Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 27. novembra noteikumus Nr. 186 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi".
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr.166

Rīgā 2013.gada 25.jūlijā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr.28 3.p.)
Ieteikumi valdes un padomes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72. panta pirmās daļas otro punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Ieteikumos valdes un padomes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai" (tālāk tekstā – ieteikumi) apkopoti kritēriji un procesi, kas kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un tām jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuras darbojas galvenokārt kredītiestāžu sektorā (tālāk tekstā – iestāde), jāievēro, novērtējot izvirzītos vai ievēlētos (ieceltos) iestādes padomes un valdes locekļus (tālāk tekstā – padomes un valdes locekļi), nosacījumi personu (darbinieku), kas pilda pamatfunkcijas, novērtēšanai, kā arī pasākumi, kas piemērojami gadījumos, kad šīs personas nav piemērotas attiecīgajam amatam. Pārvaldītājsabiedrības piemērotības novērtēšanas procesu un kritērijus piemēro atbilstīgi, ņemot vērā to darbības būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī padomes vai valdes locekļa vai personas, kas pilda pamatfunkcijas, saistību ar citām pārvaldītājsabiedrības koncernā ietilpstošām iestādēm.

2. Lai arī piemērotības novērtēšanu veic gan iestāde, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija), tas ir galvenokārt iestādes pienākums. Komisijas veiktā novērtēšana neatbrīvo iestādi no padomes un valdes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, novērtēšanas veikšanas un neaizvieto iestādes veikto novērtēšanu.

3. Personas, kas pilda pamatfunkcijas, ir tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi. Personas, kas pilda pamatfunkcijas, var būt, piemēram, būtisku uzņēmējdarbības nozaru, iestādes izveidoto ārvalstu filiāļu vai meitas uzņēmumu, atbalsta un iekšējās kontroles funkciju vadītāji. Iestāde identificē personas, kas pilda pamatfunkcijas, un novērtē to piemērotību saskaņā ar personu, kas pilda pamatfunkcijas, iecelšanas un pēctecības politiku.

II. Iestādes veiktais piemērotības novērtējums

4. Iestāde veic sākotnējo padomes un valdes locekļu piemērotības novērtējumu šādos gadījumos:

4.1. pirms Komisijā tiek iesniegts iesniegums licences saņemšanai iestādes darbībai;

4.2. izvirzot amatam jaunu padomes vai valdes locekli.

5. Iestāde novērtē padomes un valdes locekļu piemērotību, pamatojoties uz ieteikumu III sadaļā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā Kredītiestāžu likumā, Komisijas 01.11.2012. noteikumos Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" un Komisijas 25.09.2009. noteikumos Nr. 112 "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi" noteiktās prasības un kritērijus.

6. Iestāde veic padomes un valdes locekļu novērtēšanu, pirms tie sāk pildīt amata pienākumus. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, novērtēšanu veic pēc iespējas ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc padomes vai valdes locekļa ievēlēšanas (iecelšanas) amatā.

7. Iestāde atkārtoti novērtē padomes vai valdes locekļa piemērotību ikreiz, kad:

7.1. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ;

7.2. padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts savā amatā;

7.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos pienākumos vai arī mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences.

8. Ja iestāde veic piemērotības novērtējumu 7.1. un 7.3. punktā minētajos gadījumos, novērtējumu var veikt ierobežotā veidā, to balstot uz izvērtējumu, vai notikums, kurš ir kalpojis par iemeslu atkārtota novērtējuma veikšanai, nav ietekmējis padomes vai valdes locekļa piemērotību.

9. Trūkumi kolektīvajā padomes un valdes vai to komiteju piemērotībā paši par sevi nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka kāds atsevišķs to loceklis nav piemērots amatam.

10. Iestādē novērtē personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotību pirms to iecelšanas un nepieciešamības gadījumā (piemēram, ja iestādei rodas šaubas par personas, kas pilda pamatfunkcijas, zināšanām, pieredzi vai reputāciju vai kāda notikuma dēļ, vai izmaiņu veicamajos pienākumos un to veikšanai nepieciešamajās kompetencēs dēļ) arī atkārtoti.

11. Ja iestādei kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par padomes vai valdes locekļa vai personas, kas pilda pamatfunkcijas, zināšanām, pieredzi vai reputāciju, iestāde novērtē, kā tas ietekmē vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

12. Iestāde dokumentē veikto padomes un valdes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtējumu un tā rezultātus.

