Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/24

Rīgā 2013.gada 27.septembrī (prot. Nr.36, 17.p.)
Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļu
un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu (dabasgāzes iesūknēšana, glabāšana un izņemšana) tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. bāzes gads – pirmais tarifa pārskata cikla gads;

2.2. bāzes tarifs – atbilstoši izmaksām noteikta dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

2.3. dabasgāzes bilance – dabasgāzes krātuvē iesūknētie, no dabasgāzes krātuves izņemtie dabasgāzes apjomi, dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumi;

2.4. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu sniedzēja tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.5. dabasgāzes krātuve – augstspiediena cauruļvadi, urbumi un dabasgāzes savākšanas punkti, virszemes tehnoloģiskās iekārtas un pazemes iežu slānī izveidots apakšzemes rezervuārs, kurā dabasgāzes iesūknēšanu un izņemšanu nodrošina ar kompresoru iekārtām;

2.6. dabasgāzes krātuves aktīvais apjoms – dabasgāzes apjoms, ko var iesūknēt krātuvē vai izņemt no tās, neietekmējot krātuves turpmāko darbspēju, un kas tiek izmantots pakalpojumu sniegšanā;

2.7. pakalpojuma sniedzējs (dabasgāzes krātuves operators) – energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes uzglabāšanai;

2.8. dabasgāzes zudumi – dabasgāzes apjomu starpība tehnoloģiskā posma (iesūknēšanas, glabāšanas, izņemšanas) ieejā un izejā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.9. komercuzskaites mēraparāts – dabasgāzes uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma dabasgāzes daudzuma uzskaitei komercnorēķinos;

2.10. normālais dabasgāzes kubikmetrs (n.m3) – ar komercuzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabasgāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktiem dabasgāzes standarta stāvokļa parametriem. Šajā metodikā tas ir sausās dabasgāzes apjoms, ko aizņem viens kubikmetrs dabasgāzes, ja absolūtais spiediens ir 101,325 kPa (1,033277 kg/cm2) un temperatūra ir 293,15 K (+20 0C);

2.11. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošo un nomāto uz regulējamo pakalpojumu attiecināmo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu, kā arī krājumu vērtība;

2.12. tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

2.13. zemākā siltumspēja (kcal/n.m3) – dabasgāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sausas dabasgāzes, ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī.

3. Pārskata cikla bāzes gadā dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu (turpmāk – uzglabāšanas pakalpojums) tarifu noteikšanai izmanto pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Tarifs tiek pārskatīts ne retāk kā reizi pārskata ciklā.

4. Uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējs (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo uzglabāšanas pakalpojumu izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar uzglabāšanas pakalpojumiem saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas uzglabāšanas pakalpojumu efektīvai sniegšanai.

5. Pakalpojumu sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus, specifikāciju un ieviešanu saskaņo ar regulatoru. Pēc pakalpojumu sniedzēja lūguma regulators var pārskatīt saskaņoto izmaksu attiecināšanas modeli.

6. Uzglabāšanas pakalpojumu tarifu pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu arī par tarifu pārskata cikla pagarināšanu.

7. Ja iesūknēto, uzglabāto vai izņemto dabasgāzes apjomu, valūtas kursu un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas vairāk nekā 500 000 euro apmērā ietekmē pakalpojumu sniedzēja darbības finanšu rādītājus, pakalpojuma sniedzējs ņem vērā šīs atšķirības, nākošajā tarifu projektā par attiecīgo prognožu novirzes summu samazinot vai palielinot plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus.

(Sk. 50.punktu)

8. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves noteikšanai izmantojamā RAB atspoguļo faktiskos pakalpojumu sniegšanā veiktos ieguldījumus. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojumu sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi. Kapitāla izmaksās iekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu saskaņā ar finanšu pārskatiem.

9. Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" uzglabāšanas pakalpojumu tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifus, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

10. Pakalpojumu sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem euro [tūkst.EUR] un uzglabātās dabasgāzes daudzumu ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m3].

(Sk. 50.punktu)

2. Dabasgāzes bilance

11. Pakalpojumu sniedzējs dabasgāzes bilanci sastāda, novērtējot pieprasījumu pēc uzglabāšanas pakalpojumiem, kā arī ņemot vērā dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas vajadzībām un dabasgāzes zudumus.

12. Gāzes krātuves operatora (GKO) no dabasgāzes krātuves gada vidējo izņemto un pārvades sistēmai nodoto dabasgāzes daudzumu aprēķina kā vidējo lielumu no triju iepriekšējo gadu faktiskajiem un kārtējā gada plānotajiem izņemšanas apjomiem saskaņā ar šādu formulu:

QGKO.nod.PSO.vid. =

QGKO.nod.PSO.n-3 + QGKO.nod.PSO.n-2 + QGKO.nod.PSO.n-1 + QGKO.nod.PSO.n

 

4

kur

QGKO.nod.PSO.vid. – no dabasgāzes krātuves gada vidējais izņemtais un pārvades sistēmai nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m3];

QGKO.nod.PSO.n-3QGKO.nod.PSO.n-1 – triju iepriekšējo gadu faktiskie dabasgāzes izņemšanas apjomi [tūkst.n.m3];

QGKO.nod.PSO.n – kārtējā gada plānotais dabasgāzes izņemšanas apjoms [tūkst.n.m3].

