Latvijas Republikas valdības un
  Krievijas Federācijas valdības
   Vienošanās
   par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
  pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu
  vienkāršošanu
  Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība,
  turpmāk sauktas par Pusēm,
  vēloties attīstīt un nostiprināt labas kaimiņattiecības starp
  abām valstīm,
  atzīstot nepieciešamību saglabāt un attīstīt saimnieciskās,
  kultūras un citas tradicionālās saites starp Latvijas Republikas
  un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem,
  nolūkā vienkāršot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
  pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējos braucienus,
  darbojoties saskaņā ar Pušu tiesību aktiem, ir vienojušās par
  sekojošo.
  
  1. pants
  Šajā Vienošanās lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:
  "robeža" - Latvijas un Krievijas valsts robeža;
  "pierobežas teritorijas" - Latvijas Republikas un
  Krievijas Federācijas pašvaldību (teritoriālo vienību)
  teritorijas, kas piekļaujas Latvijas un Krievijas robežai un
  atrodas ne tālāk kā 30 km no tās; ja daļa no šādas
  teritorijas atrodas no 30 līdz 50 km no robežas, tad
  arī tā tiek uzskatīta par pierobežas teritorijas. Puses saskaņo
  pierobežas teritoriju sarakstu pa diplomātiskajiem kanāliem;
  "pierobežas teritoriju iedzīvotāji" - Latvijas
  Republikas pilsoņi, Krievijas Federācijas pilsoņi, kā arī trešo
  valstu pilsoņi un personas bez pilsonības, kuri pastāvīgi un
  likumīgi dzīvo pierobežas teritorijās ne mazāk kā 3 (trīs) gadus,
  kā arī viņu laulātie, nepilngadīgie bērni un personas, kuras
  atrodas viņu apgādībā vai aizbildnībā, pat, ja viņi dzīvo
  pierobežas teritorijās mazāk kā 3 (trīs) gadus;
  "tuvi radinieki" - vienas Puses valsts pierobežas
  teritoriju iedzīvotāji, kuriem ar otras Puses valsts pierobežas
  teritoriju iedzīvotājiem ir šādas radnieciskās attiecības:
  laulātie, bērni (tai skaitā adoptētie), vecāki (tai skaitā
  aizbildņi un aizgādņi), vecāsmātes un vectēvi, mazbērni, brāļi un
  māsas;
  "derīgs ceļošanas dokuments" - derīgi personu
  apliecinoši dokumenti, kurus Puses atzīst par derīgiem valsts
  robežas šķērsošanai, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi un
  jūrnieka grāmatiņu (pasi);
  "vietējās pierobežas satiksmes atļauja" - noteikta
  parauga dokuments, kas tiek izsniegts vienas Puses valsts
  pierobežas teritoriju iedzīvotājiem un dod viņiem tiesības
  vairākkārt ieceļot, izceļot un uzturēties vienīgi otras Puses
  valsts pierobežas teritorijā;
  "vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzēja
  institūcija":
  - Latvijas Republikai - Latvijas Republikas Konsulāts
  Pleskavā;
  - Krievijas Federācijai - Krievijas Federācijas
  Vēstniecība Latvijas Republikā, Krievijas Federācijas
  Ģenerālkonsulāts Daugavpilī.
  
  2. pants
  1. Šī Vienošanās nosaka vietējās pierobežas satiksmes
  atļauju izsniegšanas kārtību Latvijas Republikas un Krievijas
  Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem un viņu
  savstarpējo braucienu kārtību.
  2. Attiecībā uz jautājumiem, ko neregulē šīs Vienošanās
  noteikumi, tādiem kā atteikums izsniegt vietējās pierobežas
  satiksmes atļauju, atteikums ieceļot un izraidīšanas pasākumu
  īstenošana, tiek no vienas puses piemēroti Latvijas Republikas un
  Eiropas Savienības, no otras puses - Krievijas Federācijas
  tiesību aktu noteikumi.
  3. Vienas Puses valsts pierobežas teritoriju
  iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, ir
  pienākums ievērot uzturēšanās valsts normatīvos aktus, tai skaitā
  ieceļojot šīs otras Puses valsts teritorijā.
  4. Pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuri pārkāpj šīs
  Vienošanās noteikumus, ir atbildīgi saskaņā ar uzturēšanās valsts
  tiesību aktiem.
  
  3. pants
  1. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas saskaņā ar šo
  Vienošanos izsniedz vietējās pierobežas satiksmes atļauju
  izsniedzējas institūcijas, pamatojoties uz tām iesniegtiem
  pierobežas teritoriju iedzīvotāju sarakstiem (turpmāk -
  Saraksti).
  2. Pierobežas teritoriju iedzīvotājiem vietējās
  pierobežas satiksmes atļaujas saņemšanai nav jāuzrāda
  ielūgums.
  
  4. pants
  1. Pierobežas teritoriju vietējo pašvaldību institūcijas
  sastāda savas valsts pierobežas teritoriju iedzīvotāju Sarakstus.
  Minētie Saraksti tiek iesniegti otras Puses vietējās pierobežas
  satiksmes atļauju izsniedzējām institūcijām saskaņošanai.
  Sarakstu apmaiņas kārtību Puses saskaņo pa diplomātiskajiem
  kanāliem. Saraksti tiek saskaņoti 20 kalendāro dienu
  laikā.
  2. Saraksti tiek iesniegti vienu reizi gadā.
  Nepieciešamības gadījumā tie var tikt grozīti.
  3. Sarakstos norāda šādas ziņas par pierobežas teritoriju
  iedzīvotājiem:
  a) vārds, uzvārds;
  b) dzimšanas datums un vieta;
  c) dzīvesvieta un laika periods, cik ilgi persona
  likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā;
  d) brauciena mērķis;
  e) uzturēšanās vieta otras Puses valsts pierobežas
  teritorijā, norādot apdzīvotās vietas;
  f) ziņas par derīgu ceļošanas dokumentu (veids, numurs,
  derīguma termiņš).
  4. Pamatojums pierobežas teritoriju iedzīvotāju
  iekļaušanai sarakstos ir šādos gadījumos:
  a) nekustamais īpašums pierobežas teritorijā;
  b) radinieku apmeklējums;
  c) radinieku apbedījumu vietu apmeklējums;
  d) medicīniskās palīdzības saņemšana;
  e) piedalīšanās kultūras, izglītības vai sporta
  pasākumos, ko regulāri rīko Pušu valsts pārvaldes iestādes un
  institūcijas, vai to organizēšana;
  f) piedalīšanās reliģiskos rituālos;
  g) regulāra kontaktu īstenošana saimnieciskas darbības
  jomā, pamatojoties uz attiecīgiem līgumiem bez tiesībām
  strādāt.
  
  5. pants
  1. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas var tikt
  izsniegtas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri
  iesniedz:
  a) derīgu ceļošanas dokumentu;
  b) aizpildītu vietējās pierobežas satiksmes atļaujas
  pieteikuma anketu;
  c) fotogrāfiju;
  d) medicīniskās apdrošināšanas polisi, kas derīga uz
  pirmā brauciena laiku;
  e) dokumentu kopijas, kas apliecina laika periodu, kuru
  persona likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā.
  2. Nepieciešamības gadījumā pierobežas satiksmes atļauju
  izsniedzēja institūcija papildus pieprasa dokumentus, kas
  apliecina to, ka persona likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā, kā
  arī dokumentus, kas saskaņā ar šīs Vienošanās 4.panta ceturto
  daļu pamato ieceļošanu otras Puses valsts pierobežas
  teritorijā.
  3. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas tiek izsniegtas
  bez maksas ar derīguma termiņu no 1 līdz 2 gadiem, bet
  ne ilgāku kā derīgā ceļošanas dokumenta derīguma termiņš.
  4. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniedz
  10 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad iesniegti šajā
  pantā minētie dokumenti. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas
  izsniegšanas termiņu atsevišķos gadījumos var pagarināt līdz
  30 kalendārajām dienām, ja nepieciešama iesniegto dokumentu
  papildu pārbaude.
  5. Pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ir vietējās
  pierobežas satiksmes atļaujas, var uzturēties otras Puses valsts
  pierobežas teritorijā šādas atļaujas derīguma termiņa laikā. Pie
  tam kopējais uzturēšanās ilgums otras Puses valsts pierobežas
  teritorijā nedrīkst pārsniegt 90 dienas 180 dienu
  laikā.
  6. Ja vienas Puses valsts pierobežas teritoriju
  iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts pierobežas
  teritorijā nepārvaramas varas dēļ nav iespējams atstāt otras
  Puses valsts teritoriju šā panta piektajā daļā noteiktajā
  termiņā, viņu uzturēšanās termiņš saskaņā ar uzņemošās valsts
  likumdošanu tiek bez maksas pagarināts līdz laika periodam, kas
  nepieciešams, lai atgrieztos dzīves vietas valstī.
  
  6. pants
  1. Pierobežas teritoriju iedzīvotāji robežu šķērso
  robežšķērsošanas vietās, kas atvērtas starptautiskajai un
  divpusējai satiksmei, pamatojoties uz derīgiem ceļošanas
  dokumentiem un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām.
  2. Vienas Puses valsts pierobežas teritoriju
  iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, jābūt
  medicīniskās apdrošināšanas polisei, kas derīga visu uzturēšanās
  laiku.
  
  7. pants
  Nepilngadīgie pierobežas teritoriju iedzīvotāji robežu šķērso
  viena no vecākiem (adoptētājiem), aizbildņa vai aizgādņa
  pavadībā. Šķērsojot robežu un uzturoties otras Puses valsts
  teritorijā bez pavadības, viņiem papildus derīgiem ceļošanas
  dokumentiem nepieciešama minēto personu notariāli apliecināta
  piekrišana vai aizbildnības un aizgādnības iestāžu piekrišana
  robežas šķērsošanai un tam, ka viņi var uzturēties pierobežas
  teritorijā.
  
  8. pants
  1. Ja vienas Puses valsts pierobežas teritoriju
  iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, nozūd
  vai tiek sabojāti derīgi ceļošanas dokumenti, šīs personas
  nekavējoties paziņo par to uzturēšanās valsts iekšlietu iestādēm
  un var atstāt tās teritoriju bez vīzām vai citām atļaujām,
  pamatojoties uz jauniem derīgiem ceļošanas dokumentiem vai
  atgriešanās apliecībām. Pie tam uzturēšanās valsts iekšlietu
  iestādes bez maksas izsniedz šīm personām dokumentu, kas
  apliecina šāda paziņojuma faktu.
  2. Lai saņemtu jaunus derīgus ceļošanas dokumentus vai
  atgriešanās apliecības, pierobežas teritoriju iedzīvotājiem ir
  tiesības apmeklēt tuvāko tās valsts diplomātisko vai konsulāro
  pārstāvniecību, kas ir tiesīga izsniegt ceļošanas dokumentu vai
  atgriešanās apliecību, pat ja tā atrodas ārpus šajā Vienošanās
  noteiktajām pierobežas teritorijām.
  
  9. pants
  1. Epidēmiju, epizootiju, stihisku nelaimju vai citu
  ārkārtas situāciju gadījumos Puses var ieviest pagaidu
  robežšķērsošanas ierobežojumus pierobežas teritoriju
  iedzīvotājiem.
  2. Puses patur sev tiesības uz nenoteiktu laiku apturēt
  šīs Vienošanās darbību. Puse, kas pieņēmusi šādu lēmumu,
  visīsākajā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundas pēc šāda lēmuma
  pieņemšanas pa diplomātiskajiem kanāliem informē otru Pusi par
  šādu pasākumu ieviešanu un attiecīgi par to atcelšanu.
  
  10. pants
  Domstarpības, kas rodas šīs Vienošanās piemērošanas gaitā,
  Puses risina savstarpēju konsultāciju ceļā.
  
  11. pants
  1. 30 kalendāro dienu laikā pēc šīs Vienošanās
  parakstīšanas datuma Puses pa diplomātiskajiem kanāliem apmainās
  ar vietējās pierobežas satiksmes atļauju paraugiem.
  2. Ja šī panta pirmajā daļā minētajos dokumentos tiek
  ieviestas izmaiņas, Puses viena otrai nosūta to paraugus ne vēlāk
  kā 30 kalendārās dienas pirms to spēkā stāšanās.
  12. pants
  1. Šī Vienošanās stājas spēkā datumā, kad saņemts
  pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas
  iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai tā stātos spēkā.
  2. Šī Vienošanās var tikt grozīta vai papildināta, Pusēm
  savstarpēji vienojoties.
  3. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku, un tā
  paliek spēkā 6 mēnešus no datuma, kad viena Puse ir saņēmusi
  otras Puses rakstisku paziņojumu par tās nodomu izbeigt
  Vienošanās darbību.
  Parakstīta Maskavā 2010. gada 20.decembrī divos
  eksemplāros latviešu un krievu valodā, pie kam abiem tekstiem ir
  vienāds spēks.
  
    
      | 
         Latvijas Republikas Valdības
        vārdā 
        Edgars
        Skuja ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks 
       | 
        | 
      
         Krievijas Federācijas
        Valdības vārdā 
        Sergejs Lavrovs 
        ārlietu ministrs 
       |