Ministru kabineta rīkojums
Nr.666
Rīgā 2013.gada 18.decembrī (prot.
Nr.67 91.§)
Par Sporta
politikas pamatnostādnēm 2014.−2020.gadam
1. Atbalstīt Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
(turpmāk - pamatnostādnes).
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo
institūciju pamatnostādņu īstenošanas koordinācijā.
3. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām pamatnostādņu
īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2014.gadā pamatnostādnēs
ietvertos pasākumus īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts
budžeta līdzekļiem. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto
pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadā
un turpmākajos gados izskatīt, sagatavojot vidēja termiņa budžeta
projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar
visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas
iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
4. Par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgajām institūcijām
atbilstoši kompetencei līdz 2017.gada 1.martam un 2021.gada
1.martam iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par
pamatnostādnēs ietvertā pasākumu plāna izpildes gaitu un
rezultātiem.
5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības
un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā
šādus informatīvos ziņojumus:
5.1. līdz 2017.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas
vidusposma novērtējumu;
5.2. līdz 2021.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas gala
novērtējumu, ietverot priekšlikumus sporta politikas attīstībai
turpmākajos gados.
Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministrs
Vjačeslavs Dombrovskis
(Ministru kabineta
2013.gada 18.decembra
rīkojums Nr.666)
Sporta
politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam
kopsavilkums
Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk -
pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments,
kas noteiks valsts sporta politiku turpmākajiem septiņiem gadiem
- diviem olimpiskajiem cikliem. Pamatnostādnēs ir ietverti sporta
politikas pamatprincipi, mērķi, virzieni, mērķgrupas un
prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu
sasniegšanai un problēmu risināšanai.
2012.gadā noslēdzās Sporta politikas pamatnostādņu
2004.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada
15.septembra rīkojumu Nr.632) un Nacionālās sporta attīstības
programmas 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta
2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) īstenošanas termiņš.
Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā Valdības rīcības plāna
Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta
2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) 27.4.apakšpunktu,
nepieciešams izstrādāt un apstiprināt jaunu politikas plānošanas
dokumentu sporta nozarē.
Pamatnostādņu izstrādei ar Izglītības un zinātnes ministrijas
2011.gada 23.novembra rīkojumu Nr.573 tika izveidota
starpinstitūciju darba grupa, kurā iekļauti nevalstisko sporta
organizāciju, pašvaldību, nozaru ministriju un citu sportā
iesaistīto organizāciju pārstāvji. Pamatnostādņu izstrādes darba
grupas ietvaros tika izveidotas četras apakšgrupas atbilstoši
sporta politikas mērķgrupām - bērni un jaunieši, sports visiem
(tai skaitā veterānu sports, studentu sports), augstu sasniegumu
sports, kā arī sportisti ar invaliditāti un sports cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām.
Nozīmīgākās problēmas, kuras identificēja pamatnostādņu
izstrādes darba grupa, ir šādas: nepietiekama Latvijas
iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu
nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; nepietiekama
sporta stundu kvalitāte, prasības un augsts atbrīvojumu skaits no
sporta stundām/nodarbībām vispārizglītojošās iestādēs,
nepietiekama bērnu un jauniešu ar veselības problēmām iesaiste
sporta stundās; pēc vispārējās izglītības posma pabeigšanas
augstskolu studentiem nav nodrošināta minimālo fizisko aktivitāšu
pēctecība; valsts atbalsta trūkums profesionālās ievirzes sporta
izglītības iestādēm; nav nodrošinātas iespējas ikvienam cilvēkam
ar invaliditāti nodarboties ar sportu atbilstoši interesēm un
spējām iesaistīties pielāgotā sporta aktivitātēs; nepietiekama
veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība sportistiem un bērniem
ar paaugstinātu fizisko slodzi; fiziskajām aktivitātēm un
sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras trūkums un
nepietiekams sporta nozares finansējums.
Pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs ir
"Sports - dzīves kvalitātei".
Pamatnostādnēs definētie sporta politikas virzieni: 1)
bērnu un jauniešu sports, 2) sports visiem, 3) augstu sasniegumu
sports, 4) pielāgotais sports. No minētajiem sporta politikas
virzieniem par prioritāriem atzīstama virzienu "Bērnu un
jauniešu sports" un "Sports visiem" attīstība.
Pamatnostādnēs definētais sporta politikas mērķis ir
palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2
reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām
aktivitātēm.
Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir
izvirzīti šādi apakšmērķi: 1) veicināt iedzīvotāju (it
īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti, 2) sekmēt sportistu
sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību,
3) uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko
slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti
veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, 4) sekmēt sporta
infrastruktūras pieejamību un attīstību,
5) nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas
sistēmas izveidi.
Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto sporta politikas mērķi,
ir noteikti šādi pamatnostādņu rīcības virzieni: 1)
iedzīvotāju pietiekama fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko
aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un
nostiprināšanā, 2) sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas
pilnveide, 3) sportistu veselības aprūpe un medicīniskā
uzraudzība, 4) sporta infrastruktūra, 5) alternatīvi risinājumi
finanšu palielinājumam sportam.
Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un
pašvaldību budžeta līdzekļi, kā arī privātie un citi piesaistītie
(tai skaitā starptautisko sporta organizāciju) finanšu līdzekļi.
Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami
papildu valsts budžeta līdzekļi:
• Izglītības un zinātnes ministrijai: 2015.gadā - 14
368 433 euro, 2016.gadā - 21 815 674
euro, 2017.gadā - 24 428 169 euro,
2018.gadā - 24 593 222 euro, 2019.gadā - 24
450 935 euro un 2020.gadā - 24 684 692
euro;
• Veselības ministrijai: 2015.gadā - 1 148 419 euro,
2016.gadā - 1 017 236 euro, 2017.gadā - 1
017 236 euro, 2018.gadā -
1 017 236 euro, 2019.gadā - 1 017 236
euro un 2020.gadā - 1 017 236 euro;
• Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei:
2015.gadā - 448 205 euro, 2016.gadā -
448 205 euro, 2017.gadā - 448
205 euro, 2018.gadā - 448 205 euro, 2019.gadā
- 448 205 euro un 2020.gadā - 448 205
euro;
• Sabiedrības integrācijas fondam: 2015.gadā - 2 582 106
euro, 2016.gadā - 2 582 106 euro, 2017.gadā -
2 582 106 euro, 2018.gadā - 2 582 106
euro, 2019.gadā - 2 582 106 euro un 2020.gadā - 3
600 875 euro.
Jautājums par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai
papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadam un turpmākajos gados
skatāms, sagatavojot vidēja termiņa budžeta projektu un valsts
budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un
citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu
pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta
finansiālajām iespējām.
Par pamatnostādņu īstenošanu Izglītības un zinātnes ministrija
sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā vidusposma novērtējumu
(līdz 2017.gada 1.jūlijam) un gala novērtējumu, ietverot
priekšlikumus sporta politikas attīstībai turpmākajos gados (līdz
2021.gada 1.jūlijam).
Izglītības un zinātnes ministrs
Vjačeslavs Dombrovskis