3. Pakalpojumu tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

13. Dabasgāzes iesūknēšanas (IGKO.ies.) un izņemšanas (IGKO.izņ.) pakalpojumu tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no ekspluatācijas izmaksām (Iekspl.). Glabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap.), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl.) un nodokļiem (Inod.). Pakalpojumu tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas. IGKO.(ies., izņ.) = Iekspl.(ies. ,izņ.)

IGKO.gl. = Ikap. + Iekspl.gl. + Inod.gl.,

kur

IGKO.ies. – GKO iesūknēšanas pakalpojuma izmaksas [EUR];

IGKO.izņ. – GKO izņemšanas pakalpojuma izmaksas [EUR];

IGKO.gl. – GKO glabāšanas pakalpojuma izmaksas [EUR].

(Sk. 50.punktu)

3.1. Kapitāla izmaksas

14. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

Ikap = Inol + P,

kur

Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

P – kapitāla atdeve [EUR].

(Sk. 50.punktu)

15. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, tarifu pārskata ciklā regulators analizē pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti. Pakalpojumu sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši uzglabāšanas pakalpojumiem, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

16. RAB vērtību regulators nosaka uz tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumu, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri, līdzdalība kapitālos un naudas līdzekļi, kā arī pārdošanai paredzētās dabasgāzes krājumi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai nomāto aktīvu kapitāla daļa).

17. Nosakot RAB vērtību, ņem vērā līdz 2008.gada 1.janvārim veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus. Pēc 2008.gada 1.janvāra veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus RAB vērtībā neiekļauj. No pārvērtēto aktīvu bilances vērtības atskaita uz šiem pamatlīdzekļiem attiecināto pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu laika periodā pēc 2008.gada 1.janvāra.

18. Pamatlīdzekļus, kas iegūti no pieslēguma maksas, kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, un atbilstošo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Tarifu aprēķinā neiekļauj kapitāla atdevi no attiecīgajiem aktīviem.

19. Pamatlīdzekļu, kas netiek efektīvi izmantoti uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB vai tajā ietver daļēji, un attiecīgo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Ja tarifu aprēķinā ir iekļauti aktīvi vai aktīvu daļa, kuru neizmanto uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanai, pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas arī kapitāla atdeves aprēķinā. Regulators var uzdot komersantam iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

3.1.2. Kapitāla atdeve

20. Kapitāla atdevi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

P = RAB × wacc,

kur

P – kapitāla atdeve [EUR];

RAB – RAB vērtība tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumā [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme (%).

(Sk. 50.punktu)

21. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

wacc = re × E/(E+D) + rd ×D/(E+D),

kur

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%];

re – pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

22. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

re = rf + rc,

kur

rf – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru procentu likme;

rc – riska prēmija, kas ietver valsts un nozares riska novērtējumu.

23. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka:

23.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

23.2. kā pakalpojumu sniedzēja faktisko ilgtermiņa kredītu vidējo likmi;

23.3. kā ilgtermiņa valsts parāda vērtspapīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

24. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifu pārskata ciklam, lai noteiktu tarifu pamatotību un pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti.

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

25. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inol pam + Inol nem,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

(Sk. 50.punktu)

26. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojumu sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

27. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

28. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un pakalpojumu sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojumu sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojumu sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2. Nodokļi

29. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīp nod ) par pakalpojumu sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

30. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iien nod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

31. 32.Pakalpojumu sniedzēja ekspluatācijas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu: Iekspl = Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn

kur

Iekspl – pakalpojumu sniedzēja ekspluatācijas izmaksas [EUR]; Itehn proc – dabasgāzes uzglabāšanas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Irem – kārtējās īpašuma uzturēšanai nepieciešamās un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

(Sk. 50.punktu)

32. Dabasgāzes uzglabāšanas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas (Itehn proc) sastāv no dabasgāzes zudumiem iesūknēšanas, glabāšanas un izņemšanas laikā un dabasgāzes patēriņa tehnoloģiskām vajadzībām.

33. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

34. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem) un darbu, kuri nepieciešami pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības bilancē esošo un nomāto uzglabāšanas aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojumu sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu dabasgāzes uzglabāšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

35. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) ir ar pakalpojumu sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

4. Uzglabāšanas pakalpojumu bāzes tarifu aprēķins

36. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina dabasgāzes iesūknēšanu, glabāšanu un izņemšanu. Uzglabāšanas pakalpojumu tarifus nosaka atkarībā no vidējā izņemtā un pārvades sistēmai nodotā dabasgāzes daudzuma, kas fiksēts ar komercuzskaites mēraparātiem. Tarifus aprēķina euro par tūkstoti kubikmetru [EUR/tūkst.n.m3].

(Sk. 50.punktu)

37. Gada kopējiem ieņēmumiem no uzglabāšanas pakalpojumiem ir jāsedz izmaksas, kas radušās, sniedzot šos pakalpojumus attiecīgajā gadā.

38. Pakalpojumu bāzes tarifus aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

TGKO.ies. =

IGKO.ies.

,

QGKO.nod.PSO.vid.

kur

TGKO.ies. – iesūknēšanas pakalpojuma bāzes tarifs [EUR/tūkst.n.m3];

IGKO.ies. – dabasgāzes iesūknēšanas izmaksas [EUR];

QGKO.nod.PSO.vid. – PSO nodotais vidējais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

TGKO.gl. =

IGKO.gl.

,

Qakt.

kur

TGKO.gl. – glabāšanas pakalpojuma bāzes tarifs [EUR/tūkst.n.m3/gadā];

IGKO.gl. – dabasgāzes glabāšanas izmaksas [EUR];

Qakt. – dabasgāze krātuves aktīvais pakalpojumu sniegšanā izmantotais apjoms [tūkst.n.m3];

TGKO.izņ. =

IGKO. izņ.

,

QGKO.nod.PSO.vid.

kur

TGKO.izņ. – izņemšanas pakalpojuma bāzes tarifs [EUR/tūkst.n.m3];

IGKO. izņ. – dabasgāzes izņemšanas izmaksas [EUR];

QGKO.nod.PSO.vid. – PSO nodotais vidējais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3].
(Sk. 50.punktu)

5. Tarifu noteikšanas procedūra
5.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

39. Tarifu projektu pakalpojumu sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz uzglabāšanas pakalpojumu kopumu un bāzes tarifu.

40. Tarifu projekts sastāv no aprēķiniem un tarifus veidojošo izmaksu pamatojuma. Tarifus aprēķina, pamatojoties uz bāzes gadam prognozējamām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā noteiktajām izmaksu pozīcijām. Vienlaikus ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām.

41. Vienlaikus ar uzglabāšanas pakalpojumu tarifu projektu pakalpojumu sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt uzglabāšanas pakalpojumu tarifus saskaņā ar šo metodiku.

5.2. Tarifu projekta izvērtēšana

42. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

43. Regulators apstiprina vai noraida uzglabāšanas pakalpojumu bāzes tarifus, izvērtējot to veidojošo izmaksu pamatojumu.

44. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojumu sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

45. Regulatora noteiktie uzglabāšanas pakalpojumu tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

46. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojumu sniedzējs var iesniegt regulatoram jaunu uzglabāšanas pakalpojumu tarifu projektu.

47. Ja regulators ir apstiprinājis bāzes tarifu un devis atļauju atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai, pakalpojumu sniedzējs pats nosaka uzglabāšanas pakalpojumu tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

47.1. Ja pakalpojumu sniedzējs tarifa pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem uzglabāšanas pakalpojumu tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno uzglabāšanas pakalpojumu tarifu spēkā stāšanās brīža pakalpojumu sniedzējs publicē uzglabāšanas pakalpojumu tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jaunajiem uzglabāšanas pakalpojumu tarifiem, informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno uzglabāšanas pakalpojumu tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno uzglabāšanas pakalpojumu tarifu nepieciešamību.

47.2. Regulators 21 dienas laikā pēc uzglabāšanas pakalpojumu tarifu saņemšanas izvērtē:

47.2.1. iesniegto uzglabāšanas pakalpojumu tarifu atbilstību šai metodikai;

47.2.2. iesniegto uzglabāšanas pakalpojumu tarifu ekonomisko pamatojumu.

47.3. Ja regulators 21 dienas laikā pēc uzglabāšanas pakalpojumu tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto uzglabāšanas pakalpojumu tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis uzglabāšanas pakalpojumu tarifu ekonomisko pamatojumu, tad uzglabāšanas pakalpojumu tarifi stājas spēkā pakalpojumu sniedzēja noteiktajā laikā.

48. Ja regulators 21dienas laikā pēc uzglabāšanas pakalpojumu tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto uzglabāšanas pakalpojumu tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida uzglabāšanas pakalpojumu tarifu ekonomisko pamatojumu, tad uzglabāšanas pakalpojumu tarifi nestājas spēkā pakalpojumu sniedzēja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojumu sniedzējam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc uzglabāšanas pakalpojumu tarifu spēkā stāšanos.

49. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt uzglabāšanas pakalpojumu tarifu pārskatīšanu.

6. Noslēguma jautājumi

50. Ar 2014.gada 1.janvāri visā metodikas tekstā "Ls" un vārds "lati" attiecīgajā locījumā tiek aizstāts ar apzīmējumu "EUR" un vārdu "euro".

51. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, pakalpojumu sniedzējs konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk - konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda tiek izmantota tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

52. Atzīt par spēku zaudējušu Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2008.gada 6.februāra lēmumu Nr.36 (Latvijas Vēstnesis 2008, 26.nr.).

53. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs V.Lokenbahs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Veids: lēmums Numurs: 1/24Pieņemts: 27.09.2013.Stājas spēkā: 04.10.2013.Zaudē spēku: 22.03.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 193, 03.10.2013. OP numurs: 2013/193.54
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
260516
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-21.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-21.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.10.2013","iso_value":"2013\/10\/04","content":"<font class='s-1'>04.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
136
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva