Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 17.panta otrās daļas 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šis noteikums neattiecas uz mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nomas līgums noslēgts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai."

2. Izslēgt 18.panta otrās daļas 1.punktā vārdus un skaitļus "līdz 2000.gada 1.novembrim".

3. Izteikt 21.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem."

4. 37.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus "gads, kad māja uzcelta" un izslēgt pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā likuma 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23. vai 24.pantā minēto privatizācijas objektu izsoles noteikumos privatizācijas komisija norāda to personu loku, kurām ir tiesības pirkt attiecīgo objektu un kurām vispirms ir tiesības piedalīties izsolē.

(3) Šā likuma 21.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā publiskajā piedāvājumā norādāms zemes gabala īpašnieks un termiņš, līdz kuram šim zemes īpašniekam jāiesniedz privatizācijas pieteikums. Citas personas privatizācijas pieteikumu var iesniegt, ja noteiktajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks."

5. 41.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Vienlaikus privatizācijas komisijai iesniedzama izziņa par mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksu vai arī izziņa par apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, ja šāds parāds ir.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā."

6. Aizstāt 67.panta ceturtajā daļā vārdus "attiecīgās mājas īrnieku īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu segšanai, kā arī mājas remontam" ar vārdiem "dzīvojamo māju remontam".

7. 73.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "valsts vai pašvaldību" ar vārdiem "viendzīvokļa vai";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "attiecībā uz" ar vārdiem "valsts vai".

8. Papildināt 73.2 pantu pēc vārda "valsts" ar vārdiem "viendzīvokļa vai" un pēc vārdiem "bet pašvaldības" - ar vārdiem "viendzīvokļa vai".

9. 74.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi netiek privatizēti saskaņā ar šo likumu.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda."

10. Papildināt likumu ar 78.pantu šādā redakcijā:

" 78.pants. Ar dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām funkcionāli nesaistīto neapdzīvojamo telpu privatizācija

Daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošu neapdzīvojamo telpu vai arī telpu kompleksu, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām, var privatizēt kā patstāvīgu privatizācijas objektu - neapdzīvojamo telpu kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, ievērojot šajā likumā noteikto neapdzīvojamo telpu privatizācijas kārtību."

11. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3.punktā vārdus "valsts un uzņēmējsabiedrību" ar vārdiem "valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību";

izslēgt 18.punktu;

izteikt 20.punkta 4.apakšpunkta "b" punktu šādā redakcijā:

"b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, - veicot maksājumu pilnā apmērā latos.";

papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu šādā redakcijā:

"26. Pēc 2002.gada 1.janvāra pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu. Šajā likumā noteiktās pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas turpina veikt attiecīgā dome (padome) vai tās pilnvarota institūcija. Pilsētu domes un pagastu padomes informē Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu un institūciju, kura turpina veikt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas."

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 5.jūlijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 20.jūlijā

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 3.augustu.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.07.2001.Stājas spēkā: 03.08.2001.Tēma:  Pašvaldības; Dzīvokļu tiesības; Nekustamais īpašums, būvniecība; PrivatizācijaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 110 (2497), 20.07.2001.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
26315
03.08.2001
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva