Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumus Nr. 532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem".

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.259

Rīgā 2001.gada 19.jūnijā (prot. Nr.28, 8.§)

Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi

Izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 11.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērtējams tādu rūpniecisko avāriju risks, kuras saistītas ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem (turpmāk - bīstamās vielas), kas atrodas vai var atrasties vienā vai vairākos objektos un to infrastruktūrā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai citas organizācijas teritorijā (turpmāk - uzņēmums);

1.2. rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus;

1.3. bīstamās vielas (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes), uz kurām šie noteikumi attiecas.

2. Noteikumi attiecas uz uzņēmumiem, kuros šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamās vielas vai bīstamās vielas, kas pieder pie šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamo vielu grupas vai bīstamības klases, atrodas vai var atrasties, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā daudzumos, kas ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošiem militāriem uzņēmumiem vai objektiem;

2.2. darbībām ar jonizējošo starojumu avotiem;

2.3. bīstamo kravu pārvadājumiem ārpus objekta teritorijas;

2.4. bīstamo vielu transportu pa cauruļvadiem;

2.5. derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi raktuvēs, karjeros vai urbumos;

2.6. atkritumu apglabāšanas poligoniem un izgāztuvēm.

3. Bīstamās vielas uzņēmumā atrodas vai var atrasties izejvielu, produktu, palīgmateriālu, blakusproduktu, starpproduktu vai atkritumu veidā, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā.

4. Objekts ir tehnoloģiska vienība uzņēmumā, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas. Objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, uzņēmumam piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes šī objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (to skaitā peldošas), kas nepieciešamas objekta darbībai.

5. Rūpniecisko avāriju izraisa vai var izraisīt nekontrolēts ķīmiskais vai tehnoloģiskais process, nekontrolētas darbības vai citi nevēlami notikumi. Nevēlams notikums ir negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori.

6. Rūpnieciskajai avārijai ir raksturīga apjomīga bīstamās vielas noplūde, ugunsgrēks vai sprādziens uzņēmumā, kas nekavējoties vai pēc kāda laika rada nopietnus draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam uzņēmuma teritorijā vai ārpus tās.

7. Bīstamība ir ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam produktam piemītoša īpašība vai fizikālais stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai.

8. Atbildīgā persona izstrādā un veic šajos noteikumos paredzētos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu objektā strādājošo, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi avārija, - atjaunotu vides kvalitāti.

9. Atbildīgā persona ir viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras norīko uzņēmuma īpašnieks un kuras pārvalda uzņēmumu vai objektu, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus par uzņēmuma vai objekta ekspluatācijas sākšanu, ekspluatāciju (tai skaitā tehnisko apkopi, remontu, rekonstrukciju vai citām pārmaiņām ekspluatācijas gaitā) vai ekspluatācijas apturēšanu.

10. Novērtējot rūpniecisko avāriju risku (nevēlamu seku iestāšanās varbūtību noteiktā laikposmā vai konkrētos apstākļos), kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas pasākumus, atbildīgā persona:

10.1. nosaka iespējamos apdraudējumus - riska avotus un iespējamus nevēlamus notikumus - objektā vai ārpus tā, kuri var izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

10.2. izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;

10.3. nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

10.4. novērtē tādas rūpnieciskās avārijas varbūtību, kura radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

10.5. izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti;

10.6. novērtē risku, ja uz objektu attiecas šo noteikumu prasības par drošības pārskata izstrādāšanu;

10.7. izveido drošības sistēmu, kas nodrošina sistemātisku un regulāru rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izvērtēšanu, izpildi un kontroli objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā;

10.8. iesaista drošības sistēmu kopējā objekta darba organizācijas un vadības sistēmā.

II. Vispārīgās prasības dokumentācijas

sagatavošanai, iesniegšanai un izskatīšanai

11. Ja bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir sasniedzis vai var sasniegt šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais), aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktā minēto formulu, ir 1, atbildīgā persona ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē pieteikumu par bīstamajām vielām objektā (turpmāk - pieteikums), kā arī nosūta pieteikuma kopijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk - glābšanas dienests) un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas objekts vai kuru teritorijas var skart rūpnieciskā avārija.

12. Pieteikumu (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu) iesniedz par visiem uzņēmuma objektiem, ja tie atrodas vienā teritorijā. Ja uzņēmuma objekti atrodas dažādās vietās, par katru objektu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

13. Ja pieteikumā norādītā informācija ir nepilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju vai norāda kļūdas pieteikumā.

14. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no pieteikuma vai šo noteikumu 13.punktā minētās papildinformācijas saņemšanas dienas paziņo atbildīgajai personai par to, vai atbildīgā persona ir pareizi noteikusi bīstamo vielu klātbūtni objektā, un iesniedz pieteikumā norādīto informāciju vai papildinformāciju Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Ja papildinformācija neatbilst šo noteikumu prasībām, reģionālā vides pārvalde atbilstoši šo noteikumu 13.punktam pieprasa citu papildinformāciju.

15. Atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un rakstiski un elektroniskā veidā iesniedz to Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

15.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem, bet mazāki par šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

15.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, ir 1.

16. Atbildīgā persona izstrādā un rakstiski un elektroniskā veidā iesniedz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā drošības pārskatu, bet glābšanas dienestā - objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu un glābšanas darbu plānu (turpmāk - objekta avārijgatavības plāns), kurā norādīts, kā rīkoties nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā vai ārkārtējā situācijā, pirms tam atbilstoši šo noteikumu XI nodaļai informējot par to sabiedrību, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

16.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem;

16.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielākos kvalificējošos daudzumus, ir 1.

17. Ja visi uzņēmuma objekti atrodas vienā teritorijā, atbildīgā persona par tiem iesniedz kopēju rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un kopēju objekta avārijgatavības plānu.

18. Atbildīgā persona paziņo reģionālajai vides pārvaldei un attiecīgajai pašvaldībai:

18.1. par objekta darbības sākšanu (ja ir izstrādāti un apstiprināti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti) - nedēļu pirms objekta darbības sākšanas;

18.2. par objekta darbības apturēšanu uz laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, vai objekta slēgšanu - ne vēlāk kā nedēļu pirms objekta darbības apturēšanas vai slēgšanas.

III. Rūpniecisko avāriju novēršanas

programmā iekļaujamā informācija

19. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmā apraksta un izvērtē uzņēmuma darba organizācijas un vadības sistēmu, tehnoloģiskos procesus, tehniskos paņēmienus un uzņēmuma vai objekta drošības sistēmu, norādot resursus un pasākumus rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai samazināšanai, bīstamības kontrolei, šādu avāriju seku likvidēšanai, ietekmes uz vidi vai cilvēka veselību samazināšanai un vides atjaunošanai pēc rūpnieciskās avārijas, kā arī uzlabojumu veikšanai drošības sistēmā.

20. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā sniedz informāciju par drošības sistēmu uzņēmumā vai objektā, norādot:

20.1. organizatorisko struktūru, darbinieku pienākumus un atbildību, ja nepieciešams, paredzot apakšuzņēmēju vai citu uzņēmumu iesaistīšanu un to darbinieku pienākumus un atbildību;

20.2. darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības programmas;

20.3. kārtību, kādā objektā sistemātiski nosaka rūpnieciskās avārijas riska faktorus un iespējamos nevēlamos notikumus, kas var rasties normālas ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta vai rekonstrukcijas gaitā atkarībā no attiecīgo darbību specifikas vai apjoma, vai izmantojamo bīstamo vielu īpašībām, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamības un šādas avārijas seku apjoma un smaguma izvērtējumu;

20.4. rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus objekta ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta vai rekonstrukcijas laikā atbilstoši darbību specifikai un izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un daudzumam;

20.5. prasības tehnoloģisko procesu drošībai, to skaitā instrukcijas par iekārtu un tehnoloģisko procesu ekspluatācijas drošību, iekārtu un tehnoloģisko procesu drošību tehniskās apkopes gaitā un darbības drošu pagaidu pārtraukšanu;

20.6. kārtību, kādā objektā plāno tehnoloģiskā procesa vai citas pārmaiņas, piemēram, noliktavu vai iekārtu projektēšanu;

20.7. objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plānošanas kārtību, kādā objektā sagatavo, apstiprina, pārskata un pārbauda praksē (arī veicot apmācību) plānu par rīcību rūpniecisko avāriju gadījumos vai ārkārtējās situācijās;

20.8. kārtību, kādā sāk un īsteno civilās aizsardzības un citus operatīvos pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos, kā arī pasākumus šādu avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;

20.9. pasākumus, ko rūpnieciskās avārijas gadījumā atbildīgā persona veic kopīgi ar glābšanas dienestu un citiem avārijas dienestiem;

20.10. pasākumus (saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu) domino efekta samazināšanai;

20.11. iekārtas, materiālās rezerves un citus resursus, kas nepieciešami rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu izpildei;

20.12. paredzēto riska samazināšanas pasākumu un objekta drošības sistēmas atbilstības šiem noteikumiem un efektivitātes novērtējumu, kā arī kārtību, kādā šo atbilstību un efektivitāti sistemātiski izvērtē un veic nepieciešamos uzlabojumus;

20.13. kārtību, kādā dokumentē informāciju par kļūdām drošības sistēmā (to skaitā par drošības vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, nevēlamiem notikumiem vai rūpnieciskajām avārijām) un informē par tām valsts institūcijas;

20.14. kārtību, kādā atbildīgā persona izmeklē un izvērtē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai rūpnieciskās avārijas, nodrošina avārijas rezultātā piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, kā arī veic uzlabojumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos;

20.15. kārtību, kādā veic rūpniecisko avāriju novēršanas programmas sistemātisku izvērtēšanu, precizēšanu un papildināšanu.

IV. Drošības pārskatā

iekļaujamā informācija

21. Drošības pārskatā norāda informāciju, kuru atbilstoši šo noteikumu III nodaļai ietver rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, šajā nodaļā minēto informāciju, kā arī papildinformāciju, ja atbildīgā persona to uzskata par nepieciešamu.

22. Lai novērstu informācijas dublēšanos, atbildīgā persona drošības pārskatā var iekļaut sadaļas no dokumentiem, kas izstrādāti atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, teritorijas plānojuma vai būvprojekta daļas, ja ir ievērotas visas šīs nodaļas prasības), kā arī izmantot drošības pārskata sadaļas, lai sagatavotu pieteikumu atļaujai veikt piesārņojošu darbību.

23. Drošības pārskatā atbildīgā persona:

23.1. pamato uzņēmuma vai objekta drošības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām;

23.2. norāda, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

23.3. norāda, ka, projektējot, būvējot, ekspluatējot vai apkalpojot objektu vai ar tā darbību saistīto infrastruktūru, ir ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (to skaitā būvju, iekārtu vai infrastruktūras konstrukcijas un materiāli ir izvēlēti un izbūvēti, ņemot vērā slodzes normālas ekspluatācijas apstākļos un nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā);

23.4. norāda informāciju par objekta avārijgatavības plānu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju ārpusobjekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu un glābšanas darbu plāna (turpmāk - ārpusobjekta avārijgatavības plāns) izstrādāšanai un dod iespēju veikt nepieciešamos pasākumus rūpniecisko avāriju laikā;

23.5. ņemot vērā identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, norāda tādu informāciju par objekta iespējamo negatīvo ietekmi uz tā apkārtni, kura var ietekmēt lēmumu par jaunu ēku vai būvju celšanu vai citu darbību sākšanu uzņēmuma apkārtnē;

23.6. norāda drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtību.

24. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apkārtnes raksturojumu, norādot:

24.1. objekta ģeogrāfisko izvietojumu;

24.2. meteoroloģiskos apstākļus objekta apkārtnē (to skaitā valdošo vēju virzienu un ātrumu, citus meteoroloģiskos apstākļus un iespējamās dabas katastrofas, ja tās var palielināt rūpnieciskās avārijas bīstamību vai padarīt smagākas tās sekas);

24.3. objekta apkārtnes ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā stāvokļa raksturojumu;

24.4. objekta apkārtnes hidroloģiskos apstākļus (piemēram, maksimālo un minimālo ūdens līmeni ūdenstecē);

24.5. informāciju par dabas teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā (to skaitā informāciju par virszemes un pazemes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām, kā arī aizsargājamām sugām un biotopiem);

24.6. ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (to skaitā ziņas par dzīvojamo ēku apbūves teritorijām, norādot iedzīvotāju blīvumu un skaitu, sabiedrisko ēku apbūves teritorijām, tūrisma un rekreācijas zonām, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, komunālās saimniecības vai energoapgādes būvēm un maģistrālajiem tīkliem);

24.7. informāciju par gāzes vai naftas cauruļvadiem, bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu vai autoceļu, citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē (norādot attālumu līdz tiem), kas var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

24.8. ziņas par iepriekšējo apkārtnes teritorijas izmantošanu (to skaitā ziņas par agrāk ekspluatētiem objektiem, kuros ir vai ir bijušas bīstamās vielas, vai par bīstamo atkritumu poligoniem vai izgāztuvēm, ja tās var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas).

25. Drošības pārskatam pievieno:

25.1. objekta plānu mērogā 1:500 vai 1:1000, kurā parādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, infrastruktūras un iekārtas;

25.2. objekta atrašanās vietas karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīts apkārtējo teritoriju zemes izmantošanas veids, apkārtnes ūdensteces un ūdenstilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un inženiertīklu maģistrāļu, apkārtējo objektu, sabiedrisko un dzīvojamo ēku apbūves teritoriju izvietojums;

25.3. bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu kopijas.

26. Objekta plānā norāda:

26.1. bīstamo vielu uzglabāšanas tvertnes, tilpnes vai rezervuārus (turpmāk - rezervuāri), norādot rezervuāru skaitu, katra rezervuāra tilpumu, rezervuāru kopējo tilpumu un attālumus starp sprādzienbīstamu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu bīstamo vielu rezervuāriem;

26.2. tehnoloģiskās līnijas, ražošanas iekārtas (to skaitā cauruļvadus, to izmērus, attālumus starp iekārtām vai to daļām, kā arī bīstamo vielu daudzumu tajās);

26.3. bīstamās iekārtas;

26.4. ugunsdzēsības iekārtas, ūdens tilpnes, hidrantus un vietas, kur tiem var pieslēgties;

26.5. citas iekārtas, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas likvidēšanai (piemēram, rezerves rezervuārus);

26.6. avārijas izejas un evakuācijas ceļus objekta teritorijā;

26.7. objekta administratīvās telpas.

27. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objektu un tajā esošajām iekārtām, norādot:

27.1. iekārtu, darba metožu un tehnoloģisko procesu raksturojumu un aprakstu;

27.2. izejvielu, palīgmateriālu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu;

27.3. rūpniecisko avāriju bīstamības un riska avotu aprakstu (norādot ārējos riska avotus) un bīstamības analīzi;

27.4. objektu un tajā esošo iekārtu izvērtējumu no cilvēka un vides drošības viedokļa;

27.5. informāciju par procesa tehnisko drošumu un ekspluatācijas drošību;

27.6. kontroliekārtu un mērinstrumentu raksturojumu, kā arī informāciju par tehnoloģisko operāciju drošības uzraudzību visā ražošanas procesā;

27.7. informāciju par iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību (piemēram, par elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos, rezervuāru vai cauruļvadu sieniņu bojājumiem vai citām tehnoloģiskām, būvniecības vai objekta teritorijas plānojuma nepilnībām, kas var veicināt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas);

27.8. objekta ekspluatācijā nepieciešamā roku darba apjoma un personāla kļūdas iespējamības analīzi;

27.9. informāciju par paredzētajiem profilaktiskajiem un preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina drošu ražošanas procesu, novērš rūpnieciskās avārijas iespējamību vai samazina tās sekas, kā arī šo pasākumu lietderīguma un iedarbīguma analīzi;

27.10. informāciju par iekārtu palaišanu, apstādināšanu un apkalpošanu, par tehnisko apkopju biežumu un ilgumu, kā arī par veiktajiem piesardzības pasākumiem vai to nepieciešamību (piemēram, par aizsardzību no vibrācijas);

27.11. informāciju par darbībām, kas jāveic nevēlamu notikumu gadījumos, norādot attiecīgas instrukcijas;

27.12. informāciju par tehnoloģiskā procesa energoapgādi - enerģijas avotiem un to parametriem, iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzēts izmanot rūpnieciskās avārijas gadījumā.

28. Drošības pārskatā sniedz informāciju par bīstamajām vielām:

28.1. objektiem, kas darbojas vai ir nodoti ekspluatācijā, norāda ziņas par bīstamajām vielām objektā. Šīm ziņām jābūt iegūtām un apkopotām (turpmāk - bīstamo vielu inventarizācijas dati) ne agrāk kā sešus mēnešus pirms drošības pārskata iesniegšanas;

28.2. objektiem, kas nav nodoti ekspluatācijā, norāda plānotos bīstamo vielu daudzumus.

29. Drošības pārskatā norāda šādu bīstamo vielu raksturojumu:

29.1. tirdzniecības nosaukumu un nosaukumu saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūru, ķīmiskās vielas reģistrācijas numuru Ķīmijas referatīvajā žurnālā (CAS numuru), numuru Eiropas Kopienā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS), empīrisko formulu un tīrības pakāpi, bet ķīmiskajiem produktiem - to sastāvdaļas;

29.2. maksimālos un vidējos daudzumus objektā;

29.3. izvietojumu objektā un daudzumu tehnoloģiskā procesa shēmā, kā arī to, vai viela ir izejviela, starpprodukts, palīgprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai tā var rasties nevēlamu notikumu rezultātā;

29.4. fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī agregātstāvokli normālos darba apstākļos un iespējamos avārijas apstākļos;

29.5. iespējamās ķīmiskās reakcijas un vielu savstarpējo iedarbību, kas var izraisīt nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

29.6. aizdegšanās, uzliesmojuma un pašuzliesmošanas (pašaizdegšanās) temperatūras, degtspēju, sprādzienbīstamas koncentrācijas un šo koncentrāciju temperatūru robežas;

29.7. korozivitātes raksturojumu (īpaši rezervuāru un cauruļvadu materiāliem);

29.8. toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību raksturojumu, kā arī tiešas iedarbības draudus cilvēkam vai videi iespējamos rūpniecisko avāriju apstākļos;

29.9. kaitīgo iedarbību, kuras simptomi var parādīties pēc kāda laika (palēninātas iedarbības riski jeb aizkavētie efekti), un šādas iedarbības riska cilvēkam vai videi raksturojumu;

29.10. tehnoloģiskos, ugunsdrošības, darba drošības, pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības, civilās aizsardzības un vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai novērstu kaitējumu, ko attiecīgās bīstamās vielas var radīt tām raksturīgo īpašību dēļ.

