(Lēmuma nosaukums SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/3 redakcijā)

1. Tīkla kodekss nosaka:

1.1. elektroenerģijas sistēmas (turpmāk arī – sistēma) vadības un lietošanas kārtību un elektroenerģijas sistēmas un elektroenerģijas tirgus dalībnieku (turpmāk – tirgus dalībnieki) darbības;

1.2. pārvades sistēmas operatora darbības, ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija;

1.3. kārtību, kādā pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti elektroenerģijas sistēmā;

1.4. kārtību, kādā pārvades sistēmas operators reģistrē, ierobežo vai atsaka paredzētos tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai pārvades sistēmas pārslodzi un ir apdraudēta savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāte;

1.5. starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumus;

1.6. tehniskās prasības atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējās līnijas pieslēgumam sadales sistēmai;

1.7. tirgus dalībnieku, balansēšanas pakalpojumu sniedzēju un pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus, sniedzot balansēšanas pakalpojumu;

1.8. kārtību, kādā pārvades sistēmas operators veic balansēšanas aprēķinus;

1.9. kritērijus un kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators) var pieprasīt garantijas no elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk – sistēmas dalībnieki), lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu;

1.10. kārtību, kādā testē pārvades sistēmas operatora, sadales sistēmas operatora, aizsardzības pakalpojuma sniedzēja un atjaunošanas pakalpojuma sniedzēja spējas pildīt elektroenerģijas sistēmas aizsardzības plānā un elektroenerģijas sistēmas atjaunošanas plānā noteiktās darbības.

(Grozīts ar SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13)

2. Tīkla kodeksā lietoti šādi termini:

2.1. aizsardzības pakalpojums – pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta jaudas rezerve sistēmas drošumam vai elektroietaišu automātiku darbības uzturēšana elektroenerģijas sistēmas drošumam;

2.2. aizsardzības plāns – plāns, kurā ir noteikti visi nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu pēc tehnoloģiska traucējuma;

2.3. atbilstības simulācija – elektroiekārtas pārbaude, kuru veic ar matemātiskā aprēķina palīdzību;

2.4. atjaunošanas pakalpojums – pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta ģeneratora palaišana bez ārējā sprieguma saņemšanas nodzisuma stāvoklī esošas elektroenerģijas sistēmas darbības atjaunošanai;

2.5. atjaunošanas plāns – plāns, kurā ir noteikti nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu no nodzisuma stāvokļa;

2.5.¹ attiecīgais sistēmas operators – sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgts vai tiks pieslēgts elektroenerģijas ražošanas modulis, pieprasījumietaise, sadales sistēma vai augstsprieguma līdzstrāvas sistēma;

2.6. automātika – iekārtu kopums, kas iedarbojas uz elektroiekārtām noteiktā secībā bez cilvēka līdzdalības, iestājoties iepriekš noteiktiem nosacījumiem elektroenerģijas sistēmā;

2.7. ārkārtas situācija elektroenerģijas sistēmā – situācija, ko izraisījis incidents, dabas stihija vai citi apstākļi, kas radījuši sistēmas operatora vai elektroenerģijas ražotāja funkciju izpildes piespiedu daļēju ierobežojumu vai pārtraukumu, kas apdraud Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto uzdevumu izpildi;

2.8. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs – šā kodeksa izpratnē tirgus dalībnieks, kurš saņem balansēšanas pakalpojumu no pārvades sistēmas operatora;

2.9. (svītrots ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9);

2.10. dispečervadība – process, kurā sistēmas operators saskaņā ar sistēmas operatora dispečeru vadības personāla dispečervadības instrukcijām nodod rīkojumu sistēmas dalībniekam ģenerētājvienību, slodžu un tīkla elementu operatīvo stāvokļu un enerģētisko parametru izmaiņai;

2.11. dispečervadības grafika ģenerētājvienība (turpmāk – DVGĢ) – atsevišķi komutējams elektrostacijas ģenerators ar uzstādīto jaudu, ne mazāku par 15MW, kas pievada attiecīgā sistēmas operatora tīklam elektroenerģiju atbilstoši dispečervadības grafikā noteiktiem termiņiem un elektroenerģijas apjomam, vai atsevišķi komutējamas elektrostacijas ar uzstādīto jaudu, mazāku par 15MW, kas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai vai kas pieslēgtas sadales sistēmai, ja sistēmas operators, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas stabilitātes aprēķiniem, var pierādīt, ka to ir nepieciešams iekļaut dispečervadības grafikā, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

2.12. dispečervadības instrukcija – sistēmas operatora izdots dokuments, kurā ir noteiktas darbības un to secība, kas jāveic sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas attiecīgā sistēmas operatora tīklam, un kurš ir neatņemama sistēmas pakalpojumu līguma sastāvdaļa;

2.13. dispečervadības rīkojums – sistēmas operatora norādījums sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas attiecīgā sistēmas operatora tīklam;

2.14. elektroiekārtas pārbaude – elektroiekārtas raksturlielumu mērīšana un novērtēšana, atbilstības tests vai simulācija, lai noteiktu elektroiekārtas atbilstību tehniskajām prasībām, kā arī lai pārbaudītu elektroiekārtu darbības spējas pēc uzstādīšanas, remonta vai arī tās atbilstību izgatavotāja prasībām vai rekomendācijām, elektroiekārtu pieslēdzot sistēmas operatora elektrotīklam un visā elektroiekārtas darbības cikla laikā;

2.15. galapozīcija – balansēšanas pakalpojuma saņēmēja paziņotais un pārvades sistēmas operatora apstiprinātais balansēšanas pakalpojuma saņēmēja plānotais elektroenerģijas daudzums par katru nebalansa norēķinu periodu, kas ietver korekcijas atbilstoši nebalansa norēķinu periodā nebalansa apgabalā veiktajiem palīgpakalpojumiem un ko izmanto nebalansa aprēķināšanai;

2.16. ģenerētājvienība – atsevišķi komutējams elektrostacijas ģenerators un tā palīgiekārtas;

2.17. ģenerētājvienības rīcības jauda – maksimālā jauda, izteikta MW, ko ģenerators spēj nodot sistēmā noteiktā laika momentā, ņemot vērā ģenerētājvienības ierobežojumus vai ārējos apstākļus;

2.18. kontrolēta dispečervadība – dispečervadības process, kura mērķis ir elektroenerģijas sistēmas atgriešana normālā optimizētā darbības režīmā;

2.19. kontroluzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un pakalpojumu uzskaitei, kuru izmanto, lai iegūtu datus par elektroenerģijas patēriņu, ja ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu šādus datus nav iespējams iegūt;

2.20. koordinētais balansēšanas apgabals – pārvades sistēmas operatoru, kuri ir vienojušies par savstarpēju sadarbību regulēšanas pakalpojumu apmaiņai un vienota balansēšanas tirgus organizēšanu, licences darbības zonas;

2.21. kV – kilovolti;

2.22. MW – megavati;

2.23. n-1 – kritērijs elektroenerģijas sistēmas drošuma plānošanai, kur "n" ir pārvades sistēmas iekārtu (tai skaitā līniju, transformatoru, šunta reaktoru, kondensatoru bateriju u.c.) un ģenerētājvienību, ne mazāku par 15MW, skaits, kas pieļauj vienas minētās iekārtas atslēgšanās iespēju, rodoties tehnoloģiskam traucējumam, tādējādi neapdraudot elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

2.24. nebalansa apgabals – elektroenerģijas lietotāju un ražotāju elektroenerģijas komercuzskaites vietas, kuras ņem vērā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītā nebalansa aprēķināšanai;

2.25. nebalansa norēķinu periods – laika periods, par kuru aprēķina nebalansu;

2.26. nebalansa norēķini – finanšu norēķinu kārtība, saskaņā ar kuru pārvades sistēmas operators no balansēšanas pakalpojuma saņēmēja pērk vai pārdod elektroenerģiju, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas balansētu darbību;

2.27. nebalansa norēķinu administrēšana – pārvades sistēmas operatora veiktās darbības nebalansa norēķinu nodrošināšanai;

2.28. norēķinu periods – laika periods, par kuru veic norēķinus par balansēšanas vai regulēšanas pakalpojuma saņemšanu; norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis;

2.29. nebalanss – elektroenerģijas daudzums konkrētā nebalansa norēķinu periodā, kas aprēķināts balansēšanas pakalpojuma saņēmējam un kas atbilst starpībai starp piešķirto elektroenerģijas daudzumu, ko attiecina uz šo balansēšanas pakalpojuma saņēmēju, un šā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja galapozīciju;

2.30. palīgpakalpojumu līgums – līgums, kuru sistēmas operators slēdz ar sistēmas dalībnieku par pakalpojumu, kas nepieciešams elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai;

2.31. piešķirtais elektroenerģijas daudzums – pārvades sistēmā faktiski ievadītais vai no tās patērētais elektroenerģijas daudzums, kuru attiecina uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēju tā nebalansa apgabalā radītā nebalansa aprēķināšanai;

2.32. pozīcija – balansēšanas pakalpojuma saņēmēja paziņotais plānotais elektroenerģijas daudzums par katru nebalansa norēķinu periodu;

2.33. regulēšanas pakalpojums – palīgpakalpojums, kura ietvaros balansēšanas tirgus dalībnieki līgumā noteiktā kārtībā palielina vai samazina elektroenerģijas ražošanu to pārziņā esošajās elektroenerģijas ražošanas iekārtās, piegādā uzkrāto elektroenerģiju sistēmai, uzņem elektroenerģiju no sistēmas, sniedz pieprasījuma reakcijas pakalpojumu vai nodrošina regulēšanas jaudu;

2.33.¹ regulēšanas produkts – pārvades sistēmas operatora sadarbībā ar citas valsts pārvades sistēmas operatoru definēts regulēšanas pakalpojuma veids balansēšanas enerģijas apmaiņai frekvences atjaunošanas rezervēm ar automātisku vai manuālu aktivizāciju;

2.34. regulēšanas pakalpojuma sniedzējs – tirgus dalībnieks, kurš ar pārvades sistēmas operatoru ir noslēdzis palīgpakalpojuma līgumu par regulēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.35. spriegums – sprieguma efektīvā vērtība, kuru sistēmas operators uztur sistēmas dalībnieka elektroietaišu pieslēguma vietā;

2.36. tehnoloģiskais traucējums – elektroiekārtas bojājums, automātiska atslēgšanās vai piespiedu atslēgumi, elektroenerģijas sistēmas dalībnieka neplānoti atslēgumi vai netiek izpildītas elektroenerģijas kvalitātes prasības;

2.37. telemērīšana – attālināta datu iegūšana no elektroenerģijas sistēmai pieslēgtām iekārtām;

2.38. telesignalizācija – attālināta informācijas iegūšana par komutācijas iekārtu stāvokli;

2.39. televadība – attālināta elektroiekārtas stāvokļa maiņa;

2.39.¹ balansēšanas tirgus laika vienība – laika periods, kurā tiek savstarpēji savienoti regulēšanas produkta solījumi vai regulēšanas jaudas produkta solījumi un pārvades sistēmas operatora pieprasījumi;

2.40. uzskaites pakalpojuma sniedzējs – sistēmas operators vai tā pilnvarota juridiska vai fiziska persona, kura uzstāda un uztur uzskaites mēraparātus.

(SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

3. Sistēmas operatoram ir šādi pienākumi:

3.1. veikt savstarpējas pārrunas ar sistēmas dalībnieku par elektroenerģijas sistēmas pieslēguma noteikumiem un nosacījumiem, kuru laikā sistēmas operators sniedz informāciju, kas dod iespēju sistēmas dalībniekam novērtēt sistēmas operatora piedāvāto tehnisko prasību būtību, bet sistēmas dalībnieks sistēmas operatoram sniedz vispusīgu informāciju par savu paredzēto darbību;

3.2. nodrošināt informācijas sistēmu risinājumu komunikācijai starp sistēmas operatora dispečervadības sistēmu un sistēmas dalībnieka apakšstacijas vai elektrostacijas komunikācijas iekārtu, ja sistēmas operators un sistēmas dalībnieks nav vienojušies citādi;

3.3. izveidot un uzturēt savā licences darbības zonā esošo sistēmas elektroiekārtu datu bāzi, kuru izmanto sistēmas pieslēgumu projektēšanai un ierīkošanai elektroenerģijas sistēmā;

3.4. pēc sistēmas dalībnieka pieprasījuma sniegt nepieciešamo informāciju statistiskās un dinamiskās stabilitātes aprēķinu veikšanai saistībā ar jauna sistēmas pieslēguma projektēšanu un ierīkošanu;

3.5. dispečervadības instrukcijā noteiktajā termiņā informēt sistēmas dalībnieku par tehniskajām izmaiņām elektroenerģijas sistēmā, kas var ietekmēt sistēmas dalībnieka elektroiekārtu darbību;

3.6. nodrošināt sistēmas dalībnieka dispečervadību;

3.7. sadales sistēmas operatoram, saskaņot ar pārvades sistēmas operatoru izstrādātos tehniskos noteikumus DVGĢ elektroenerģijas sistēmas pieslēgumam pie sadales sistēmas;

3.8. sadales sistēmas operatoram pieslēgt sadales sistēmai atsevišķā nekustamā īpašuma iekšējo līniju, kas atrodas sadales sistēmas operatora licences darbības zonā, ja:

3.8.1. tā ierīkota saskaņā ar būvprojektu, kas izstrādāts atbilstoši vispārīgo būvnoteikumu, speciālo būvnoteikumu, Latvijas būvnormatīvu un standartu prasībām;

3.8.2. tās izolācija atbilst spēkā esošām tiesību aktu prasībām;

3.8.3. tās ierīkošanā ir ievērotas tiesību aktos noteiktās līnijas aizsargjoslas.

(Grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

3.¹ Sistēmas operators, saņemot elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašnieka vai paredzamā īpašnieka pieprasījumu piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Eiropas Komisijas 2016.gada 14.aprīļa Regulas (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām (turpmāk – Regula Nr. 2016/631), noteikumiem attiecībā uz ģenerējošo iekārtu pieslēgumu, sagatavo šā pieprasījuma novērtējumu, izvērtējot, vai atkāpes piešķiršana atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.¹1. nerada diskriminējošus apstākļus citiem sistēmas lietotājiem attiecībā uz pieeju pārvades vai sadales sistēmai;

3.¹2. neveido konkurences priekšrocības ģenerējošās iekārtas īpašniekam salīdzinājumā ar citiem ģenerējošo iekārtu īpašniekiem;

3.¹3. neietekmē sistēmas pakalpojumu izmaksas;

3.¹4. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīkla stabila darbības režīma nodrošināšanai;

3.¹5. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīklam noteikto tehnisko prasību izpildei, tostarp traucējumus un bojājumus citu lietotāju iekārtās un ierīcēs, kas pieslēgtas tīklam;

3.¹6. neierobežo vai būtiski neietekmē elektroenerģijas sistēmas jaudu;

3.¹7. negatīvi neietekmē pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību;

3.¹8. izmantojot saprātīgus tehniskos risinājumus, nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 2016/631 noteikumus;

3.¹9. rada ieguvumus saskaņā ar sistēmas lietotāja iesniegto pamatojumu un veikto izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši Regulas Nr. 2016/631 39.panta prasībām.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

3.² Sistēmas operators pieprasījumā regulatoram piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Regulas Nr. 2016/631 noteikumiem attiecībā uz ģenerējošo iekārtu pieslēgumu, iekļauj novērtējumu, izvērtējot šā kodeksa 3.¹ punktā noteiktos atkāpes piešķiršana kritērijus.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

3.³ Sistēmas operators, saņemot pārvades vai sadales sistēmai pieslēgtas elektroenerģiju patērējošas ietaises, kuru izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, īpašnieka vai paredzamā īpašnieka, vai pārvades vai sadales sistēmai pieslēgta sadales sistēmas operatora pieprasījumu piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Eiropas Komisijas 2016.gada 17.augusta Regulas (ES) 2016/1388, ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu (turpmāk – Regula Nr. 2016/1388) noteikumiem attiecībā uz elektroenerģiju patērējošas ietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises vai sadales sistēmas pieslēgumu, sagatavo šā pieprasījuma novērtējumu, izvērtējot, vai atkāpes piešķiršana atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.³1. nerada diskriminējošus apstākļus citiem sistēmas lietotājiem attiecībā uz pieeju pārvades vai sadales sistēmai;

3.³2. neveido konkurences priekšrocības elektroenerģiju patērējošas ietaises, kuru izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, īpašniekam salīdzinājumā ar citiem elektroenerģiju patērējošu ietaišu, kuras izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, īpašniekiem vai sadales sistēmas operatoram salīdzinājumā ar citiem sadales sistēmas operatoriem;

3.³3. neietekmē sistēmas pakalpojumu izmaksas;

3.³4. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīkla stabila darbības režīma nodrošināšanai;

3.³5. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīklam noteikto tehnisko prasību izpildei, tostarp traucējumus un bojājumus citu lietotāju iekārtās un ierīcēs, kas pieslēgtas tīklam;

3.³6. neierobežo vai būtiski neietekmē elektroenerģijas sistēmas jaudu;

3.³7. negatīvi neietekmē pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību;

3.³8. izmantojot saprātīgus tehniskos risinājumus, nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 2016/1388 noteikumus;

3.³9. rada ieguvumus saskaņā ar sistēmas lietotāja iesniegto pamatojumu un veikto izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši Regulas Nr. 2016/1388 49.panta prasībām.

(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/3 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

3.⁴ Sistēmas operators pieprasījumā regulatoram piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Regulas Nr. 2016/1388 noteikumiem attiecībā uz elektroenerģiju patērējošas ietaises, kuru izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises vai sadales sistēmas pieslēgumu iekļauj novērtējumu, izvērtējot šā kodeksa 3.³punktā noteiktos atkāpes piešķiršanas kritērijus.

(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/3 redakcijā)

3.⁵ Sistēmas operators, saņemot augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa īpašnieka vai paredzamā īpašnieka pieprasījumu piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Eiropas Komisijas 2016.gada 26.augusta Regulas (ES) 2016/1447, ar ko izveido tīkla kodeksu par tīkla pieslēguma prasībām, kuras piemērojamas augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem (turpmāk – Regula Nr. 2016/1447) noteikumiem attiecībā uz augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa pieslēgumu, sagatavo šā pieprasījuma novērtējumu, izvērtējot, vai atkāpes piešķiršana atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.⁵1. nerada diskriminējošus apstākļus citiem sistēmas lietotājiem attiecībā uz pieeju pārvades vai sadales sistēmai;

3.⁵2. neveido konkurences priekšrocības augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas un līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa īpašniekam salīdzinājumā ar citiem augstsprieguma līdzstrāvas sistēmu un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtu elektroenerģijas parka moduļa īpašniekiem;

3.⁵3. neietekmē sistēmas pakalpojumu izmaksas;

3.⁵4. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīkla stabila darbības režīma nodrošināšanai;

3.⁵5. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīklam noteikto tehnisko prasību izpildei, tostarp traucējumus un bojājumus citu lietotāju iekārtās un ierīcēs, kas pieslēgtas tīklam;

3.⁵6. neierobežo vai būtiski neietekmē elektroenerģijas sistēmas jaudu;

3.⁵7. negatīvi neietekmē pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību;

3.⁵8. izmantojot saprātīgus tehniskos risinājumus, nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 2016/1447 noteikumus;

3.⁵9. rada ieguvumus saskaņā ar sistēmas lietotāja iesniegto pamatojumu un veikto izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši Regulas Nr. 2016/1447 66.panta prasībām.

(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/3 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

3.⁶ Sistēmas operators pieprasījumā regulatoram piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Regulas Nr. 2016/1447 noteikumiem attiecībā uz augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa pieslēgumu iekļauj novērtējumu, izvērtējot šā kodeksa 3.⁵ punktā noteiktos atkāpes piešķiršanas kritērijus.

(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/3 redakcijā)

3.⁷ Sistēmas lietotāji, ierīkojot elektroenerģijas ražošanas moduļa pieslēgumu, ievēro šā kodeksa 7.pielikumā noteiktās prasības.

(SPRK padomes 01.11.2018. lēmuma Nr. 1/31 redakcijā)

3.⁸ Sistēmas lietotāji, ierīkojot augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa pieslēgumu, ievēro šā kodeksa 10.pielikumā noteiktās prasības. Sistēmas lietotāji, ierīkojot pieprasījumietaises vai sadales sistēmas pieslēgumu, ievēro šā kodeksa 11.pielikumā noteiktās prasības.

(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

4. Sistēmas dalībniekam ir šādi pienākumi:

4.1. pēc sistēmas operatora pieprasījuma sniegt informāciju par elektroiekārtu elektroenerģijas izstrādes un patēriņa prognozēm, ģenerācijas un slodzes grafiku un elektroiekārtu uzstādītās un rīcības jaudas izmaiņām;

4.2. atļaut sistēmas operatora pilnvarotām personām veikt elektroiekārtu pārbaudi;

4.3. nodrošināt savu elektroiekārtu vadību;

4.4. izpildīt dispečervadības rīkojumus;

4.5. nodrošināt elektroiekārtas atslēgšanu no elektroenerģijas sistēmas, ja radies bojājums elektroiekārtā vai pastāv draudi elektroenerģijas sistēmas stabilam darbības režīmam, atbilstoši nosacījumiem, kas saskaņoti ar sistēmas operatoru;

4.6. nodrošināt nepieciešamo komunikācijas, televadības, telemērīšanas un uzraudzības iekārtas uzstādīšanu un darbību, kā arī segt uzstādīšanas izmaksas;

4.7. izpildīt sistēmas operatora prasības komunikācijas, tehnisko mērīšanas un kontroles iekārtu uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

4.8. pēc sistēmas operatora rakstiska pieprasījuma modernizēt, modificēt vai nomainīt jebkuru elektrostacijā vai apakšstacijā jau ierīkotu komunikācijas vai telemērīšanas iekārtu;

4.9. rakstveidā informēt sistēmas operatoru par elektrostacijā vai apakšstacijā ierīkotas televadības iekārtas modernizāciju, modifikāciju vai nomaiņu, ja tā neatbilst paredzētajam mērķim;

4.10. nodrošināt komunikācijas, telemērīšanas, telesignalizācijas un televadības iekārtu elektroapgādi, lai tās turpinātu darboties vismaz trīs stundas pēc elektroenerģijas piegādes pārtraukšanas sistēmas dalībnieka elektroiekārtu pieslēguma vietā;

4.11. nodrošināt nepieciešamās komunikāciju līnijas un to rezervēšanu nepieciešamajā apjomā komunikācijai ar elektroenerģijas sistēmas dalībnieka komunikācijas, telemērīšanas, televadības un komunikācijas iekārtām;

4.12. sistēmas operatora noteiktā kārtībā sniegt informāciju par tehniskajām iespējām sniegt palīgpakalpojumus;

4.13. nodrošināt, ka sistēmas dalībnieka katras ģenerētājvienības rīcības jauda nevienā tirdzniecības intervālā nepārsniedz sistēmas operatora izdotajos tehniskajos noteikumos ģenerējošo iekārtu pieslēgšanai vai esošo ģenerējošo iekārtu pieslēguma pārveidošanai noteikto katras ģenerētājvienības nominālo jaudu, ko savā pieteikumā elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanai vai esošā pieslēguma pārveidošanai norādījis sistēmas dalībnieks;

4.14. noslēgt vienošanos ar pārvades sistēmas operatoru, ja tirgus dalībnieki plāno sniegt sistēmas pakalpojumus un palīgpakalpojumus citu valstu pārvades sistēmas operatoriem, pirms atbilstoša līguma noslēgšanas, par līguma izpildei nepieciešamās informācijas apmaiņas kārtību un pārvades sistēmas operatora veicamajām darbībām;

4.15. rakstveidā informēt sistēmas operatoru par elektroiekārtas modifikāciju, nosūtot plānoto darbu aprakstu un elektroiekārtas tehniskos parametrus pirms un pēc modifikācijas vismaz 60 dienas pirms modifikācija ir pabeigta;

4.16. īstenot atjaunošanas plānā un aizsardzības plānā ietvertos pasākumus;

4.17. ja elektroenerģijas sistēmas dalībnieks konstatē, ka elektroiekārta neatbilst noteiktajām tehniskajām prasībām, elektroenerģijas sistēmas dalībnieks par to nekavējoties informē sistēmas operatoru.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13; SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

5. Sistēmas dalībnieks veic sistēmas dalībniekam piederošās elektroiekārtas, kura ir pieslēgta sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, pārbaudi. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt sistēmas dalībniekam veikt sistēmas dalībniekam piederošās elektroiekārtas, kura ir pieslēgta sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, pārbaudi. Sistēmas operators pēc iespējas ņem vērā sistēmas dalībnieka viedokli attiecībā uz elektroiekārtu pārbaudes veikšanas laiku.

(SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

6. Pie elektroenerģijas sistēmas pieslēdzamai jaunai elektroiekārtai, modificētai elektroiekārtai un elektroenerģijas ražošanas modulim, kas uzskatāms par esošu elektroenerģijas ražošanas moduli Regulas Nr. 2016/631 izpratnē, veic šā kodeksa 4.pielikumā noteiktās pārbaudes.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

6.¹ Galalietotāja elektroiekārtai, kas ir uzskatāma par esošu Regulas Nr. 2016/1388 izpratnē, veic šā kodeksa 5.pielikumā noteiktās pārbaudes.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

6.² Elektroiekārtu pārbaužu veikšanas kārtību, tostarp informāciju, kas sistēmas dalībniekam jāsniedz pieteikumā elektroiekārtas pārbaudes veikšanai, prasības simulācijas matemātiskajiem modeļiem un atbilstības testu atskaites noformēšanai sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē. Elektroiekārtu pārbaužu veikšanas kārtībā noteiktais termiņš pieteikuma elektroiekārtas pārbaudes veikšanai iesniegšanai nevar būt ilgāks kā 45 darba dienas pirms paredzētās elektroiekārtas pārbaudes.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

6.³ Ja Regulators pieņēmis lēmumu par Regulas Nr. 2016/631 prasību attiecināšanu pēc elektroenerģijas ražošanas moduļa modifikācijas, elektroenerģijas ražošanas modulim papildus šā kodeksa 4.pielikumā noteiktajām pārbaudēm veic arī Regulā Nr. 2016/631 minētās pārbaudes tādā apjomā, kas atbilst Regulas Nr. 2016/631 prasībām, kuras attiecinātas saskaņā ar Regulatora lēmumu. Ja Regulators pieņēmis lēmumu par Regulas Nr. 2016/1388 prasību attiecināšanu pēc pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, esošas pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises, esošas sadales sistēmas vai esošas pieprasījumvienības, kura ietilpst pieprasījumietaisē ar sprieguma līmeni virs 1kV vai slēgtā sadales sistēmā ar sprieguma līmeni virs 1kV, modifikācijas, veic Regulā Nr. 2016/1388 minētās pārbaudes tādā apjomā, kas atbilst Regulas Nr. 2016/1388 prasībām, kuras attiecinātas saskaņā ar Regulatora lēmumu.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

7. Sistēmas dalībniekam ir tiesības ierosināt sistēmas operatoram, kura sistēmai pieslēgtas sistēmas dalībnieka elektroietaises, veikt savas elektroiekārtas pārbaudi. Sistēmas operatora pienākums ir atļaut šādu pārbaudi.

8. Sistēmas operatoram nav tiesību pieprasīt sistēmas dalībniekiem veikt elektroiekārtu pārbaudi biežāk kā reizi gadā, ja ir apstiprināta elektroiekārtas atbilstība noteiktajām tehniskajām prasībām, izņemot, ja ir pamats uzskatīt, ka sistēmas dalībnieks nepilda noteiktās tehniskās prasības.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

9. Sistēmas dalībniekam ir tiesības pieprasīt sistēmas operatoram veikt cita sistēmas dalībnieka elektroiekārtas pārbaudi, ja ir pamats uzskatīt, ka sistēmas dalībnieks nepilda noteiktās tehniskās prasības.

10. (Svītrots ar SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13)

11. Sistēmas operatoram ir tiesības neatļaut elektroiekārtas pārbaudi, mainīt pārbaudes laiku vai pieprasīt veikt izmaiņas pārbaudes procedūrās, ja elektroiekārtas pārbaude nelabvēlīgi ietekmē elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu, elektroenerģijas uzskaites mēraparātu pareizu darbību pieslēguma vietā vai starp sistēmas operatoru un sistēmas dalībnieku nav noslēgts sistēmas pakalpojumu līgums.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

12. Sistēmas operatoram, sniedzot atļauju veikt elektroiekārtas pārbaudi, ir pienākums līdz pārbaudes uzsākšanai sagatavot sistēmu pārbaudes veikšanai.

13. Par elektroiekārtas pārbaudi, ja tā var nelabvēlīgi ietekmēt sistēmas dalībnieku elektroiekārtas, sistēmas operators informē tos sistēmas dalībniekus, kuru elektroiekārtas ir pieslēgtas sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, ne vēlāk kā piecas kalendārās dienas pirms plānotās elektroiekārtas pārbaudes. Par pārvades tīklā organizētu pārbaudi pārvades sistēmas operators sadales sistēmas operatoru informē vismaz 15 kalendārās dienas pirms plānotās pārbaudes, vienlaikus publicējot informāciju savā tīmekļvietnē. Sadales sistēmas operators nodrošina to sistēmas dalībnieku informēšanu, kuru elektroiekārtas pieslēgtas attiecīgai sadales sistēmai, publicējot informāciju savā tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

14. Veicot elektroiekārtu pārbaudi, sistēmas dalībnieks un sistēmas operators ievēro elektroiekārtu izgatavotāju noteiktās tehniskās prasības.

15. Sistēmas dalībnieks elektroiekārtu pārbaudes laikā izmanto elektroiekārtu īpašnieka vai lietotāja veiktos tehnisko parametru reģistrācijas datus, kas iegūti ar sertificētiem mērinstrumentiem un datu reģistratoriem.

16. (Svītrots ar SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13)

17. (Svītrots ar SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13)

18. (Svītrots ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

19. (Svītrots ar SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13)

20. Ja sistēmas operators pēc elektroiekārtas pārbaudes konstatē elektroiekārtas neatbilstību noteiktajām tehniskajām prasībām, elektroenerģijas sistēmas dalībnieks pēc sistēmas operatora pieprasījuma sniedz pierādījumus, kas apliecina atbilstību, vai, ja šādu pierādījumu nav, viena mēneša laikā veic ārpuskārtas pārbaudi.

21. Ja fiksēta DVGĢ neatbilstība noteiktajām tehniskajām prasībām, elektroenerģijas ražotājs nekavējoties informē pārvades sistēmas operatoru par konstatēto faktu, plānotiem pasākumiem un termiņiem neatbilstību novēršanai un reizi mēnesī informē pārvades sistēmas operatoru par paveikto darbu neatbilstību novēršanā, kā arī veic nepieciešamās pārbaudes, apliecinot elektroiekārtas atbilstību.

22. Ja sistēmas operatoram ir pierādījumi par elektroiekārtu neatbilstību noteiktajām tehniskajām prasībām, un sistēmas dalībnieks nevar dokumentāli pierādīt pretējo, kā arī neatbilstība būtiski ietekmē sistēmas stabilu darbības režīmu, pēc sistēmas operatora rīkojuma sistēmas dalībnieks atvieno savu elektroietaisi vai tās daļu, kuras sastāvā ietilpst neatbilstošā elektroiekārta, no sistēmas līdz brīdim, kad sistēmas dalībnieks iesniedz dokumentus, kas apliecina atbilstību tehniskajām prasībām, vai kopā ar sistēmas operatoru veic elektroiekārtas pārbaudi, pierādot tās atbilstību tehniskajām prasībām.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

23. Visus ar elektroiekārtu pārbaudes organizēšanu un veikšanu saistītos izdevumus sedz sistēmas dalībnieks, kura īpašumā vai valdījumā atrodas pārbaudāmās elektroiekārtas.

(Grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

24. Sistēmas operators nav atbildīgs par sistēmas dalībnieka elektroiekārtu pārbaudes ietekmi uz sistēmas dalībnieka līgumiskām saistībām ar tirgotāju, ražotāju vai citiem tirgus un sistēmas dalībniekiem.

25. Sistēmas operatoram attiecībā pret sistēmas dalībnieku, kura elektroiekārtas pieslēgtas sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, ir šādi pienākumi:

25.1. viena mēneša laikā pēc elektroietaises vai tās daļas ieslēgšanas programmas saņemšanas paziņot attiecīgajam sistēmas dalībniekam par tā ieslēgšanas programmas apstiprināšanu vai pieprasīt izdarīt izmaiņas ieslēgšanas programmā, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

25.2. atvienot vai atļaut atvienot sistēmas dalībnieka elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas pēc sistēmas dalībnieka rakstiska pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad sistēmas dalībnieka elektroietaises vai tās daļas atvienošana apdraud elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu vai citu sistēmas dalībnieku elektroiekārtas vai lietotāju elektroapgādi. Atvienošanu var veikt uz noteiktu termiņu vai pilnībā likvidējot pieslēguma vietu.

26. Sistēmas dalībniekam ir šādi pienākumi:

26.1. iesniegt sistēmas operatoram ieslēgšanas programmu, kurā ir norādīts laiks un kārtība, kādā paredzēts pieslēgt elektroietaisi vai tās daļu elektroenerģijas sistēmai;

26.2. pieslēdzot elektroenerģijas sistēmai jaunu vai rekonstruētu elektroietaisi, vismaz trīs mēnešus pirms pieslēgšanas pārvades sistēmai un vismaz divus mēnešus pirms pieslēgšanas sadales sistēmai, rakstveidā iesniegt sistēmas operatoram elektroietaises vai tās daļas ieslēgšanas programmu un elektroiekārtas pārbaudes protokolus;

26.3. segt izmaksas, kas tieši attiecināmas uz sistēmas dalībnieka ierosinātu atvienošanos vai atslēgšanos no elektroenerģijas sistēmas;

26.4. vienoties ar sistēmas operatoru par elektroietaises atslēgšanas procedūru, ja sistēmas dalībnieka elektroietaisi paredzēts pastāvīgi atvienot no elektroenerģijas sistēmas;

26.5. atvienot vai atļaut atvienot savu elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas pēc sistēmas operatora pieprasījuma, izpildot tiesas lēmumu, ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā, elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā vai saskaņā ar vienošanos ar sistēmas operatoru.

27. Sistēmas dalībnieki pēc sistēmas operatora pieprasījuma sniedz sistēmas operatoram īstermiņa un ilgtermiņa elektroenerģijas patēriņa vai izstrādes prognozes elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu novērtēšanai un elektroenerģijas sistēmas attīstības plānošanai.

28. Sistēmas operatoram ir tiesības izdarīt labojumus sistēmas dalībnieku iesniegtajās prognozēs, ja saskaņā ar sistēmas operatora novērtējumu saņemtā prognoze ir neprecīza, par to informējot attiecīgo sistēmas dalībnieku.

29. Ja sistēmas operators plāno elektroenerģijas sistēmas rekonstrukciju vai jaunu objektu izbūvi, kas tieši ietekmē sistēmas pakalpojuma izmantošanu vai sistēmas pakalpojuma sniegšanu noteiktā pieslēguma vietā, sistēmas operators un sistēmas dalībnieks vienojas par nepieciešamajiem grozījumiem sistēmas pakalpojumu līgumā.

30. Pārvades sistēmas operators, izstrādājot ikgadējo novērtējuma ziņojumu un elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu, izvērtē sistēmas statisko un dinamisko stabilitāti dažādos darbības režīmos, ievērojot kritēriju "n-1". Atkarībā no elektroenerģijas sistēmas īpatnībām atsevišķos gadījumos pārvades sistēmas operators ir tiesīgs izmantot stingrāku drošuma kritēriju ("n-2" un augstāku).

31. Pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē sniedz informāciju par līgumos ar citu valstu pārvades sistēmas operatoriem noteiktajām tehniskajām prasībām, kuras reglamentē vairāku valstu elektroenerģijas sistēmu kopējos darbības režīmus un drošuma kritērijus.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

32. Pārvades sistēmas operators plāno elektroenerģijas sistēmas darbības režīmus, izmantojot kritēriju "n-1". Pārvades sistēmas operators nosaka gadījumus, kad "n-1" kritēriju var nodrošināt, izmantojot pretavārijas automātikas.

33. Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs noteikt stingrāku drošuma kritēriju izmantošanu ("n-2" un augstāku), ja tādi ir nepieciešami noteiktā tīkla daļā.

34. Elektroenerģijas sistēmā ir šādi darbības režīmi:

34.1. stabils darbības režīms – kurā frekvence un sprieguma līmeņi uz apakšstaciju kopnēm atbilst prasībām, kas noteiktas šī kodeksa 1.pielikumā, pārvades līniju noslodze nepārsniedz pārvades sistēmas operatora noteiktās maksimālās pieļaujamās vērtības, elektroenerģijas sistēmas elektroiekārtas darbojas normālos darbības režīmos, komutācijas aparātu atslēgšanas spēja atbilst maksimāli iespējamiem tīkla īsslēguma parametriem, elektroenerģijas sistēmas konfigurācija nodrošina bojātās ķēdes vai elektroiekārtas lokalizāciju ar jaudas slēdžiem, statiskā un dinamiskā stabilitāte atbilst šajā kodeksā noteiktajām drošuma prasībām un elektroenerģijas sistēma strādā paralēli ar citu valstu elektroenerģijas sistēmām. Stabilu darbības režīmu iedala šādās kategorijās:

34.1.1. maksimāla drošuma režīms – kad ir ieslēgtas visas pārvades un sadales sistēmas elektroiekārtas un ir pieejamas visas DVGĢ;

34.1.2. normāls optimizēts darbības režīms – kurā, ievērojot ekonomiskos apsvērumus un ievērojot kritērija "n-1" prasības, sistēmas operators rezervē ir atslēdzis daļu no elektroenerģijas sistēmas elektroiekārtām un pēc tehnoloģiskā traucējuma tiek nodrošināta elektroenerģijas sistēmas atjaunošana līdz normāla optimizēta darbības režīma līmenim laikā, kas vienāds ar automātikas darbības laiku, un netiek apdraudēta elektroenerģijas sistēmas stabila darbība;

34.1.3. plānots remontu režīms – kurā, ievērojot kritēriju "n-1", elektroenerģijas sistēmas dalībnieks veic plānotus elektroenerģijas sistēmas elektroiekārtu remontus un ir iespējama viena vai vairāku elektroenerģijas sistēmas dalībnieku elektroiekārtu atslēgšanās ar tai sekojošu elektroenerģijas sistēmas dalībnieka elektroapgādes pārtraukumu;

34.2. nestabils darbības režīms – kurā iespējamais tehnoloģiskais traucējums var radīt traucējumus elektroenerģijas sistēmas stabilai darbībai, izraisīt ģenerētājvienību atslēgšanos no elektroenerģijas sistēmas vai elektroenerģijas sistēmas daļas un elektroenerģijas sistēmas dalībnieka elektroapgādes pārtraukumu;

34.3. avārijas darbības režīms – kurā ir traucēta sinhronā darbība ar citu valstu elektroenerģijas sistēmām vai elektroenerģijas sistēma pēc pārvades sistēmas operatora rīkojuma vai pretavārijas automātikas darbības dēļ tiek sadalīta vairākās atsevišķās daļās.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

35. Pārvades sistēmas operators veic šādas darbības elektroenerģijas sistēmas drošuma uzturēšanai:

35.1. uzrauga pārvades sistēmas operatīvo stāvokli;

35.2. izmanto un pārvalda pārvades sistēmu, ievērojot tās tehnoloģiskos ierobežojumus un elektroiekārtu ekspluatācijas tehniskās prasības;

35.3. nodrošina elektroenerģijas sistēmas darbības drošumu pārvades sistēmas pārslēgumu un remontdarbu laikā;

35.4. koordinē sadales sistēmas operatora darbību jautājumos, kas saistīti ar pārvades sistēmas un sadales sistēmas kopīgu darbību;

35.5. saskaņo ar sistēmas dalībniekiem pārvades sistēmas elektroiekārtu darbību normālos vai avārijas režīmos;

35.6. izvērtē iespējamos riskus saistībā ar tehnisko un organizatorisko pasākumu ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas darbību;

35.7. organizē elektroenerģijas ražotāju un lietotāju, kuru elektroietaises pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai, ģenerācijas un slodžu vadību, atbilstoši noslēgtajam sistēmas pakalpojumu līgumam;

35.8. nosaka iespējamos ierobežojumus sistēmas dalībnieka darbības režīmiem un novērtē šo ierobežojumu ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas darbības drošumu;

35.9. novērtē un uzrauga aktīvās un reaktīvās jaudas rezervju pietiekamību un atbilstību sistēmas drošuma prasībām;

35.10. (svītrots ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3);

35.11. operatīvi vada elektroenerģijas sistēmas dalībnieku darbību, lai nodrošinātu, uzturētu vai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

35.12. koordinē un vada pārvades sistēmai pieslēgto sistēmas dalībnieku elektroietaišu atslēgšanu, ievērojot elektroenerģijas patēriņa ierobežojuma un atslēgumu kārtu secību ārkārtas situāciju elektroenerģijas sistēmā gadījumos vai elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma apdraudējuma gadījumos;

35.13. izstrādā un nepieciešamības gadījumā precizē atjaunošanas un aizsardzības plānu;

35.14. izvēlas elektroenerģijas ražotājus, ar kuriem vajadzības gadījumā slēdz līgumus par ģenerētājvienību izmantošanu autonomai palaišanai elektroenerģijas sistēmas pilnīgas vai daļējas nodzišanas gadījumā;

35.15. izmeklē un izvērtē elektroenerģijas sistēmas darbības tehnoloģiskos traucējumus, veic pasākumus, lai novērstu vai mazinātu tehnoloģisko traucējumu atkārtošanos. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas dalībnieka visu nepieciešamo informāciju elektroenerģijas sistēmas darbības traucējumu izmeklēšanai un izvērtēšanai;

35.16. pēc sistēmas dalībnieka pieprasījuma sniedz informāciju par sistēmas operatoram piederošo elektroiekārtu darbības režīmiem elektroenerģijas sistēmas darbības traucējumu laikā;

35.17. lemj par tirgus darbību apturēšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulu 2017/2196 (ES), ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā (turpmāk – Regula Nr. 2017/2196) un šā kodeksa 12.pielikumā noteiktajiem tirgus darbību apturēšanas noteikumiem;

35.18. īsteno atjaunošanas plānā un aizsardzības plānā ietvertos pasākumus.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9; SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 17.09.2020. lēmumu Nr. 1/13)

36. Pārvades sistēmas operators, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas frekvenci atbilstoši šī kodeksa 1.pielikumā noteiktajām prasībām, veic šādas darbības:

36.1. nosaka tehniskās prasības elektroenerģijas ražotāja katrai DVGĢ atbilstoši tās iespējai automātiski mainīt aktīvo jaudu, izmainoties elektroenerģijas sistēmas frekvencei;

36.2. vienojas ar elektroenerģijas ražotāju, kura piedāvājums ir tehniski un komerciāli visizdevīgākais, par frekvences regulēšanas prasībām konkrētai DVGĢ. Izvērtējot elektroenerģijas ražotāja piedāvājumu, pārvades sistēmas operators ņem vērā DVGĢ aktīvās jaudas regulēšanas diapazonu, regulēšanas raksturlīknes, statismu un citus tehniskus kritērijus, kas ietekmē frekvences regulēšanas iespējas;

36.3. katru gadu nosaka slodzes apjomus, kas pieslēgti pie automātiskās atslodzes atbilstoši frekvencei;

36.4. slēdz līgumus ar sistēmas dalībniekiem par aizsardzības un atjaunošanas pakalpojumu sniegšanu un palīgpakalpojuma līgumus par regulēšanas jaudas produkta nodrošināšanu.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

37. Nodrošinot aizsardzības un atjaunošanas pakalpojuma sniegšanu, ievēro šādus nosacījumus:

37.1. aizsardzības un atjaunošanas pakalpojumu sniegšanai izmantojamās elektroietaises atrodas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā un spēj darboties sinhronā tīklā ar pārvades sistēmu;

37.2. aizsardzības pakalpojuma sniedzējs uztur jaudas rezerves elektroenerģijas sistēmas drošumam atbilstoši aizsardzības plānā minētajām prasībām. Jaudas rezervju apmēru nosaka pārvades sistēmas operators atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar citu valstu pārvades sistēmu operatoriem, un jaudas rezerves apmērs ir pieejams nepārtraukti visā līguma darbības laikā;

37.3. aizsardzības pakalpojuma sniedzējs nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

37.3.1. jaudas rezervju uzturēšanai izmanto elektroietaises, kuru pilnas jaudas aktivizācijas laiks nepārsniedz 15 minūtes;

37.3.2. spēj nodrošināt pārvades sistēmas vajadzībām atbilstošu elektroietaises darbību un tās pienācīgu uzturēšanu;

37.4. tehniskās prasības, kas piemērojamas aizsardzības pakalpojuma sniegšanai, nosaka aizsardzības pakalpojuma līgumā;

37.5. atjaunošanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

37.5.1. atjaunošanas pakalpojuma sniegšanai izmantojamie elektroenerģijas ražošanas moduļi ir izvietoti līdz 150 km attālumā no Rīgas;

37.5.2. atjaunošanas pakalpojuma sniegšanai izmantojamais elektroenerģijas ražošanas modulis spēj nodrošināt sprieguma regulēšanas funkciju, un tā sistēmas pieslēgumpunkta sprieguma līmenis ir 330 kV;

37.5.3. atjaunošanas pakalpojuma sniegšanai izmantojamo elektroenerģijas ražošanas moduli spēj palaist bez ārējā sprieguma saņemšanas ne vēlāk kā 60 minūšu laikā pēc pārvades sistēmas operatora dispečera rīkojuma saņemšanas;

37.5.4. iespēju pārvades sistēmas operatoram veikt elektroenerģijas sistēmas augšupēju spriegumu atkalpieslēgšanu atbilstoši elektroenerģijas sistēmas atjaunošanas plānā minētajām prasībām;

37.6. tehniskās prasības, kas piemērojamas atjaunošanas pakalpojuma sniegšanai, nosaka atjaunošanas pakalpojuma līgumā.

(SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

37.¹ Līgumu par aizsardzības un atjaunošanas pakalpojumu sniegšanu paraugus pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

37.² Atjaunošanas pakalpojuma sniedzēja un aizsardzības pakalpojuma sniedzēja elektroenerģijas ražošanas moduļa spēju atbilstības pārbaudei veic šādu testēšanu:

37.²1. atjaunošanas pakalpojuma sniedzēja elektroenerģijas ražošanas moduļa spēju pildīt šā kodeksa 37.1., 37.5. un 37.6.apakšpunktā noteiktās prasības atbilstoši atjaunošanas plānam atjaunošanas pakalpojuma sniedzējs testē reizi gadā. Testēšanu veic, ievērojot Regulas Nr. 2016/631 45.panta 5.punktā noteiktās prasības;

37.²2. aizsardzības pakalpojuma sniedzēja elektroenerģijas ražošanas moduļa, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu pārāk zemas vai pārāk augstas frekvences automātiskās kontroles shēmas īstenošanu, spēju pildīt šā kodeksa 37.1., 37.3.2. un 37.4.apakšpunktā minētos pasākumus atbilstoši aizsardzības plānam aizsardzības pakalpojuma sniedzējs testē vismaz reizi četros gados;

37.²3. aizsardzības pakalpojuma sniedzēja elektroenerģijas ražošanas moduļa, kas tiek izmantots jaudas rezervju nodrošināšanai, spēju pildīt šā kodeksa 37.1., 37.3.1. un 37.4.apakšpunktā noteikto atbilstoši aizsardzības plānam pārvades sistēmas operators uzrauga nepārtraukti, izmantojot informāciju par aizsardzības pakalpojuma sniedzēja elektrostaciju režīmiem un jaudas rezervēm.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

37.³ Pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmas operatora iekārtu, ko izmanto automātiskai pieprasījuma atslēgšanai pie zemas frekvences, atbilstības pārbaudei veic šādu testēšanu:

37.³1. pārvades sistēmas operatora valdījumā un ekspluatācijā esošo iekārtu, kas nodrošina automātisko pieprasījuma atslēgšanu pēc frekvences atbilstoši aizsardzības plānā noteiktajam, pārvades sistēmas operators testē vismaz reizi četros gados;

37.³2. sadales sistēmas operatoram piederošās iekārtas, kas nodrošina automātisko pieprasījuma atslēgšanu pēc frekvences atbilstoši aizsardzības plānā noteiktajam, sadales sistēmas operators testē vismaz reizi četros gados. Testēšanu veic, ievērojot Regulas Nr. 2016/1388 37.panta 6.punkta prasības. Sadales sistēmas operators aizsardzības plānā noteiktā attiecīgā pasākuma pārbaudei divas reizes gadā nosūta pārvades sistēmas operatoram informāciju par pievienojumiem, kas pieslēgti pie iekārtām, kuras nodrošina automātisko pieprasījuma atslēgšanu pēc frekvences.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

37.⁴ Šā kodeksa 37.² un 37.³punktā noteikto aizsardzības un atjaunošanas pakalpojuma sniedzēju, sadales sistēmas operatora un pārvades sistēmas operatora spēju testēšanas kārtību, konsultējoties ar iesaistītajiem sistēmas dalībniekiem, nosaka pārvades sistēmas operators un publicē savā tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 17.09.2020. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

38. Stabilā darbības režīmā pārvades sistēmas operators pārvades sistēmā nodrošina šādus pieļaujamos sprieguma līmeņu diapazonus:

38.1. 110kV tīklā 99–122,98 kV;

38.2. 330kV tīklā 297–362,01 kV.

(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

39. Pārvades sistēmas operators nodrošina elektroiekārtu darbību pārvades sistēmā tā, lai varētu veikt sprieguma līmeņu un reaktīvās jaudas balansa regulēšanu, ievērojot kritēriju "n-1".

40. Pārvades sistēmas operators nodrošina pārvades sistēmas sprieguma līmeņu un reaktīvās jaudas regulēšanas iekārtu vadību.

41. Pārvades sistēmas operators regulē pārvades sistēmas sprieguma līmeņus, izmantojot DVGĢ reaktīvās jaudas izdošanas vai pieņemšanas iespējas, transformatoru un autotransformatoru pakāpju regulēšanu, šunta reaktorus, kondensatoru baterijas, kā arī atslēdzot rezervē elektropārvades līnijas saskaņā ar kritēriju "n-1". Elektroenerģijas sistēmā avārijas darbības režīmos sprieguma regulēšanai izmanto arī pretavārijas automātikas.

42. Ja kādā sistēmas daļā nav iespējams nodrošināt šī kodeksa 1.pielikumā noteikto sprieguma līmeni, sistēmas operators veic visus iespējamos pasākumus, ieskaitot sistēmas dalībnieku iekārtu atslēgšanu jaudas plūsmu izmaiņu apjomā, kas nepieciešami, lai spriegums atjaunotos līdz pieļaujamam līmenim.

43. Pārvades sistēmas operators jaunās vai rekonstruējamās pārvades sistēmas apakšstacijās nodrošina, ka:

43.1. katram pievienojumam ir savs komutācijas aparāts;

43.2. 330kV jaudas slēdžiem ir sinhronisma kontrole;

43.3. tiek saglabāta primārā shēma stabilā darbības režīmā apakšstacijā ar četriem vai vairāk elektropārvades līniju pievienojumiem šādos gadījumos:

43.3.1. nenostrādājot jebkuram jaudas slēdzim, neatslēdzas vairāk kā divi elektropārvades līniju pievienojumi;

43.3.2. atslēdzoties vienai kopņu sistēmai, netiek pārtraukts elektroenerģijas tranzīts;

43.4. elektropārvades līnijas komutācija stabilā darbības režīmā tiek veikta ar ne vairāk kā diviem jaudas slēdžiem pievienojumā;

43.5. jebkura apakšstacijas jaudas slēdža atteices gadījumā ar tās normālu darbības shēmu neatslēdzas ģenerētājvienības ar kopējo uzstādīto jaudu virs 300MW un saglabājas elektroenerģijas sistēmas stabils darbības režīms.

44. Elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanai pārvades sistēmas operators kontrolē:

44.1. nepieciešamo sprieguma un īsslēguma jaudu līmeni releju aizsardzības un automātikas selektīvai darbībai, ja ģenerētājvienības darbojas minimālā sastāvā;

44.2. pārvadīto elektroenerģijas piegāžu apjomus elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem no statiskās un dinamiskās stabilitātes viedokļa un, ja tas ir nepieciešams, tos izmaina;

44.3. lai ģenerētājvienību darbība ar minimālām slodzēm vai nepilnas ierosmes režīmā nesamazina elektroenerģijas sistēmas statiskās un dinamiskās stabilitātes rezerves zem noteiktām vērtībām.

45. Sistēmas operatoram ir tiesības dot elektroenerģijas sistēmas dalībniekam dispečervadības rīkojumu atslēgt attiecīgā elektroenerģijas sistēmas dalībnieka elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas, rodoties ārkārtas situācijai elektroenerģijas sistēmā vai situācijās, kad apdraudēta sistēmas stabila darbība, un pienākums dot sistēmas dalībniekam dispečervadības rīkojumu pieslēgt tā elektroietaisi vai tās daļu elektroenerģijas sistēmai, beidzoties ārkārtas situācijai elektroenerģijas sistēmā vai pēc sistēmas stabilas darbības atjaunošanas.

46. Sistēmas dalībniekam ir pienākums:

46.1. samazināt slodzi vai elektroenerģijas izstrādi līdz nulles līmenim, atslēdzot elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators pēc pārvades operatora pieprasījuma ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā;

46.2. atslēgt vai atļaut sistēmas operatoram atslēgt elektroietaisi vai tās daļu, ja ir apdraudēta cilvēku drošība, citu elektroenerģijas sistēmas dalībnieku vai sistēmas operatora elektroiekārtas vai elektroenerģijas sistēmas stabils darbības režīms;

46.3. aktivizēt frekvences jutīguma (FSM) režīmu vai frekvences atjaunošanas kontroli darbā esošam C un D tipa elektroenerģijas ražošanas modulim tādā apjomā, kāds ir tehniski iespējams un neapdraud citu mezglu un iekārtu drošu darbību, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators pēc pārvades operatora pieprasījuma ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

47. Sistēmas operators un sistēmas dalībnieks, kura elektroietaises pieslēgtas sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, savstarpēji apmainās ar kontaktinformāciju par operatīvo personālu un personālu, kas atbildīgs par iekārtu operatīvo vadību un tehniskās informācijas apmaiņas nodrošināšanu. Kontaktinformācijā ietver atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu, telefona numuru, telefaksa numuru un elektroniskā pasta adresi.

48. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības grafiku veido, ievērojot:

48.1. sistēmas dalībnieku un tirgotāju iesniegto patēriņa grafiku prognozi, pieejamās ģenerētājvienības, ģenerētājvienību grafikus, elektroenerģijas piegāžu apjomus no citām valstīm, kā arī pārvades sistēmas un sadales sistēmas caurlaides spēju;

48.2. elektroenerģijas ražošanas un pārvades drošumu;

48.3. pārvades sistēmas operatora, citu valstu pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru plānotos elektroenerģijas sistēmu iekārtu remonta grafikus vai citus to noteiktos jaudas pārvades ierobežojumus.

49. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu gada plānošanu veic, ņemot vērā plānoto elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas gada patēriņu, ģenerētājvienību plānotās jaudas un elektroenerģijas izstrādi, kā arī prognozējamos elektroenerģijas piegāžu apjomus no citām valstīm. Pārvades sistēmas operators darbības režīmu gada plānu nākošajam kalendārajam gadam sagatavo ne vēlāk kā 30 dienas pirms nākošā gada sākuma.

50. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu plānu nākošajam mēnesim sagatavo ne vēlāk kā trīs dienas pirms nākošā kalendārā mēneša sākuma, iekļaujot plānā:

50.1. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu pa nebalansa norēķinu periodiem katras nedēļas trešdienai un svētdienai;

50.2. DVGĢ jaudas, to minimālās slodzes un remontu grafikus mēneša katras nedēļas trešdienai un svētdienai;

50.3. pārvades sistēmas iekārtu remontu grafiku;

50.4. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu katrai mēneša dienai.

(Grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

51. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas operatīvā darbības režīma plānu katrai nākošai nedēļai sagatavo ne vēlāk kā līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai, plānā iekļaujot:

51.1. DVGĢ iekārtas sastāvu, aktīvās jaudas un elektroenerģijas izstrādes grafiku pa dienām un stundām;

51.2. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu pa dienām un stundām;

51.3. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju ūdens krātuvju nedēļas nostrādes grafiku ar sadalījumu pa dienām un stundām;

51.4. DVGĢ visu veidu aktīvās jaudas rezerves.

52. Pārvades sistēmas operators sagatavo nākamās diennakts elektroenerģijas sistēmas darbības režīma plānu pa nebalansa norēķinu periodiem līdz termiņam, kas noteikts sistēmas lietošanas līgumā ar elektroenerģijas tirgus dalībnieku, un tajā iekļauj informāciju par:

52.1. DVGĢ sastāvu;

52.2. ģenerējošās jaudas un patēriņa jaudu bilanci;

52.3. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju bjefu līmeņiem;

52.4. elektroenerģijas importa un eksporta apjomiem.

(Grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

53. Informācijas apmaiņas kārtību starp sistēmas operatoru un sistēmas dalībnieku par tehniskajām izmaiņām elektroenerģijas sistēmā, kas var ietekmēt tā elektroiekārtu darbību, un elektroiekārtas operatīvo piederību nosaka sistēmas pakalpojumu līgumā.

54. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu, elektroenerģijas ražotājs, neapdraudot cilvēku drošību un neradot iekārtu bojājumus:

54.1. nodrošina aktīvās jaudas ģenerāciju atbilstoši ar sistēmas operatoru saskaņotajam slodzes grafikam noteiktā laika periodā;

54.2. regulē sprieguma līmeni atbilstoši sistēmas operatora noteiktajam diapazonam, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas.

55. Elektroenerģijas ražotājs nav atbildīgs par DVGĢ aktīvās jaudas ģenerācijas novirzēm no sistēmas operatora noteiktā izstrādes grafika, un tam ir tiesības nepildīt sistēmas operatora noteikto sprieguma grafiku ar elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanu saistītos gadījumos, ja:

55.1. DVGĢ pieslēgta sadales sistēmai un izpilda pārvades sistēmas operatora dispečervadības instrukciju;

55.2. DVGĢ piedalās frekvences regulēšanā vai tās darbu ietekmē elektroenerģijas sistēmas pretavārijas vai režīmu automātikas darbība.

56. Elektroenerģijas ražotājam nav tiesību ieslēgt vai atslēgt DVGĢ no tīkla bez attiecīgā sistēmas operatora atļaujas, izņemot gadījumus, kad tas notiek pretavārijas vai režīmu automātiku darbības dēļ vai tiek apdraudēta cilvēku drošība, vai tiek radīti bojājumi iekārtai.

57. Elektroenerģijas ražotājs informē sistēmas operatoru par DVGĢ darbības uzsākšanu pēc noteiktā slodzes grafika, izņemot gadījumus, kad attiecīgās DVGĢ darbību ar tālvadības palīdzību vada sistēmas operators.

58. Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu par tām darbībām un apstākļiem, kas var ietekmēt elektroenerģijas sistēmas drošumu.

59. Pārvades sistēmas operators var dot norādījumus sadales sistēmas operatoram vai sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmas operatora tīklam, reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbības režīmu, ja pārvades sistēmas operators un attiecīgais sadales sistēmas operators vai sistēmas dalībnieks par to iepriekš ir vienojušies.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

60. Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt sadales sistēmas operatoram informāciju par jebkura tā tīklam pieslēgta sistēmas dalībnieka darbības režīmiem.

61. Ja, ievērojot kritēriju "n-1", nav iespējams nodrošināt stabilu darbības režīmu kādā no elektroenerģijas sistēmas daļām, sistēmas operators var iepirkt elektroenerģiju no ģenerētājvienībām, kuras atrodas tajā elektroenerģijas sistēmas daļā, kurā ir apdraudēts stabils darbības režīms.

62. Pārvades sistēmas operators starpvalstu savienojumu šķērsgriezumu caurlaides spējas nosaka šādi:

62.1. maksimālā caurlaides spēja starpvalstu pārvades tīkliem tiek aprēķināta 330kV pārvades tīklam, ievērojot termiskās izturības, statiskās un dinamiskās stabilitātes kritērijus. Aprēķinu kārtība, par kuru vienojušies iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatori, tiek publicēta pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē;

62.2. aprēķina caurlaides spējas drošuma rezervi, kas ir nepieciešama avārijas rezerves apmaiņas nodrošināšanai starp valstu pārvades sistēmas operatoriem, ja ir neparedzētas frekvences novirzes vai elektriskā tīkla elementu atslēgumi un lai ievērotu jaudas plūsmas novirzes starp plānoto un faktisko jaudas plūsmu starpvalstu šķērsgriezumā. Caurlaides spējas drošuma rezervi nosaka atbilstoši savstarpējos līgumos ar citu valstu pārvades sistēmas operatoriem noteiktai metodikai;

62.3. maksimālā pieejamā caurlaides spēja ir maksimālā caurlaides spēja, kuru var izmantot pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem un tranzītam. Maksimālo pieejamo caurlaides spēju aprēķina, atskaitot no maksimālās caurlaides spējas caurlaides spējas drošuma rezervi;

62.4. piešķirtā caurlaides spēja ir caurlaides spēja, kuru pārvades sistēmas operators, ir piešķīris elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības darījumu veikšanai vai rezervējis konkrētiem elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem;

62.5. pieejamā caurlaides spēja ir caurlaides spēja, kura ir pieejama iespējamiem elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem. Pieejamo caurlaides spēju aprēķina, atskaitot no maksimālās pieejamās caurlaides spējas piešķirto caurlaides spēju.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

63. Lai novērstu jaudu sastrēgumus starpvalstu savienojumos plānošanas periodā, tiek organizētas tiešās un netiešās izsoles. Pārvades sistēmas operators kopā ar iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatoriem organizē pieejamo caurlaides spēju tiešo izsoli vai deleģē to veikt citai juridiskai personai. Caurlaides spēju netiešo izsoli organizē elektroenerģijas birža. Elektroenerģijas birža tirdzniecības darījumus reģistrē un atsaka atbilstoši biržas nolikumam.

64. Gadījumos, kad elektroenerģijas plūsma pārsniedz maksimālo caurlaides spēju starpvalstu savienojumos, pārvades sistēmas operators veic ar iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatoriem saskaņotas sastrēgumu pārvaldības darbības, kas nodrošina, ka fiziskās elektroenerģijas plūsmas starpvalstu savienojumos atbilst pārvades tīkla drošuma prasībām. Izmaksas, kas rodas, veicot sastrēgumu pārvaldības darbības, sedz pārvades sistēmas operators.

65. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pārrobežu tirdzniecības darījumu, ja fiziskās enerģijas papildus plūsmas, kas rastos, realizējot šo tirdzniecības darījumu, varētu novest pie tādas situācijas, kurā pārvades sistēmas operators nevar garantēt drošu elektroenerģijas sistēmas darbību.

66. Starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanu, sastrēgumu vadību un pārslodzes novēršanu pārvades sistēmas operators nodrošina saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti līgumos, kurus, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos principus, noslēguši iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatori un kuri publicēti pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

67. (Svītrots ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

68. Šā kodeksa 66.punktā noteikto pārvades sistēmas operatoru noslēgto līgumu nosacījumi ir piemērojami starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanā, sastrēgumu vadībā un pārslodzes novēršanā, ja iesaistīto valstu regulatīvās iestādes nav pieprasījušas grozīt minētajos līgumos noteiktos starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanas un pārslodzes vadības nosacījumus, tajā skaitā par jaudas sadalījumu.

69. Sistēmas operators nodrošina savu tīklu darbībai ārkārtas situācijās elektroenerģijas sistēmā, veicot šādas darbības:

69.1. brīdina sistēmas dalībniekus par tādu ārkārtas situāciju elektroenerģijas sistēmā, kuras rezultātā var iestāties tiesību aktos definētā enerģētiskā krīze;

69.2. paātrina remontā esošo elektroiekārtu ieslēgšanu rezervē vai ieslēgšanu darbā;

69.3. pārtrauc elektroiekārtu atslēgšanu plānotiem remontiem, izņemot avārijas remontus;

69.4. maksimāli paaugstina elektroapgādes shēmas drošumu, ieslēdzot darbā elektroiekārtas, kas atrodas rezervē vai ir atslēgtas ekonomisku apsvērumu dēļ;

69.5. veic pārslēgumus ģenerētājvienību pašpatēriņa nodrošināšanas shēmās saskaņā ar atjaunošanas plānu, lai nodrošinātu ģenerētājvienībām iespēju strādāt tikai ar pašpatēriņu vai izolētu reģionu.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

70. Ja aktīvās jaudas ražošanas vai piegādes resursi nav pietiekoši, pārvades sistēmas operatoram, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbības režīmu, ir tiesības:

70.1. palielināt ģenerācijas jaudu, izmantojot DVGĢ jaudas rezervi vai ieslēdzot darbā rezervē esošas pārvades līnijas;

70.2. dot sadales sistēmas operatoram dispečervadības rīkojumu veikt tā sadales sistēmai pieslēgto sistēmas dalībnieku slodžu ierobežošanu vai atslēgšanu;

70.3. uzdot sistēmas dalībniekiem, kuru elektroietaises pieslēgtas pārvades sistēmai, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties samazinātu slodzi vai atslēgtu to elektroiekārtas.

(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

71. Pārvades sistēmas operators nodrošina nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai uzturētu vai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas vai tās daļas stabilu darbības režīmu ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai pēc tehnoloģiskā traucējuma, kas radījis ievērojamu slodzes vai ģenerācijas samazinājumu un var izraisīt elektroenerģijas sistēmas vai tās daļu elektroapgādes pārtraukumus vai ierobežojumus.

72. Sistēmas operators apkopo un izvērtē informāciju par tehnoloģiskajiem traucējumiem, kas rada būtiskus draudus elektroenerģijas sistēmas stabilam darbības režīmam, un veic pasākumus, lai izslēgtu vai mazinātu šādu tehnoloģisko traucējumu rašanās iespējas. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas dalībnieka visu nepieciešamo informāciju elektroenerģijas sistēmas darbības traucējumu izvērtēšanai.

73. Sistēmas operators pēc sistēmas dalībnieka pieprasījuma sniedz informāciju par sistēmas operatoram piederošo elektroiekārtu darbību elektroenerģijas sistēmas darbības būtisku traucējumu laikā.

(Nodaļa svītrota ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

74. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

75. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

76. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

77. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

78. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

79. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

80. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

81. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

82. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

83. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

84. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

85. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

86. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

87. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

88. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

89. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

90. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

(Nodaļa SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

(Apakšnodaļa SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.¹ Pārvades sistēmas operators veic balansēšanu koordinētā balansēšanas apgabalā sadarbībā ar citiem koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoriem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem. Ja balansēšanas tirgu pārvades sistēmas operators organizē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2017.gada 23.novembra Regulas 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (turpmāk – Regula Nr. 2017/2195) 20.panta 6.punktu vai 21.panta 6.punktu, balansēšanu veic pārvades sistēmas operatora kontroles zonā. Par balansēšanas veikšanu kontroles zonā pārvades sistēmas operators paziņo balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem un regulēšanas pakalpojuma sniedzējiem balansēšanas līgumā un palīgpakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms attiecīgās balansēšanas tirgus laika vienības sākuma, vienlaikus šo informāciju publicējot pārvades sistēmas operatora tīmekļa vietnē.

(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

90.² Pārvades sistēmas operators izstrādā balansēšanas tirgus noteikumus, kuros nosaka regulēšanas pakalpojuma nodrošināšanas kārtību un prasības, kas balansēšanas tirgus dalībniekiem jāievēro savā darbībā balansēšanas enerģijas tirgū. Ja balansēšana tiek veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, pārvades sistēmas operators balansēšanas tirgus noteikumus izstrādā sadarbībā ar citiem koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoriem. Regulēšanas pakalpojuma nodrošināšanā tirgus dalībnieki un sistēmu operatori ievēro šā kodeksa 8.pielikumā noteiktās prasības.

(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

90.³ Pārvades sistēmas operators šā kodeksa 90.² punktā minētos balansēšanas tirgus noteikumus publicē savā tīmekļvietnē. Par plānotajiem grozījumiem balansēšanas tirgus noteikumos pārvades sistēmas operators paziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms plānoto grozījumu spēkā stāšanās.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

90.⁴ Pirms elektroenerģijas tirdzniecības darbības uzsākšanas tirgotājs ar pārvades sistēmas operatoru noslēdz sistēmas lietošanas līgumu. Sistēmas lietošanas līguma vienotu formu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

90.⁵ Lai uzsāktu balansēšanas pakalpojuma sniegšanu citam tirgotājam, tirgotājs ar pārvades sistēmas operatoru noslēdz balansēšanas līgumu. Balansēšanas līguma vienotu formu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

90.⁶ Pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē un regulāri atjauno informāciju par tirgotājiem, kuriem ir spēkā esošs sistēmas lietošanas līgums, un balansēšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir tiesīgi sniegt balansēšanas pakalpojumu citam tirgotājam.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

90.⁷ Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalu nosaka pārvades sistēmas operators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo, sadales sistēmas operatoru un balansēšanas pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja komercuzskaites vietām vai lietotāju un ražotāju komercuzskaites vietām, kuriem balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina balansēšanas pakalpojumu, un lietotāju un ražotāju komercuzskaites vietām, kuru tirgotājam balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina balansēšanas pakalpojumu. Katrs komercuzskaites punkts tiek iekļauts tikai vienā nebalansa apgabalā atkarībā no elektroenerģijas plūsmas virziena. Balansēšanas pakalpojuma sniedzējs balansēšanas līgumā noteiktajā kārtībā informē pārvades sistēmas operatoru par izmaiņām saistībā ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēja nebalansa apgabalā iekļautajiem tirgotājiem.

(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

90.⁸ Tirgotājs, kurš nav balansēšanas pakalpojuma sniedzējs citam tirgotājam, bet sniedz balansēšanas pakalpojumu lietotājam vai ražotājam, noslēdz balansēšanas pakalpojuma līgumu ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēju. Balansēšanas pakalpojumu vienā norēķinu periodā tirgotājam nodrošina tikai viens balansēšanas pakalpojuma sniedzējs.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.⁹ Tirgotājam, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu un kuram nav spēkā esoša balansēšanas vai balansēšanas pakalpojuma līguma, balansēšanas pakalpojumu nodrošina pārvades sistēmas operators sistēmas lietošanas līgumā noteiktajā kārtībā.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.¹⁰ Tirgotājs ir tiesīgs mainīt balansēšanas pakalpojuma sniedzēju katra kalendārā mēneša pirmajā datumā, ja tirgotāja izvēlētais jaunais balansēšanas pakalpojuma sniedzējs līdz iepriekšējā mēneša devītajam datumam pārvades sistēmas operatoram rakstveidā ir paziņojis par balansēšanas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

90.¹¹ Jaunais balansēšanas pakalpojuma sniedzējs šā kodeksa 90.¹⁰ punktā minēto paziņojumu var atsaukt līdz iepriekšējā mēneša ceturtajam datumam.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

90.¹² Pārvades sistēmas operators līdz iepriekšējā mēneša divdesmit sestajam datumam par tirgotāja balansēšanas pakalpojuma sniedzēja maiņu informē iepriekšējo un jauno tirgotāja balansēšanas pakalpojuma sniedzēju.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

90.¹³ Ja ir izbeigts pārvades sistēmas operatora un balansēšanas pakalpojuma sniedzēja noslēgtais balansēšanas līgums, pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no līguma izbeigšanas dienas par to informē tirgotājus, kuriem šis balansēšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina balansēšanas pakalpojuma sniegšanu.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.¹⁴ Lietotājs vai ražotājs, kurš par balansēšanas pakalpojuma sniedzēju ir izvēlējies pārvades sistēmas operatoru, noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru balansēšanas pakalpojuma līgumu.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

(Apakšnodaļa SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.¹⁵ Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs ir finansiāli atbildīgs par tā nebalansa apgabalā radīto nebalansu un veic par to norēķinus ar pārvades sistēmas operatoru balansēšanas līgumā un balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, ievērojot šis nodaļas noteikumus.

(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

90.¹⁶ Maksu par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu norēķinu periodā aprēķina šādi:

, kur

M_bps – maksa par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu norēķinu periodā (EUR);

t – nebalansa norēķinu periods;

T – nebalansa norēķinu periodu skaits norēķinu periodā;

– nebalansa maksa nebalansa norēķinu periodā t (EUR);

M_a – nebalansa norēķinu administrēšanas maksa norēķinu periodā (EUR).

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

90.¹⁷ Nebalansa maksu nebalansa norēķinu periodam t aprēķina šādi:

, kur

– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalanss nebalansa norēķinu periodā t (MWh);

– nebalansa cena nebalansa norēķinu periodā t (EUR/MWh).

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

90.¹⁸ Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansu megavatstundās [MWh] ar precizitāti līdz trīs zīmēm aiz komata nebalansa norēķinu periodā t aprēķina šādi:

, kur

– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja piešķirtās elektroenerģijas daudzums nebalansa norēķinu periodā t (MWh);

– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja galapozīcija nebalansa norēķinu periodā t (MWh), kuru aprēķina, ņemot vērā informāciju, ko balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sniedzis saskaņā ar šā kodeksa 9.pielikuma noteikumiem.

(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

90.¹⁹ Nebalansa maksu nebalansa norēķinu periodā piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

90.¹⁹1. aprēķinot nebalansa maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, tā piešķirtās elektroenerģijas daudzuma un galapozījas noteikšanai elektroenerģijas patēriņa apjomam piemēro mīnusa zīmi un saražotās elektroenerģijas apjomam piemēro plusa zīmi;

90.¹⁹2. balansēšanas pakalpojuma saņēmēji, kuriem nebalansa norēķinu periodā piešķirtais elektroenerģijas daudzums ir bijis mazāks par galapozīciju, nebalansa norēķinu periodā pērk iztrūkstošo elektroenerģiju no pārvades sistēmas operatora;

90.¹⁹3. balansēšanas pakalpojuma saņēmēji, kuriem nebalansa norēķinu periodā piešķirtais elektroenerģijas daudzums ir bijis lielāks par galapozīciju, nebalansa norēķinu periodā pārdod pārpalikušo elektroenerģiju pārvades sistēmas operatoram.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9; SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

90.²⁰ Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam piešķirtās elektroenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabala elektroenerģijas komercuzskaites datiem un informāciju par sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju par kopējām korekcijām, kas šā kodeksa 90.²² punkta kārtībā veiktas par iepriekšējiem norēķinu periodiem.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.²¹ Sadales sistēmas operatori elektroniski iesniedz pārvades sistēmas operatoram summāros elektroenerģijas lietotāju un ražotāju katra nebalansa norēķina perioda datus sadalījumā pa tirgotājiem šādā kārtībā:

90.²¹1. līdz katras nedēļas trešdienai – iepriekšējās nedēļas elektroenerģijas operatīvos komercuzskaites datus, kas ļauj iegūt informāciju par iepriekšējo nedēļu;

90.²¹2. līdz katra mēneša astotajam datumam – iepriekšējā mēneša elektroenerģijas komercuzskaites datus.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.²² Pēc elektroenerģijas komercuzskaites datu iesniegšanas pārvades sistēmas operatoram sadales sistēmu operatori veic iesniegto elektroenerģijas komercuzskaites datu korekcijas, ievērojot elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos ietvertos nosacījumus un termiņus par elektroenerģijas komercuzskaites datu koriģēšanu. Par kopējām korekcijām iepriekšējos norēķinu periodos pārvades sistēmas operatoram iesniegtajos elektroenerģijas komercuzskaites datos sadales sistēmas operatori informē pārvades sistēmas operatoru vienlaikus ar kārtējo elektroenerģijas komercuzskaites datu iesniegšanu šā kodeksa 90.²¹ punktā noteiktajā termiņā.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

90.²³ Nebalansa cenu aprēķina šādi:

90.²³1. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un veiktas normālās aktivizācijas tikai augšupvērstai regulēšanai:

, kur

– regulēšanas elektroenerģijas cena augšupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas noteikta saskaņā ar šā kodeksa 90.² punktā minētajiem balansēšanas tirgus noteikumiem (EUR/ MWh);

– neitralitātes komponente, kas aprēķināta šādi:

, kur

– koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoru ieņēmumu un izdevumu starpība nebalansa norēķinu periodam t, kas pārvades sistēmas operatoriem radusies, veicot balansēšanas darbības noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (EUR);

– koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoru ieņēmumu un izdevumu starpība nebalansa norēķinu periodam t, kas pārvades sistēmas operatoriem radusies, iepērkot un pārdodot balansēšanas elektroenerģiju no koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoru izvēlēta atvērtā balansēšanas pakalpojuma nodrošinātāja (EUR);

– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītais nebalanss noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (MWh), ko izmanto kopējā balansēšanas pakalpojuma saņēmēju radītā nebalansa noteikšanai. Kopējais balansēšanas pakalpojuma saņēmēju radītais nebalanss ir vienāds ar koordinētā balansēšanas apgabala neto nebalansu, kurš sastāv no katras elektroenerģijas sistēmas, kas veido koordinēto balansēšanas apgabalu, neto nebalansa;

– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītais nebalanss noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (MWh), kurā notikusi pāraktivizācija. Pāraktivizācija ir situācija nebalansa norēķinu periodā t, kad notikušas neparedzamas izmaiņas balansēšanas pakalpojuma saņēmēju piešķirtajā elektroenerģijas daudzumā, kā rezultātā sākotnējās regulēšanas solījumu aktivizācijas veiktas pretēji nebalansa norēķinu periodā noteiktajam koordinētā balansēšanas apgabala nebalansa virzienam. Ja nav notikusi pāraktivizācija, aprēķina komponente ir 0;

– nebalansa norēķinu periodā t izmantotā regulēšanas elektroenerģijas cena, kas piemērota saskaņā ar šā kodeksa 90.²³1., 90.²³2., 90.²³3. vai 90.²³4.apakšpunkta nosacījumiem (EUR/ MWh);

N – balansēšanas pakalpojumu saņēmēju skaits koordinētajā balansēšanas apgabalā;

n – konkrētais balansēšanas pakalpojuma saņēmējs;

T – kopējais nebalansa aprēķinu periodu skaits norēķinu periodā;

90.²³2. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un veiktas normālās aktivizācijas tikai lejupvērstai regulēšanai:

, kur

– regulēšanas elektroenerģijas cena lejupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas aprēķināta saskaņā ar šā kodeksa 90.² punktā minētajiem balansēšanas tirgus noteikumiem (EUR/ MWh);

90.²³3. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un veiktas normālās aktivizācijas gan augšupvērstai, gan lejupvērstai regulēšanai, nebalansa cenu aprēķina šādi:

90.²³3.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

90.²³3.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

90.²³4. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un nav veiktas aktivizācijas, regulēšanas elektroenerģijas cenas vietā lieto ietaupītās aktivizācijas vērtību, ko, ievērojot to, vai koordinētajā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums vai pārpalikums, nosaka šādi:

90.²³4.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

, kur

– zemākā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem augšupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami augšupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh);

90.²³4.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

, kur

– augstākā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem lejupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami lejupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh).

90.²³5. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta kontroles zonā un pieprasījums normālai un normālai lokālai aktivizācijai bijis tikai augšupvērstai regulēšanai:

 , kur

– regulēšanas elektroenerģijas cena augšupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas noteikta saskaņā ar balansēšanas tirgus noteikumiem atbilstoši šā kodeksa 8.pielikuma 21.¹ un 21.² punktam, tirgus laika vienībās , kas iekļaujas nebalansa norēķinu periodā t;

– neitralitātes komponente, kas aprēķināta šādi:

, kur

– pārvades sistēmas operatora ieņēmumu un izdevumu starpība nebalansa norēķinu periodam t, kas pārvades sistēmas operatoram radusies, veicot norēķinus ar regulēšanas pakalpojuma sniedzēju par aktivizētajiem regulēšanas produktu solījumiem noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (EUR);

– pārvades sistēmas operatora ieņēmumu un izdevumu starpība tirgus laika vienībā , kas izriet no norēķiniem ar citas valsts pārvades sistēmas operatoru par attiecīgajā kontroles zonā nopirkto un pārdoto regulēšanas enerģiju;

– pārvades sistēmas operatora ieņēmumu un izdevumu starpība tirgus laika vienībā , kas pārvades sistēmas operatoram radusies, veicot norēķinus ar citas valsts pārvades sistēmas operatoru par enerģijas apjomu saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 51.panta 1.punktu, kur korekcijas, ja tādas tiek aprēķinātas, tiek piemērotas norēķinu periodam, kurā saņemta attiecīgā korekcija;

– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītais nebalanss noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (MWh), kurā notikusi pāraktivizācija. Pāraktivizācija ir situācija nebalansa norēķinu periodā t, kad notikušas neparedzamas izmaiņas balansēšanas pakalpojuma saņēmēju piešķirtajā elektroenerģijas daudzumā, kā rezultātā sākotnējie regulēšanas pieprasījumi veikti pretēji nebalansa norēķinu periodā noteiktajam kontroles zonas nebalansa virzienam. Ja nav notikusi pāraktivizācija, aprēķina komponente ir 0;

– nebalansa norēķinu periodā t izmantotā regulēšanas elektroenerģijas cena, kas piemērota saskaņā ar šā kodeksa 90.²³5., 90.²³6., 90.²³7. vai 90.²³8.apakšpunkta nosacījumiem (EUR/ MWh);

N – balansēšanas pakalpojumu saņēmēju skaits kontroles zonā;

n – konkrētais balansēšanas pakalpojuma saņēmējs;

T – kopējais nebalansa aprēķinu periodu skaits norēķinu periodā;

t_b – tirgus laika vienība;

TB – kopējais tirgus laika vienību skaits norēķinu periodā;

90.²³6. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta kontroles zonā un pieprasījums normālai un normālai lokālai aktivizācijai bijis tikai lejupvērstai regulēšanai:

, kur

– regulēšanas elektroenerģijas cena lejupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas noteikta saskaņā ar balansēšanas tirgus noteikumiem atbilstoši šā kodeksa 8.pielikuma 21.¹ un 21.² punktam, tirgus laika vienībās , kas iekļaujas nebalansa norēķinu periodā t.

90.²³7. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta kontroles zonā un pieprasījums normālai un normālai lokālai aktivizācijai bijis gan augšupvērstai, gan lejupvērstai regulēšanai, nebalansa cenu aprēķina šādi:

90.²³7.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

90.²³7.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

90.²³8. ja nebalansa norēķinu periodā t kontroles zonā nav veikts pieprasījums normālai vai normālai lokālai aktivizācijai, regulēšanas elektroenerģijas cenas vietā lieto ietaupītās aktivizācijas vērtību, ko, ievērojot to, vai kontroles zonā nebalansa norēķina periodā t ir bijis elektroenerģijas iztrūkums vai pārpalikums, nosaka šādi:

90.²³8.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

, kur

– vidējā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem no katra regulēšanas produkta katras tirgus laika vienības zemākās cenas augšupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja kādam regulēšanas produktam kādā tirgus laika vienībā nav solījumu, tad to neiekļauj vidējās cenas aprēķinā. Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami augšupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh);

90.²³8.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

, kur

– vidējā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem no katra regulēšanas produkta katras tirgus laika vienības augstākās cenas lejupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja kādam regulēšanas produktam kādā tirgus laika vienībā nav solījumu, tad to neiekļauj vidējās cenas aprēķinā. Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami lejupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh).

(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

90.²⁴ Aprēķināto nebalansa cenu un neitralitātes komponenti nebalansa norēķinu periodam pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē vai citā vietnē, kas norādīta pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē, ne vēlāk kā nākamā mēneša piektajā darba dienā.

(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

90.²⁵ Pārvades sistēmas operators administrē nebalansa norēķinus. Par nebalansa norēķinu administrēšanu balansēšanas pakalpojumu saņēmējs maksā pārvades sistēmas operatoram nebalansa norēķinu administrēšanas maksu, kuru pārvades sistēmas operators nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora faktiskajām izmaksām nebalansa norēķinu administrēšanas nodrošināšanai. Nebalansa norēķinu administrēšanas maksu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

(Apakšnodaļa SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.²⁶ Pārvades sistēmas operators, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu, ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam nodrošināt savas līgumsaistības, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējam nav noteikts kredītreitings, kas atbilst šā kodeksa 90.²⁷punktā noteiktajiem kritērijiem.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.²⁷ Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitings uzskatāms par atbilstošu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

90.²⁷1. "Standard & Poor’s" ilgtermiņa reitings BBB- vai augstāks;

90.²⁷2. "Fitch Ratings" ilgtermiņa reitings BBB- vai augstāks;

90.²⁷3. "Moody’s" ilgtermiņa reitings Baa3 vai augstāks.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.²⁸ Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, kuram noteikts kredītreitings, ir pienākums nekavējoties informēt pārvades sistēmas operatoru par jebkurām izmaiņām balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitingā, un pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam iesniegt aktualizētu informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitingu.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.²⁹ Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, kuram noteikts kredītreitings, iesniegt saistību izpildes nodrošinājumu no līguma izrietošo maksājuma prasību segšanai, ja:

90.²⁹1. balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitings vairs neatbilst šā kodeksa 90.²⁷punktā noteiktajiem kritērijiem;

90.²⁹2. pārvades sistēmas operators konstatē paaugstinātu risku, balansēšanas pakalpojuma saņēmēja debitora saistībām pārsniedzot minimālo saistību izpildes nodrošinājuma apjomu;

90.²⁹3. pārvades sistēmas operators konstatē, ka balansēšanas pakalpojuma saņēmējs pilnībā vai daļēji nespēj segt savas debitora saistības, tajā skaitā mainītu un paaugstinātu risku balansēšanas pakalpojuma saņēmēja maksātspējas dēļ;

90.²⁹4. balansēšanas pakalpojuma saņēmējam ir uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process;

90.²⁹5. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs pārkāpj balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktās prasības;

90.²⁹6. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs divas reizes 12 mēnešu laikā ir kavējis balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktos maksājumus.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³⁰ Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nepiekrīt pārvades sistēmas operatora konstatējumam saskaņā ar šā kodeksa 90.²⁹punktu vai par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitinga neatbilstību, balansēšanas pakalpojuma saņēmējs piecu darba dienu laikā var iesniegt atbilstošus pierādījumus, lai pārvades sistēmas operators objektīvi novērtētu balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītspēju.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³¹ Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina līgumsaistību izpildi, izmantojot vienu vai abus šādus saistību izpildes nodrošinājuma veidus – drošības depozīts vai finanšu pakalpojumu sniedzēja garantija.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³² Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs saistību izpildes nodrošinājumu iesniedz pārvades sistēmas operatoram balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³³ Ja pārvades sistēmas operators un balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nevienojas citādi, pārvades sistēmas operators atzīst finanšu pakalpojumu sniedzēja garantiju par pienācīgu saistību izpildes nodrošinājumu, ja to balansēšanas pakalpojuma saņēmējam sniedzis Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēts finanšu pakalpojumu sniedzējs un tā atbilst šādiem nosacījumiem:

90.³³1. garantiju ir izdevis finanšu pakalpojumu sniedzējs, kuram vai kura grupai ilgtermiņa kredītreitings ir vismaz:

90.³³1.1. Baa1 saskaņā ar aģentūru "Moody’s" vai

90.³³1.2. BBB+ saskaņā ar aģentūru "Standard & Poor’s", vai

90.³³1.3. BBB+ saskaņā ar aģentūru "Fitch Ratings".

90.³³2. garantija ir pirmā pieprasījuma un neatsaucama.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³⁴ Pārvades sistēmas operators nosaka saistību izpildes nodrošinājuma apmēru, kas nav mazāks par 31 000 EUR, divkāršā apjomā no lielākajām neto saistībām mēneša ietvaros pēdējo sešu mēnešu laikā vai mazākā laika periodā, ja balansēšanas pakalpojums tiek sniegts mazāku laika periodu:

90.³⁴1. balansēšanas pakalpojuma saņēmēja neto saistības pret pārvades sistēmas operatoru;

90.³⁴2. pārvades sistēmas operatora neto saistības pret balansēšanas pakalpojuma saņēmēju.

(SPRK padomes 11.03.2024. lēmuma Nr. 1/1 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2024., sk. 134.¹ punktu)

90.³⁵ Saistību izpildes nodrošinājumam ir jābūt spēkā balansēšanas līguma vai balansēšanas pakalpojuma līguma darbības laikā, kā arī 45 dienas pēc tam, kad balansēšanas pakalpojuma saņēmējs ir izbeidzis saņemt balansēšanas pakalpojumu no pārvades sistēmas operatora.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³⁶ Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmēja saistības balansēšanas līguma vai balansēšanas pakalpojuma līguma ietvaros pārsniedz summu, par kādu tas pārvades sistēmas operatoram iesniedzis saistību izpildes nodrošinājumu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam palielināt saistību izpildes nodrošinājuma apmēru un 10 darba dienu laikā iesniegt pārvades sistēmas operatoram jaunu saistību izpildes nodrošinājumu, kas atbilst šā kodeksa prasībām.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³⁷ Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības izmantot saistību izpildes nodrošinājumu, lai segtu balansēšanas pakalpojuma saņēmēja saistības pret pārvades sistēmas operatoru, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs neapmaksā rēķinu par sniegtajiem balansēšanas pakalpojumiem. Pēc saistību izpildes nodrošinājuma izmantošanas pārvades sistēmas operators pieprasa balansēšanas pakalpojuma saņēmējam atjaunot saistību izpildes nodrošinājumu 10 darba dienu laikā.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³⁸ Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā neiesniedz saistības izpildes nodrošinājumu pārvades sistēmas operatora noteiktajā apmērā vai neatjauno saistību nodrošinājumu 10 dienu laikā vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums neatbilst šā kodeksa prasībām, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības izbeigt balansēšanas līgumu vai balansēšanas pakalpojuma līgumu.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

90.³⁹ Izbeidzot balansēšanas līgumu vai balansēšanas pakalpojuma līgumu, pārvades sistēmas operators 10 darba dienu laikā pēc balansēšanas pakalpojuma saņēmēja visu saistību izpildes pret pārvades sistēmas operatoru atmaksā balansēšanas pakalpojuma saņēmējam saistību izpildes nodrošinājuma summu, kas nav izlietota balansēšanas pakalpojuma saņēmēja neizpildīto saistību dzēšanai, vai nodrošina dokumentus, kas garantijas sniedzēju atbrīvo no tā saistībām nodrošināt maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

91. Sistēmas dalībnieki nodrošina elektroenerģijas uzskaiti saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

91.1. izveidojot jaunu sistēmas pieslēgumu, sistēmas dalībnieks saskaņā ar šī kodeksa 2.pielikumā, pieslēguma līgumā un sistēmas pakalpojumu līgumā noteiktajām prasībām ierīko atbilstošu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu (turpmāk – uzskaites mēraparāts), un sistēmas operators organizē komercuzskaites mēraparāta ieslēgšanu automatizētajā elektroenerģijas uzskaites sistēmā (turpmāk – AEUS), ja prognozētais caurplūstošās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 2500 kWh/gadā:

91.2. sistēmas dalībnieks un sistēmas operators sistēmas pakalpojumu līgumā norāda elektroiekārtu piederības robežu;

91.3. sistēmas operators visiem sistēmas dalībniekiem savā licences darbības zonā nodrošina šī kodeksa 2.pielikumā noteiktām prasībām atbilstošus uzskaites mēraparātus;

91.4. sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta (skaitītāju un mērmaiņu) metroloģiskās un citas uzskaites mēraparāta elementu ražotāju noteiktās periodiskās pārbaudes;

91.5. uzskaites mēraparāta iegādei, uzstādīšanai un uzturēšanai sistēmas operators var izmantot neatkarīga uzskaites pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus;

91.6. uzskaites datu iegūšanai sistēmas operators izmanto AEUS;

91.7. sistēmas operators nodrošina sistēmas dalībnieka piekļuvi savas uzskaites datiem sistēmas operatora uzskaites datu bāzē;

91.8. sistēmas operators izveido un uztur šī kodeksa 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošu uzskaites reģistru.

92. Sistēmas operators nosaka maksu par piekļūšanu uzskaites mēraparātiem, AEUS vai uzskaites reģistra datiem un publicē savā tīmekļvietnē.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

93. Uzskaites mēraparāta pārbaudes izmaksas sedz tas sistēmas dalībnieks, kas ir pieprasījis tā pārbaudi. Ja uzskaites mēraparāts neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, visas ar pārbaudi saistītās izmaksas sedz sistēmas operators.

94. Sistēmas operators periodiski, bet ne retāk kā to noteicis uzskaites mēraparāta izgatavotājs, pārbauda uzskaites reģistrā katra uzskaites mēraparāta fiksētos pārbaudes rezultātus un organizē uzskaites mēraparāta pārbaudi, lai pārliecinātos, ka uzskaites mēraparāta precizitāte atbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

95. Ja uzskaites mēraparāta precizitātes pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka tā precizitāte neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, sistēmas operators izdara korekcijas mērījumu datos, pamatojoties uz datu izmaiņas aktu, kas saskaņots ar sistēmas dalībnieku.

96. Sistēmas dalībniekam un tirgus dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta pārbaudi.

97. Sistēmas operators uzskaites mēraparāta pārbaudes rezultātus rakstiski paziņo visiem sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem, kas izmanto šo uzskaites mēraparātu.

98. Tirgus dalībnieka un sistēmas operatora pienākums ir nekavējoties informēt vienam otru par konstatētajiem uzskaites mēraparāta darbības traucējumiem, norādot traucējumu ilgumu.

99. Ja uzskaites mēraparāta precizitāte neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, sistēmas operators iespējami īsā laikā veic nepieciešamās darbības, lai atjaunotu uzskaites mēraparāta atbilstību šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

100. Uzskaites mēraparāts var ietvert šādus elementus:

100.1. elektroenerģijas skaitītāju;

100.2. mērmaiņus (strāvmaiņi un spriegummaiņi);

100.3. aizsargātu kontrolkabeli no mērmaiņiem līdz skaitītājam;

100.4. uzskaites sadalni vai atbilstoši konstruētu paneli, uz kura uzstādīts skaitītājs;

100.5. rezerves barošanas avotu (skaitītājam);

100.6. testēšanas savienojumus (spaiļu kārba vai pārbaudes bloki);

100.7. drošinātājus vai aizsardzības automātiku uzskaites sprieguma ķēdēs, ja ir ierīkota trauksmes signalizācija.

101. Uzskaites mēraparāta precizitātes klasi un uzstādāmo uzskaites elementu precizitātes prasības katrā mērīšanas punktā nosaka saskaņā ar šī kodeksa 2.pielikumu.

102. Kontroles uzskaites mēraparāts var būt ar tādu pašu precizitātes klasi kā uzskaites mēraparāts vai arī par vienu precizitātes klasi zemāks.

103. Ja uzskaites mēraparātu attiecīgajā pieslēguma vietā izmanto vairāk kā viens tirgus dalībnieks, katram tirgus dalībniekam ar sistēmas operatoru ir jāslēdz vienošanās par konkrētā uzskaites mēraparāta izmantošanu.

104. Uzskaites mēraparāta uzskaites datu iegūšanas veidu un kārtību nosaka elektroenerģijas sistēmas lietošanas vai sistēmas pakalpojumu līgumā.

105. Uzskaites mēraparāta datus izmanto kā primāro datu avotu savstarpējos norēķinos ar tirgus dalībnieku un sistēmas dalībnieku.

106. Kontroles uzskaites mēraparāta datus izmanto, lai pārbaudītu, apstiprinātu vai aizstātu uzskaites mēraparāta datus atbilstoši šī kodeksa 91.punktā noteiktajiem principiem.

107. Sistēmas operators veic uzskaites datu nolasīšanu, izmantojot AEUS. Ja sistēmas dalībnieka skaitītājs pieslēgts mērmaiņiem, tad par pamatu slodzes profila noteikšanai tiek izmantoti skaitītāja ikstundas dati AEUS. Ja sistēmas dalībnieka elektroietaisei uzstādīts tiešā slēguma skaitītājs, tad par pamatu slodzes profila noteikšanai tiek izmantoti tipveida slodzes grafiki AEUS, ja sistēmas operators un sistēmas dalībnieks nav vienojušies citādi.

108. Sistēmas operatoram ir tiesības veikt uzskaites datu nolasīšanu, neizmantojot attālinātās nolasīšanas iespēju tieši no uzskaites mēraparāta, lietojot šim nolūkam paredzētās elektroniskas ierīces tad, ja:

108.1. izmantojot AEUS, tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nolasīt uzskaites mēraparāta datus;

108.2. nepieciešams veikt datu pārbaudi un salīdzināšanu.

109. Sistēmas operators ir atbildīgs par automatizētu uzskaites datu iegūšanu no uzskaites mēraparāta un šo datu uzglabāšanu AEUS uzskaites datu bāzē.

110. Sistēmas operators AEUS izmanto uzskaites datu automatizētai nolasīšanai, saglabāšanai datu bāzē, datu apstrādei un apskatei, kā arī to revīzijai, apstiprināšanai un aizstāšanai.

111. AEUS pieslēguma ierīkošanu uzskaites mēraparātam nodrošina sistēmas operators.

112. Sistēmas operators pēc tirgus dalībnieka pieprasījuma, ja tas ir tehniski iespējams, var atļaut tirgus dalībniekam izmantot savu AEUS. Šajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar uzskaites mēraparāta nomaiņu vai AEUS izmaiņām vai sistēmas dalībnieka piekļuvi AEUS datiem, sedz tirgus dalībnieks.

113. Sistēmas operators izveido, uztur un administrē uzskaites datu bāzi, kurā glabājas dati par katru sistēmas operatora reģistrēto uzskaites mēraparātu.

114. Uzskaites datu bāzē reģistrē sākotnēji nolasītos datus, to aizstāšanas (substitūcijas) un aprēķinātās vērtības.

115. Sistēmas operators nodrošina uzskaites datu bāzē esošo datu saglabāšanu, arhivēšanu un pieeju šo datu lietotājiem.

116. Uzskaites datu bāzē esošo datu aizstāšana ar citiem datiem pieļaujama vienīgi, ja AEUS kļūdas dēļ uzskaites datu bāzē ir saglabāti nepilnīgi vai nepareizi dati. Šādā gadījumā sistēmas operatoram nav tiesību nepareizos datus no uzskaites datu bāzes izdzēst. Uzskaites datu bāzē pie labotajiem datiem ir jābūt atzīmei par to labošanu.

117. Uzskaites datu bāzes tehniskos parametrus datu uzglabāšanai izvēlas tā, lai nodrošinātu:

117.1. elektroenerģijas norēķinu datu saglabāšanu – 18 mēnešus nearhivētā formā un 10 gadus arhīvā;

117.2. slodžu profila datu uzglabāšanu – 5 mēnešus nearhivētā formā un 2 gadus arhīvā;

117.3. pārējo uzskaites mēraparāta datu uzglabāšanu – 1 gadu nearhivētā formā un 2 gadus arhīvā.

118. Tirgus dalībniekam ir tiesības pieprasīt sistēmas operatoram veikt uzskaites datu bāzes un tirgus dalībnieka uzskaites mēraparāta datu atbilstības pārbaudi.

119. Ja uzskaites mēraparāta dati atšķiras no uzskaites datu bāzes datiem, tad par prioritāriem uzskata uzskaites mēraparāta datus. Sistēmas operators veic nepieciešamās korekcijas uzskaites datu bāzē.

120. Sistēmas operators ir atbildīgs par uzskaites datu pārbaudi, apstiprināšanu un aizstāšanu.

121. Sistēmas operators un sistēmas dalībnieks sistēmas pakalpojumu līgumā nosaka datu pārbaudes un apstiprināšanas kārtību.

122. Uzskaites datu pārbaudei un apstiprināšanai sistēmas operators izmanto pārbaudes uzskaites mēraparāta mērījumu datus.

123. Ja pārbaudes mērījumu dati nav pieejami, sistēmas operators sagatavo mērījumu datu aizstāšanas vērtību, izmantojot metodi, kas saskaņota ar tirgus dalībnieku.

124. Ja sistēmas operators konstatē mērījumu datu zudumu vai nepareizus, no uzskaites mēraparāta saņemtus, mērījumu datus, tas 24 stundu laikā no fakta konstatēšanas par to brīdina tirgus dalībnieku.

125. Pirms komercuzskaites pakalpojuma sniegšanas sākuma sistēmas operators un tirgus dalībnieks noslēdz sistēmas pakalpojumu līgumu, kurā nosaka sistēmas pakalpojumus, pieejamo tehnisko atbalstu, mērījumu izpildes kritērijus, kā arī nosacījumus, pēc kādiem sistēmas operators nodrošina attiecīgā tirgus dalībnieka informēšanu par uzskaites datiem.

126. Sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta un ar to saistīto savienojumu un vadojuma aizsardzību pret prettiesisku iejaukšanos to darbībā.

127. Sistēmas operators nodrošina tirgus dalībnieka lietotāja vārda un paroles piešķiršanu piekļuvei uzskaites datu bāzei atbilstoši katra tirgus dalībnieka pilnvarām.

128. Tirgus dalībnieks ir atbildīgs par tam piešķirtā lietotāja vārda un paroles lietošanu un konfidencialitāti.

129. Sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta un uzskaites datu bāzē glabāto uzskaites datu aizsardzību.

130. Personas, kurām ir tiesības piekļūt uzskaites mēraparāta datiem, uzskaites datu bāzei vai uzskaites reģistram ir:

130.1. sistēmas operators, kuram pieder attiecīgie uzskaites mēraparāti;

130.2. elektroenerģijas sistēmas dalībnieks un tirgus dalībnieks, kas saistīti ar konkrēto elektroenerģijas uzskaites punktu;

130.3. uzskaites pakalpojuma sniedzējs, kas saistīts ar konkrēto uzskaites punktu.

131. Sistēmas operators nodrošina pilnvaroto personu piekļuvi uzskaites mēraparāta datiem un datu bāzei.

132. Sistēmas operators elektroniski reģistrē katru piekļuvi datu bāzei, nodrošinot datu ieguvēja identifikāciju.

133. Tikai sistēmas operatoram ir tiesības veikt uzskaites mēraparāta parametru vai uzstādīto lielumu izmaiņas, saskaņojot tās ar attiecīgo elektroenerģijas sistēmas dalībnieku.

134. Sistēmas operators reģistrē uzskaites reģistrā veiktās izmaiņas.

134.¹ (Svītrots ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

135. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.1/3 "Tīkla kodekss" (Latvijas Vēstnesis, 2010, nr.34(4226)).

135.¹ Šā kodeksa 2.39.¹ apakšpunktā noteiktā balansēšanas tirgus laika vienība ir vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā, līdz brīdim, kad balansēšanas tirgus tiek organizēts saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 20.panta 6.punktu vai 21. panta 6.punktu.

(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

136. Tīkla kodekss stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".