1. Noteikumi nosaka prasības atkritumu (arī bīstamo atkritumu) sadedzināšanai, kā arī atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām vai aprīkojumiem, kas paredzēti atkritumu termiskai pārstrādei (arī sadedzināšanai), tos oksidējot, kā arī citiem atkritumu termiskās pārstrādes veidiem (tai skaitā pirolīzei, gazifikācijai, plazmas procesiem), ja pēc pārstrādes radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas (turpmāk - atkritumu sadedzināšanas iekārta);

2.2. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai noteikta veida materiālu ieguvei un kurās atkritumus izmanto par pamata vai papildu degvielu vai kurās atkritumus termiski pārstrādā, lai tos apglabātu (turpmāk - līdzsadedzināšanas iekārta);

2.3. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu (turpmāk - iekārta) teritorijām (ieskaitot visas sadedzināšanas līnijas, atkritumu pieņemšanas, uzglabāšanas un iepriekšējas apstrādes vietas, sadedzināšanas iekārtas atkritumu, kurināmā un gaisa pievades iekārtas, katlus, izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu uzglabāšanas un attīrīšanas iekārtas), sadedzināšanas darbību kontroles un sadedzināšanas apstākļu monitoringa un reģistrācijas iekārtām un sistēmām.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. iekārtām, kurās pārstrādā vai sadedzina šādus atkritumus:

3.1.1. augu izcelsmes atkritumus no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības;

3.1.2. augu izcelsmes atkritumus no pārtikas pārstrādes rūpniecības, ja tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.3. šķiedrveida augu izcelsmes atkritumus no neapstrādātas celulozes ražošanas, kā arī ražojot papīru no celulozes, ja līdzsadedzināšanas process notiek ražošanas vietā un tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.4. koksnes atkritumus, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc pārstrādes ir vai var būt halogēnus saturoši organiski savienojumi vai smagie metāli;

3.1.5. korķa pārstrādes atkritumus;

3.1.6. dzīvnieku līķus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulu Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav pare­dzēti cilvēku uzturam, izņemot minētās Regulas 4.panta 2.punkta “a” apakš­punktā un 5.panta 2.punkta “a” apakšpunktā noteikto, ja tos tiešā veidā iznīcina kā atkritumus;

3.1.7. radioaktīvus atkritumus;

3.1.8. atkritumus, kuri rodas naftas vai gāzes izpētes vai ieguves procesā iekārtās, kas atrodas jūrā, ja sadedzināšana notiek attiecīgajā iekārtā;

3.2. eksperimentālām iekārtām, kas tiek izmantotas sadedzināšanas procesa izpētei, attīstībai un testēšanai, ja šīs iekārtas pārstrādā mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā.

(Grozīts ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1235)

4. Noteikumos noteiktās papildu prasības bīstamajiem atkritumiem neattiecas uz šķidriem atkritumiem, tai skaitā naftas produktu atkritumiem (jebkurām minerālas izcelsmes smēreļļām vai rūpnieciskajām eļļām, arī lietotu iekšdedzes dzinēju eļļām, pārnesumu kārbu eļļām, minerālajām smēreļļām, turbīnu eļļām un hidrauliskajām eļļām), ja:

4.1. tajos esošo polihlorēto aromātisko ogļūdeņražu, tai skaitā polihlorēto bifenilu, polihlorēto terfenilu un pentahlorfenolu, koncentrācija nav lielāka par 50 ppm;

4.2. tie nesatur citus atkritumu klasifikatorā minētos bīstamos atkritumus tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas, tos sadedzinot, apdraud vai varētu apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, piesārņojot virszemes vai pazemes ūdeņus, gaisu, augsni vai grunti;

4.3. to siltumspēja nav mazāka par 30 MJ/kg;

4.4. tos sadedzinot, nerodas emisija, kura pielīdzināma vai ir lielāka par emisiju, kas rodas pēc gaišās dīzeļdegvielas sadedzināšanas.

