Ministru kabineta rīkojums Nr.192

Rīgā 2013.gada 10.maijā (prot. Nr.20 60.§)

Par koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli

1. Atbalstīt veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijas projektā (turpmāk - koncepcija) ietvertā 2.varianta risinājumu - noteikt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, pamatojoties uz valsts veselības obligāto apdrošināšanu un ieviešot valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz 3,65 procentpunktu apmērā. Šā rīkojuma 3.punktā noteikto normatīvo aktu izstrādes procesā Finanšu ministrijai sniegt atbalstu Veselības ministrijai, veicot aprēķinus par valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes apmēru un bāzi.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Veselības ministrijai četru mēnešu laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas izstrādāt un veselības ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu projektus.

4. Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai sešu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3.punktā minēto normatīvo aktu pieņemšanas nodrošināt, ka tiek uzsākta koncepcijas īstenošanai nepieciešamo datu nodošana Veselības ministrijas padotības iestādei Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk - Nacionālais veselības dienests).

5. Augstskolām reizi ceturksnī pēc šā rīkojuma 3.punktā minēto normatīvo aktu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā nodrošināt, ka Nacionālajā veselības dienestā tiek iesniegti dati par personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī deviņus mēnešus pēc minētā statusa zaudēšanas līdz 2015.gadam.

6. No 2015.gada Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt, ka Nacionālajā veselības dienestā tiek iesniegti dati par personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī deviņus mēnešus pēc minētā statusa zaudēšanas.

7. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai koncepcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu iekļaut jaunajās politikas iniciatīvās 2014.gadam un turpmākajiem gadiem.

8. Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai precizēt koncepcijas 5.pielikumā norādītās koncepcijas ieviešanas tiešās izmaksas, arī ņemot vērā šā rīkojuma 10.punktā noteikto koncepcijas ieviešanas termiņu, un attiecīgo informāciju iesniegt Veselības ministrijā, lai nodrošinātu šā rīkojuma 3.punktā minēto normatīvo aktu projektu anotāciju sagatavošanu. Veselības ministrijai atbilstoši ministriju iesniegtajam precizētajam nepieciešamā finansējuma apmēram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt finansējumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai 2013.gadā koncepcijā plānoto pasākumu īstenošanai.

9. Jautājums par piešķiramā finansējuma apmēru izskatāms kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jaunās politikas iniciatīvu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta noteiktās prioritātes un ekonomisko un fiskālo situāciju valstī.

10. Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijā ietvertā 2.varianta risinājums tiek ieviests, sākot ar 2014.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministre I.Circene

(Ministru kabineta
2013.gada 10.maija
rīkojums Nr.192)

Koncepcijas projekta par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli
kopsavilkums

Koncepcijas projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli sagatavots:

1) lai izpildītu Ministru prezidenta 2010.gada 17.maija rezolūciju Nr.18/TA-744, koncepcijā ietverot Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību iekļautos secinājumus un risinājumus;

2) saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojuma Nr.84 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 18.1. un 18.2.apakšpunktu, kuri paredz izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā koncepciju par veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi, kā arī nepieciešamos normatīvos aktus par veselības aprūpes finansēšanu un nodrošināt, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējuma apjoms (procentos no iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP)) tiek tuvināts Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem. Mērķa īstenošanai veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 % no IKP, 2020.gadā sasniedzot rādītāju, ka veselības aprūpes valsts budžets ir 4,5 % no IKP;

3) lai izpildītu Ministru prezidenta 2009.gada 21.oktobra rezolūciju Nr.111-1/170, iekļaujot jautājumu par sistēmā strādājošā ārstniecības personāla atalgojumu.

Laikposmā no 2005.gada līdz 2008.gadam veselības aprūpei piešķirtais finansējums pakāpeniski pieauga un līdz ar to pieauga arī veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju no 131,94 latiem 2005.gadā līdz 263,07 latiem 2008.gadā, taču ekonomiskās krīzes dēļ kopš 2009.gada veselības aprūpes budžets katru gadu tiek samazināts un līdz ar to samazinās arī veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju, 2013.gadā tie ir 232,85 lati jeb aptuveni 2007.gada līmenis (neņemot vērā cenu indeksa izmaiņas). Pamatā finansējums tika samazināts slimnīcām, taču vienlaikus tika attīstīta ambulatorā un mājas aprūpe, lai ierobežotā finansējuma apstākļos valsts iedzīvotājiem nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus. Krīzes apstākļos veselības aprūpē veiktā samazinājuma dēļ ir ievērojami pieaugusi iedzīvotāju neapmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

2010.-2012.gadā ir strauji krities publiskā veselības aprūpes finansējuma procentuālais īpatsvars no IKP, un 2012.gadā tie ir 3,47 %. Tas ir otrs zemākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā. Turklāt Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā zemākajiem rādītājiem publisko izdevumu apjomam veselības aprūpei no kopējiem valdības izdevumiem, kas 2009.gadā bija 9,2 % (Igaunijā - 11,7 %, Lietuvā - 12,6 %, Eiropas Savienībā vidēji - 15,9 %).

Šobrīd valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai viņš maksā nodokļus vai nemaksā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes datiem (iedzīvotāju skaits - saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem) iedzīvotāju ienākuma nodokli 2011.gadā ir maksājuši 66,8 % no darbspējas vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to var secināt, ka ir daļa iedzīvotāju, kuri gan attaisnojošu, gan neattaisnojošu iemeslu dēļ nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru veselības aprūpe tiek finansēta no kopējā valsts budžeta. Šāda situācija nav viennozīmīgi vērtējama no sociālā taisnīguma viedokļa un tā neveicina nodokļu maksāšanu - nodokļu maksātāji nokļūst neizdevīgākā situācijā, jo viņi ir spiesti samaksāt arī par citu saņemtiem pakalpojumiem.

Galvenās problēmas veselības aprūpes sistēmā ir šādas:

1. Veselības aprūpes budžets nav sasaistīts ar nodokļu ieņēmumiem, un ieņēmumi nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas Latvijā, kā arī no gada uz gadu pastāv veselības aprūpes budžeta neprognozējamība.

2. Finansējums krīzes gados veiktā samazinājuma dēļ ir nepietiekams esošā veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu.

3. Šāda samazinātā finansējuma apstākļos nav iespējams nodrošināt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspējību un stabilitāti, jo, mainoties ekonomiskajai situācijai, ir ievērojami samazināts finansējums, kas ir pretēji citās Eiropas Savienības valstīs veiktajiem pasākumiem veselības nozares finansējumā, kur tas ir saglabāts aptuveni iepriekšējo gadu līmenī.

Izvēloties veikt izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas modelī, tiek izvirzīti šādi galvenie un svarīgākie mērķi:

1. Finanšu līdzekļu un pakalpojumu apjoma palielināšana un pieejamības uzlabošana, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5 % apmērā no IKP (pēc VRP - 2014.gadā, vēlākais - līdz 2020.gadam).

2. Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar paziņošanu par nodokļu aprēķināšanu vai ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas faktu vai paziņošanu par iemaksu aprēķināšanu.

3. Ilgtspējīgas veselības aprūpes finanšu sistēmas izveide, tās paredzamība un stabilitāte.

Veselības ministrija piedāvā divus risinājuma modeļus:

1. Modelis Nr.1 paredz saglabāt esošo no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansētu veselības aprūpes sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu. Tiks vērtēts tikai nodokļu aprēķināšanas fakts, neraugoties uz nodokļu maksājuma apmēru, jo nav svarīgs samaksātā nodokļa apmērs, bet gan tikai tā aprēķināšana:

1.1. A variants. Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēja tiek sasaistīta ar faktu, vai par personas gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

1.2. B variants. Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēja tiek sasaistīta ar faktu, vai par personas gūtajiem ieņēmumiem ir aprēķinātas valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas.

2. Modelis Nr.2 paredz ieviest valsts veselības obligāto apdrošināšanu ar valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās 4 procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tādējādi fiziskas personas tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sasaistot ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu vai paziņošanu par iemaksu aprēķināšanu.

Abu modeļu īstenošanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5 % apmērā no IKP (pēc VRP - 2014.gadā) vēlākais - līdz 2020.gadam, attiecīgi 2020.gadā plānotais finansējums veselības aprūpei ir 1 083,3 milj. latu jeb 4,5 % no IKP. Nepieciešamā finansējuma pieaugums pa gadiem redzams tabulā.

Prognoze par IKP un valsts budžeta līdzekļu apmēru veselības aprūpei, milj. LVL

Veselības ministre I.Circene