1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veicams rūpnieciskais energoaudits – procedūra, ko veic lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos (turpmāk – uzņēmums), lai iegūtu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo rūpnieciskā energoauditora (turpmāk – energoauditors) sagatavotajā un izsniegtajā ziņojumā (turpmāk – ziņojums);

1.2. juridiskajām personām izvirzāmās prasības rūpniecisko energoauditu veikšanai;

1.3. energoauditora atbilstības novērtēšanas būtiskās prasības un kārtību, kādā īsteno šo prasību ievērošanas uzraudzību;

1.4. energoauditora atbildību.

2. Noteikumi piemērojami uzņēmumiem, kuru rūpnieciskā darbība atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2.red.) ietver:

2.1. ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi (NACE 2.red., darbības veids B);

2.2. apstrādes rūpniecību (NACE 2.red., darbības veids C);

2.3. elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu (NACE 2.red., darbības veids D);

2.4. ūdens apgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju (NACE 2.red., darbības veids E);

2.5. būvniecību (NACE 2.red., darbības veids F).

3. Komersants pilnvaro uzņēmuma pārstāvi, kurš pārzina uzņēmuma tehnoloģiskos procesus, kopā ar energoauditoru piedalīties rūpnieciskā energoaudita veikšanā.

4. Energoauditoram ir pienākums rūpnieciskā energoaudita veikšanā iesaistīt attiecīgās nozares speciālistu.

5. Energoauditors ir juridiska persona, kas nodrošina šādu prasību izpildi:

5.1. izveido, ievieš un dokumentē kvalitātes pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz standartu LVS EN ISO 9001:2009 "Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības (ISO 9001:2008)". Kvalitātes pārvaldības sistēma ietver rūpnieciskā energoaudita veikšanu;

5.2. kontrolē, vai kāds no tā personāla nav auditējamā uzņēmuma vai atsevišķu tā iekārtu projektētājs, ražotājs, piegādātājs vai uzstādītājs, kā arī nepārstāv organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām;

5.3. tā rīcībā ir tehniski kompetents personāls un attiecīgs aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar rūpniecisko energoauditu un ziņojuma sagatavošanu. Personāla kompetenci nosaka gatavība un spēja metodoloģiski pareizi veikt profesionālos pienākumus un risināt problēmas, balstoties uz apgūtajām tehniskajām zināšanām un prasmēm, kā arī spēja neatkarīgi izvērtēt rezultātu;

5.4. energoauditora darbinieki, kas veic rūpniecisko energoauditu:

5.4.1. ir ieguvuši maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu kādā no inženierzinātņu nozarēm (enerģētika, siltumenerģētika, siltumtehnika, vides zinātnes);

5.4.2. pārzina rūpnieciskā energoaudita procedūras;

5.4.3. pārzina tā uzņēmuma tehnoloģiskos procesus, kurā tiek veikts rūpnieciskais energoaudits;

5.4.4. prot veidot tehniskos pierakstus, kuros ir informācija par audita procesa norisi un audita laikā gūtajiem secinājumiem (turpmāk – tehniskie pieraksti);

5.4.5. veic attiecīgā uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esošo ēku energoauditu un atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sertificētiem energoauditoriem;

5.4.6. nodrošina savas civiltiesiskās un profesionālās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz darbībām, ko tie ir tiesīgi veikt;

5.4.7. ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas iegūta, veicot rūpnieciskos energoauditus, izņemot informāciju, kas sniedzama valsts uzraudzības un kontroles iestādēm, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic energoefektivitātes monitoringu.

6. Komersants slēdz līgumu ar energoauditoru par rūpnieciskā energoaudita veikšanu saskaņā ar šajā nodaļā minētajām prasībām.

7. Rūpnieciskā energoaudita pamatā ir uzņēmuma enerģijas bilance.

8. Rūpnieciskajā energoauditā izmanto absolūtās enerģijas mērvienības – megavatstundas (MWh) vai kilovatstundas (kWh).

9. Rūpnieciskajā energoauditā atsevišķi norāda šādus enerģijas avotus un no tiem iegūtās enerģijas apjomus:

9.1. no cita piegādātāja pirktā elektroenerģija;

9.2. no centralizētās siltumapgādes sistēmas pirktā siltumenerģija;

9.3. no cita ražotāja pirktā siltumenerģija;

9.4. uzņēmumā saražotā enerģija (atsevišķi norāda no katra kurināmā veida saražotās enerģijas apjomu, atsevišķi izdalot siltumenerģiju un elektroenerģiju).

10. Rūpnieciskajā energoauditā atsevišķi norāda šādus enerģijas patērētājus un enerģijas apjomus:

10.1. uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esošo ēku apkurei patērētā enerģija;

10.2. sadzīves vajadzībām nepieciešamā karstā ūdens sagatavošanai patērētā enerģija;

10.3. apgaismojumam patērētā enerģija;

10.4. ventilācijas sistēmu darbināšanai patērētā enerģija;

10.5. telpu dzesēšanai patērētā enerģija;

10.6. rūpnieciskajos procesos patērētā:

10.6.1. elektroenerģija;

10.6.2. siltumenerģija;

10.7. citi enerģijas patērētāji.

11. Rūpnieciskajā darbībā patērētās enerģijas sadalījumu nosaka, komersantam vienojoties ar rūpniecisko energoauditoru. Priekšroku dod enerģijas patēriņa sadalījumam atbilstoši saražotās produkcijas veidiem.

12. Ēku apkures, karstā ūdens sagatavošanas, apgaismojuma, ventilācijas sistēmu un telpu kondicionēšanas enerģijas patēriņu norāda gan absolūtajās mērvienībās, gan kā īpatnējo enerģijas patēriņu, kas attiecināts uz ražošanas ēkas platību vai tilpumu.

13. Rūpnieciskajā darbībā patērēto enerģiju norāda gan absolūtajās mērvienībās, gan kā īpatnējo enerģijas patēriņu, kas attiecināts uz saražotās produkcijas daudzuma, tilpuma, masas vai citu mērvienību.

14. Rūpnieciskā energoaudita enerģijas bilancē enerģijas avotu sadaļā norādītajai kopējai enerģijai jāsakrīt ar enerģijas patēriņa sadaļā norādīto kopējo enerģijas patēriņu.

15. Esošās situācijas raksturojumā detalizēti apraksta vismaz tās sistēmas (piemēram, norobežojošās konstrukcijas, apgaismojums, karstā ūdens sistēma) un iekārtas (piemēram, ventilācijas iekārtas, kompresori, sūkņi, rūpniecisko procesu iekārtas), kurās paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumus. Atsevišķu sistēmu un iekārtu aprakstā norāda esošos rādītājus vai mērvienības atbilstoši šo noteikumu 12. un 13.punktā minētajiem rādītājiem vai mērvienībām.

16. Enerģijas patēriņa samazinājumu, kas iegūts, īstenojot rūpnieciskajā energoauditā identificētos energoefektivitātes pasākumus, norāda gan absolūtajās mērvienībās, gan kā īpatnējo enerģijas patēriņa samazinājumu.

17. Energoefektivitātes pasākumu aprakstā norāda energoefektivitātes pasākuma īstenošanas rezultātā sasniedzamo rādītāju vai mērvienību (piemēram, uzlaboto norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienti, jaunu apgaismojuma ķermeņu jauda, jaunu tehnoloģisko iekārtu jauda, lietderības koeficienti).

18. Rūpnieciskā energoaudita ziņojumā ietver:

18.1. rūpnieciskā energoaudita veicēju grupas sarakstu;

18.2. apkopotus sākotnējos datus (esošās situācijas apraksts, enerģijas bilance, enerģijas plūsmu grafiki, tehnoloģisko procesu apraksts, ikgadējais enerģijas patēriņš, ikgadējās enerģijas izmaksas);

18.3. sākotnējo datu analīzes rezultātus, pamatojoties uz uzņēmuma īpatnējā enerģijas patēriņa noteikšanu;

18.4. izdevumu un ieguvumu analīzes rezultātus (energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums un prioritāro pasākumu pamatojums);

18.5. informāciju par ražošanas posmiem ar visvienkāršāk sasniedzamo enerģijas ietaupījumu;

18.6. zemu izmaksu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

19. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (turpmāk – birojs), pamatojoties uz pretendenta iesniegumu par tā akreditāciju (turpmāk – iesniegums), slēdz ar pretendentu līgumu. Līgumā nosaka novērtēšanas procedūras, kā arī iesnieguma izskatīšanas termiņu un pušu pienākumus.

20. Iesniegumā norāda:

20.1. uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru komercreģistrā, juridisko un faktisko adresi;

20.2. atbildīgo kontaktpersonu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese).

21. Iesniegumam pievieno:

21.1. to izglītības dokumentu kopijas, kas apliecina, ka pretendenta darbiniekiem, kas veic rūpniecisko energoauditu, ir maģistra grāds vai profesionālais maģistra grāds kādā no inženierzinātņu nozarēm (enerģētika, siltumenerģētika, siltumtehnika, vides zinātnes);

21.2. to sertifikātu kopijas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par sertificētiem energoauditoriem izsniegti pretendenta darbiniekiem, kuri veic uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esošo ēku energoauditu;

21.3. kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentācijas kopiju;

21.4. profesionālās atbildības apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju. Apdrošināšanas polisē ir ietverta rūpnieciskā energoaudita veikšana.