5. Operators nodrošina, ka:

5.1. iekārtu projektē, būvē un darbina, ievērojot visas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības un ņemot vērā sadedzināmo atkritumu kategoriju;

5.2. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūto siltumu izmanto iespējami lietderīgi (iegūstot elektroenerģiju vai iegūto siltumu izmantojot apkurei);

5.3. atkritumi tiek sadedzināti pēc iespējas pilnīgāk, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā atlikuma, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas;

5.4. atlikumus, kuru rašanos nav iespējams novērst un kurus nevar atkārtoti izmantot, apglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Lai uzsāktu vai turpinātu iekārtas darbību, nepieciešama attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegta A kategorijas atļauja vai, ja iekārtas jauda ir zemāka, nekā noteikts likuma "Par piesārņojumu" pielikuma 5.daļā, - B kategorijas atļauja. Ja operators vēlas uzsākt bīstamo atkritumu dedzināšanu iekārtā, kuras atļaujā tas nav paredzēts, operatoram jāsaņem jauna atļauja.

7. Iekārtām piemērojamas arī citos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības. Veicot emisijas gaisā un ūdenī monitoringu, operators:

7.1. gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju mēra tā, lai nodrošinātu rezultātu ticamību;

7.2. ņem piesārņojošo vielu, tai skaitā dioksīnu un furānu, paraugus un veic to analīzi, kā arī veic references mērījumus automātisko mērījumu iekārtu kalibrēšanai atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem vai Latvijā adaptētajiem Eiropas Savienības vai starptautiskajiem standartiem;

7.3. ievēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības.

8. Ja citi normatīvie akti atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām nosaka stingrākas emisijas robežvērtības nekā šie noteikumi, spēkā ir stingrākās emisijas robežvērtības.

9. Operators, pieņemot atkritumus, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu to negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu.

10. Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu, kurā norādīts:

10.1. atkritumu radītāja nosaukums un adrese;

10.2. atkritumu piegādātāja nosaukums un adrese;

10.3. atkritumu pārvadājuma atļaujas numurs un izsniegšanas datums;

10.4. atkritumu kategorija un nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus";

10.5. atkritumu apstrādes metodes;

10.6. atkritumu fizikālo īpašību apraksts;

10.7. atkritumu ķīmiskais sastāvs un informācija par nepieciešamajiem drošības pasākumiem šo atkritumu sadedzināšanai;

10.8. atkritumu bīstamības raksturojums un ķīmiskās vielas vai produkti, ar kuriem atkritumus nedrīkst sajaukt;

10.9. atkritumu svars.

11. Operators pirms atkritumu pieņemšanas sadedzināšanai līdzsadedzināšanas iekārtā:

11.1. nosaka katra veida atkritumu svaru;

11.2. pārbauda, vai ir ievērota atkritumu uzskaites, identifikācijas, marķēšanas un pārvadājumu, tai skaitā pārrobežu pārvadājumu, uzskaites kārtība;

11.3. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

11.4. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

11.5. pārbauda informāciju par atkritumu sastāvu un daudzumu;

11.6. pirms bīstamo atkritumu izkraušanas ņem to paraugus, lai pārbaudītu bīstamo atkritumu atbilstību šo noteikumu 10.punktā minētajam aprakstam. Atkritumu paraugus uzglabā ne mazāk kā mēnesi pēc attiecīgo bīstamo atkritumu sadedzināšanas.

12. Reģionālā vides pārvalde var noteikt izņēmumus attiecībā uz:

12.1. šo noteikumu 11.6.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja šādu paraugu ņemšana nav lietderīga, tai skaitā attiecībā uz slimnīcu atkritumiem;

12.2. šo noteikumu 10. un 11.punktā noteiktajām prasībām uzņēmumiem un iekārtām, kas sadedzina tikai pašu saražotos atkritumus to ražošanas vietā, ja ir ievērotas citas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

13. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā raksturīgā mērījumu punktā, kas saskaņots ar reģionālo vides pārvaldi. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes.

14. Katru atkritumu sadedzināšanas iekārtu aprīko ar vismaz vienu papildu degli, kas automātiski ieslēdzas, lai pēc pēdējās gaisa padeves uzturētu dūmgāzu temperatūru virs 850 °C. Papildu degļus izmanto atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, lai sadedzināšanas kamerā nodrošinātu temperatūru virs 850 °C vai virs 1100 °C, kamēr tajā atrodas nesadedzinātie atkritumi.

15. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, kamēr dūmgāzu temperatūra ir zemāka par šo noteikumu 14.punktā noteikto minimālo temperatūru, caur degļiem nedrīkst ievadīt degvielu, kas sadegot rada lielāku emisiju, nekā sadedzinot sašķidrināto gāzi vai dabasgāzi.

16. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C.

17. Iekārtas aprīko ar sistēmu, kas automātiski novērš atkritumu ievadīšanu sadedzināšanas kamerā:

17.1. kamēr nav sasniegta šajos noteikumos noteiktā sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

17.2. kamēr netiek uzturēta minimālā šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

17.3. ja nepārtraukto mērījumu rezultāti rāda, ka attīrīšanas iekārtās ir pārsniegtas emisijas robežvērtības.

18. Reģionālā vides pārvalde šajos noteikumos minētās atļaujas nosacījumos var paredzēt atkāpes no šo noteikumu 13., 14., 15. un 16.punktā noteiktajām prasībām, ja nepalielinās iegūto atlikumu daudzums vai netiek iegūti atlikumi ar augstāku organisko savienojumu saturu, kā arī ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības.

19. Reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoro­loģijas centrs” (turpmāk – centrs) par visiem gadījumiem, kad pieļautas atkāpes no šo noteikumu prasībām.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1235 redakcijā)

20. Centrs izvērtē pieļautās atkāpes no šo noteikumu prasībām un par to informē Eiropas Savienības komisiju.

(Grozīts ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1235)

21. Iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai novērstu tādu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, kas ievērojami palielina gaisa piesārņojumu atmosfēras piezemes slānī. Izplūdes gāzes novada dūmvados, kas ir speciāli aprīkoti emisijas mērīšanai un kontrolei un ir pietiekami augsti, lai nenodarītu kaitējumu cilvēka veselībai vai videi.

22. Aizliegts sajaukt infekciozus slimnīcu atkritumus ar citiem atkritumiem, kā arī tos iekraut vai pārvietot ar rokām. Šādus atkritumus sadedzina pēc iespējas ātrāk, un to pagaidu uzglabāšana ir aizliegta.

23. Operators nodrošina, lai darbiniekiem, kuri vada un apsaimnieko iekārtas, būtu nepieciešamā izglītība, kā arī zināšanas par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumiem Nr.448 "Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem".

(MK 23.10.2001. noteikumu Nr.449 redakcijā)

24. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

25. Emisijas robežvērtības visiem polihlorētajiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem (turpmāk - dioksīni un furāni), kuri iekļauti šo noteikumu 3.pielikumā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā 3.pielikumā noteiktos toksiskās ekvivalences faktorus.

26. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

27. Ja līdzsadedzināšanas iekārtā vairāk nekā 40 % siltuma rodas no bīstamo atkritumu sadedzināšanas, uz šādu iekārtu attiecas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

28. Lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, operators veic mērījumus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām.

29. Jauktu sadzīves atkritumu līdzsadedzināšanā ņem vērā šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

30. Jaukti sadzīves atkritumi ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī rūpniecības uzņēmumu un iestāžu radītie atkritumi, kas pēc savām īpašībām un satura ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 01 nodaļā un kas tiek vākti atsevišķi to rašanās vietā, kā arī izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 02 nodaļā.

31. Notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, var novadīt pazemes vai virszemes ūdeņos tikai pēc to attīrīšanas, ja tiek ievēroti:

31.1. atļaujā noteiktie emisijas limiti šo noteikumu 5.pielikumā minētajām vielām;

31.2. atļaujas nosacījumi monitoringa veikšanai;

31.3. citi atļaujas nosacījumi un citu normatīvo aktu prasības, tai skaitā emisijas limiti vielām, kas nav minētas šo noteikumu 5.pielikumā, un nosacījumi par bīstamo vielu novadīšanu virszemes un pazemes ūdeņos.

32. Atļaujā noteiktos emisijas limitus mēra vietā, kur no sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas izplūst izplūdes gāzu attīrīšanas procesos radušies notekūdeņi.

33. Ja notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, attīra uzņēmumam piederošā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (turpmāk - attīrīšanas iekārta) kopā ar citiem atkritumu sadedzināšanas iekārtā radītajiem notekūdeņiem, operators mēra šo noteikumu 58.punktā noteiktos parametrus šādās vietās:

33.1. izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus - pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

33.2. citus notekūdeņus - pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

33.3. attīrītos notekūdeņus - vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

34. Šo noteikumu 33.punktā minētajos gadījumos operators aprēķina masas bilanci, nosakot emitēto vielu daudzumu no attīrīšanas iekārtām novadītajos notekūdeņos, un aprēķina, vai izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušies notekūdeņi pēc to attīrīšanas atbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām. Aizliegta notekūdeņu atšķaidīšana, lai sasniegtu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

35. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra attīrīšanas iekārtās ārpus uzņēmuma un šīs iekārtas nav paredzētas citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņiem jāatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

36. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra attīrīšanas iekārtās ārpus uzņēmuma un šīs iekārtas paredzētas arī citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām aprēķina šo noteikumu 33. un 34.punktā noteiktajā kārtībā.

37. Iekārtas un ar šīm iekārtām saistītās atkritumu glabātavas projektē tā, lai novērstu piesārņojošo vielu neatļautas vai avārijas noplūdes augsnē, virszemes un pazemes ūdeņos. Iekārtā izveido speciālas tilpnes lietus ūdens, noplūžu un ugunsdzēšanā izmantotā ūdens savākšanai un uzglabāšanai. Tilpnēm ir jābūt pietiekami ietilpīgām, lai nodrošinātu šāda ūdens piesārņojuma kontroli un attīrīšanu pirms tā novadīšanas.

38. Atlikumi ir sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā vai attiecīgajā iekārtā izplūdes gāzu vai notekūdeņu apstrādes procesā vai arī citos procesos radies šķidrs vai ciets materiāls (ieskaitot pelnus, izdedžus, putekļus, cietus produktus, notekūdeņu dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izlietotos katalizatorus, izlietotu aktīvo ogli).

39. Operators veic pasākumus, lai samazinātu atlikumu daudzumu un to bīstamību. Atlikumus pēc iespējas pārstrādā pašā iekārtā vai ārpus tās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

40. Sauso pulverveida atlikumu (tai skaitā putekļu un izplūdes gāzu apstrādē iegūto sauso atlikumu) pagaidu uzglabāšanā un pārvietošanā izmanto slēgtus konteinerus, lai novērstu to nokļūšanu vidē.

41. Operators pirms lēmuma pieņemšanas par atlikumu izmantošanu, pārstrādi un apglabāšanu nosaka atlikumu fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus un iespējamo vides piesārņojumu, kā arī nosaka kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu saturu tajā.

42. Operators mērījumiem izmanto tādas ierīces, lai varētu mērīt visus nepieciešamos sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa parametrus, apstākļus un koncentrācijas.

43. Lai noteiktu emisiju gaisā un ūdenī, automātiskās iekārtas katru gadu pārbauda un testē. Iekārtu kalibrāciju, izmantojot paralēlus mērījumus, atbilstoši references metodēm veic ne retāk kā reizi trīs gados.

44. Operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši standarta LVS ISO 9096 vai LVS ISO 10780 prasībām, kā arī nodrošina gāzu attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudi.

45. Periodiskajā kontrolē emisijas mērījumus veic tikai attiecīgajā jomā akreditētas testēšanas laboratorijas. Piesārņojošo vielu koncentrācijas mērīšanai lieto metroloģiski pārbaudītus mērinstrumentus, un mērījumus veic atbilstoši šādās standartmetodikās noteiktajām prasībām:

45.1. paraugu ņemšana un gāzu plūsmu mērījumi - LVS ISO 9096 un LVS 10780;

45.2. paraugu ņemšana automātiskai gāzu koncentrācijas noteikšanai - LVS ISO 10396;

45.3. slāpekļa oksīdu (turpmāk - NO_x) noteikšana - LVS ISO 10849 un LVS ISO 11564;

45.4. cieto daļiņu koncentrācijas mērījumi - LVS ISO 9096;

45.5. hlorūdeņraža (turpmāk - HCl) noteikšana - LVS EN 1911/1-3;

45.6. kopējā organiskā oglekļa noteikšana - LVS EN 12619.

46. Iekārtās operators mēra šādas gaisu piesārņojošās vielas:

46.1. nepārtraukti - NO_x (ja ir noteikti attiecīgie emisijas limiti), oglekļa oksīdu (turpmāk - CO), kopējo putekļu daudzumu, kopējo organiskā oglekļa daudzumu, HCl, fluorūdeņradi (turpmāk - HF), sēra dioksīdu (turpmāk - SO₂);

46.2. nepārtraukti - sadedzināšanas temperatūru (pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā punktā, kur to iespējams noteikt) atbilstoši atļaujas nosacījumiem, skābekļa koncentrāciju un spiedienu, kā arī izplūdes gāzu temperatūru un tvaika saturu izplūdes gāzēs;

46.3. ne retāk kā divas reizes gadā, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos, - smagos metālus, kā arī dioksīnus un furānus;

46.4. veic citus mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem.