Politikas padomes un valdes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai

13. Iestāde padomes un valdes locekļu atlases un novērtēšanas politikā nosaka vismaz:

13.1. personas vai funkciju, kas atbildīga par piemērotības novērtēšanas veikšanu;

13.2. padomes vai valdes locekļa piemērotības novērtēšanas kārtību;

13.3. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai padomes vai valdes locekli (ņemot vērā veicamos pienākumus) varētu novērtēt kā pietiekami kompetentu;

13.4. informāciju un apliecinājumus, kuri padomes vai valdes loceklim ir jāsniedz iestādei novērtēšanas īstenošanai;

13.5. padomes locekļa ievēlēšanas gadījumā kārtību, kura iestādei ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka akcionāri pirms padomes locekļa ievēlēšanas būtu informēti par amata prasībām un ievēlamā padomes locekļa atbilstību tām;

13.6. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

13.7. prasību, ka padomes un valdes locekļiem ir jāziņo iestādei par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē atbilstību noteiktajām prasībām (papildus var noteikt prasību padomes un valdes locekļiem sniegt ikgadēju paziņojumu par šādām izmaiņām).

14. Iestāde personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas politikā nosaka vismaz:

14.1. amatus, kuriem ir jāveic piemērotības novērtēšana;

14.2. personu vai funkciju, kas atbildīga par piemērotības novērtēšanas veikšanu;

14.3. reputācijas un pieredzes kritērijus, kuri ir jāņem vērā, veicot piemērotības novērtēšanu katram konkrētajam amatam;

14.4. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas.

15. Izstrādājot 13. un 14. punktā minētās politikas, iestāde ņem vērā tās darbības būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī tās veikto darījumu apjomu un daudzveidību.

16. Ja iestādē ir izveidota izvērtēšanas komiteja vai līdzīga struktūrvienība, tā piedalās atbilstošu iekšējo politiku padomes un valdes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai izstrādē.

III. Piemērotības novērtēšanas kritēriji

Reputācijas kritēriji

17. Padomes un valdes locekļiem un personām, kas pilda pamatfunkcijas, ir jābūt labai reputācijai, neraugoties uz iestādes uzņēmējdarbības būtību, lielumu un sarežģītību.

18. Padomes vai valdes loceklis ir uzskatāms par personu ar labu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju. Izvērtējot padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā visu būtisko informāciju, kas ir pieejama novērtējuma veikšanai, neskarot ierobežojumus, kurus nosaka spēkā esošie normatīvie akti, un neatkarīgi no valsts, kurā attiecīgie notikumi ir notikuši.

19. Padomes vai valdes loceklis nav uzskatāms par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tā personīgā rīcība vai komercdarbība rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt saprātīgu un piesardzīgu iestādes pārvaldību.

20. Izvērtējot padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā no kriminālās sodāmības vai administratīvās sodāmības reģistriem pieejamo informāciju, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, apelācijas līmeni, saņemto sodu, tiesas procesa posmu un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Izvērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu piemēroto sodu (sankciju) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošus apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas un attiecīgā padomes vai valdes locekļa rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu sankciju būtiskumu, ņemot vērā attiecīgā padomes vai valdes locekļa pienākumus un lomu iestādes darbībā.

21. Veicot novērtējumu, ņem vērā arī vairāku nelielu incidentu kopumu, kuri atsevišķi neapdraud padomes vai valdes locekļa reputāciju, bet kopumā var to būtiski ietekmēt, kumulatīvo iedarbību.

22. Izvērtējot padomes vai valdes locekļa reputāciju, īpaši ņem vērā šādus apstākļus:

22.1. sodāmību vai tiesvedību par kriminālpārkāpumiem (kriminālnoziegumiem), it īpaši:

22.1.1. normatīvo aktu, kas regulē kredītiestāžu un citu finanšu sektora iestāžu darbību, vērtspapīru tirgu vai darījumus ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem, t.sk. normatīvo aktu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas izmantošanu un augļošanu, pārkāpumus;

22.1.2. pārkāpumus, kas saistīti ar negodīgu rīcību, krāpšanu vai finanšu noziegumiem;

22.1.3. ar nodokļiem saistītus pārkāpumus;

22.1.4. citus normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar komercsabiedrību darbību, bankrotu, maksātnespēju vai patērētāju interešu aizsardzību;

22.2. būtiskas sāktas vai notikušas pārbaudes, padziļinātas izpētes vai uzraudzības (tiesību sargājošo iestāžu un uzraudzības iestāžu) sankcijas, kas saistītas ar padomes vai valdes locekli, vai administratīvu sankciju piemērošanu par tādu normatīvo aktu, kas regulē kredītiestāžu un citu finanšu sektora iestāžu darbību, vērtspapīru tirgu vai darījumus ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem, vai normatīvo aktu, kas regulē finanšu pakalpojumu sniegšanu, neievērošanu;

22.3. sāktas vai notikušas izmeklēšanas vai uzraudzības (tiesību sargājošo iestāžu un uzraudzības iestāžu) sankcijas, ko par saistošo noteikumu neievērošanu īsteno jebkura cita uzraugoša vai profesionāla iestāde (organizācija).

23. Izvērtējot padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā iepriekšējo personas darbību un atbilstošu rīcību, t.sk.:

23.1. pierādījumus, kas liecina, ka padomes vai valdes loceklis savās attiecībās ar uzraudzības vai regulējošajām iestādēm nav rīkojies pārredzami, atklāti un atsaucīgi (piemēram, nav sadarbojies vai nav sniedzis patiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājis uzraudzības iestādes);

23.2. saņemtu atteikumu veikt kādu reģistrāciju, izsniegt atļauju, uzņemt kā dalībnieku vai izsniegt licenci veikt tirdzniecību, komercdarbību vai profesionālu darbību vai šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atsaukšanu, anulēšanu vai pārtraukšanu vai arī regulējošas vai pārvaldības iestādes veiktu izslēgšanu;

23.3. iemeslus, kādēļ notikusi atbrīvošana no darba vai atbildīga amata, darba devēja uzticības zaudēšana vai līdzīga situācija vai izteikts lūgums atkāpties no amata;

23.4. atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli.

24. Veicot novērtējumu, ņem vērā arī informāciju par padomes vai valdes locekļa bijušo un esošo komercdarbību un tās ietekmi uz padomes vai valdes locekļa reputāciju:

24.1. ja iespējams, informāciju par personas iekļaušanu neuzticamo debitoru sarakstā vai jebkurus negatīvus ierakstus kredītreģistrā (parādu reģistrā);

24.2. padomes vai valdes locekļa īpašumā esošo vai vadīto komercsabiedrību, kurās padomes vai valdes loceklim piederēja vai pieder būtiska līdzdalība, finanšu un uzņēmējdarbības sniegumu, īpašu uzmanību pievēršot jebkuriem reabilitēšanas, maksātnespējas un likvidācijas procesiem un tam, vai un kā padomes vai valdes loceklis ir veicinājis situāciju, kuras dēļ sākti šie procesi;

24.3. paziņojumu par fiziskās personas maksātnespēju;

24.4. civillietu tiesvedības, administratīvos vai kriminālprocesus, liela apjoma ieguldījumus, aizņēmumus vai citus darījumus, ciktāl tie var būtiski ietekmēt personas finanšu stabilitāti.

Pieredzes kritēriji

25. Izvērtējot padomes vai valdes locekļa pieredzi, ņem vērā gan teorētiskās zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Izvērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras padomes vai valdes locekļi ir ieguvuši un lietojuši praksē savā profesionālajā sfērā.

26. Izvērtējot padomes vai valdes locekļa teorētisko pieredzi, īpaši ņem vērā iegūtās izglītības līmeni un kvalifikāciju, kā arī to, vai tā ir saistīta ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem vai saistītām nozarēm. Izglītību kredītiestāžu un finanšu, ekonomikas, tiesību, administrēšanas, finanšu sektora uzraudzības un kvantitatīvo metožu (piemēram, statistikas, ekonometrijas, kvantitatīvo modeļu izveides) jomā var uzskatīt par saistītu ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem.

27. Padomes vai valdes locekļa pieredzes novērtējums neaprobežojas vien ar izglītību (zinātnisko grādu) un pierādījumiem par noteiktu kredītiestādē vai citā komercsabiedrībā nostrādātu laika posmu. Ir jāveic pilnīgāka locekļa praktiskās pieredzes analīze, jo iepriekšējās darbavietās iegūtās zināšanas ir atkarīgas no komercsabiedrības veida, lieluma un sarežģītības, kā arī personas veiktajiem amata pienākumiem.

28. Novērtējot padomes vai valdes locekļa pieredzi, īpaši ņem vērā teorētisko un praktisko pieredzi, kas saistīta ar:

28.1. finanšu tirgiem;

28.2. tiesisko regulējumu un prasībām;

28.3. stratēģisko plānošanu un izpratni par iestādes darbības stratēģiju vai darbības ekonomisko pamatojumu (darbības plānu) un tā izpildi;

28.4. risku pārvaldīšanu (galveno risku veidu apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību, kontroli un samazināšanu, ieskaitot paredzētos padomes vai valdes locekļa pienākumus);

28.5. veiktajiem pasākumiem kredītiestādes efektivitātes izvērtēšanā, efektīvā pārvaldībā, pārraudzības un kontroles izveidošanā;

28.6. kredītiestādes finanšu informācijas analīzi, būtiskāko jautājumu, kas balstās uz šo informāciju, apzināšanu un atbilstīgas kontroles un pasākumu īstenošanu.

