Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.170

Rīgā 2013.gada 26.aprīlī (prot. Nr.23 21.§)

Par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" 1.3.apakšpunktu nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0135) Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, nodots privatizācijai.

2. Ministru kabinets (adrese - Rīga, Brīvības bulvāris 36, LV-1520), iepazinies ar tā rīcībā esošo informāciju, konstatē:

2.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0135) Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, sastāv no zemesgabala 3475 m2 platībā un vienas būves - tenisa kluba (būves kadastra apzīmējums 0100 010 0135 001) - un palīgceltnēm (kadastra apzīmējumi 0100 010 0135 002 un 0100 010 0135 003) (turpmāk - valsts īpašuma objekts);

2.2. valsts īpašuma objekts 2001.gada 2.jūlijā reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000008415 (žurnāla Nr.300000039550) uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā;

2.3.  2001.gada 5.martā Izglītības un zinātnes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Centrālais tenisa klubs" (reģistrācijas Nr.40003369179) noslēdza līgumu par valsts īpašuma objekta nomu līdz 2021.gada 31.decembrim. 2009.gada 29.jūnijā valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noslēdza nekustamā īpašuma nomas līguma pārjaunojuma līgumu, ar kuru saskaņā valsts īpašuma objekta nomnieka - sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Centrālais tenisa klubs" - vietā stājās sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kronvalda parks" (reģistrācijas Nr.40103231180), pārņemot visas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Centrālais tenisa klubs" tiesības, saistības un pienākumus, kas izrietēja no noslēgtā nomas līguma;

2.4. saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000008415 III daļas 1.iedaļas 1.1.ierakstu ir nostiprinātas nomas tiesības uz valsts īpašuma objektu līdz 2021.gada 31.decembrim. Savukārt saskaņā ar minētā zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 2.iedaļas 1.1.ierakstu nomnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kronvalda parks" (nodokļu maksātāja kods 40103231180). Ieraksta pamats - 2009.gada 29.jūnija līguma Nr.2108-2002 pārjaunojuma līgums;

2.5. pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" 4.punktu, Izglītības un zinātnes ministrija valsts īpašuma objektu nodeva valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valdījumā. Attiecīgi saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 55.panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

2.6. valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valde ar 2012.gada 29.augusta lēmumu Nr. 100/766 apstiprināja valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus (turpmāk - privatizācijas noteikumi);

2.7. saskaņā ar privatizācijas noteikumu 4.2.1.1.apakšpunktu apliecinājumu un dokumentus par valsts īpašuma objekta privatizāciju iesniedza subjekts, kuram ir pirmpirkuma tiesības, - juridiska persona - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kronvalda parks" (reģistrācijas Nr.40103231180) (turpmāk - privatizācijas ierosinātājs);

2.8. valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valde 2012.gada 29.oktobrī ar lēmumu Nr. 123/913, ievērojot Kultūras ministrijas 2012.gada 22.oktobra vēstulē Nr.6-18/3809 sniegto viedokli, ka valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris" (turpmāk - Latvijas Nacionālais teātris) tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai kultūrpolitikas jomā, nolēma līdz 2013.gada 29.aprīlim pagarināt termiņu lēmuma pieņemšanai par valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanu un privatizācijas subjekta atzīšanu par privatizācijas pretendentu;

2.9. Latvijas Nacionālais teātris 2005.gada 30.novembrī ir reģistrēts komercreģistrā (vienotais reģistrācijas Nr.40003786149, juridiskā adrese - Kronvalda bulvāris 2, Rīga). Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 25.13.apakšpunktu un Ministru kabineta 2005.gada 4.augusta rīkojuma Nr.515 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris" izveidi" 6.punktu Kultūras ministrija ir Latvijas Nacionālā teātra valsts kapitāla daļu (100 %) turētāja;

2.10. pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.pantu, kā arī Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2011.gada 22.decembrī starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo teātri tika noslēgts līgums Nr.6-10-16 "Par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu". Saskaņā ar minēto deleģēšanas līgumu un politikas pamatnostādnēs "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"") noteiktajiem mērķiem Latvijas Nacionālais teātris īsteno šādus valsts pārvaldes uzdevumus kultūrpolitikas jomā:

2.10.1. rada un dara pieejamas plašai sabiedrības daļai kvalitatīvas profesionālā teātra mākslas izrādes, veicinot daudzveidību un izcilību;

2.10.2. iestudē latviešu mūsdienu dramaturģijas un literatūras darbus;

2.10.3. izmanto teātra mākslas iespējas nacionālās identitātes un latviešu valodas kultūras nostiprināšanai;

2.10.4. ar teātra mākslas starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos;

2.10.5. īsteno izglītojošas un sociālas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai;

2.10.6. veicina jaunradi, radošus eksperimentus un starpnozaru sadarbību;

2.10.7. popularizē Latvijas teātra mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā;

2.10.8. sabiedrības interesēs efektīvi saimnieko ar teātra nozarē ieguldītiem valsts līdzekļiem;

2.11. Latvijas Nacionālais teātris īsteno valsts politiku kultūras jomā, pamatojoties uz kultūrpolitikas pamatprincipiem - kultūras identitātes saglabāšana un stiprināšana, kultūras daudzveidības veicināšana, jaunrades un jauno izpausmju atbalstīšana -, kā arī mērķi, ka nākotnē Latvija būs konkurētspējīga valsts Eiropas Savienības un pasaules kultūru daudzveidībā, un veiksmīgi īsteno savu attīstības stratēģiju, nodrošinot profesionālās teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai un nacionālās dramaturģijas attīstību;

2.12. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam") (turpmāk - pamatnostādnes) 3.2.sadaļā "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa" norādīts, ka "latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij. Tāpēc latviešu valodas un kultūrtelpas saglabāšana un nostiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte", savukārt pamatnostādņu 3.2.4.sadaļā "Latviskā kultūrtelpa" uzsvērts, ka "Latviskās kultūrtelpas pamatu veido latviešu kultūra. [..] Nozīmīga loma kultūrtelpā ir profesionālajai mākslai. Tā ietekmē un veido nacionālo identitāti, stiprina piederību Latvijai, tai ir arī liels sabiedrības integrācijas potenciāls. [..] nepieciešama skaidra rīcībpolitika, kā izmantot profesionālās mākslas produktus (kinofilmas, teātra izrādes u.tml.) sabiedrības integrācijā". Latvijas Nacionālā teātra attīstība, tai skaitā Latvijas Nacionālā teātra paplašināšanās, atbilst pamatnostādņu 9.sadaļā minētā rīcības virziena "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa" 2.3.apakšpunktā norādītajam politikas mērķim - nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī. Lai nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu, pamatnostādņu 2.3.2.apakšpunktā paredzēts uzdevums nodrošināt pieejamību kultūras mantojumam un profesionālajai mākslai, ik gadu, sākot ar 2013.gadu, īstenojot pamatnostādņu 2.3.2.1.apakšpunktā minētos pasākumus - īpašu programmu un pasākumu piedāvājumu muzejos, teātros, koncertorganizācijās, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

2.13. pēc Latvijas Nacionālā teātra rekonstrukcijas 2004.gadā būtiski mainījusies Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zāles piemērotība izrāžu iestudēšanai un spēlēšanai, jo tika paaugstināta zāles grīda, samazinot telpas augstumu un tādējādi sašaurinot iespējas uzvest atsevišķus iestudējumus. Līdz ar to Latvijas Nacionālā teātra vajadzībām nepieciešams izbūvēt jaunu Mazo zāli. Paplašinot teātra darbību, noliktavas telpās tika iekārtota Latvijas Nacionālā teātra Jaunā zāle, taču, ņemot vērā to, ka zālei līdzās neatrodas neviena palīgtelpa rekvizītiem, kostīmiem un dekorācijām, izrāžu norise ir apgrūtināta. Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir nepietiekama ventilācija, redzamību apgrūtinoši stabi un modernai funkcionālai teātra zālei neatbilstošs griestu augstums. Jaunās zāles ierīkošana Latvijas Nacionālajam teātrim ir atņēmusi noliktavu, un noliktavas vajadzībām tiek nomātas telpas, tādējādi sadārdzinot Latvijas Nacionālā teātra tehniskos izdevumus. Latvijas Nacionālā teātra īpašumā un bezatlīdzības lietojumā nav citu nekustamo īpašumu, kur izvietot un glabāt izrāžu dekorācijas un rekvizītus, lai nodrošinātu teātra funkciju izpildi;

2.14. lai veiktu politikas dokumentos, normatīvajos aktos un deleģēšanas līgumā noteiktās funkcijas un sasniegtu plānotos rezultatīvos rādītājus, Latvijas Nacionālais teātris ir intensificējis savu darbību. Kopš 2006./2007.gada sezonas Latvijas Nacionālajā teātrī ir ievērojami palielinājies skatītāju skaits, tas ir pieaudzis par 72 % (no 119000 skatītājiem 2006.gadā līdz 204472 skatītājiem 2011.gadā). Skatītāju skaita palielināšanos ir veicinājis pieaugošais Latvijas Nacionālā teātra iestudēto izrāžu skaits (362 izrādes 2006.gadā, 488 izrādes 2011.gadā), noslogojot spēles laukumus līdz maksimumam. Pieaugot Latvijas Nacionālā teātra darbības intensitātei, būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc papildu telpām, kurās iestudēt un spēlēt izrādes. Savukārt sakarā ar izrāžu skaita pieaugumu ir proporcionāli palielinājies izrāžu nodrošināšanai nepieciešamais dekorāciju skaits, līdz ar to 2012.gadā teātrim nācās palielināt nomāto noliktavas telpu platību. Tādējādi Latvijas Nacionālā teātra darbības nodrošināšanai ir aktuāli nepieciešamas arī telpas noliktavas un ražošanas ceha vajadzībām;

2.15.  2012.gadā Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas tilti" veica tramvaja sliežu rekonstrukciju pie nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, līdz ar to Latvijas Nacionālajam teātrim vairs nav pieejama autotransporta novietne pie Latvijas Nacionālā teātra ieejas, kas bija paredzēta teātra apmeklētājiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas un ierodas uz izrādēm ar savu autotransportu. Latvijas Nacionālajam teātrim ir nepieciešams nodrošināt autostāvvietu skatītāju vajadzībām, un to plānots izbūvēt zem jaunās Latvijas Nacionālā teātra piebūves ēkas;

2.16. ņemot vērā to, ka Latvijas Nacionālā teātra telpas ir grūti pieejamas personām ar kustību traucējumiem, veicot jaunu telpu izbūvi, tiks nodrošināta kultūras pasākumu pieejamība personām ar kustību traucējumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumu Nr.567 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"" 61. un 62.punktu;

2.17. Latvijas Nacionālais teātris atrodas nekustamajā īpašumā Kronvalda bulvārī 2, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0058 001). Nekustamais īpašums Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, 1996.gada 13.augustā reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.4435 (žurnāla Nr.2614 (1996), kadastra Nr. 0100 010 0058 001) uz Rīgas domes vārda. Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.4435 III daļas 1.iedaļas 2.1.ierakstu nomnieks ir Latvijas Nacionālais teātris (nodokļu maksātāja kods 90000086436). Ieraksta pamats - 1998.gada 16.oktobra nomas līgums Nr.294, 2002.gada 31.maija vienošanās Nr.1 pie 1998.gada 16.oktobrī noslēgtā nomas līguma Nr.294, 2003.gada 16.oktobra vienošanās Nr.2 pie 1998.gada 16.oktobrī noslēgtā nomas līguma Nr.294, 2005.gada 19.janvārī noslēgtais 1998.gada 16.oktobra nomas līguma Nr.294 pārjaunojuma līgums Nr.DI-05-31-lī. Valsts īpašuma objekts atrodas līdzās nekustamajam īpašumam Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, un atbilstošā izvietojuma dēļ valsts īpašuma objekts ir vienīgais zemesgabals, uz kura nākotnē būtu iespējams uzbūvēt Latvijas Nacionālā teātra darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu;

2.18. ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojums Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" ir labvēlīgs tiesisks administratīvais akts, to var atcelt tikai Administratīvā procesa likuma 85.panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4.punktu adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses;

2.19. ņemot vērā minēto informāciju, secināms, ka kopš 2006.gada - pēc Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" izdošanas - būtiski mainījušies faktiskie apstākļi Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4.punkta izpratnē.

3. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā" (turpmāk - rīkojuma projekts) ar Kultūras ministrijas 2013.gada 25.februāra vēstuli Nr.5.1.-17/676 tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam viedokļa sniegšanai. Privatizācijas ierosinātājs 2013.gada 8.marta vēstulē Nr.04/03-2013 sniedza viedokli, norādot, ka:

3.1. valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" ir prettiesiski novilcinājusi pozitīva lēmuma pieņemšanu par uzaicinājumu privatizācijas ierosinātājam noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu, un tas izpaužas kā prettiesiska bezdarbība;

3.2. tiek pārkāpti dažādi Administratīvā procesa principi, tai skaitā tiesiskās paļāvības princips, kas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, jo normatīvie akti neparedz, ka šajā privatizācijas procesa posmā Ministru kabinets lemj par atteikumu nodot valsts īpašuma objektu privatizācijai;

3.3.  valsts rīcība nevar būt patvaļīga. Pieņemot lēmumu par atteikumu nodot objektu privatizācijai, ir jāievēro labas pārvaldības princips, tas ir, lai saglabātu konkrētu objektu valsts īpašumā, attiecīgajai iestādei, kura vēlas tā saglabāšanu valsts īpašumā, ir jābūt konkrētai iecerei attiecībā uz šo objektu, kur un kā tas tiks izmantots;

3.4. privatizācijas noteikumu 4.3.6.apakšpunkts nosaka, ka valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" ir pienākums uzaicināt privatizācijas subjektu kā personu, kurai ir privatizējamā objekta pirmpirkuma tiesības, slēgt pirkuma objekta pirkuma līgumu. Valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" nav rīcības brīvības šajā stadijā un tai jāizdod obligātais administratīvais akts;

3.5. rīkojuma projektā nav veikti lietderības apsvērumi. Nav sniegts izvērtējums, kāpēc ar kultūras funkciju hipotētiski saistīta privatizējamā objekta turpmāka izmantošana ir svarīgāka par privatizējamā objekta izmantošanu bērnu un pieaugušo sporta un veselības stiprināšanas un uzlabošanas nodarbībām;

3.6. privatizācijas ierosinātājs nepiekrīt, ka kopš 2006.gada - pēc Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" izdošanas - ir būtiski mainījušies faktiskie apstākļi Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4.punkta izpratnē;

3.7. valsts īpašuma objekta privatizācijas procesa pārtraukšanas dēļ privatizācijas ierosinātājam var tikt nodarīti būtiski zaudējumi;

3.8. privatizācijas ierosinātāja īpašnieks ir ārvalstu - Baltkrievijas Republikas - pilsonis. Minētais nozīmē, ka iestādes pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 89. un 105.pantu un 1998.gada 3.martā noslēgto Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

4. Izvērtējot šā rīkojuma 3.punktā minētos privatizācijas ierosinātāja argumentus, Ministru kabinets uzskata tos par nepamatotiem, ņemot vērā šādus apsvērumus:

4.1. Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2012.gada 28.decembrī (lieta Nr.A420585112), rakstveida procesā izskatot privatizācijas ierosinātāja sūdzību par valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" 2012.gada 29.oktobra lēmuma Nr. 129/913 atcelšanu (ar kuru tika pagarināts termiņš lēmuma pieņemšanai par valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanu un privatizācijas subjekta atzīšanu par privatizācijas pretendentu), nolēma noraidīt minēto sūdzību. Administratīvā rajona tiesa 2012.gada 28.decembra lēmumā piekrita valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" paustajam viedoklim, ka ir lietderīgi noskaidrot, vai konkrētajā situācijā pastāv leģitīmas sabiedrības intereses un vai tās ir prioritāras un samērojamas ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 2.panta pirmajā daļā minēto privatizācijas mērķi - mainot valsts un pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti. Administratīvā rajona tiesa, izvērtējot lietas materiālus, konstatēja, ka valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" lēmums līdz sešiem mēnešiem pagarināt termiņu lēmuma pieņemšanai par valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanu un privatizācijas subjekta atzīšanu par privatizācijas pretendentu ir samērojams ar sūdzības iesniedzēja tiesību -iegūt attiecīgu lēmumu no valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" viena mēneša laikā - ierobežojumu iepretim sabiedrības interesēm saglabāt valsts īpašuma objektu kultūras nozares vajadzībām. Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.decembra lēmums ir stājies spēkā un nav pārsūdzams;

4.2. no Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tai skaitā tiesiskās paļāvības principu (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.2010-02-01 4.punktu). Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 15.marta sprieduma lietā 2009-44-01 15.punktu). Ņemot vērā to, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuriem pastāvot normatīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu normatīvo aktu neizdot, un normatīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, atceļot Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojumu Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" daļā par nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0135), nodošanu privatizācijai un svītrojot Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" 1.3.apakšpunktu, tiek ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts. Saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret privātpersonas interesēm. Līdz ar to konkrētajā gadījumā secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums;

4.3. ar šo rīkojumu valsts īpašuma objekts tiks saglabāts valsts īpašumā, lai valsts īpašuma objektu izmantotu šā rīkojuma 2.10.apakšpunktā minēto Latvijas Nacionālā teātra funkciju izpildes nodrošināšanai sabiedrības interesēs. Ievērojot to, ka valsts īpašuma objekta nomas līguma termiņš ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim, un ņemot vērā to, ka nomas līgumu nav plānots izbeigt pirms tā termiņa beigām, projekta virzība par Latvijas Nacionālā teātra piebūves ēkas izveidošanu līdz šim nav uzsākta. Vienlaikus Ministru kabinets norāda, ka valstij kā valsts īpašuma objekta īpašniekam ir tiesības uzteikt nomas līgumu saskaņā ar Civillikumu, ievērojot nomas līguma noteikumus. Ministru kabinets norāda, ka finanšu līdzekļi Latvijas Nacionālā teātra paplašināšanai līdz šim nav piešķirti, jo saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.2 pantu finansējums valsts pamatfunkciju un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai tiek plānots par trīs gadu periodu. Pēc šā rīkojuma apstiprināšanas tiks veikti visi nepieciešamie darbi, lai uzsāktu projekta virzību Latvijas Nacionālā teātra piebūves ēkas izveidošanai valsts īpašuma objektā;

4.4. ar valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" 2012.gada 29.augusta valdes lēmumu Nr. 100/765 apstiprināti valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi. Saskaņā ar privatizācijas noteikumu 4.3.6.apakšpunktu valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" uzaicina slēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu ar pretendentu, kuram ir pirmpirkuma tiesības. Privatizācijas noteikumu 4.3.1.apakšpunkts noteic, ka par valsts īpašuma objekta pircēju var būt persona, kura atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 4.pantā minētajiem privatizācijas subjekta kritērijiem un kuru valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" ir atzinusi par valsts īpašuma objekta privatizācijas pretendentu. Atbilstoši privatizācijas noteikumu 4.3.2.apakšpunktam valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" ar valdes lēmumu atzīst privatizācijas subjektu par pretendentu. Šobrīd valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" vēl nav atzinusi privatizācijas ierosinātāju par privatizējamā objekta pretendentu, jo valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valde 2012.gada 29.oktobrī pieņēma lēmumu (Nr. 123/913) līdz 2013.gada 29.aprīlim pagarināt termiņu lēmuma pieņemšanai par valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanu un privatizācijas subjekta atzīšanu par privatizācijas pretendentu. Ņemot vērā iepriekš minēto, valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" nav pienākuma uzaicināt privatizācijas ierosinātāju slēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu;

4.5. valsts īpašuma objekts atrodas līdzās nekustamajam īpašumam Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, un atbilstošā izvietojuma dēļ valsts īpašuma objekts ir vienīgais zemesgabals, uz kura nākotnē būtu iespējams uzbūvēt Latvijas Nacionālā teātra darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu. Saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Latvijas Nacionālais teātris varēs attīstīties un paplašināties, uzbūvējot jaunu piebūvi, līdz ar to tiks nodrošināta kultūras pasākumu pieejamība plašam personu lokam, tai skaitā personām ar kustību traucējumiem. Valsts īpašuma objekta saglabāšana valsts īpašumā sekmēs šā rīkojuma 2.10.4. un 2.10.5.apakšpunktā minēto Latvijas Nacionālajam teātrim deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu kultūrpolitikas jomā, kas saistīti ar bērnu un jauniešu personības veidošanu ar teātra mākslas starpniecību un izglītojošu un sociālu programmu īstenošanu sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai. Tādējādi, saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret privātpersonas interesēm;

4.6. ņemot vērā šā rīkojuma 2.punktā minētos apsvērumus, secināms, ka kopš 2006.gada - pēc Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" izdošanas - ir būtiski mainījušies faktiskie apstākļi Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4.punkta izpratnē;

4.7. ņemot vērā to, ka valsts īpašuma objekta nomas līguma termiņš ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim un nomas līgumu nav plānots izbeigt pirms tā termiņa beigām, privatizācijas ierosinātājam zaudējumi netiks nodarīti. Privatizācijas ierosinātājs, sniedzot viedokli, pieņēmuma veidā ir norādījis, ka privatizācijas ierosinātājam varētu tikt nodarīti zaudējumi, bet nav norādījis iespējamo zaudējumu rašanās pamatu un apmēru, kā arī nav pievienojis dokumentus, kas apliecinātu šādu zaudējumu rašanos un to apmēru;

4.8. saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības 1998.gada 3.marta vienošanās par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 2.pantu katra līgumslēdzēja puse veicinās un radīs labvēlīgus apstākļus otras līgumslēdzējas puses pilsoņiem un kompānijām ieguldījumu īstenošanai tās teritorijā un saskaņā ar tās likumdošanu tai piešķirtajām varas realizēšanas tiesībām pieļaus tādus ieguldījumus, un katras līgumslēdzējas puses pilsoņu un kompāniju ieguldījumiem tiks nemainīgi piešķirts taisnīgs un līdztiesīgs režīms, kā arī pilna aizsardzība un drošība otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Katra no līgumslēdzējām pusēm apņemas nelikt šķēršļus savā teritorijā, lietojot nepamatotus un diskriminējošus līdzekļus, otras līgumslēdzējas puses pilsoņiem un kompānijām pārvaldot, atbalstot, izlietojot ieguldījumus vai rīkojoties ar tiem. Katra no līgumslēdzējām pusēm apņemas ievērot jebkādas saistības attiecībā pret otras līgumslēdzējas puses pilsoņu un kompāniju ieguldījumiem. Latvijas Republikas Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Latvijas Republikas Satversmes 105.pants aizsargā personas tiesības uz īpašumu, kā arī nosaka izņēmuma apstākļus personas īpašuma tiesību ierobežošanai. Valsts īpašuma objekta īpašnieks saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem ir valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Ar šo rīkojumu valsts īpašuma objekts tiks saglabāts valsts īpašumā, lai nodrošinātu šā rīkojuma 2.10.apakšpunktā minēto Latvijas Nacionālā teātra funkciju izpildi sabiedrības interesēs, neierobežojot privātpersonas tiesības lietot tai iznomāto nekustamo īpašumu līdz 2021.gada 31.decembrim vai līdz brīdim, kad tiesiskā ceļā tiks uzteikts nomas līgums. Ar šo rīkojumu netiek pasliktināti privātpersonai iznomātā valsts īpašuma objekta lietošanas tiesiskie un faktiskie apstākļi, kādi tie ir bijuši no valsts īpašuma objekta iznomāšanas brīža. No minētā secināms, ka šis rīkojums nav pretrunā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības 1998.gada 3.marta vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Latvijas Republikas Satversmi.

5. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Administratīvā procesa likuma 51.pants nosaka, ka administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83.panta pirmo daļu iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar minētā likuma 85., 86., 87. un 88.pantu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4.punktu adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.

6. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu labums, ko sabiedrība iegūst, Ministru kabinetam izbeidzot valsts īpašuma objekta privatizāciju, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Latvijas Nacionālajam teātrim deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpilde kultūrpolitikas jomā.

Saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Latvijas Nacionālais teātris varēs attīstīties un paplašināties, uzbūvējot jaunu Latvijas Nacionālā teātra piebūvi, līdz ar to tiks nodrošināta kultūras pasākumu pieejamība plašam personu lokam, tai skaitā personām ar kustību traucējumiem. Saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret privātpersonas interesēm. Līdz ar to konkrētajā gadījumā secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un valsts īpašuma objekts ir saglabājams valsts īpašumā.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un to, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 51.pantu, 83.panta pirmo daļu un 85.panta otrās daļas 4.punktu, Ministru kabinets nolemj atcelt Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojumu Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" daļā par nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0135), nodošanu privatizācijai un svītrot Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojuma Nr.636 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" 1.3.apakšpunktu.

8. Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") mēneša laikā no šā rīkojuma izdošanas dienas pārņemt no valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" šā rīkojuma 2.1.apakšpunktā minēto valsts īpašuma objektu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 170Pieņemts: 26.04.2013.Stājas spēkā: 02.05.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 83, 30.04.2013. OP numurs: 2013/83.9
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
256422
02.05.2013
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)