47. Pirms iekārtas darbības uzsākšanas, kā arī visnelabvēlīgākajos iekārtas darbības apstākļos operators testē šo noteikumu 13. un 16.punktā noteikto sadedzināmo atkritumu ekspozīcijas laiku, atkritumu sadedzināšanas minimālo temperatūru, kā arī skābekļa saturu izplūdes gāzēs.

48. Nepārtraukti HF mērījumi nav obligāti, ja tiek nodrošināta tāda HCl attīrīšana, lai netiktu pārsniegtas HCl emisijas robežvērtības. Šādos gadījumos HF mēra tādā pašā kārtībā, kā noteikts šo noteikumu 46.3.apakšpunktā.

49. Nepārtraukti ūdens tvaiku mērījumi nav obligāti, ja analizējamās izplūdes gāzes tiek izžāvētas pirms mērījumu vietas.

50. Reģionālā vides pārvalde atļaujā operatoram nepieprasa nepārtrauktus HCl, HF un SO₂ mērījumus, ja operators pieteikumā atļaujas saņemšanai ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka iekārtas darbībā nevar tikt pārsniegtas šo vielu emisijas robežvērtības, un operators mērījumus veic šo noteikumu 46.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

51. Mērījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām, standartizē, ņemot vērā skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam:

51.1. atkritumu sadedzināšanas iekārtām - temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 11 %;

51.2. sadedzinot naftas produktu atkritumus, - temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 3 %;

51.3. sadedzinot vai līdzsadedzinot atkritumus ar skābekli bagātinātā vidē, mērījumu rezultātus standartizē atbilstoši specifiskajiem apstākļiem, ņemot vērā atļaujas nosacījumus;

51.4. līdzsadedzināšanas iekārtām mērījumu rezultātus standartizē, ņemot vērā kopējo skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam.

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr.377)

52. Ja, sadedzinot bīstamos atkritumus, piesārņojošo vielu emisija samazinās, attīrot dūmgāzes, šo noteikumu 51.punktā noteiktā standartizācija pēc skābekļa satura nepieciešama tikai tad, ja skābekļa saturs laikposmā, kurā mēra attiecīgo piesārņojošo vielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju.

53. Robežvērtības emisijai gaisā ir ievērotas, ja:

53.1. neviena no dienas laikā noteiktajām vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā un 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

53.2. 97 % no gada laikā noteiktajām dienas vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 9.1.apakšpunktā noteiktās emisijas robežvērtības;

53.3. neviena pusstundu ilgo mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas A ailē noteiktās emisijas robežvērtības vai arī 97 % no pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām gada laikā nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas B ailē noteiktās emisijas robežvērtības;

53.4. neviena no vākšanas perioda laikā noteiktajām smago metālu vai dioksīnu un furānu paraugu vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 3.tabulā un 2.pielikuma 8.punktā, kā arī šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

53.5. ir ievēroti šo noteikumu 2.pielikuma 9.2.apakšpunkta un 4.pielikuma nosacījumi.

54. Pusstundu ilgo mērījumu vidējās vērtības un 10 minūšu ilgo mērījumu vidējās vērtības nosaka iekārtu darbības laikā (izņemot iekārtas ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kad iekārtā atkritumus nededzina), pamatojoties uz mērījumiem, no kuriem atņem ticamības intervāla vērtības (1.pielikums). Diennakts vidējās vērtības nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajām pusstundas un 10 minūšu mērījumu vidējām vērtībām.

55. Lai iegūtu pamatotu diennakts vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz piecām pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

56. Lai iegūtu pamatotu gada vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz desmit diennakts vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

57. Vidējās HF, HCl un SO₂ vērtības tiek noteiktas saskaņā ar atļaujas nosacījumiem un atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, ja tiek veikti periodiski šo vielu koncentrācijas mērījumi.

58. Operators mēra parametrus vietā, kur notekūdeņi izplūst no atkritumu sadedzināšanas iekārtas:

58.1. nepārtraukti - notekūdeņu pH, temperatūru un plūsmas ātrumu;

58.2. katru dienu - kopējo suspendēto vielu daudzumu;

58.3. ne retāk kā reizi mēnesī - šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās piesārņojošās vielas (izņemot suspendētās vielas, dioksīnus un furānus), ņemot plūsmai proporcionālus 24 stundu laikā uzkrātus paraugus;

58.4. ne retāk kā reizi sešos mēnešos - dioksīnus un furānus, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos;

58.5. veic citus mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem atļaujā noteiktajos intervālos.

59. Piesārņojošo vielu daudzuma monitoringu attīrītos notekūdeņos veic, mērījumu biežumu nosaka un analīzes metodes izvēlas atbilstoši atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

60. Robežvērtības emisijai ūdenī ir ievērotas, ja:

60.1. kopējās suspendētās daļiņas 95 % līdz 100 % paraugu nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

60.2. smagajiem metāliem šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ir pārsniegtas ne vairāk kā vienam mērījumam gadā vai, ja gada laikā analizēti vairāk nekā 20 paraugi, ne vairāk kā 5 % gadījumu;

60.3. dioksīniem un furāniem neviens no divas reizes gadā veiktajiem mērījumiem nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās attiecīgās emisijas robežvērtības.

61. Ja mērījumi liecina, ka tiek pārsniegtas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, operators nekavējoties informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

62. Visus šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos noteikto mērījumu rezultātus dokumentē tā, lai vides valsts inspektori varētu pārbaudīt iekārtas darbības atbilstību atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

63. Reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi atkritumu sadedzināšanas iekārtas drīkst darboties tehniski nenovēršamu gaisa vai ūdens attīrīšanas vai mērījumu iekārtu traucējumu vai nepilnīgas darbības apstākļos, kad šajos noteikumos minēto piesārņojošo vielu robežvērtības izplūdes gāzēs varētu tikt pārsniegtas.

64. Operators nekavējoties ziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par visām avārijas situācijām, kuru dēļ radies vai var rasties neatļauts vides piesārņojums, kā arī par steidzamu pasākumu uzsākšanu iespējamās avārijas novēršanai vai avārijas seku likvidēšanai.

65. Ja iekārta ir bojāta, operators ierobežo vai aptur tās darbību līdz brīdim, kad var tikt atsākta normāla iekārtas darbība.

66. Bīstamo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operators nedrīkst turpināt bīstamo atkritumu sadedzināšanu, ja emisijas robežlielumi pārsniegti ilgāk nekā četras stundas bez pārtraukuma. Emisijas robežlielumus gada laikā nedrīkst pārsniegt ilgāk par 60 stundām. 60 stundas attiecas arī uz vairākām atkritumu sadedzināšanas līnijām kopā, kas vienā iekārtā pievienotas kopīgai izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmai.

67. Kopējais putekļu daudzums emisijā gaisā nekādos apstākļos nedrīkst būt lielāks par 150 mg/m3, kas izteikts kā pusstundas vidējā vērtība, turklāt nepārsniedzot CO un kopējā organiskā oglekļa emisijas robežvērtību. Nepieciešams ievērot arī citas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības iekārtas darbībai.

68. Centrs ievieto tīklā "Internet" savā mājas lapā visu atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu sarakstu.

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr.377; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1235)

69. Ja iekārtas nominālā jauda (visu iekārtas sadedzināšanas jaudu summa atbilstoši iekārtas konstrukcijai un atkritumu daudzums, ko var sadedzināt stundas laikā) pārsniedz divas tonnas stundā, operators katru gadu iesniedz pārskatu centram. Centrs ievieto minēto pārskatu tīklā "Internet" savā mājas lapā, nodrošinot tā pieejamību sabiedrībai. Pārskatā ietver šādu informāciju:

69.1. par sadedzināto atkritumu daudzumu, norādot atkritumu kategorijas;

69.2. par emisiju gaisā un ūdenī, par monitoringa rezultātiem un salīdzinājumu ar normatīvo aktu un atļaujas prasībām;

69.3. citu operatora iesniegto informāciju.

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr.377; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1235)

70. (Svītrots ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr.377.)

71. Ja atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai atļauja saņemta līdz 2002.gada 28.decembrim, reģionālā vides pārvalde var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 28.decembrim, ja tas neapdraud cilvēku veselību vai vidi.

72. Noteikumu 20.punkts stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr.377 redakcijā)

73. Noteikumu 23.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1235 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 4.decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sade­dzināšanu.