29. Lai izvērtētu, vai valdes loceklim ir pietiekama praktiskā un profesionālā pieredze vadošā amatā, novērtējumā var ņemt vērā īstermiņa vai pagaidu amatus. Iepriekšējos amatos gūtā praktiskā un profesionālā pieredze būtu jānovērtē, īpašu uzmanību pievēršot:

29.1. darba ilgumam;

29.2. komercsabiedrības, kurā ir strādāts, būtībai un sarežģītumam, t.sk. tās organizatoriskajai struktūrai;

29.3. kompetenču jomai, lēmumu pieņemšanas pilnvarām un pienākumiem;

29.4. tehniskajām zināšanām par kredītiestādes darbību un riskiem;

29.5. pakļautībā esošo darbinieku skaitam.

30. Padomes loceklim ir pietiekama pieredze, ja tā ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu atbilstības izvērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā apstrīdēšanu un efektīvu iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzību. Šī pieredze var būt gūta akadēmiskos, administratīvos vai citos amatos un īstenojot finanšu iestāžu un citu komercsabiedrību pārvaldību, uzraudzību vai kontroli. Padomes loceklis ir spējīgs pierādīt, ka tam ir vai tas spēs iegūt zināšanas, kas nepieciešamas, lai tas varētu pietiekami labi izprast kredītiestādes darbību un ar to saistītos riskus.

31. Novērtējot padomes un valdes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, pieredzi, ņem vērā iestādes darbības būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Pieredzes, kas tiek vērtētas valdes loceklim, apjoms un prasības var atšķirties no tā pieredzes apjoma un prasībām, kas tiek vērtētas padomes loceklim.

Pārvaldības kritēriji

32. Piemērotības novērtējumā tiek ņemti vērā arī šādi kritēriji, kas ir nozīmīgi padomes un valdes efektīvai funkcionēšanai:

32.1. iespējamie interešu konflikti;

32.2. spēja pietiekami daudz laika veltīt amata pienākumu veikšanai;

32.3. kopējais padomes un valdes sastāvs;

32.4. kolektīvi nepieciešamās zināšanas un kompetence;

32.5. spēja savus pienākumus pildīt neatkarīgi, bez nepienācīgas trešo personu ietekmes.

33. Novērtējot padomes vai valdes locekļa neatkarību, ir jāņem vērā:

33.1. iepriekšējie un pašreizējie amati iestādēs vai citās komercsabiedrībās;

33.2. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar valdes locekļiem, kuri pilda pārvaldības funkcijas tajā pašā iestādē, tās mātes sabiedrībā vai meitas sabiedrībā;

33.3. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar tās pašas iestādes mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības akciju kontrolpaketes turētājiem.

34. Iestādes valdei kolektīvi ir jābūt ar pietiekamu praktisku pieredzi iestādes pārvaldībā.

IV. Korektīvie pasākumi

35. Ja iestāde, veicot sākotnējo piemērotības novērtējumu, secina, ka persona nav piemērota ievēlēšanai (iecelšanai) par padomes vai valdes locekli, iestāde nodrošina, ka šī persona netiek ievēlēta (iecelta) attiecīgajā amatā. Ja šāda persona jau ir ievēlēta (iecelta) amatā vai arī ja tas, ka persona nav piemērota, ir atklājies, veicot atkārtoto piemērotības novērtējumu, iestāde par to informē Komisiju un īsteno atbilstošus pasākumus, lai savlaicīgi nodrošinātu padomes vai valdes locekļa piemērotību, vai arī atbilstošus pasākumus tā aizstāšanai ar citu personu.

36. Iestāde, īstenojot 35. punktā minētos pasākumus, ņem vērā konkrēto situāciju un padomes vai valdes locekļa neatbilstības iemeslus. Starp atbilstošiem korektīviem pasākumiem, kurus iestāde var veikt, ietilpst pienākumu precizēšana vai pārdale starp padomes un valdes locekļiem, noteiktu personu aizstāšana, atsevišķu vai visu padomes un valdes locekļu apmācība, lai nodrošinātu pietiekamu padomes un valdes kolektīvo kvalifikāciju un pieredzi.

37. Ja iestāde, veicot piemērotības novērtējumu, secina, ka persona, kas pilda pamatfunkcijas, nav piemērota, iestāde īsteno atbilstošus pasākumus (piemēram, personas apmācību, aizstāšanu vai funkciju pārdali starp darbiniekiem).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Ieteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes dokumenta "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" ("Guidelines on on the assessment of the suitability of members of the management body and key function holders (EBA/GL/2012/06)", 22 November 2012).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ieteikumi valdes un padomes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: ieteikumi Numurs: 166Pieņemts: 25.07.2013.Stājas spēkā: 25.07.2013.Zaudē spēku: 10.12.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 146, 30.07.2013. OP numurs: 2013/146.4
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
258562
25.07.2013
137
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)