Ministru kabineta rīkojums Nr.666

Rīgā 2013.gada 18.decembrī (prot. Nr.67 91.§)

Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2014.−2020.gadam

1. Atbalstīt Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanas koordinācijā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2014.gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadā un turpmākajos gados izskatīt, sagatavojot vidēja termiņa budžeta projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgajām institūcijām atbilstoši kompetencei līdz 2017.gada 1.martam un 2021.gada 1.martam iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs ietvertā pasākumu plāna izpildes gaitu un rezultātiem.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

5.1. līdz 2017.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

5.2. līdz 2021.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu, ietverot priekšlikumus sporta politikas attīstībai turpmākajos gados.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

(Ministru kabineta
2013.gada 18.decembra
rīkojums Nr.666)

Sporta politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam
kopsavilkums

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas noteiks valsts sporta politiku turpmākajiem septiņiem gadiem - diviem olimpiskajiem cikliem. Pamatnostādnēs ir ietverti sporta politikas pamatprincipi, mērķi, virzieni, mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai.

2012.gadā noslēdzās Sporta politikas pamatnostādņu 2004.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632) un Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) īstenošanas termiņš. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) 27.4.apakšpunktu, nepieciešams izstrādāt un apstiprināt jaunu politikas plānošanas dokumentu sporta nozarē.

Pamatnostādņu izstrādei ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2011.gada 23.novembra rīkojumu Nr.573 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā iekļauti nevalstisko sporta organizāciju, pašvaldību, nozaru ministriju un citu sportā iesaistīto organizāciju pārstāvji. Pamatnostādņu izstrādes darba grupas ietvaros tika izveidotas četras apakšgrupas atbilstoši sporta politikas mērķgrupām - bērni un jaunieši, sports visiem (tai skaitā veterānu sports, studentu sports), augstu sasniegumu sports, kā arī sportisti ar invaliditāti un sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Nozīmīgākās problēmas, kuras identificēja pamatnostādņu izstrādes darba grupa, ir šādas: nepietiekama Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; nepietiekama sporta stundu kvalitāte, prasības un augsts atbrīvojumu skaits no sporta stundām/nodarbībām vispārizglītojošās iestādēs, nepietiekama bērnu un jauniešu ar veselības problēmām iesaiste sporta stundās; pēc vispārējās izglītības posma pabeigšanas augstskolu studentiem nav nodrošināta minimālo fizisko aktivitāšu pēctecība; valsts atbalsta trūkums profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm; nav nodrošinātas iespējas ikvienam cilvēkam ar invaliditāti nodarboties ar sportu atbilstoši interesēm un spējām iesaistīties pielāgotā sporta aktivitātēs; nepietiekama veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi; fiziskajām aktivitātēm un sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras trūkums un nepietiekams sporta nozares finansējums.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs ir "Sports - dzīves kvalitātei".

Pamatnostādnēs definētie sporta politikas virzieni: 1) bērnu un jauniešu sports, 2) sports visiem, 3) augstu sasniegumu sports, 4) pielāgotais sports. No minētajiem sporta politikas virzieniem par prioritāriem atzīstama virzienu "Bērnu un jauniešu sports" un "Sports visiem" attīstība.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm.

Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi: 1) veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti, 2) sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, 3) uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, 4) sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, 5) nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmas izveidi.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto sporta politikas mērķi, ir noteikti šādi pamatnostādņu rīcības virzieni: 1) iedzīvotāju pietiekama fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, 2) sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveide, 3) sportistu veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība, 4) sporta infrastruktūra, 5) alternatīvi risinājumi finanšu palielinājumam sportam.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, kā arī privātie un citi piesaistītie (tai skaitā starptautisko sporta organizāciju) finanšu līdzekļi. Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi:

• Izglītības un zinātnes ministrijai: 2015.gadā - 14 368 433 euro, 2016.gadā - 21 815 674 euro, 2017.gadā - 24 428 169 euro, 2018.gadā - 24 593 222 euro, 2019.gadā - 24 450 935 euro un 2020.gadā - 24 684 692 euro;

• Veselības ministrijai: 2015.gadā - 1 148 419 euro, 2016.gadā - 1 017 236 euro, 2017.gadā - 1 017 236 euro, 2018.gadā - 1 017 236 euro, 2019.gadā - 1 017 236 euro un 2020.gadā - 1 017 236 euro;

• Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: 2015.gadā - 448 205 euro, 2016.gadā - 448 205 euro, 2017.gadā - 448 205 euro, 2018.gadā - 448 205 euro, 2019.gadā - 448 205 euro un 2020.gadā - 448 205 euro;

• Sabiedrības integrācijas fondam: 2015.gadā - 2 582 106 euro, 2016.gadā - 2 582 106 euro, 2017.gadā - 2 582 106 euro, 2018.gadā - 2 582 106 euro, 2019.gadā - 2 582 106 euro un 2020.gadā - 3 600 875 euro.

Jautājums par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadam un turpmākajos gados skatāms, sagatavojot vidēja termiņa budžeta projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Par pamatnostādņu īstenošanu Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā vidusposma novērtējumu (līdz 2017.gada 1.jūlijam) un gala novērtējumu, ietverot priekšlikumus sporta politikas attīstībai turpmākajos gados (līdz 2021.gada 1.jūlijam).

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis