Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.232
Rīgā 2013.gada 4.jūnijā (prot. Nr.33 24.§) Par Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju
1. Atbalstīt: 1.1. Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijas (turpmāk – koncepcija) 3.sadaļā ietverto risinājumu preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmas izveidei Latvijas Republikā; 1.2. koncepcijas 3.3.1.sadaļā ietverto risinājuma 1.variantu, uzdodot pašvaldībām starpinstitucionālās sadarbības grupu izveides koordinējošo funkciju. 2. Noteikt Tieslietu ministriju kopā ar Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju par atbildīgajām institūcijām koncepcijas īstenošanā. 3. Tieslietu ministrijai izveidot darba grupu, lai izstrādātu likumprojektu par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī – atbilstoši kompetencei – citus ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus. Darba grupas sastāvā iekļaut pašvaldību institūciju pārstāvjus. 4. Iekšlietu ministrijai izveidot darba grupu, lai izstrādātu normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar metodiskās vadības īstenošanu, kā arī datubāzes izveidi un darbības nodrošināšanu. Darba grupas sastāvā iekļaut arī pašvaldību institūciju pārstāvjus. 5. Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai atbilstoši kompetencei izstrādāt ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus un virzīt tos izskatīšanai šā rīkojuma 3.punktā minētajā darba grupā. 6. Šā rīkojuma 3.punktā minētajai darba grupai izstrādāt likumprojektu par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem un citu ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus un tieslietu ministram līdz 2017. gada 30. jūnijam iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. (Grozīts ar MK 23.12.2014. rīkojumu Nr. 817; MK 31.08.2016. rīkojumu Nr. 491) 7. Šā rīkojuma 4.punktā minētajai darba grupai izstrādāt ar metodiskās vadības īstenošanu un datubāzes darbību saistīto normatīvo aktu projektus un iekšlietu ministram līdz 2018.gada 1.jūlijam iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. (Grozīts ar MK 23.12.2014. rīkojumu Nr.817) 8. Koncepcijas īstenošanu 2013.–2014.gadā nodrošināt atbilstoši attiecīgajām ministrijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām un ministrijām 2015.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu attiecīgajam gadam. 9. Tieslietu ministrijai, izstrādājot likumprojektu par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem, noteikt kārtību, kādā pašvaldībām tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi koncepcijas īstenošanai 2018.gadā un turpmākajos gados. (Grozīts ar MK 23.12.2014. rīkojumu Nr.817) Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 1. Risināmā jautājuma būtība Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija (turpmāk – koncepcija) ir izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6 "Par kriminālsodu politikas koncepciju" (prot. Nr.1 32.§)1. Tajā ir sagatavoti konceptuāli priekšlikumi cīņai ar vardarbību2 un personu dzīvības, veselības, dzimumneaizskaramības, tikumības un brīvības aizsardzībai, jo šobrīd valsts un pašvaldību institūciju rīcībā nav instrumentu, ar kuriem varētu ietekmēt personas uzvedību, kad tā apdraud citu cilvēku drošību. Šie priekšlikumi būs izmantojami, izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai Latvijas Republikas tiesību sistēmā varētu izveidot jaunu preventīva rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu. 2. Koncepcijā piedāvātie risinājumu varianti 2.1. Preventīvie piespiedu līdzekļi Latvijas Republikā jāievieš preventīvie piespiedu līdzekļi, ko, ja nepieciešams, varēs piemērot ikvienai vienpadsmit gadu vecumu sasniegušai personai, kuras uzvedībā tiks konstatēti vardarbības riski vai kura citādi radīs vai varēs radīt citas personas dzīvības, veselības, dzimumneaizskaramības, tikumības vai brīvības apdraudējumu (turpmāk – vardarbības risku radošā persona). Ar preventīviem piespiedu līdzekļiem būs iespējams ne vien aizsargāt apdraudētās personas un sniegt tām nepieciešamo palīdzību3, bet arī novērst vardarbību veicinošos apstākļus un cēloņus, kuru dēļ šāds apdraudējums pastāv. Lai nodrošinātu iespēju katrā konkrētā gadījumā izvēlēties piemērotākos un iepriekš minēto mērķu sasniegšanai efektīvākos pasākumus, ir jāparedz iespēja piemērot vienu vai vairākus no šādiem līdzekļiem: 1. Personas uzraudzība4, tai skaitā: 1.1. pienākums ziņot par dzīvesvietu un darba vai mācību vietu, kā arī izbraukšanu no dzīvesvietas; 1.2. pienākums noteiktā laikā atrasties noteiktā vietā; 1.3. aizliegums tuvoties noteiktai vietai; 1.4. aizliegums piedalīties noteiktos publiskos vai citos pasākumos; 1.5. aizliegums tuvoties un sazināties ar noteiktu personu vai personu loku; 1.6. aizliegums lietot apreibinošas vielas; 1.7. pienākums saņemt sociāli rehabilitējošus pakalpojumus. 2. Rehabilitējošās aizsardzības noteikšana5. 3. Preventīvā drošības nauda6. 2.2. Preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas mehānisms 1. Ierosinājums pieņemt lēmumu par preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanu. Vardarbības risku radošās personas valsts un pašvaldību institūciju redzeslokā nonāks pēc kāda notikuma vai saņemot informāciju no fiziskām personām vai nevalstiskām organizācijām. Šāda sākotnējā informācija būs signāls, kas norādīs, ka konkrētajā gadījumā, iespējams, nepieciešama valsts intervence un tādēļ jāveic riska izvērtējums. Viens no signāliem ir arī personas sodāmība, tādēļ Valsts probācijas dienestam (turpmāk – VPD) un brīvības atņemšanas iestādēm (administratīvajām komisijām) jānosaka pienākums pirms savu funkciju veikšanas beigām novērtēt risku attiecībā uz personām, kuras iepriekš izdarījušas ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus. Izvērtējums veicams arī gadījumos, kad pret personu ir atteikts uzsākt kriminālprocesu par vardarbīga nodarījuma izdarīšanu vai šāds kriminālprocess tiek izbeigts. Arī citām signālu uztvērušām institūcijām būs pienākums uz to reaģēt un veikt nepieciešamās darbības, lai izzinātu esošo situāciju – pārbaudītu saņemto informāciju un sadarbībā ar citām institūcijām iegūtu jaunu – papildus nepieciešamo informāciju. Ja attiecīgā institūcija (tajā skaitā VPD un brīvības atņemšanas iestāde) uzskatīs, ka vardarbības risks pastāv un apdraudējuma efektīvai novēršanai varētu būt nepieciešams piemērot preventīvos piespiedu līdzekļus, tā visu savā rīcībā esošo informāciju nosūtīs starpinstitucionālās sadarbības grupai (turpmāk – grupa), vienlaikus ierosinot pieņemt lēmumu konkrētajā lietā. 2. Lēmuma pieņemšana. Grupas būs pašvaldībās izveidotas dažādu amatpersonu un speciālistu komandas ar kopēju mērķi – kvalitatīva lēmuma pieņemšanu. Šāda institūciju un speciālistu savstarpēja sadarbība nodrošinās, ka katrs konkrētais gadījums būs vispusīgi izvērtēts, piemērojot tikai efektīvākos preventīvos piespiedu līdzekļus. Attiecībā uz institūciju, kas būs atbildīga par šādu grupu izveidi, pastāv vairāki varianti: 1.variants – tās var būt pašas pašvaldības, 2.variants – tā var būt valsts institūcija – Valsts probācijas dienests (2.1.variants) vai Valsts policija (2.2.variants). Neatkarīgi no tā, kurš organizēs grupu izveidi pašvaldībās, jebkuras šādas grupas struktūrā būs pastāvīgie grupas locekļi, kas pārstāv šādas institūcijas: (1) pašvaldības sociālais dienests; (2) pašvaldības policija – ja tāda ir attiecīgajā administratīvajā teritorijā; (3) Valsts policija; (4) bāriņtiesa, (5) Valsts probācijas dienests, kā arī pieaicināmie grupas locekļi, proti, jebkuri citi speciālisti, kas konkrētajā gadījumā būs nepieciešami (piemēram, brīvības atņemšanas iestādes