22. Pretendentus novērtē un akreditē atbilstoši šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām, ievērojot šādu akreditācijas secību:

22.1. pretendents iesniedz akreditācijas biroja pieprasīto novērtēšanai nepieciešamo informāciju;

22.2. birojs:

22.2.1. norīko kompetentus ekspertus;

22.2.2. analizē iesniegtos darbinieku izglītības un kvalifikācijas dokumentus;

22.2.3. pēc novērtēšanas vizītes sniedz pretendentam novērtēšanas pārskatu;

22.3. ja novērtēšanas pārskatā norādītas konstatētās nepilnības, pretendents tās novērš pārskatā minētajā termiņā.

23. Pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, birojs pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

23.1. piešķirt akreditāciju, ja pretendents ir izpildījis šo noteikumu 5.punktā minētās prasības. Akreditāciju sākotnēji piešķir uz četriem gadiem, pēc atkārtotas akreditācijas procedūras akreditācijas termiņš ir pieci gadi;

23.2. nepiešķirt akreditāciju, ja pretendents nav izpildījis šo noteikumu 5.punktā minētās prasības;

23.3. saglabāt akreditāciju, ja akreditētais energoauditors izpildījis šo noteikumu 5.punktā minētās prasības;

23.4. apturēt akreditāciju uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja energoauditora atbilstības novērtēšanas laikā konstatētās neatbilstības nav tik būtiskas, lai atceltu akreditāciju;

23.5. atcelt akreditāciju, ja akreditētais energoauditors nav izpildījis šo noteikumu 5.punktā minētās prasības vai šo noteikumu 22.3.apakšpunktā minētajā pārskatā noteiktajā termiņā nav novērsis novērtēšanas laikā konstatētās neatbilstības.

24. Lēmumu par akreditācijas atcelšanu vai apturēšanu pieņem arī tad, ja saņemts attiecīgs energoauditora iesniegums.

25. Lēmumu par akreditācijas apturēšanu vai atcelšanu birojs pieņem arī tad, ja energoauditors nepilda šo noteikumu 19.punktā minētā līguma nosacījumus.

26. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas birojs noformē energoauditora akreditācijas apliecību.

27. Birojs:

27.1. izstrādā energoauditora novērtēšanas vizīšu plānu atkārtotai novērtēšanai un citām ar novērtēšanu saistītām darbībām, kas nepieciešamas, lai pastāvīgi uzraudzītu, kā akreditētie energoauditori izpilda akreditācijas prasības;

27.2. nosaka laika intervālus starp novērtēšanas vizītēm, kas nepārsniedz vienu gadu;

27.3. plāno uzraudzības novērtēšanas vizītes, ņemot vērā citas uzraudzības darbības;

27.4. var veikt ārpuskārtas novērtēšanu, ja saņemtas sūdzības par energoauditora darbību vai informācija par izmaiņām tā darbībā, kā arī ņemot vērā citas uzraudzības darbības;

27.5. glabā energoauditora novērtēšanas pārskatus un nodrošina to konfidencialitāti;

27.6. izveido un uztur akreditēto energoauditoru sarakstu. Energoauditoru sarakstā ietver šādu informāciju:

27.6.1. energoauditora akreditācijas numurs;

27.6.2. energoauditora nosaukums, juridiskā adrese un faktiskās darbības vietas adrese;

27.6.3. akreditācijas apliecības derīguma termiņš;

27.6.4. šo noteikumu 23.4.apakšpunktā minētajos gadījumos – akreditācijas apturēšanas termiņš;

27.7. aktualizē energoauditoru sarakstā ietverto informāciju par energoauditoriem. Saraksts pieejams biroja tīmekļa vietnē internetā.

28. Birojs reizi sešos mēnešos rakstiski informē Ekonomikas ministriju par attiecīgajā pārskata mēnesī akreditētajiem energoauditoriem.

29. Energoauditors ir atbildīgs par:

29.1. energoauditam izmantoto datu kvalitātes kontroli;

29.2. energoaudita veikšanu atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām;

29.3. tehnisko pierakstu un ziņojuma noformēšanu un to glabāšanu 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas;

29.4. ziņojumā iekļautās uzņēmuma enerģijas bilances pareizību un ekonomiski pamatotu enerģijas ietaupījuma iespēju noteikšanu un novērtēšanu.

30. Energoauditors katru gadu līdz 1.martam rakstiski iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā veiktajiem rūpnieciskajiem energoauditiem. Pārskatā ietver informāciju par:

30.1. veikto rūpniecisko energoauditu skaitu;

30.2. rūpnieciskās darbības nozarēm atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2.red.), kuru uzņēmumos veikts rūpnieciskais energoaudits;

30.3. identificētajiem prioritārajiem energoefektivitātes pasākumiem;

30.4. novērtēto enerģijas ietaupījuma potenciālu.

31. Strīdi starp komersantu un energoauditoru par rūpnieciskā energoaudita veikšanas saturu, kvalitāti vai rezultātiem tiek izskatīti vispārējā civiltiesiskā kārtībā.

32. Šo noteikumu IV nodaļa stājas spēkā 2013.gada 1.augustā.