Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.230

Rīgā 2013.gada 4.jūnijā (prot. Nr.33 22.§)
Par Koncepciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.–2020.gadā Latvijā

1. Atbalstīt Koncepcijā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.–2020.gadā Latvijā (turpmāk – koncepcija) ietverto 4.modeli Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda ieviešanai un koncepcijas 2.3.3.sadaļā ietverto institucionālās sistēmas modeli Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanai.

2. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, nozaru ministrijām un Valsts kanceleju, konsultējoties ar sociālajiem, sadarbības, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādāt un finanšu ministram līdz 2013.gada 30.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā partnerības līgumu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda darbības programmu.

3. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2013.gada 31.oktobrim – informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu 2014.–2020.gada plānošanas periodam;

3.2. līdz 2014.gada 31.martam – likumprojektu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadību 2014.–2020.gada plānošanas periodam;

3.3. līdz 2014.gada 28.novembrim – normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar šā rīkojuma 3.2.apakšpunktā minēto likumprojektu.

(Grozīts ar MK 07.01.2014. rīkojumu Nr.10)

4. Finanšu ministrijai sadarbībā ar ministrijām un to padotības iestādēm, kas noteiktas kā 2007.–2013.gada plānošanas perioda un 2014.–2020.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes, mēneša laikā pēc koncepcijas pieņemšanas izstrādāt rīcības plānu, ar kuru saskaņā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pārņem funkcijas no pašreizējām sadarbības iestādēm, un par izstrādāto rīcības plānu informēt attiecīgās ministrijas un to padotības iestādes.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Andris Vilks
(Ministru kabineta
2013.gada 4.jūnija
rīkojums Nr.230)
Koncepcijas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.–2020.gadā Latvijā
kopsavilkums

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (turpmāk – EJZV) un Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) – finansējums Latvijā dažādu projektu īstenošanai tika izmantots 2004.–2006.gada plānošanas periodā, kā arī 2007.–2013.gada plānošanas periodā. 2007.–2013.gada plānošanas periodā ES fondu investīciju projekti Latvijā veido līdz 70 % no kopējām publiskajām investīcijām. Visu ES finanšu instrumentu pieejamība un ES atbalsta ieviešana sniedz būtisku devumu IKP pieaugumam Latvijā. Veicot izvērtējumus, pierādīts, ka ES fondu1 pozitīvā ietekme uz IKP pieauguma tempu laikposmā no 2004. līdz 2012.gadam svārstās ap 4,1 procentpunktu gadā2. Saskaņā ar Eurostat datiem laikposmā no 2004. līdz 2011.gadam IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes Latvijā pieauga no 46 līdz 58 % no ES vidējā rādītāja3. Saskaņā ar ES noteikto dalījumu NUTS II reģioni4 ar IKP uz iedzīvotāju zem 75 % no ES vidējā tiek uzskatīti par mazāk attīstītiem reģioniem, līdz ar to Latvijai arī 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros jau no 2014.gada ES fondi ir būtisks investīciju un attīstības avots.

2007.–2013.gada plānošanas periodā ES fondiem ir izveidota vadības un kontroles sistēma, kas darbojas atbilstoši Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) prasībām. Turklāt 2012.gadā tika veikta virkne būtisku pasākumu sistēmas pilnveidošanai.

2011.gada 6.oktobrī EK publicēja priekšlikumus ES fondu regulām 2014.–2020.gada plānošanas periodam. EK paredz, ka ES fondi atbalstīs darbības, kas veicina gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas īstenošanu, nodrošinot to sasaisti ar stratēģiju "Eiropa 2020". Regulu priekšlikumos tiek noteikts ES fondu izmantošanas tiesiskais regulējums un prasības plānošanas dokumentiem un izvirzīti nosacījumi institucionālajai sistēmai.

EK regulas priekšlikums ietver Vienoto stratēģisko ietvaru5, kas izmantojams piecu ES fondu (ERAF, ESF, KF, ELFLA, EJZF) un Eiropas teritoriālās sadarbības (turpmāk – ETS) programmu plānošanas dokumentu sagatavošanai. Līdz ar to Koncepcija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.–2020.gadā Latvijā (turpmāk – koncepcija) ietver visu minēto fondu ieviešanas sistēmu, ciktāl tas attiecas uz partnerības līguma sagatavošanu, par kura sagatavošanu atbild Finanšu ministrija un kura sagatavošanas procesā tiks izveidoti koordināciju un sinerģijas mehānismi starp minētajiem finanšu instrumentiem. Koncepcijā ietverta arī informācija par ETS programmu administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā.

ES regulu priekšlikumos tiek noteikti jauni 2014.–2020.gada plānošanas perioda akcenti. Atšķirībā no 2007.–2013.gada plānošanas perioda jaunajā plānošanas periodā lielāka uzmanība tiek pievērsta sākotnējiem izvērtējumiem (t.s. ex-ante nosacījumu izpildei), kam jāparāda plānoto investīciju loma kopējā nozares attīstības un reformu stratēģijā, jānorāda prioritātes un redzējums – kā pēc iespējas efektīvāk un mērķtiecīgāk tiks izmantoti ierobežotie publisko investīciju resursi, lai sasniegtu maksimālu un skaidri demonstrējamu rezultātu. Nākamajā plānošanas periodā lielāka uzmanība tiks pievērsta arī mērķu noteikšanas un rezultātu novērtēšanas sistēmu kvalitātei, nodrošinot, ka, plānojot investīcijas, tiek noteikti skaidri un sasniedzami mērķi un ka sasniegtie rezultāti ir izmērāmi, salīdzināmi un uzskatāmi. Īpaši tiek uzsvērta visu ES fondu un citu finanšu instrumentu savstarpējā koordinācija, saskaņotība un papildinātība tematisko mērķu sasniegšanai. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta noteiktā mērķa sasniegšanas novērtēšanai, proti, būtiskas starpposma mērķu neizpildes gadījumā 2018. un 2022.gadā var tikt apturēti maksājumi un piemērota finanšu korekcija.6 Papildus tiek plānota snieguma rezerve 7 % apmērā – dalībvalstij būs jāizveido starpposma rezultātu novērtēšanas ietvars ar nosacījumu, ka vismaz 7 % no kopējā pieejamā finansējuma perioda sākumposmā netiek ieplānoti konkrētiem pasākumiem, bet kļūst pieejami perioda beigās saskaņā ar EK lēmumu, kas pieņemts, izvērtējot progresu 2019.gadā attiecībā uz sākotnēji noteikto starpposma mērķu sasniegšanu. Sagatavojot priekšlikumus ieviešanas sistēmas pilnveidei, FM ņēmusi vērā visus minētos apsvērumus. Koncepcija ietver pamat­principus administratīvā sloga mazināšanai, ES fondu ieviešanas institucionālo ietvaru, laika grafiku nepieciešamo darbību īstenošanai, sagatavojoties jaunajam 2014.–2020.gada plānošanas periodam, un jaunā plānošanas perioda ietekmes uz budžetu aprēķinu, ņemot vērā šā perioda ES fondu ieviešanas izmaksas.

Koncepcijas mērķis ir panākt vienošanos par ES fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā un informēt par pasākumiem, kas veicami ES fondu vadības sistēmas vienkāršošanai.

Administratīvo slogu gan administrēšanā iesaistītajām institūcijām, gan finansējuma saņēmējiem plānots mazināt, veicot šādas darbības ES Kohēzijas politikas fondu – ERAF, ESF un KF (turpmāk – ES KP fondi) – ietvaros:

1) veidot optimizētu institucionālo sistēmu, sasaistot to ar plānoto investīciju virzienu nozarēm;

2) mazināt kontroļu un auditu apjomu ES KP fondu ieviešanā;

3) nodrošināt vienotu praksi un principus starp ES KP fondu adminis­trēšanas iestādēm, mazinot neatbilstoši veikto izdevumu rašanās risku;

4) piedāvāt finansējuma saņēmējiem vienotu elektronisko resursu projektu pieteikumu pārvaldīšanai.

Koncepcijas ietvaros attiecībā uz ES KP fondiem tiek piedāvāti četri institucionālās sistēmas modeļi:

1) 2007.–2013.gada plānošanas periodā esošā sistēma izmanto minētajā plānošanas periodā noteikto pieeju ES KP fondu administrēšanas institūciju noteikšanai – ka visas nozaru ministrijas, kuru nozarēs plānotas ES KP fondu investīcijas, nosakāmas par starpniekinstitūcijām un ka projektu ieviešana tiek decentralizēti uzticēta nozaru ministriju pakļautībā esošajām aģentūrām vai ievērojot administratīvo pēctecību;

2) funkcionālā ieviešanas sistēma – sistēma, kas balstīta uz tematisko mērķu un prioritāro virzienu īstenošanu: katram prioritārajam virzienam tiek noteikta viena atbildīgā iestāde (ministrija) un sadarbības iestāde atbilstoši institucionālajai un funkcionālajai padotībai un ES KP fondu administrēšanas pēctecībai, vienlaikus efektīvi iesaistot citas nozaru ministrijas un partnerus ES fondu investīciju plānošanā un ieviešanā atbilstoši kompetencei, bet nedeleģējot tiem regulas priekšlikumos noteiktās vadošās iestādes funkcijas;

3) uz finansējuma saņēmēju orientēta ieviešanas sistēma – sistēma, kas balstīta uz tematisko mērķu un prioritāro virzienu īstenošanu: katram prioritārajam virzienam tiek noteikta viena atbildīgā iestāde (ministrija), bet sadarbības iestāde atbilst finansējuma saņēmēja juridiskajam statusam;

4) centralizēta uzraudzības sistēma – sistēma, kas balstīta uz specifisko atbalsta mērķu īstenošanu: specifiskajam atbalsta mērķim tiek noteikta viena atbildīgā iestāde (ministrija/institūcija) un viena sadarbības iestāde.

Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajiem fondiem (ELFLA un EJZF) atbilstoši regulas priekšlikumiem (diskusijas turpinās EK līmenī) plānots izveidot savstarpēji identiskas ieviešanas sistēmas (ELFLA 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieviešanas sistēmas modelis). Līdz ar to tiks harmonizēta gan ELFLA un EJZF pārvaldība (t.sk. e-pārvaldība), gan administrēšana, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan administrēšanā iesaistītajām institūcijām un nodrošinot šo abu fondu efektīvu ieviešanu.

ETS programmu ieviešanā tiek saglabāta esošā ieviešanas sistēma, nosakot institūcijas, kurām deleģēta regulā minēto funkciju pildīšana.

Visu ES fondu un ETS programmu ieviešanas modeļu izmaksām nav būtiskas atšķirības ietekmē uz valsts budžetu. ES fondu un ETS programmu īstenošanas administrēšanai indikatīvi nepieciešams 20 586 181 lats, no kuriem 16 462 443 latus sedz ES fondi, bet 4 123 738 lati tiek segti no valsts budžeta.

Izvērtējot piedāvātos institucionālās sistēmas modeļus ES KP fondu īstenošanai un līdzšinējo institucionālo kapacitāti, pēctecības nodrošināšanu un sistēmas optimizēšanu, visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis ir 4.modelis.


1 Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds/ISPA, ES pirmsiestāšanās finanšu instrumenti Phare un SAPARD, INTERREG, ES Kohēzijas politikas 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas (ERAF).

2 Finanšu ministrijas novērtējums, balstoties uz SIA "Stockholm School of Economics in Riga" izstrādāto ES fondu ietekmes izvērtēšanas makroekonomisko modeli.

3 http://epp.eurostat.ec.europa.eu

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003.gada 26.maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.

5 ES padome. Vispārējās regulas kompromisa teksts pirms skatīšanas Eiropas Parlamentā. 15880/12 ADD 2 REV 1 10.–11.pants.

6 ES padome. Vispārējās regulas kompromisa teksts pirms skatīšanas Eiropas Parlamentā. 11027/12 ADD 4 REV1 19.–20.pants.

Finanšu ministrs Andris Vilks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 230Pieņemts: 04.06.2013.Stājas spēkā: 04.06.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 109, 07.06.2013. OP numurs: 2013/109.8
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
257272
{"selected":{"value":"07.01.2014","content":"<font class='s-1'>07.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"07.01.2014","iso_value":"2014\/01\/07","content":"<font class='s-1'>07.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"04.06.2013","iso_value":"2013\/06\/04","content":"<font class='s-1'>04.06.2013.-06.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
07.01.2014
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)