pārstāvis, narkologs, psihologs). Grupas, balstoties uz pieejamo informāciju, pieņems lēmumu par to: 1) vai konkrētā persona rada vai var radīt vardarbības risku un vai tā novēršanai ir nepieciešams piemērot preventīvos piespiedu līdzekļus; 2) kuri preventīvie piespiedu līdzekļi būs konkrētajā situācijā visatbilstošākie un visefektīvāk aizsargās apdraudētās personas un novērsīs apdraudējuma cēloņus; 3) uz kādu termiņu preventīvie piespiedu līdzekļi būtu jāpiemēro vai uz kādu termiņu jāpagarina iepriekš noteiktais termiņš; 4) vai nepieciešams grozīt, papildināt vai atcelt iepriekš piemērotos preventīvos piespiedu līdzekļus. 3. Pagaidu lēmums. Atsevišķos ar vardarbību mājās saistītos gadījumos iepriekš aprakstītā preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas procedūra būs pārāk ilga. Situācijās, kad vardarbības risks ir tik nopietns, ka valsts intervence ir nepieciešama nekavējoties, Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki būs pilnvaroti pēc riska novērtēšanas anketas aizpildīšanas turpat uz vietas paši veikt visus nepieciešamos pasākumus konfliktējošo pušu nošķiršanai un apdraudētās personas aizsargāšanai. Policijas darbinieki pieņems pagaidu lēmumu, kura ietvaros varēs uzlikt: (1) pienākumu noteiktā laikā atrasties noteiktā vietā, (2) aizliegumu tuvoties noteiktai vietai un (3) aizliegumu tuvoties un sazināties ar noteiktu personu. Pagaidu lēmumu un citu rīcībā esošo informāciju ne vēlāk kā nākamajā darbdienā būs jāiesniedz grupas koordinatoram, lietas izskatīšanai nākamajā grupas sanāksmē, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tam, kad koordinators saņēmis attiecīgo informāciju. Grupa būs jāinformē arī par tiem gadījumiem, kad pagaidu lēmums nebūs pieņemts. Grupa lems par to, cik adekvāts ir bijis pagaidu lēmums un vai nepieciešams preventīvos piespiedu līdzekļus piemērot arī turpmāk, ja nepieciešams, – kādus un uz kādu termiņu. Lēmums par to, vai pagaidu lēmums ir atstājams spēkā vai atceļams, būs jāpieņem 10 dienu laikā pēc pagaidu lēmuma saņemšanas. 4. Lēmuma pārskatīšana. Preventīvajiem piespiedu līdzekļiem nebūs noteikts termiņš, pēc kura tos vairs nedrīkstēs piemērot, tomēr, lai savlaicīgi reaģētu uz izmaiņām personas uzvedībā, būs nepieciešams regulāri pārskatīt grupas iepriekš pieņemto lēmumu – izvērtēt, vai tas ir adekvāts pašreizējai situācijai, proti, vai nepieciešams turpināt preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja nepieciešams, – kādi līdzekļi un uz kādu termiņu piemērojami. Lēmums tiks pārskatīts (1) pirms beidzies grupas noteiktais līdzekļu piemērošanas termiņš un ne retāk kā vienreiz gadā, (2) kad to lūdz persona, kurai šie preventīvie piespiedu līdzekļi ir piemēroti (atkārtoti lūgumu persona varēs iesniegt ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšējā šāda lūguma izteikšanas), (3) kad persona ir pārkāpusi viņai piemēroto preventīvo piespiedu līdzekli, un tas ir pamats brīdinājuma izteikšanai vai kriminālprocesa uzsākšanai, (4) kad to ierosina kāda no valsts vai pašvaldību institūcijām vai šīs institūcijas grupai sniedz tādu informāciju, kas dod pamatu uzskatīt, ka apdraudējuma intensitāte ir mainījusies un tādēļ ir nepieciešama piemēroto līdzekļu pārskatīšana. Tāpat arī gadījumos, kad persona maina dzīvesvietu no vienas pašvaldības teritorijas uz citu, jaunās dzīvesvietas pašvaldībā esošajai grupai būs tiesības pārskatīt iepriekš pieņemto citas grupas lēmumu. Lēmuma pārskatīšana saistībā ar vardarbības risku radošās personas dzīvesvietas maiņu nebūs obligāta. 5. Lēmuma pārsūdzēšana. Personai būs tiesības tiesā pārsūdzēt grupas vai pagaidu lēmumu, ja viņa uzskata, ka (1) nerada vardarbības risku un tādēļ līdzekļi viņai nav jāpiemēro, vai uzskata, ka (2) viņai piemērotie preventīvie piespiedu līdzekļi neatbilst viņas radītajam riskam. Lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā izpildi. Tiesa būs pilnvarota vērtēt, (1) vai grupai pieejamā informācija devusi pamatu uzskatīt, ka pastāv vardarbības risks un nepieciešama preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošana, (2) vai procedūras un līdzekļu izvēle nav nesamērīga ar šo risku. Tiesas lēmums nebūs pārsūdzams. 6. Lēmuma pārkāpšana. Personai par ļaunprātīgu izvairīšanos no preventīvo piespiedu līdzekļu izpildes vai par noteikumu pārkāpšanu tiks izteikts brīdinājums. Vienlaikus arī tiks pārskatīts spēkā esošais lēmums par šo līdzekļu piemērošanu, ja nepieciešams, pastiprinot personas uzvedības ierobežojumus un citus nosacījumus vai aizstājot neefektīvos līdzekļus. Ja persona pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti pārkāps viņai piemērotos preventīvos piespiedu līdzekļus, tad personai par lēmuma nepildīšanu iestāsies kriminālatbildība. 7. Citi jautājumi. Efektīvai preventīvo piespiedu līdzekļu funkcionēšanai būs nepieciešama arī jaunas datubāzes izveide, kur vienuviet būs pieejami visi Latvijas Republikā izveidoto grupu pieņemtie lēmumi. Piekļūt datubāzei varēs tikai ierobežots personu un institūciju loks – grupas koordinators, viņa vietnieks vai speciāli norīkots tehniskais darbinieks, pašvaldības policija un Valsts policija, VPD un tiesneši. Savukārt preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmas pareizu un vienveidīgu funkcionēšanu nodrošinās metodiskā vadība, kuras ietvaros tiks risināti problēmjautājumi, kas radīsies preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas praksē, kā arī tiks novērstas nepilnības normatīvajos aktos, ja tādas tiks konstatētas. Metodisko vadību veiks Iekšlietu ministrija, regulāri sniedzot konsultācijas, izstrādājot metodiskos ieteikumus un, ja nepieciešams, rīkojot apmācības. 3. Risinājumu variantu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem 1.variants
2.variants 2.1. Valsts probācijas dienests
2.2. Valsts policija
1 Grozīts ar Ministru kabineta 2010.gada 11.augusta rīkojumu Nr.475 (prot. Nr.41 36.§). 2 Jēdziens "vardarbība" lietots tā plašākajā nozīmē – tā ir jebkura darbība, kas ir apzināta, agresīva, negatīva izturēšanās pret citu personu, kuras rezultātā radīts fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura kaitējums, ciešanas vai ar kuras izdarīšanu bijis nodoms šādas sekas radīt. 3 Apdraudētajām personām varēs piemērot vienu no preventīvajiem līdzekļiem – rehabilitējošo aizsardzību. 4 Uzvedības uzraudzība un personas pakļaušana kompetentas institūcijas noteiktajiem ierobežojumiem. 5 Izpaudīsies palīdzības sniegšanā ne tikai vardarbības risku radošajām personām, bet arī apdraudētajām personām. Būs paredzēta iespēja sniegt šādu palīdzību: (1) palīdzību dzīvesvietas meklēšanā; (2) palīdzību dokumentu noformēšanā, (3) veikt nodarbinātības pasākumus. Apdraudētajai personai būs iespēja saņemt arī (4) psiholoģisku palīdzību un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Starpinstitucionālās sadarbības grupas ietvaros personām tiks nodrošināta arī iespēja saņemt informāciju par viņu tiesībām preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas kontekstā. 6 Pienākums uz noteiktu laika periodu (ne ilgāku par diviem gadiem) iemaksāt noteiktu naudas summu (50 līdz 5000 latu apmērā), kuru persona zaudēs, ja noteiktajā laika periodā izdarīs vardarbīgu nodarījumu vai nepiedalīsies tai noteiktajās sociāli rehabilitējošās programmās. 7 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1651 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību". 8 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1651 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību". 9 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1651 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību". Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|