Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1186
Rīgā 2013.gada 29.oktobrī (prot. Nr.56 86.§) Mērvienību noteikumi
1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību nosaukumus un rakstību, kā arī mērvienību lietošanas kārtību. 2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. 3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem. 4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja: 4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā; 4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās. 5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā. 6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz 2010.gada 1.janvārim, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu; 2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 6) Komisijas 2019. gada 23. jūlija Direktīvas (ES) 2019/1258, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 80/181/EEK pielikumā izklāstītās SI pamatvienību definīcijas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Latvijā lietojamo mērvienību nosaukumi, skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai
(Pielikums grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 217) I. Starptautiskā mērvienību sistēma 1. Starptautiskās mērvienību sistēmas (turpmāk – SI) pamatmērvienības:
1.1. laika mērvienība – laika SI mērvienība ir sekunde, ko apzīmē ar s. To definē ar nemainīgu cēzija frekvences ΔνCs – cēzija-133 atoma netraucēta pamatstāvokļa hipersīkstruktūras pārejas skaitlisko vērtību, kas ir 9 192 631 770, izteikta mērvienībā Hz, kas vienāda ar s– 1; 1.2. garuma mērvienība – garuma SI mērvienība ir metrs, ko apzīmē ar m. To definē ar nemainīgu gaismas ātruma vakuumā c skaitlisko vērtību, kas ir 299 792 458, izteikta mērvienībā m/s, kur sekundi definē, atsaucoties uz ΔνCs; 1.3. masas mērvienība – masas SI mērvienība ir kilograms, ko apzīmē ar kg. To definē ar nemainīgu Planka konstantes h skaitlisko vērtību, kas ir 6,626 070 15 x 10– 34, izteikta mērvienībā J s, kas vienāda ar kg m2 s– 1, kur metru un sekundi definē, atsaucoties uz c un ΔνCs; 1.4. elektriskās strāvas stipruma mērvienība – elektriskās strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs, ko apzīmē ar A. To definē ar nemainīgu elementārlādiņa e skaitlisko vērtību, kas ir 1,602 176 634 x 10– 19, izteikta mērvienībā C, kas vienāda ar A s, kur sekundi definē, atsaucoties uz ΔνCs; 1.5. termodinamiskās temperatūras mērvienība – termodinamiskās temperatūras SI mērvienība ir kelvins, ko apzīmē ar K. To definē ar nemainīgu Bolcmaņa konstantes k skaitlisko vērtību, kas ir 1,380 649 x 10– 23, izteikta mērvienībā J K– 1, kas vienāda ar kg m2 s– 2 K– 1, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un ΔνCs; 1.6. vielas daudzuma mērvienība – vielas daudzuma SI mērvienība ir mols, ko apzīmē ar mol. Vienā molā ir tieši 6,022 140 76 x 1023 mikrodaļiņu. Šis skaitlis ir nemainīga Avogadro konstantes NA skaitliskā vērtība, kas izteikta mērvienībā mol– 1 un ko dēvē par Avogadro skaitli. Sistēmā esošas vielas daudzums, ko apzīmē ar n, ir konkrētu mikrodaļiņu skaita mērs. Mikrodaļiņa var būt atoms, molekula, jons, elektrons, jebkura cita daļiņa vai noteikta daļiņu grupa; 1.7. gaismas stipruma mērvienība – noteiktā virzienā raidītas gaismas stipruma SI mērvienība ir kandela, ko apzīmē ar cd. To definē ar nemainīgu frekvences 540 x 1012 Hz, Kcd monohromatiskā starojuma gaismas atdeves skaitlisko vērtību, kas ir 683, izteikta mērvienībā lm W– 1, kas vienāda ar cd sr W– 1 vai cd sr kg– 1 m– 2 s3, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un ΔνCs. 2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības:
Piezīmes. 1.* Temperatūru pēc Celsija skalas t definē kā t=T–T0, kas ir starpība starp abām termodinamiskajām temperatūrām T un T0, kur T0=273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins". 2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās. 3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai:
Piezīmes. 1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g". 2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā, vai abās šajās daļās. 3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 102a tiek saukts par "hektāru". 4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus. II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu 1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to):
Piezīmes. 1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L". 2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā. 2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas:
Piezīme. * Nav starptautiska simbola. 3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli:
4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs:
5. Saliktās mērvienības, ko izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Mērvienību noteikumi
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|