas produktu daudzums nepārsniedz 500 m³.

12. Ja personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība ar samazinātu nodrošinājuma apmēru, mainās izpildinstitūcijas persona un jaunā izpildinstitūcijas persona gada laikā pirms stāšanās amatā ir sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc izpildinstitūcijas personas maiņas iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā nodrošinājuma pārreģistrācijai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.² panta trešajā daļā noteiktajā apmērā.

13. Lai saņemtu vai pārreģistrētu nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu iesniegumu (1.pielikums). Iesniegumā norāda nodokļa maksātāja (komersanta) rekvizītus un komercdarbības veidu ar akcīzes precēm, apliecina, ka ir saņemta speciālā atļauja (licence) darbam ar akcīzes precēm (norādot izsniegšanas datumu un numuru), kā arī veidu, kādā vēlas saņemt nodrošinājuma apliecību. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

13.1. saistību izpildes apdrošināšanas polisi (2.pielikums) vai kredītiestādes galvojumu (3.pielikums);

13.2. ja nodrošinājums ir saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja (kurš izsniedzis minēto polisi) apstiprinātu maksājuma dokumentu, kas apliecina polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu.

14. Saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību Valsts ieņēmumu dienests izvērtē tā rīcībā esošo informāciju un veic kādu no šādām darbībām:

14.1. izsniedz nodrošinājuma apliecību;

14.2. pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt nodrošinājuma apliecību;

14.3. pārreģistrē nodrošinājuma apliecību;

14.4. pieņem lēmumu par atteikumu pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību;

14.5. pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu;

14.6. pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības atjaunošanu;

14.7. pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu.

15. Valsts ieņēmumu dienests izsniedz nodrošinājuma apliecību (4.pielikums) vai pārreģistrē to, ja nodokļu maksātājs ir iesniedzis šo noteikumu 13.punktā minēto iesniegumu, norādot tajā visu nepieciešamo informāciju, un citus dokumentus, kā arī ir sniedzis patiesu un pilnīgu informāciju un tā atbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai.

16. Nodrošinājuma apliecību izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādīto termiņu. Nodrošinājuma apliecības maksimālais izmantošanas laikposms ir 12 mēneši no tās izsniegšanas dienas.

17. Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt nodrošinājuma apliecību vai par atteikumu pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību, ja:

17.1. nav iesniegts šo noteikumu 13.punktā minētais iesniegums vai tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, iesniegumam nav pievienoti visi dokumenti vai arī tajos nav norādīta visa šo noteikumu 15.punktā minētā informācija, vai pievienotie dokumenti ir viltoti;

17.2. iesniegtā nodrošinājuma apmērs ir mazāks par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.² panta trešajā daļā noteikto nodrošinājuma apmēru vai šo noteikumu 9.punktā minēto nodrošinājuma apmēru;

17.3. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu vai arī ir to zaudējusi;

17.4. nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

17.5. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds;

17.6. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem un nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences) vai tās darbība ir apturēta.

18. Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu un apturēt nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, nosakot personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī var pieprasīt personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, palielināt nodrošinājuma apmēru līdz likumā "Par nodokļiem un nodevām" 26.² panta trešajā daļā noteiktajam nodrošinājuma apmēram vai var lemt par nodrošinājuma apmēra samazinājuma atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajām prasībām, ja:

18.1. minētajai personai ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds;

18.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots par nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

18.3. minētā persona ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu, vai arī persona nav sniegusi visu šo noteikumu 13.punktā minēto informāciju;

18.4. minētā persona vai nodrošinātājs neievēro normatīvajos aktos noteikto pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību;

18.5. minētā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

18.6. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 7., 20. un 40.punktā minētās prasības;

18.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprinātam noliktavas turētājam darbībai ar naftas produktiem, reģistrētam saņēmējam darbībai ar naftas produktiem vai reģistrētam nosūtītājam darbībai ar naftas produktiem, bet nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, atbilstošās speciālās atļaujas (licences) darbība ir apturēta.

19. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu un aptur nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, nosakot personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī var pieprasīt personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, palielināt nodrošinājuma apjomu līdz likumā "Par nodokļiem un nodevām" 26.² panta trešajā daļā noteiktajam nodrošinājuma apmēram vai var lemt par nodrošinājuma apmēra samazinājuma atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajām prasībām, ja:

19.1. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 12.punktā minēto prasību;

19.2. minētā persona atkārtoti nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

19.3. ir zudis pamats šajos noteikumos noteiktā nodrošinājuma apmēra samazināšanai.

20. Ja mainās nodrošinājuma apliecībā norādītā informācija, nodrošinājuma iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijai. Iesniegumam pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus. Ja kredītiestādes galvojumā vai saistību izpildes apdrošināšanas polisē plānots samazināt nodrošinājuma apjomu vai derīguma termiņu vai anulēt to, pārreģistrācijas iesniegumu iesniedz pirms plānoto izmaiņu stāšanās spēkā.

21. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības atjaunošanu, ja ir novērsti šajos noteikumos minētie pārkāpumi, kas bija par pamatu nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanai.

22. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot jautājumu par nodrošinājuma apliecības izsniegšanu vai pārreģistrāciju, grozījumus saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā vērtē vienlaikus ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, kurā izdarīti grozījumi.

23. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu un anulē nodrošinājuma apliecību, ja:

23.1. persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir izslēgta no komercreģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

23.2. persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradusies Valsts ieņēmumu dienestā;

23.3. persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir iesniegusi iesniegumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu;

23.4. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, bet personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem ir zaudējusi spēku;

23.5. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, ir zaudējusi nodrošinātāja statusu;

23.6. personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav spēkā esoša kredītiestādes galvojuma vai saistību izpildes apdrošināšanas polises;

23.7. nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu, vai Valsts ieņēmumu dienestam saistībā ar nodrošinājumu iesniegtie dokumenti ir viltoti;

23.8. nodrošinājums ir izmantots nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa samaksai.

24. Lēmums par nodrošinājuma apliecības anulēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi. Lēmuma par nodrošinājuma apliecības anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

25. Nodrošinājuma apliecība zaudē spēku, ja beidzies nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš vai tā tiek anulēta.

26. Ja nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku, tikusi pārreģistrēta vai tās darbība ir apturēta, tas neatbrīvo nodrošinātāju un personu, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

27. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegumu, dzēš nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas vai pārreģistrācijas, ja minēto nodrošinājumu neizmanto un nodrošinājuma apliecības darbības laikā uzņemtās saistības attiecībā uz nodokļa samaksu ir izpildītas.

28. Ja nodrošinājums, uz kuru pamatojoties ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir dzēsts un saistības, kurām nodrošinājums bija paredzēts, ir dzēstas, bet drošības nauda nav izlietota, nodrošinājumu var izmantot jaunas nodrošinājuma apliecības saņemšanai.

29. Šo noteikumu 12.punktā minētajā gadījumā personai ir tiesības iesniegt iesniegumu par nodrošinājuma apmēra samazināšanu pēc 12 mēnešu termiņa notecēšanas, kopš nodrošinājums ir pārreģistrēts.

30. Ja nodrošinājumam izmanto dažādus nodrošinājuma veidus, pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksai nodrošinājumu izmanto šādā secībā:

30.1. iemaksātā drošības nauda;

30.2. kredītiestādes galvojums vai saistību izpildes apdrošināšanas polise.

31. Ja nodrošinājums ir izsniegts, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, pievienotās vērtības nodokļa parādu sedz proporcionāli, sadalot pievienotās vērtības nodokļa parāda summu starp nodrošinātājiem un ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

32. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, nodrošinājuma iesniedzējs iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par nodrošinājuma apmēru, kurš aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem, un saņem attiecīgās kredītiestādes apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu.

33. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē nodrošinājumu.

34. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un pēc attiecīgā nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas pārskaita drošības naudu šādā secībā:

34.1. nokavēto pievienotās vērtības nodokļa maksājumu segšanai;

34.2. citu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu segšanai;

34.3. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti;

34.4. turpmākajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) maksājumiem;

34.5. nodrošinājuma iesniedzēja norādītajā bankas kontā.

35. Ja nodrošinājuma iesniedzējam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds pret valsts budžetu vai viena gada laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas vai nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas nav saņemts nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums, Valsts ieņēmumu dienests pārskaita drošības naudu šo noteikumu 34.punktā minētajā secībā bez attiecīgā nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma.

36. Ja pievienotās vērtības nodoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav samaksāts un netiek samaksāts arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska brīdinājuma nodrošinājuma iesniedzējam, un parāds radies pēc darbībām, kuras nodrošinājuma iesniedzējs veicis attiecīgās nodrošinājuma apliecības darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājuma iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa parādu vispirms pieprasa samaksāt nodrošinātājam. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa parādu ne vēlāk kā viena gada laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas, ja attiecīgo nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vairs neizmanto, vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas.

37. Ja pievienotās vērtības nodoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav samaksāts un laikā, kad atbilstoši šo noteikumu 36.punktam Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa parādu, nodrošinājuma iesniedzējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, Valsts ieņēmumu dienests, nevēršoties pie nodrošinājuma iesniedzēja ar brīdinājumu samaksāt pievienotās vērtības nodokļa parādu, vēršas pie nodrošinātāja ar pieprasījumu samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa parādu.

38. Ja nodrošinājuma iesniedzējam laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa parādu, tiek uzsākta nodokļu revīzija (audits) vai datu atbilstības pārbaude un lēmums par nodokļa revīzijas (audita) rezultātiem vai lēmums par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem šajā laikā nav pieņemts vai nav stājies spēkā, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa parādu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai lēmums par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.

39. Nodrošinātājs var samazināt pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma apjomu vai derīguma termiņu kredītiestādes galvojumā vai saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai anulēt to tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Pieprasījumu minēto izmaiņu rakstiskai saskaņošanai Valsts ieņēmumu dienestam nosūta ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās dienas, norādot konkrētu plānoto izmaiņu spēkā stāšanās datumu. Valsts ieņēmumu dienests minētās izmaiņas nesaskaņo, ja nav saņemts komersanta iesniegums par attiecīgo izmaiņu veikšanu nodrošinājuma apliecībā (pārreģistrāciju vai anulēšanu).

40. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājumam kredītiestādes galvojumā vai saistību izpildes apdrošināšanas polisē stājas spēkā tikai pēc to rakstiskas saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Pieprasījumu minēto izmaiņu rakstiskai saskaņošanai Valsts ieņēmumu dienestam nosūta ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās dienas.

41. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu un numuru.

42. Apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda apdrošinātāja licences apdrošināšanas darbībai izsniegšanas datumu un licenču reģistra numuru.

43. Kredītiestāde vai apdrošinātājs var neiesniegt šo noteikumu 41. un 42.punktā minēto iesniegumu, ja kredītiestādei vai apdrošinātājam jau ir spēkā esošs nodrošinātāja statuss, kas piešķirts saskaņā ar akcīzes nodokļa jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

44. Valsts ieņēmumu dienests ar lēmumu piešķir kredītiestādei vai apdrošinātājam nodrošinātāja statusu, ja:

44.1. kredītiestādei vai apdrošinātājam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu vai ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un nodokļu parāda saistības tiek pildītas;

44.2. kredītiestāde vai apdrošinātājs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpis šo noteikumu prasības;

44.3. kredītiestāde vai apdrošinātājs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav sodīts par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu normatīvajos aktos noteiktās aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā kārtības pārkāpumiem;

44.4. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības darbībai izsniegtā licence dod tiesības izsniegt kredītiestādes galvojumu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi, lai uzņemtos saistību atbildēt par citas personas iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parādu.

45. Nodrošinātāja statusu zaudē, ja:

45.1. nodrošinātājs ir pārkāpis šo noteikumu prasības;

45.2. nodrošinātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi;

45.3. zaudē spēku šo noteikumu 41. vai 42.punktā minētā licence;

45.4. Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemts nodrošinātāja iesniegums par nodrošinātāja statusa zaudēšanu.

46. Nodrošinātāja statusa zaudēšana neietekmē jau izsniegto kredītiestādes galvojumu un saistību izpildes apdrošināšanas polišu spēku un ar tām uzņemtās saistības.

47. Nodokļu maksātāji, kuriem šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī jau ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem kritērijiem iesniedz ne vēlāk kā 90 kalendāra dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

48. Noteikumi stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.