Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.589

Rīgā 2013.gada 4.decembrī (prot. Nr.61 56.§)
Par Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam

1. Apstiprināt Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.– 2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Labklājības ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2014.gadā nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2015.gadā un turpmākajos gados Labklājības ministrijai un citām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanā iesaistītajām institūcijām izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei iesniegt Labklājības ministrijā:

5.1. līdz 2017.gada 1.aprīlim – pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu 2014.–2016.gadā;

5.2. līdz 2021.gada 1.aprīlim – pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu 2017.–2020.gadā.

6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2014. gada 1. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā saistībā ar pamatnostādnēs noteikto pasākumu īstenošanu.

(Grozīts ar MK 15.07.2014. rīkojumu Nr.358)

7. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

7.1. līdz 2017.gada 1.jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma ietekmes novērtējumu;

7.2. līdz 2021.gada 1.septembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Labklājības ministre Ilze Viņķele
(Ministru kabineta
2013.gada 4.decembra
rīkojums Nr.589)
Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam
kopsavilkums

Risināmā jautājuma būtība

Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir izstrādātas, lai iezīmētu turpmākos sociālo pakalpojumu sistēmas – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu – attīstības virzienus, uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību, paaugstinātu to kvalitāti un nodrošinātu efektīvu pārvaldību.

Esošie demogrāfiskie izaicinājumi (sabiedrības novecošanās, dzimstības un darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, migrācija), prognozējamais darbaspēka trūkums vidējā termiņā, augstie nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji un ierobežotie valsts un pašvaldību finanšu resursi ir tie faktori, kas nosaka nepieciešamību plānot tādu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas būtu vērsta uz indivīda sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālu atjaunošanu un viņa integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Piedāvātais risinājums

Pamatnostādņu mērķi un veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai nodrošinātu indivīda vajadzībām atbilstošu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu, maksimāli sekmētu viņa pašaprūpes iespējas un neatkarīgas dzīves iespējas, sniegtu nepieciešamo psihosociālo atbalstu krīzes situācijās, veicinātu ģimenes locekļu iespēju integrēties darba tirgū, savienojot ģimenes un darba dzīvi, kā arī nodrošinātu cienīgus dzīves apstākļus un augstas kvalitātes pakalpojumus aprūpes institūcijās tām personām, kuras smagu funkcionālo traucējumu un veselības stāvokļa dēļ nevar nodrošināt sev pašaprūpi un kuru aprūpe prasa nepārtrauktu speciālistu uzraudzību.

Pamatnostādnēs iekļautie pasākumi ir vērsti trijos virzienos:

1. Deinstitucionalizācija.

2. Sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi.

3. Efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība.

Tā kā deinstitucionalizācija ir viens no pamatnostādņu svarīgākajiem rīcības virzieniem, tās īstenošanai plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Deinstitucionalizācijas ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, valsts sociālās aprūpes centru filiāļu slēgšana un speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanai, kā arī pasākumi, lai pārtrauktu jaunu klientu ievietošanu institūcijās, primāri nodrošinot ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē bērniem vecumā no dzimšanas līdz trim gadiem, kā arī ierobežojot tādu pilngadīgu personu ievietošanu aprūpes institūcijās, kurām ir indikācijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, ja ir iespējas saņemt institūcijām alternatīvus pakalpojumus.

Plānots, ka klientu vietu skaits valsts finansētajās sociālās aprūpes institūcijās tiks samazināts par 1000 vietām un uz dzīvi sabiedrībā no minētajām institūcijām dosies 700 klientu. Pakalpojumi sociālās aprūpes institūcijās jaunajiem klientiem tiks piedāvāti tikai galējas nepieciešamības gadījumā klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Deinstitucionalizācijas īstenošana ir cieši saistīta ar otro pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu (sabiedrībā balstītie pakalpojumi). Plānojot šādu pakalpojumu (piemēram, aprūpe mājās, dienas centri, atbalsta personāls) pieejamību, tiks ņemtas vērā dažādu klientu grupu – personu ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu, senioru, personu ar fiziska rakstura traucējumiem, krīzes situācijā esošu personu un citu – vajadzības, stiprinot sadarbību ar veselības aprūpes sistēmu.

Tā kā līdz šim sociālo pakalpojumu tirgus Latvijā ir bijis vāji attīstīts, tad, īstenojot pamatnostādnēs noteikto trešo rīcības virzienu (efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība), plānots ieviest principu "nauda seko klientam" (naudas summa, kura valsts sociālās aprūpes centra klientam no valsts budžeta sekos līdzi uz pašvaldību), tādējādi motivējot gan pašvaldības, gan komersantus un nevalstiskās organizācijas piedāvāt klientiem nepieciešamos pakalpojumus. Plānots uzsākt individuālā budžeta shēmu ieviešanu klientu grupām, kuras dzīvo pašvaldībās, – ģimenēm, kurās ir bērni vai pilngadīgas personas ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka personas "virtuālajā kontā" būs paredzēts finansējums no valsts un pašvaldības budžeta, kurš izlietojams minēto personu atbalstam un pakalpojumu iegādei.

Tiek plānots pārskatīt atbildības un finansējuma sadalījumu starp nozarēm, kā arī valsti un pašvaldībām, veidojot uz pakalpojumu attīstību vērstu finansēšanas modeli. Pakalpojumu organizācijas principos īpaša uzmanība tiks pievērsta multidisciplināro pakalpojumu attīstībai, tajā skaitā veidojot pakalpojumus paliatīvās aprūpes klientiem, tādu personu rehabilitācijai, kurām ir atkarības problēmas, garīgās veselības aprūpes ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, sabiedrībā balstīto rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai, kā arī starpsektoru sadarbībai veselības veicināšanas un profilakses jomās.

Papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Papildus nepieciešamā finansējuma apjoms un paredzētie finansēšanas avoti ir indikatīvi. Plānots, ka kopumā, lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto mērķi, laikposmā no 2014.gada līdz 2020.gadam papildus būs nepieciešams 93 619 891 lats jeb 132 868 027 euro (no tiem valsts budžets – 34 412 962 lati (48965234 euro), valsts budžeta līdzfinansējums fondu apguvei – 7 035 513 latu (10 010 633 euro), pašvaldību budžets – 975 480 latu (1 387 983 euro), pašvaldību budžeta līdzfinansējums fondu apguvei – 1 696 654 lati (2 414 121 euro), Eiropas Sociālā fonda finansējums – 21 558 507 lati (30 674 992 euro), Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 27 923 775 lati (39 731 953 euro), ārvalstu finanšu instrumentu finansējums – 17 000 latu (24 188 euro). Lai pabeigtu uzsāktos pasākumus sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, 2021.gadā papildus nepieciešami vēl 2 217 920 latu (3 155 816 euro).

Sabiedrības pārstāvju iesaistīšana pamatnostādņu projekta izstrādē

Pamatnostādņu izstrādei Labklājības ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti valsts institūciju (Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas), nevalstiskā sektora (invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", biedrības "Latvijas Samariešu apvienība", Latvijas Pensionāru federācijas, Latvijas senioru alianses, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Zelda"", Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento", biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības, biedrības "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija"), kā arī pašvaldību sociālo dienestu (Cēsu novads, Siguldas novads, Tukuma novads), Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Darba grupas sanāksmēs piedalījās arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra, Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvji.

Darba grupa vienojās, ka pamatnostādņu mērķim jābūt šādam: veidot efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu sistēmu ar sabiedrībā balstītiem, iekļaujošiem pakalpojumiem atbilstoši iedzīvotāju individuālajām vajadzībām. Darba grupa atzīst, ka šobrīd sociālo pakalpojumu jomā ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai sasniegtu minēto mērķi un īstenotu nepieciešamos pasākumus.

Pamatnostādņu projektā ir iestrādāti 2012.gada 30.maijā organizētās sociālo pakalpojumu sniedzēju, sociālo dienestu un nevalstisko organizāciju pārstāvju fokusgrupas diskusiju secinājumi. Tāpat tika organizēta sabiedriskā apspriešana, kuras laikā saņemti seši priekšlikumi, no kuriem viens attiecas uz pensiju aprēķināšanas metodiku (pamatnostādnes neskar pensiju aprēķināšanas jautājumus), četri – uz asistenta pakalpojumiem (ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam jautājums) un viens – uz valsts finansējuma piešķiršanu pašvaldību sociālas aprūpes centriem (bija iekļauts arī Latvijas Pašvaldību savienības atzinumā).

Pamatnostādņu īstenošana un novērtēšanas kārtība

Labklājības ministrija ir atbildīgā institūcija par pamatnostādņu īstenošanu, koordināciju un kontroli.

Pamatnostādņu īstenošanu uzrauga Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un Sociālo pakalpojumu attīstības padomi, kuras sastāvu apstiprina labklājības ministrs.

Lai izvērtētu pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu, Labklājības ministrijai līdz 2017.gada 1.jūlijam jāsagatavo pamatnostādņu vidusposma novērtējums un līdz 2021.gada 1.septembrim – pamatnostādņu gala novērtējums.

Labklājības ministre Ilze Viņķele
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 589Pieņemts: 04.12.2013.Stājas spēkā: 04.12.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 239, 06.12.2013. OP numurs: 2013/239.15
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
262647
{"selected":{"value":"15.07.2014","content":"<font class='s-1'>15.07.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"15.07.2014","iso_value":"2014\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"04.12.2013","iso_value":"2013\/12\/04","content":"<font class='s-1'>04.12.2013.-14.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.07.2014
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva