1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)), tiek atzīta par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

2. Šo noteikumu izpratnē par vientuļu personu ir uzskatāma persona, kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.

3. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi nepārsniedz šo noteikumu 4. un 5.punktā noteikto ienākumu līmeni un ja:

3.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot Ministru kabineta noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) un pašvaldības saistošajos noteikumos par īpašumiem, kurus neņem vērā nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam minēto;

3.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

3.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

3.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai.

4. Ģimene atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 65% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

5. Persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz:

5.1. 65% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – atsevišķi dzīvojošai personai;

5.2. 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – atsevišķi dzīvojošam vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kuram ir Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki un atsevišķi dzīvojošai vientuļai personai darbspējīgā vecumā;

5.3. 90% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – atsevišķi dzīvojošai vientuļai personai, kura saņem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu.

6. Ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam Jēkabpils sociālais dienests (turpmāk – dienests) novērtē pēc iesnieguma par ģimenes (personas) atzīšanu par maznodrošinātu un Ministru kabineta noteikumos noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) saņemšanas.

7. Parakstot šo noteikumu 6.punktā minēto iesniegumu, iesniedzējs un viņa ģimenes pilngadīgās personas dienestam dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu).

8. Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem aizpilda un iesniedz deklarāciju. Deklarāciju iesniedzēja vārdā var aizpildīt arī dienesta sociālā darba speciālists sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas elektroniskajā sistēmā (turpmāk – SOPA), pamatojoties uz tajā pieejamo informāciju par iesniedzēju un tā ģimenes locekļiem, iesniedzēja sniegtajām ziņām un iesniegtajiem dokumentiem.

9. Deklarācijā norādāmās informācijas apjomu, nosacījumus ienākumu novērtēšanai un iesniedzamos dokumentus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

10. Deklarāciju paraksta iesniedzējs, apliecinot deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

11. Dienests pārbauda deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.

12. Dienesta sociālā darba speciālisti ģimenes (personas) dzīves apstākļu pārbaudi dzīvesvietā ir tiesīgi veikt bez iepriekšējas saskaņošanas ar iesniedzēju.

13. Ģimenes (personas) dzīves apstākļu pārbaudē konstatētais tiek fiksēts Dzīves apstākļu pārbaudes aktā, kuru paraksta iesniedzējs vai kāds no ģimenes pilngadīgajiem locekļiem un sociālā darba speciālists, kurš veica pārbaudi.

14. Dienests var atteikt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, ja:

14.1. ģimene (persona) sniegusi nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo ģimenes (personas) spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;

14.2. ģimene (persona) atsakās vai nenodrošina dzīves apstākļu pārbaudi dzīvesvietā;

14.3. nav iespējams noskaidrot ģimenes (personas) patieso dzīvesvietu, ģimenes sastāvu.

15. Dienests ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

16. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, dienests izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

17. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

18. Ja ģimenes (personas) ienākumi nepārsniedz šo noteikumu 4. vai 5.punktā minēto ienākumu līmeni, bet nav ievēroti citi šo noteikumu nosacījumi, dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam uz laiku – viens mēnesis. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas.

19. Ja ģimenes (personas) ienākumi pārsniedz šo noteikumu 4. vai 5.punktā noteikto ienākumu līmeni vai nav ievērotas citas šajos noteikumos minētās prasības, izņemot šo noteikumu 18.punktā minēto gadījumu, dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

20. Ģimenei (personai) ir pienākums informēt dienestu par pārmaiņām ģimenes sastāvā, ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācijā, ja tās ietekmē vai varētu ietekmēt tiesības uz piešķirto maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

21. Dienests pieņem lēmumu par piešķirtā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa anulēšanu, ja tas konstatē, ka ģimene (persona) nav ievērojusi šo noteikumu 20.punkta prasību.

22. Dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu vai par piešķirtā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa anulēšanu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

23. Jēkabpils pilsētas domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 2008.gada 18.septembra noteikumus Nr.15 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu Jēkabpils pilsētā".