30. Ja bīstamā viela, kas atrodas vai var atrasties objektā, nerada rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju drošības pārskatā nesniedz detalizētu šīs vielas iespējamās iedarbības vērtējumu. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju, izvērtē un nosaka, vai attiecīgās bīstamās vielas, kas atrodas vai var atrasties objektā, tiešām nerada rūpnieciskās avārijas risku, ņemot vērā, ka šādu risku parasti nerada bīstamās vielas, kas:

30.1. normālos apstākļos ir cietā agregātstāvoklī un paliek cietā agregātstāvoklī arī prognozējamos nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas apstākļos, kā arī nav iespējama šīs bīstamās vielas noplūde, kas var radīt rūpnieciskās avārijas draudus vai risku;

30.2. ir iepakotas vai tiek turētas tādā veidā un daudzumos, ka maksimāli iespējamā noplūde nekādos apstākļos nevar radīt rūpnieciskās avārijas draudus vai risku;

30.3. ir tādos daudzumos un attālumā no citām bīstamajām vielām vai iekārtām, ka tās pašas nevar radīt rūpnieciskās avārijas risku vai izraisīt rūpniecisko avāriju, kurā iesaistītas citas bīstamās vielas;

30.4. pieder pie kādas no šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām bīstamo vielu klasēm, bet objektā ir veikti tādi drošības pasākumi, kas novērš jebkādu rūpnieciskās avārijas risku saistībā ar šīm vielām.

31. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs informāciju par bīstamajām vielām un objektiem, kuriem piemēro šo noteikumu 30.punktā minētos nosacījumus, nosūta glābšanas dienestam un attiecīgajām reģionālajām vides pārvaldēm.

32. Drošības pārskatā pamato izvēlētos pieņēmumus un riska analīzes metodes, ievērojot identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, bīstamo vielu īpašības un daudzumus, un tehnoloģiskā procesa apstākļus, kā arī pamato un analizē nevēlama notikuma un rūpnieciskās avārijas attīstības variantus, ņemot vērā:

32.1. iespējamos iekšējos vai ārējos nevēlamu notikumu cēloņus, prognozēto bīstamās vielas noplūdes vietu un apjomu, kā arī aprēķināto noplūdes piesārņojuma koncentrāciju, bīstamību un izplatību;

32.2. nevēlamu notikumu iestāšanās iespējamību, nosacījumus vai apstākļus, kā arī prognozēto attīstību;

32.3. iekšējos un ārējos faktorus, kuri var veicināt vai aizkavēt nevēlamu notikumu attīstību;

32.4. plānotos riska samazināšanas pasākumus.

33. Drošības pārskatā vienam no līdzīgu nevēlamu notikumu attīstības variantiem un katram atšķirīgu nevēlamu notikumu attīstības variantam, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, izvērtē avārijas iespējamās sekas un salīdzina tās ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī norāda:

33.1. iespējamo bīstamo vielu piesārņojuma koncentrāciju vidē;

33.2. iespējamo ietekmi uz cilvēka dzīvību, veselību vai vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos notikumu attīstības un ārējo faktoru ietekmes apstākļos;

33.3. teritoriju, kuru ietekmēs rūpnieciskā avārija, tās iespējamo platību, piesārņotās augsnes vai ūdens daudzumu un piesārņojuma izvietojumu;

33.4. laikposmu, kurā nevēlamais notikums var pārvērsties rūpnieciskā avārijā;

33.5. pasākumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas straujas attīstības iespējamību.

34. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā.

35. Drošības pārskatā raksturo un analizē tehnoloģisko iekārtu un procesu drošību, tai skaitā:

35.1. iekārtu tehniskos parametrus, procesa vadības un iekārtu apstādināšanas sistēmas;

35.2. procesa drošībai lietotos pasākumus un iekārtas (piemēram, procesa kontroles sistēmu, brīdināšanas, trauksmes signalizācijas un ārkārtējās situācijas izziņošanas sistēmu, pretkorozijas pasākumus, drošības vārstu lietošanu);

35.3. ugunsdzēsības automātiku, citus pasākumus un iekārtas, kas paredzēti ugunsdrošībai vai aizsardzībai pret sprādzienbīstamību, to tehniskos parametrus;

35.4. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuārus, aizsargvaļņus, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas, aprīkojumu un pasākumus.

36. Drošības pārskatā raksturo objekta avārijgatavību un civilās aizsardzības sistēmu:

36.1. norādot šīs sistēmas struktūru, darba organizāciju un darbinieku pienākumus rūpniecisko avāriju gadījumos vai citās ārkārtējās situācijās, kā arī objekta avārijas un glābšanas vienību struktūru un pienākumus;

36.2. norādot objektā ierīkotās brīdināšanas ierīces vai iekārtas, kas samazina rūpnieciskās avārijas izraisīšanās iespējamību, ierobežo vai samazina šādas avārijas seku izplatību, īsi raksturojot apstākļus, kādos šīs ierīces vai iekārtas paredzēts izmantot;

36.3. aprakstot trauksmes izziņošanas kārtību un norādot trauksmes signālus, kā arī objekta ietekmes zonā esošo darbinieku un citu personu brīdināšanas, informēšanas un evakuācijas kārtību;

36.4. norādot svarīgākās darbības vai pasākumus, kas jāveic tiešu rūpnieciskās avārijas draudu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā vai citā ārkārtējā situācijā;

36.5. aprakstot objektā un ārpus objekta mobilizējamos resursus un materiālās rezerves;

36.6. aprakstot sadarbības kārtību ar glābšanas dienesta struktūrvienībām un citiem avārijas dienestiem.

37. Drošības pārskatā sniedz īsu kopsavilkumu par brīdināšanas un trauksmes sistēmu, mobilizējamiem resursiem, tehniskajiem, preventīvajiem vai citiem pasākumiem, par kuriem nepieciešama informācija, sastādot objekta avārijgatavības plānu.

38. Drošības pārskatā sniegtā informācija jādara zināma personālam. Drošības pārskats jāglabā viegli pieejamā vietā tādā veidā, lai tas kopā ar objekta avārijgatavības plānu būtu pieejams glābšanas dienestam un avārijas un glābšanas darbu vienībām rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā.

V. Rūpniecisko avāriju novēršanas

programmas vai drošības pārskata

iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība

39. Atbildīgā persona paraksta rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas iesniedz tos Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

40. Lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izveido riska izvērtējuma komisiju, kuras sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošajām institūcijām, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji.

41. Ja nepieciešams, riska izvērtējuma komisija (turpmāk - komisija) pirms rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izskatīšanas:

41.1. pieaicina ekspertus rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai atsevišķu to daļu izvērtēšanai, lai pārbaudītu attiecīgajā dokumentā ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā, un pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz ekspertiem visu nepieciešamo informāciju un atļauj iepazīties ar stāvokli objektā, ņemt paraugus un veikt iekārtu darbības un paredzēto riska samazināšanas pasākumu novērtējumu;

41.2. ierosina Vides valsts inspekcijai, glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai vai Valsts sanitārajai inspekcijai savas kompetences ietvaros veikt objekta kontroli un novērtēt rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā vai atsevišķās to daļās ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.

42. Eksperti komisijas norādītajā termiņā sagatavo atzinumu par rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, drošības pārskatu vai stāvokli objektā, kurā iekļauj:

42.1. izvērtējumā lietotos kritērijus un metodes, kā arī to izvēles pamatojumu;

42.2. secinājumus un to pamatojumu.

43. Izvērtējot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, komisija:

43.1. divu mēnešu laikā no rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas dienas izskata programmas vai drošības pārskata atbilstību šo noteikumu prasībām;

43.2. analizē, vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā iekļautie pasākumi nodrošina pietiekamu drošību cilvēkam un videi;

43.3. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju, vai arī lemj par papildu ekspertīzes vai pārbaudes nepieciešamību;

43.4. izskata ekspertu sagatavotos atzinumus un sabiedriskajā apspriešanā rakstiski fiksētos viedokļus;

43.5. izstrādā priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgās sekas cilvēkam vai videi un kas atbildīgajai personai jāiestrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

43.6. sagatavo ieteikumus Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam lēmuma pieņemšanai;

43.7. rekomendē glābšanas dienestam neizstrādāt ārpusobjekta avārijgatavības plānu, ja drošības pārskatā ietvertā informācija norāda, ka rūpnieciskās avārijas gadījumā netiks apdraudēta vide vai cilvēki ārpus objekta teritorijas.

44. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, ņemot vērā komisijas ieteikumus, pieņem lēmumu un divu nedēļu laikā pēc šo ieteikumu saņemšanas:

44.1. veic vienu no šādām darbībām:

44.1.1. sagatavo atzinumu un rakstiski informē atbildīgo personu par to, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām un objektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus;

44.1.2. uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus vai papildinājumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, norādot šo darbu veikšanas termiņus, vai arī uzdod veikt papildu pasākumus, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu drošību cilvēkam un videi, un vienlaikus atļauj vai aizliedz sākt plānoto uzņēmuma vai objekta ekspluatāciju;

44.1.3. uzdod atbildīgajai personai izstrādāt jaunu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, kas atbilstu šo noteikumu prasībām, kā arī nosaka termiņus, kuros atbildīgajai personai jāveic papildu pasākumi, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu cilvēka un vides drošību, un vienlaikus aizliedz sākt plānoto uzņēmuma vai objekta ekspluatāciju;

44.2. informē Vides valsts inspekciju, Valsts darba inspekciju un glābšanas dienestu par uzņēmumiem vai objektiem, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 44.1.2. vai 44.1.3.apakšpunktu, un šo uzņēmumu vai objektu radītajiem draudiem cilvēkam vai videi, lai Vides valsts inspekcija, Valsts darba inspekcija vai glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt esoša uzņēmuma vai objekta darbību.

45. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

VI. Rūpniecisko avāriju novēršanas

programmas vai drošības pārskata

precizēšanas un papildināšanas kārtība

46. Atbildīgā persona šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo pieteikumu un iesniedz to reģionālajā vides pārvaldē ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad objektā paredzēts:

46.1. sākt ražot, pārstrādāt, lietot vai uzglabāt bīstamās vielas, kuras nav minētas rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, tādos daudzumos, kas ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem, vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, ir 1;

46.2. veikt iepriekš iesniegtajā pieteikumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā neparedzētas darbības ar bīstamajām vielām;

46.3. veikt pārmaiņas iekārtās vai tehnoloģiskajā procesā, kurā izmanto bīstamās vielas, ja tās var palielināt rūpniecisko avāriju radīto risku;

46.4. palielināt vienas vai vairāku bīstamo vielu daudzumu objektā par vairāk nekā 10 % no rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītā maksimālā daudzuma;

46.5. mainīt vienas vai vairāku bīstamo vielu agregātstāvokli par vairāk nekā 10 % no rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītā maksimālā daudzuma.

47. Reģionālā vides pārvalde šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā izskata pieteikumu un, ja nepieciešams, uzdod atbildīgajai personai veikt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā.

48. Atbildīgā persona izvērtē rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un, ja nepieciešams, to precizē vai papildina, kā arī iesniedz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā:

48.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu -, ja reģionālā vides pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu ir uzdevusi atbildīgajai personai veikt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

48.2. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu - pēc atbildīgās personas iniciatīvas vai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja prasības, ja tā pamatota ar jauniem faktiem (to skaitā notikušo avāriju datu analīzi), konstatētu domino efekta ietekmi vai jaunu tehnisko informāciju;

48.3. drošības pārskatu - ne retāk kā reizi piecos gados.

49. Precizēto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.

VII. Domino efekta novērtēšana

un prasības objektiem, kuri var izraisīt

domino efektu vai kurus tas var ietekmēt

50. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izmantojot pieteikumos, rūpniecisko avāriju novēršanas programmās un drošības pārskatos sniegto informāciju vai citu informāciju un, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, nosaka objektus vai objektu grupas, kas var izraisīt domino efektu - divu vai vairāku objektu savstarpēju nevēlamu ietekmi, kas palielina rūpnieciskās avārijas varbūtību vai padara smagākas avārijas sekas, saistībā ar:

50.1. bīstamajām vielām, kas atrodas objektos, to īpašībām, agregātstāvokli un daudzumu;

50.2. tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma vai tehnoloģisko procesu parametriem;

50.3. šo objektu vai tehnoloģisko iekārtu izvietojumu;

50.4. ārējiem riska avotiem.

51. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs informāciju par domino efektu sniedz reģionālajām vides pārvaldēm, glābšanas dienestam, to objektu atbildīgajām personām, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt, kā arī attiecīgajām pašvaldībām.

52. Ja objekti var izraisīt domino efektu vai tos var ietekmēt domino efekts, šo objektu atbildīgās personas:

52.1. mēneša laikā pēc Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja sniegtās informācijas saņemšanas vienojas par kārtību, kādā veicama savstarpējā informācijas apmaiņa nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā;

52.2. izstrādājot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta avārijgatavības plānu, kā arī organizējot drošības sistēmu, ņem vērā iespējamo rūpniecisko avāriju kopējo bīstamību un risku, kā arī šādas rūpnieciskās avārijas kopējo seku smagumu un izplatību;

52.3. plānojot rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, paredz pasākumus domino efekta ietekmes samazināšanai;

52.4. sniedz informāciju glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai, norādot galvenos faktorus un apstākļus, kas izraisa vai veicina domino efekta rašanos, informāciju par domino efektu, kā arī rūpniecisko avāriju kopējās bīstamības un riska raksturojumu.

VIII. Prasības objektu un to apkārtnes

teritoriju plānošanai un objektu

norādīšanai teritoriju plānojumos

53. Objekti, uz kuriem attiecas šie noteikumi, ir paaugstināta riska objekti. Minētos objektus:

53.1. norāda visu veidu teritoriju plānojumos (izņemot nacionālo plānojumu), ja saskaņā ar šiem noteikumiem tiem nepieciešams izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;

53.2. norāda visu veidu teritoriju plānojumos, ja saskaņā ar šiem noteikumiem tiem nepieciešams izstrādāt drošības pārskatu.

54. Lai nodrošinātu nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritoriju noteikšanu, iezīmēšanu kartēs un aktualizāciju nacionālā līmeņa teritorijas plānojumā, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs regulāri informē bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Teritorijas attīstības plānošanas centrs" par objektiem, kuriem jāizstrādā drošības pārskati, un teritoriju, kuru var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītie domino efekti.

55. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs sniedz:

55.1. informāciju attiecīgajām pašvaldībām par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un teritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītie domino efekti;

55.2. ieteikumus par ierobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp objektu un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām un citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā.

56. Ņemot vērā normatīvo aktu prasības un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja ieteikumus, visu līmeņu teritoriju plānojumos plāno drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus:

56.1. attālumu starp objektiem;

56.2. attālumu starp objektu un dzīvojamo vai sabiedrisko ēku apbūves teritorijām - teritorijām, kurās atrodas vai teritorijas plānojumā paredzēts izvietot attiecīgi dzīvojamās vai sabiedriskās ēkas, kā arī starp objektu un teritorijām ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, autostacijām, dzelzceļa stacijām vai pasažieru ostām);

56.3. attālumu starp objektu un būvēm vai citiem objektiem, kas var veicināt rūpnieciskās avārijas vai domino efekta rašanos vai padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas (piemēram, degvielas uzpildes staciju, dzelzceļu, pa kuru pārvadā bīstamās kravas);

56.4. attālumu starp objektu un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām;

56.5. citos gadījumos, ja saistībā ar objektu bīstamību un izvietojumu nepieciešams noteikt ierobežojumus teritoriju izmantošanā.

57. Plānojot drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus, teritorijas plānojumā ņem vērā:

57.1. iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu (tai skaitā rūpnieciskās avārijas iespējamību un tās seku aptuveno apjomu);

57.2. teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskajām avārijām;

57.3. nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, izveidot aizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, ja šo risku nav iespējams novērst, veicot citus riska samazināšanas pasākumus.

58. Lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, visu līmeņu teritoriju plānojumos plānoto vai esošo objektu tuvumā nosaka ierobežojumus teritoriju izmantošanā attiecībā uz:

58.1. dzīvojamo ēku apbūves teritoriju plānošanu vai paplašināšanu, vai esošās apbūves blīvuma palielināšanu;

58.2. mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko iestāžu un citu iestāžu vai uzņēmumu ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, banku, tiesu, tirdzniecības uzņēmumu) teritoriju plānošanu;

58.3. kultūrvides, atpūtas un tūrisma pakalpojumu un mītņu teritoriju plānošanu;

58.4. lidostu, ostu, šķirotavu, autoceļu, dzelzceļu vai ūdensceļu plānošanu;

58.5. transporta vai pārkraušanas intensitātes palielināšanu, jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu vai to intensitātes palielināšanas plānošanu;

58.6. bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu iekārtu (to skaitā sūkņu staciju) plānošanu;

58.7. citu objektu plānošanu vai citādu teritoriju izmantošanu, vai izmantošanas plānošanu, ja tās rezultātā var palielināties rūpnieciskās avārijas vai domino efekta iespējamība vai kļūt smagākas šādas avārijas sekas.

59. Atbildīgā persona, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, paredz objekta teritorijas plānošanas pasākumus, kas nodrošina rūpniecisko avāriju novēršanu vai šādu avāriju riska vai ietekmes uz cilvēku vai vidi samazināšanu:

59.1. projektējot objektu vai plānojot objekta izvietojumu, kā arī plānojot pārmaiņas objektā;

59.2. izstrādājot, precizējot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu.

60. Visu veidu teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas gaitā apspriešanas organizētāji uzaicina attiecīgus speciālistus, kuri nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku, ko izraisa objekti, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības. Atbildīgā persona nodrošina attiecīgo speciālistu piedalīšanos sabiedriskajā apspriešanā un skaidrojumu par savā pārvaldījumā esošā objekta izraisīto rūpniecisko avāriju risku. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku būtību (rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz vidi vai cilvēka dzīvību vai veselību).

IX. Objekta avārijgatavības plāns

61. Atbildīgā persona izstrādā objekta avārijgatavības plānu, kurā iekļauj informāciju par objekta avārijas un glābšanas vienību un visas uzņēmuma civilās aizsardzības sistēmas darbību, avārijgatavības pasākumiem, rīcību, materiālajām rezervēm un citiem resursiem, kas paredzēti neatliekamām darbībām nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos vai citās ārkārtējās situācijās, lai likvidētu vai ierobežotu nevēlamos notikumus vai rūpnieciskās avārijas objekta teritorijā, vai arī samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem vai vidi.

62. Atbildīgā persona iepazīstina objekta darbiniekus ar avārijgatavības plānu.

63. Izstrādājot objekta avārijgatavības plānu, atbildīgā persona ņem vērā:

63.1. informāciju, kas iegūta, izvērtējot objektu no cilvēka drošības un vides aizsardzības viedokļa, kā arī veicot rūpniecisko avāriju risku izvērtējumu;

63.2. glābšanas dienesta priekšlikumus:

63.2.1. par objekta avārijgatavības plānā iekļaujamajiem civilās aizsardzības pasākumiem, citiem pasākumiem un rīcību, paredzamajām materiālajām rezervēm un prasībām objekta avārijas un glābšanas vienību un civilās aizsardzības sistēmas darbībai atkarībā no objekta vai citu tā apkārtnē izvietoto objektu bīstamības;

63.2.2. par objekta avārijas un glābšanas vienību sadarbību ar glābšanas dienestu rūpniecisko avāriju gadījumos vai citās ārkārtējās situācijās;

63.2.3. par citu informāciju par objektu, kas nepieciešama glābšanas dienestam un attiecīgajai pašvaldībai, lai izstrādātu ārpusobjekta avārijgatavības plānu un nodrošinātu sadarbību un savstarpēju palīdzību, un kas jānorāda objekta avārijgatavības plānā;

63.3. objekta darbinieku ieteikumus par objekta avārijgatavības plānā iekļaujamajiem pasākumiem un šī plāna īstenošanu rūpnieciskās avārijas gadījumā vai ārkārtējā situācijā;

63.4. citu normatīvo aktu prasības, kas reglamentē darbības vai rīcību nevēlamu notikumu, negadījumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos vai ārkārtējās situācijās.

64. Atbildīgā persona objekta avārijgatavības plānā paredz pasākumus, kas:

64.1. nodrošina nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu objekta teritorijā, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

64.2. rūpnieciskās avārijas gadījumā veic cilvēku un vides aizsardzības pasākumus objekta teritorijā;

64.3. nodrošina pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja rūpnieciskajā avārijā ir cietuši cilvēki;

64.4. nepieļauj vai aizkavē rūpnieciskās avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas;

64.5. nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un savlaicīgu informācijas sniegšanu valsts institūcijām, sabiedrībai un pašvaldībām apdraudētajā teritorijā;

64.6. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu rūpnieciskās avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi.

65. Objekta avārijgatavības plānā norāda:

65.1. personas, kas pieņem lēmumu par objekta avārijgatavības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektā nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas atbild par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc rūpnieciskās avārijas;

65.2. personas, kas atbild par sakariem ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un avārijas dienestiem ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām, pašvaldībām un dienestiem nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;

65.3. aprakstu par rīcību nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei (norādot iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no rūpnieciskās avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļus un tehnoloģisko procesu vai ražotņu apstādināšanas kārtību);

65.4. pasākumus, kas samazina risku personālam darba vietā un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā:

65.4.1. brīdināšanu, trauksmes izziņošanu un turpmāko informēšanu;

65.4.2. aprakstu par personāla darbību pēc brīdinājuma saņemšanas vai trauksmes izziņošanas;

65.4.3. drošības pasākumus personālam un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā;

65.4.4. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumus cietušajiem;

65.5. resursu (to skaitā materiālo rezervju, signalizācijas, citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācīta personāla un citu pieejamo resursu) raksturojumu, norādot:

65.5.1. resursus, kas pieejami uzņēmumā un objektā;

65.5.2. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem uzņēmumiem vai objektiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos.

66. Objekta avārijgatavības plānā sniedz brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojumu, norādot:

66.1. avārijas signalizācijas, iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas, kā arī sakaru sistēmas aprakstu, norādot kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par rūpniecisko avāriju vai tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem brīdina iedzīvotājus, glābšanas dienestu, attiecīgās pašvaldības un citas institūcijas;

66.2. kārtību, kādā reģistrē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

66.3. informāciju, kuru iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā atbildīgā persona sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama.

67. Atbildīgā persona objekta avārijgatavības plānā norāda kārtību, kādā notiek personāla teorētiskā un praktiskā apmācība pasākumiem, kurus personālam paredzēts veikt:

67.1. nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā vai ārkārtējā situācijā uzņēmuma vai objekta teritorijā;

67.2. rūpnieciskās avārijas gadījumā vai ārkārtējā situācijā ārpus objekta teritorijas, īstenojot sadarbības un savstarpējās palīdzības plānus ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām vai avārijas dienestiem.

68. Objekta avārijgatavības plānā norāda pasākumus un kārtību, kādā sniedzama palīdzība glābšanas dienestam un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas bīstamības vai seku samazināšanai.

69. Atbildīgā persona sniedz glābšanas dienestam informāciju par objektu, kas nepieciešama, lai glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību izstrādātu ārpusobjekta avārijgatavības plānu rīcībai rūpnieciskās avārijas gadījumā vai ārkārtējā situācijā, kā arī paredzētu un nodrošinātu sadarbību un savstarpējo palīdzību ar objekta avārijas un glābšanas vienībām rūpniecisko avāriju gadījumos vai citās ārkārtējās situācijās.

X. Objekta avārijgatavības plāna

izvērtēšanas kārtība un ārpusobjekta

avārijgatavības plāna izstrādāšanas kārtība

70. Objekta avārijgatavības plānu kopā ar nepieciešamo papildinformāciju atbildīgā persona iesniedz glābšanas dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas.

71. Glābšanas dienests:

71.1. kopīgi ar attiecīgo pašvaldību vai pašvaldībām izvērtē objekta avārijgatavības plānu mēneša laikā pēc tā saņemšanas;

71.2. informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju un attiecīgās pašvaldības, ja, pamatojoties uz riska izvērtējuma komisijas ieteikumu, netiek izstrādāts ārpusobjekta avārijgatavības plāns;

71.3. organizē un vada ārpusobjekta avārijgatavības plāna izstrādāšanu, nosakot valsts institūciju un pašvaldību pienākumus, materiālās rezerves un citus resursus, kas paredzēti neatliekamām darbībām un pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai un šo avāriju ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai ārpus objekta teritorijas;

71.4. trīs mēnešu laikā pēc objekta avārijgatavības plāna izvērtēšanas izstrādā ārpusobjekta avārijgatavības plānu vai piemēro šo noteikumu prasībām teritoriālo (republikas pilsētas vai rajona) civilās aizsardzības pasākumu plānu un avārijas un glābšanas darbu plānu.

72. Izvērtējot objekta avārijgatavības plānu, kā arī organizējot ārpusobjekta avārijgatavības plāna izstrādi, glābšanas dienests pieaicina:

72.1. Katastrofu medicīnas centra pārstāvjus, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas plānošanu;

72.2. Nacionālā vides veselības centra pārstāvi, kas izvērtē paredzētos veselības aizsardzības pasākumus;

72.3. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);

72.4. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus.

73. Izvērtējot objekta avārijgatavības plānu un ņemot vērā citu valsts institūciju un ekspertu viedokļus, glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību:

73.1. izskata bīstamo vielu iespējamos izplatīšanās ceļus un iedarbību uz cilvēku vai vidi, plānoto avārijgatavību un civilās aizsardzības sistēmas darbību, materiālās rezerves un citus resursus, vides aizsardzības, sprādziendrošības, ugunsdrošības, evakuācijas un citus jautājumus, kas saistīti ar rīcības plānošanu ārkārtējās situācijās;

73.2. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

73.3. sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgo seku iedarbību uz cilvēkiem vai vidi, un kas atbildīgajai personai jāiekļauj objekta avārijgatavības plānā.

74. Glābšanas dienests pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

74.1. objekta avārijgatavības plāns ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt bez papildu nosacījumiem;

74.2. var sākt vai turpināt objekta ekspluatāciju, tomēr objekta avārijgatavības plānā nepieciešams izdarīt labojumus, grozījumus vai papildinājumus;

74.3. lai varētu sākt vai turpināt objekta ekspluatāciju, nepieciešams izdarīt labojumus vai papildinājumus objekta avārijgatavības plānā vai arī jāizstrādā jauns objekta avārijgatavības plāns, kas atbilst šo noteikumu prasībām, kā arī:

74.3.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemj par nepieciešamību apturēt esoša uzņēmuma darbību, ja ir pārkāpti ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīvi;

74.3.2. informē Vides valsts inspekciju un Valsts darba inspekciju par uzņēmumiem vai objektiem, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 74.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo uzņēmumu vai objektu radītajiem draudiem cilvēkiem vai videi, lai Vides valsts inspekcija vai Valsts darba inspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgā uzņēmuma vai objekta darbību.

75. Lai novērstu informācijas dublēšanos, glābšanas dienests ārpusobjekta avārijgatavības plānā var iekļaut sadaļas no dokumentiem vai citiem plāniem vai izmantot kā ārpusobjekta avārijgatavības plānu atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām izstrādātus plānus, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām.

76. Glābšanas dienests ārpusobjekta avārijgatavības plānā paredz:

76.1. lokalizēt, kontrolēt un likvidēt negadījumus vai rūpnieciskās avārijas, lai samazinātu nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

76.2. organizēt cilvēku aizsardzību un glābšanu rūpnieciskās avārijas gadījumā;

76.3. nodrošināt informācijas sniegšanu iestādēm, uzņēmumiem, pašvaldībām un sabiedrībai rūpnieciskās avārijas apdraudētajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu XI nodaļā minētajām prasībām, kā arī rūpnieciskās avārijas gadījumā.

77. Ārpusobjekta avārijgatavības plānā:

77.1. norāda tās amatpersonas, kuras pilnvarotas sākt ārkārtējas darbības rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā, kā arī tās amatpersonas, kuras pilnvarotas uzņemties vadību un koordinēt rīcību ārpus objekta teritorijas;

77.2. sniedz brīdināšanas sistēmas raksturojumu, norādot:

77.2.1. kārtību, kādā glābšanas dienests, pašvaldība un citas atbildīgās institūcijas saņem un sniedz brīdinājumu vai informāciju par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju;

77.2.2. trauksmes izziņošanas kārtību un avārijas vai ātrās reaģēšanas dienestu izsaukšanas kārtību;

77.2.3. sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas raksturojumu;

77.3. norāda ārpusobjekta avārijgatavības plāna īstenošanai nepieciešamos resursus (to skaitā materiālās rezerves, personālu un citus pieejamos resursus);

77.4. raksturo neatliekamo pasākumu sistēmu un kārtību, kādā veicama rūpnieciskās avārijas bīstamības un seku ierobežošana un samazināšana ārpus objekta teritorijas;

77.5. raksturo sadarbības un savstarpējās palīdzības sistēmu neatliekamo pasākumu veikšanai, norādot:

77.5.1. kārtību, kādā glābšanas dienests, citas valsts institūcijas un pašvaldības sniedz objekta personālam palīdzību neatliekamo pasākumu veikšanai objekta teritorijā;

77.5.2. valsts institūcijas, pašvaldību dienestus vai citus avāriju vai ātrās reaģēšanas dienestus, vai citus uzņēmumus, kas piedalās ārpusobjekta avārijgatavības plāna īstenošanā, un to funkcijas;

77.5.3. kārtību, kādā objekta personāls sniedz palīdzību glābšanas dienestam vai citām valsts vai pašvaldības institūcijām neatliekamo pasākumu veikšanai ārpus objekta teritorijas;

77.6. apraksta pasākumu un sakaru sistēmu un kārtību, kādā brīdināmi iedzīvotāji un kādā iedzīvotājiem sniedzama informācija par rūpniecisko avāriju un nepieciešamo izturēšanos avārijas gadījumā;

77.7. apraksta pasākumu un sakaru sistēmu un kārtību, kādā nodrošināmi ar informāciju citu valstu avārijas, ārkārtējo situāciju vai ātrās reaģēšanas dienesti rūpnieciskās avārijas gadījumā, ja ir iespējama avārijas pārrobežu iedarbība.

78. Izstrādājot ārpusobjekta avārijgatavības plānu, ņem vērā objektu izvietojumu vai ārējo faktoru (it īpaši domino efekta) iespējamo ietekmi.

79. Atbildīgā persona un glābšanas dienests ne retāk kā reizi trijos gados objekta avārijgatavības plānu un ārpusobjekta avārijgatavības plānu pārbauda praktiskajās mācībās, kā arī pārskata tos un, ja nepieciešams, precizē vai papildina.

80. Pārskatot objekta avārijgatavības plānu vai ārpusobjekta avārijgatavības plānu pēc praktiskajām mācībām, ņem vērā:

80.1. iegūto pieredzi un izdarītos secinājumus;

80.2. objektā notikušās pārmaiņas;

80.3. pārmaiņas, kas notikušas valsts institūciju, pašvaldību vai avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;

80.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;

80.5. grozījumus normatīvajos aktos;

80.6. citus faktorus, kas var ietekmēt minēto plānu izpildi.

XI. Informēšana par aizsardzības

un drošības pasākumiem

81. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrībai brīvu pieeju rūpniecisko avāriju novēršanas programmai vai drošības pārskatam, kā arī inventarizācijas datiem par bīstamo vielu klātbūtni objektā. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs iekļauj izstrādāto programmu un drošības pārskatu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja mājas lapā tīklā "Internet".

82. Ja rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats satur informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu programmas vai drošības pārskata sadaļu ierobežotu pieejamību. Šādā gadījumā atbildīgā persona papildus izstrādā saīsinātu programmu vai drošības pārskatu bez ierobežotas pieejamības informācijas, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai.

83. Nedrīkst ierobežot pieejamību šādai informācijai:

83.1. bīstamo vielu fizikālās, ķīmiskās, toksikoloģiskās vai ekotoksikoloģiskās īpašības;

83.2. veidi un metodes, kā bīstamo vielu padarīt nekaitīgu;

83.3. informācija par bīstamās vielas kaitīgo ietekmi uz cilvēku vai vidi;

83.4. informācija par drošības pasākumiem, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajām vielām;

83.5. informācija par pirmo palīdzību un neatliekamajiem pasākumiem, kas jāveic, ja notikusi saindēšanās ar bīstamo vielu, izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nevēlams notikums vai nelaimes gadījums.

84. Pirms drošības pārskata un objekta avārijgatavības plāna apstiprināšanas atbildīgā persona vismaz 10 dienas pirms informācijas sniegšanas sabiedrībai publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī attiecīgā rajona vai pilsētas laikrakstā, kuram ir vislielākā tirāža, paziņojumu, kurā norāda:

84.1. kur un kad var iepazīties ar drošības pārskatu;

84.2. kad notiks drošības pārskata un ārpusobjekta avārijgatavības plāna sabiedriskā apspriešana;

84.3. termiņu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt atbildīgajai personai un glābšanas dienestam jautājumus vai ierosinājumus par ārpusobjekta avārijgatavības plānu.

85. Atbildīgā persona drošības pārskata un ārpusobjekta avārijgatavības plāna sabiedriskajā apspriešanā sniedz sabiedrībai šādu informāciju:

85.1. uzņēmuma un objekta adresi un ziņas par tā īpašnieku vai īpašniekiem, kam pieder vismaz 5 % no uzņēmuma kapitāla, un atbildīgo personu;

85.2. ziņas par informācijas sniedzēju, norādot amatu;

85.3. objekta vai iekārtu darbību izklāstu;

85.4. šādas ziņas par bīstamajām vielām, kas atrodas objektā un var izraisīt rūpniecisko avāriju:

85.4.1. šo vielu klasifikācija, nosaukumi vai piederība pie noteiktas bīstamības klases atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

85.4.2. vielu bīstamības raksturojums, norādot svarīgākos simptomus un sekas, ko izraisa vielas iedarbība;

85.5. informāciju par rūpnieciskās avārijas bīstamību un riska faktoriem, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvību, īpašumu un vidi;

85.6. informāciju par to, kā rūpnieciskās avārijas gadījumā brīdinās un informēs un kā jārīkojas un jāizturas iedzīvotājiem, kuri var tikt ietekmēti šādā avārijā;

85.7. pārskatu par objekta avārijgatavības plānu un materiāltehniskajām rezervēm objektā;

85.8. apskatu par operatīvo sakaru sistēmu un sadarbību ar glābšanas dienestu un citiem ātrās reaģēšanas dienestiem avāriju gadījumos vai ārkārtējās situācijās;

85.9. pārskatu par neatliekamajiem pasākumiem objektā rūpniecisko avāriju gadījumos;

85.10. ziņas par to, kur var iegūt papildinformāciju.

86. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrībai iespēju izteikt savu viedokli par:

86.1. drošības un aizsardzības pasākumiem, kurus saskaņā ar drošības pārskatu vai objekta avārijgatavības plānu paredzēts īstenot rūpnieciskās avārijas laikā;

86.2. objekta darbību vai darbības paplašināšanu un drošības sistēmas organizēšanu objektā.

87. Sabiedriskās apspriešanas laikā glābšanas dienests:

87.1. informē sabiedrību par ārpusobjekta avārijgatavības plānā paredzētajiem aizsardzības un drošības pasākumiem, kā arī par pasākumiem rūpniecisko avāriju vai to seku ierobežošanai, samazināšanai vai likvidēšanai ārpus objekta teritorijas;

87.2. informē sabiedrību par paredzēto palīdzību rūpnieciskās avārijas likvidēšanai objekta teritorijā;

87.3. uzklausa sabiedrības viedokli, kā arī izvērtē priekšlikumus par ārpusobjekta avārijgatavības plānā paredzētajiem drošības pasākumiem.

88. Atbildīgā persona sabiedriskajā apspriešanā pieaicina pašvaldību, reģionālās vides pārvaldes, kā arī citu šajos noteikumos minēto institūciju pārstāvjus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus.

89. Iedzīvotājiem, kurus var ietekmēt rūpnieciskā avārija, atbildīgā persona nodrošina informāciju par to, kā rīkoties rūpnieciskās avārijas gadījumā, un par paredzētajiem aizsardzības un drošības pasākumiem (arī gadījumos, ja sabiedrība to nepieprasa). Atbildīgā persona sagatavo un pēc saskaņošanas ar glābšanas dienestu izplata informatīvu materiālu sabiedrībai, nodrošinot vienu eksemplāru katrai mājsaimniecībai, iestādei un uzņēmumam, kuru var tieši ietekmēt rūpnieciskā avārija objektā.

90. Atbildīgā persona šajos noteikumos paredzētajā kārtībā informē sabiedrību ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī pēc drošības pārskata vai objekta avārijgatavības plāna un ārpusobjekta avārijgatavības plāna pārskatīšanas vai gadījumā, ja paredzēta objekta pārveidošana.

91. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var iesniegt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā sūdzību par nepietiekamu sabiedrības informēšanu.

92. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju, pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē:

92.1. par rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma rezultātiem un riska samazināšanas pasākumiem - to valstu kompetentās institūcijas, kuras var tikt ietekmētas rūpniecisko avāriju rezultātā;

92.2. attiecīgo valstu kompetentās institūcijas, ja objekts, uz kuru attiecas šie noteikumi, atrodas tuvāk par 15 km no citas valsts robežas, tomēr nevar radīt rūpnieciskās avārijas risku ārpus Latvijas teritorijas;

92.3. Eiropas Kopienu komisiju:

92.3.1. ja piemēro šo noteikumu 30.punktu;

92.3.2. ja piemēro šo noteikumu 43.7.apakšpunktu;

92.3.3. ja nepieciešams, par atbilstoši šiem noteikumiem identificētajiem objektiem, saņemtajiem pieteikumiem, rūpniecisko avāriju novēršanas programmām, izvērtētajiem drošības pārskatiem vai objekta avārijgatavības plāniem, izstrādātajiem ārpusobjekta avārijgatavības plāniem, veiktajām inspekcijām, informēšanu par drošības un aizsardzības pasākumiem, atklātajiem domino efektiem, kā arī par teritoriju plānojumiem, kuros paredzēti teritoriju izmantošanas ierobežojumi sakarā ar esošo objektu izvietojumu vai ierobežojumi jaunu objektu būvniecībai.

93. Citai valstij sniegtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai attiecīgā valsts varētu ņemt vērā objekta bīstamību un risku, sagatavojot savus teritoriālos plānojumus un sastādot avārijgatavības vai ārkārtējo situāciju plānus, kā arī informēt sabiedrību.

XII. Objekta avārijgatavības plāna

vai ārpusobjekta avārijgatavības plāna

īstenošana

94. Ja notiek nevēlams notikums, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona:

94.1. nekavējoties nodrošina rūpnieciskās avārijas novēršanai paredzēto pasākumu īstenošanu;

94.2. izvērtē radušos situāciju;

94.3. informē glābšanas dienestu par radušos situāciju un iespējamiem draudiem;

94.4. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

95. Ja nevēlamais notikums rada tiešus rūpnieciskās avārijas draudus:

95.1. atbildīgā persona saskaņā ar objekta avārijgatavības plānu nekavējoties:

95.1.1. ziņo par to glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un reģionālajai vides pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, citām institūcijām;

95.1.2. īsteno paredzētos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju un sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

95.1.3. izvērtē radušos situāciju un, ja nepieciešams, veic citus pasākumus;

95.2. glābšanas dienests saskaņā ar ārpusobjekta avārijgatavības plānu, kā arī izvērtējot radušos situāciju:

95.2.1. īsteno pasākumus, lai sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

95.2.2. iesaista pašvaldības, citas institūcijas un dienestus pasākumu īstenošanā, lai sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

95.2.3. sniedz atbildīgajai personai palīdzību rūpnieciskās avārijas novēršanā;

95.2.4. brīdina apkārtnes iedzīvotājus un citus cilvēkus, kas atrodas rūpnieciskās avārijas iespējamās ietekmes zonā, un sniedz informāciju par aizsardzības, drošības un pirmās palīdzības pasākumiem;

95.2.5. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

96. Sākoties rūpnieciskajai avārijai un rūpnieciskās avārijas laikā:

96.1. atbildīgā persona nekavējoties:

96.1.1. ziņo par to glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un reģionālajai vides pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, citām institūcijām;

96.1.2. saskaņā ar objekta avārijgatavības plānu vai ārpusobjekta avārijgatavības plānu, vai pēc glābšanas dienesta amatpersonu pieprasījuma īsteno pasākumus, lai novērotu, ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;

96.2. glābšanas dienests nekavējoties organizē un vada ārpusobjekta avārijgatavības plāna īstenošanu, kā arī īsteno pasākumus, lai ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;

96.3. citas valsts institūcijas, pašvaldības un uzņēmumi piedalās pasākumu īstenošanā, lai ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju, vai samazinātu tās sekas, ja to paredz ārpusobjekta avārijgatavības plāns vai ja to pieprasa glābšanas dienesta amatpersonas:

96.3.1. Katastrofu medicīnas centrs koordinē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pasākumus un sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību rūpniecisko avāriju gadījumos un to seku likvidācijas laikā;

96.3.2. Nacionālais vides veselības centrs sniedz informāciju par bīstamo vielu iedarbību uz cilvēku (it īpaši par to tiešo vai tūlītējo iedarbību un simptomiem);

96.3.3. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde informē par meteoroloģiskajiem apstākļiem un gatavo meteoroloģiskās prognozes;

96.3.4. reģionālā vides pārvalde informē par objektā lietotajām bīstamajām vielām, kā arī par citiem objektiem vai faktoriem objekta tuvumā, kas var padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas.

97. Lai novērotu bīstamo vielu izplatību vai koncentrāciju vidē, kā arī ierobežotu bīstamo vielu iedarbību uz cilvēkiem un vidi:

97.1. ja nepieciešams, rūpnieciskās avārijas tiešas iedarbības vai tiešu draudu zonā, kur jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi, gaisa, augsnes vai ūdens ekspresanalīzes veic vai bīstamo vielu paraugus ņem glābšanas dienests vai objekta avārijas un glābšanas darbu vienības;

97.2. ja nepieciešams, ārpus rūpnieciskās avārijas tiešas iedarbības vai tiešu draudu zonas, kur nav jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi vai speciāls apģērbs, bīstamo vielu paraugus ņem objekta, attiecīgās reģionālās vides pārvaldes vai citas laboratorijas pārstāvji atbilstoši objekta vai ārpusobjekta avārijgatavības plānā paredzētajam;

97.3. ja bīstamās vielas tieši neapdraud cilvēka dzīvību vai veselību, atbildīgā persona savāc un uzglabā bīstamās vielas tā, lai tās neapdraudētu cilvēka dzīvību, veselību, mantu un vidi, kā arī nogādā tās speciāli aprīkotās vietās un veic citas darbības atbilstoši tiesību aktu prasībām par atkritumu apsaimniekošanu.

98. Ziņojot par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona norāda šādu informāciju:

98.1. ziņojuma sniedzēja adresi, uzvārdu un amatu, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārdu un ieņemamo amatu;

98.2. ziņojuma sniegšanas laiku;

98.3. notikuma vietu (rajons, pilsēta vai pašvaldība, objekta adrese) vai citu informāciju, kas precizē notikuma vietu;

98.4. ziņas par nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, norādot:

98.4.1. nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī tā apjomu un nozīmību;

98.4.2. veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturotu nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, kā arī iespējamo attīstību;

98.4.3. risku, ko rūpnieciskā avārija rada objektā (piemēram, atkārtotu sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi, darbinieku saindēšanos), un kaitīgo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem un citiem cilvēkiem, kas atrodas objekta tuvumā, vai vidi;

98.5. ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām - to nosaukumus, bīstamās īpašības vai klasifikāciju saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu (piemēram, toksiskas, ekotoksiskas, sprādzienbīstamas, viegli uzliesmojošas), vai CAS numurus;

98.6. veiktos rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus;

98.7. nepieciešamo palīdzību.

XIII. Pasākumi rūpniecisko avāriju seku

un avārijas risku izvērtēšanai

un samazināšanai pēc rūpnieciskās avārijas

99. Valsts darba inspekcija pēc rūpnieciskās avārijas izveido un vada komisiju rūpnieciskās avārijas izmeklēšanai un izvērtēšanai (turpmāk - avārijas izmeklēšanas komisija), kuras sastāvā iekļauj valsts institūciju pārstāvjus (ievērojot to kompetenču sadalījumu), attiecīgās pašvaldības pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus. Valsts darba inspekcija uztur datu bāzi ar ziņām par ekspertiem vai institūcijām, kas var sniegt informāciju, kuru var izmantot rūpniecisko avāriju izvērtēšanā, novēršanā vai to bīstamības un seku samazināšanā.

100. Atbildīgā persona pēc rūpnieciskās avārijas rakstiski informē Valsts darba inspekciju par:

100.1. rūpnieciskās avārijas apstākļiem un iespējamiem cēloņiem;

100.2. rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām;

100.3. pieejamo informāciju par rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

100.4. veiktajiem rūpnieciskās avārijas novēršanas, ierobežošanas, seku likvidēšanas vai samazināšanas pasākumiem;

100.5. pasākumiem, kas paredzēti, lai:

100.5.1. samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;

100.5.2. izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;

100.5.3. novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.

101. Ja tiek atklāti papildu fakti, atbildīgā persona precizē un papildina informāciju, kas sniegta atbilstoši šo noteikumu 100.punktam.

102. Avārijas izmeklēšanas komisija:

102.1. vāc informāciju un veic rūpnieciskās avārijas izmeklēšanu, lai izpētītu rūpnieciskās avārijas tehniskos un tehnoloģiskos cēloņus un apstākļus, kā arī objekta drošības sistēmas problēmas, kas varēja iespaidot šādas avārijas rašanos;

102.2. pamatojoties uz rūpnieciskās avārijas izmeklēšanas materiāliem, izvērtē šīs avārijas apstākļus, cēloņus un sekas, kā arī rūpnieciskās avārijas seku radīto risku cilvēkiem vai videi;

102.3. sagatavo rakstisku atzinumu par notikušo rūpniecisko avāriju un ieteikumus vai norādījumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai samazinātu avārijas ilglaicīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi un novērstu līdzīgas rūpnieciskās avārijas.

103. Rūpnieciskās avārijas izmeklēšanas materiāli ir:

103.1. valsts institūciju (Valsts darba inspekcijas, glābšanas dienesta, Vides valsts inspekcijas vai attiecīgās reģionālās vides pārvaldes) veikto pārbaužu akti un protokoli, kas sastādīti rūpnieciskās avārijas vietā;

103.2. avārijas izmeklēšanas komisijas sanāksmju protokoli;

103.3. laboratorijas pārbaudes protokoli, tehniskie aprēķini, tehniskās modelēšanas novērtējuma vai dokumentēti riska novērtējuma rezultāti, akti, ekspertu atzinumi un citi dokumenti;

103.4. rūpnieciskās avārijas laikā noplūdušo bīstamo vielu, kā arī piesārņotās vides (piemēram, piesārņotās augsnes vai ūdens) paraugi;

103.5. dokumentētas ziņas par dabai nodarīto kaitējumu, kā arī informācija par iespējamu turpmāko vides apdraudējumu;

103.6. rūpnieciskās avārijas vietas fotogrāfijas, videomateriāli, plāni un shēmas ar atzīmēm par nevēlamajiem notikumiem rūpnieciskās avārijas gaitā;

103.7. meteoroloģiskās un hidroloģiskās izziņas;

103.8. ziņas par cietušajiem;

103.9. ziņas par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem;

103.10. objekta drošības pārskats un objekta avārijgatavības plāns vai rūpniecisko avāriju novēršanas programma;

103.11. objekta plāns un objekta vai iekārtu tehnoloģiskā procesa shēma un apraksts;

103.12. inventarizācijas dati vai citas ziņas par bīstamajām vielām (daudzums, izvietojums, īpašības un agregātstāvoklis), vai šo vielu paraugi, kā arī ziņas par bīstamajām iekārtām objektā;

103.13. ziņas par drošības sistēmu objektā, to skaitā:

103.13.1. par brīdināšanas sistēmu un tehnoloģiskā procesa drošības nodrošināšanu;

103.13.2. par darbinieku apmācību, atestāciju, amatu aprakstiem un instruktāžām, to periodiskumu un saturu;

103.13.3. par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu pieejamību;

103.14. avārijas liecinieku rakstiski paskaidrojumi;

103.15. informācija par normatīvo aktu pārkāpumiem;

103.16. citi dokumenti, kas saistīti ar avārijas apstākļiem.

104. Atbildīgā persona, pamatojoties uz avārijas izmeklēšanas komisijas atzinumu un ieteikumiem, kā arī valsts institūciju veikto pārbaužu aktiem un protokoliem:

104.1. īsteno atjaunošanas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas ir nepieciešami rūpnieciskās avārijas ietekmes uz cilvēkiem vai vidi samazināšanai vai novēršanai, to skaitā:

104.1.1. savāc rūpnieciskās avārijas laikā radušos atkritumus, atdala bīstamos atkritumus, nodrošina to drošu pagaidu uzglabāšanu un nogādā tos speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vai pagaidu uzglabāšanas vietās tā, lai tie neapdraudētu cilvēkus, vidi vai personas īpašumu;

104.1.2. veic monitoringu (piemēram, ņem un analizē paraugus, veic mērījumus) un izstrādā prognozes, kas nepieciešamas, lai noteiktu vai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku apjomu, smagumu un izplatību, kā arī šīs avārijas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

104.1.3. veic piesārņotās vietas sanāciju;

104.1.4. veic citus pasākumus, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai;

104.2. īsteno pasākumus, kas novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju;

104.3. ja nepieciešams, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizē un papildina rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta avārijgatavības plānu.

105. Vides valsts inspekcija, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju un avārijas izmeklēšanas komisijas savākto informāciju, uztur datu bāzi par Latvijas teritorijā notikušajām rūpnieciskajām avārijām un veiktajiem pasākumiem un salīdzina šo avāriju sekas ar šo noteikumu 3.pielikumā norādītajiem kritērijiem, ņemot vērā rūpnieciskās avārijas izmeklēšanas rezultātus. Minētajā datu bāzē ir informācija par:

105.1. rūpnieciskās avārijas norises datumu, tās sākuma laiku, ilgumu un vietu;

105.2. tā uzņēmuma un objekta nosaukumu un adresi, kurā notikusi rūpnieciskā avārija, un ziņas par tā atbildīgo personu un īpašnieku;

105.3. rūpnieciskās avārijas apstākļiem, norādot iesaistītās bīstamās vielas un to tiešo iedarbību uz cilvēkiem vai vidi;

105.4. veiktajiem rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas un seku samazināšanas pasākumiem, kā arī piesardzības pasākumiem;

105.5. veiktajiem pasākumiem, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos.

106. Vides valsts inspekcija, pamatojoties uz datu bāzē esošajiem datiem, sagatavo un pēc rūpnieciskās avārijas izmeklēšanas sniedz Eiropas Kopienu komisijai šo noteikumu 105.punktā minēto informāciju.

XIV. Objektu inspicēšana

107. Vides valsts inspekcija sagatavo inspekcijas programmu, kas paredz visu to objektu regulāru komplekso pārbaudi, uz kuriem attiecas šie noteikumi, - vairāku valsts institūciju veiktu objekta kopīgo inspicēšanu, lai pārbaudītu rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus (īpaši drošības sistēmas tehniskos un organizatoriskos pasākumus) un rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā sniegtās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.

108. Inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi veic ne retāk kā:

108.1. reizi kalendāra gadā - ikvienam objektam, kas atbilstoši šiem noteikumiem izstrādā drošības pārskatu;

108.2. reizi trijos gados - citiem objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi.

109. Esošiem objektiem komplekso pārbaudi veic arī tad, ja atbildīgā persona vēl nav iesniegusi šajos noteikumos prasītos dokumentus.

110. Kompleksā pārbaude ietver objekta tehniskā stāvokļa, organizatorisko jautājumu (īpaši drošības sistēmas), dokumentācijas, iekārtu darbības, bīstamo vielu lietošanas un uzglabāšanas noteikumu, ugunsdrošības noteikumu ievērošanas, avārijgatavības, darba drošības un aizsardzības (tai skaitā bīstamo iekārtu drošas lietošanas), vides un civilās aizsardzības prasību ievērošanas un atbildīgās personas veiktā monitoringa pārbaudi.

111. Lai veiktu komplekso pārbaudi, Vides valsts inspekcija izveido un vada inspekcijas komisiju, pieaicinot glābšanas dienesta, Valsts darba inspekcijas, attiecīgās reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus.

112. Inspekcijas komisija objektā pārbauda:

112.1. vai atbildīgā persona veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas;

112.2. drošības sistēmas darbību (tai skaitā to, vai objektā ir nepieciešamais personāls un materiāltehniskie līdzekļi rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas);

112.3. drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā vai citos dokumentos, kas minēti šajos noteikumos, norādīto datu vai informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim;

112.4. vai atbildīgā persona veic visus pasākumus, kas atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai vai rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju novēršanai, ja ir bijusi rūpnieciskā avārija;

112.5. informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši šiem noteikumiem.

113. Sākoties objekta kompleksajai pārbaudei, atbildīgā persona nekavējoties izsniedz inspekcijas komisijai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta avārijgatavības plānu vai citus dokumentus, kas minēti šajos noteikumos.

114. Lai pārbaudītu drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā norādītās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim, inspekcijas komisijas locekļiem ir tiesības ņemt paraugus vai veikt iekārtu darbības novērtējumu.

115. Par veikto iekārtu darbības novērtējumu vai paraugu ņemšanu un testēšanu inspekcijas komisija sagatavo rakstisku atskaiti, kurai, ja nepieciešams, pievieno aprēķinus, iekārtu parametrus, bīstamās vielas analīzes metodes raksturojumu un tās izvēles pamatojumu, kā arī izdarītos secinājumus un to pamatojumu.

116. Ja inspekcijas komisija konstatē, ka atbildīgās personas iesniegtie dokumenti neatspoguļo faktisko stāvokli un ir iespējama rūpnieciskā avārija ar smagākām sekām vai ir lielāka šādas avārijas izraisīšanās varbūtība, nekā norādīts iesniegtajā dokumentācijā, tā pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju par:

116.1. šādas rūpnieciskās avārijas (rūpnieciskās avārijas ar smagākām sekām vai lielāku smagākās rūpnieciskās avārijas izraisīšanās varbūtību) izraisīšanās iespējamību un sekām;

116.2. bīstamajām vielām, to īpašībām, agregātstāvokļiem, izvietojumu un citiem faktoriem, kas nav ņemti vērā un kas var izraisīt šādu rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

116.3. drošības sistēmas stāvokli objektā;

116.4. objekta avārijgatavību un drošības sistēmas darbību rūpnieciskās avārijas gadījumā.

117. Vides valsts inspekcija par katru veikto pārbaudi sagatavo kopējo inspekcijas ziņojumu, kuru paraksta visi inspekcijas komisijas locekļi, un norādījumus atbildīgajai personai.

118. Atbildīgā persona kopējā inspekcijas ziņojumā noteiktajos termiņos veic ziņojumā norādītos pilnveidojumus.

119. Pamatojoties uz kopējo inspekcijas ziņojumu, Vides valsts inspekcija uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, bet glābšanas dienests - objekta avārijgatavības plānā. Izvērtējot un ņemot vērā objekta avārijgatavības plānā izdarītos grozījumus, glābšanas dienests veic labojumus ārpusobjekta avārijgatavības plānā.

XV. Novērtējuma finansējums

120. Izdevumus, kas saistīti ar ekspertu pakalpojumiem (pieteikuma, rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai objekta avārijgatavības plāna novērtēšanu, inspicēšanu, domino efekta izvērtēšanu vai rūpniecisko avāriju izmeklēšanu), sedz no uzņēmuma līdzekļiem.

XVI. Noslēguma jautājumi

121. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

122. Ja objekts darbojas vai ir nodots ekspluatācijā līdz 2001.gada 1.jūlijam, objekta atbildīgā persona:

122.1. līdz 2002.gada 1.februārim iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pieteikumu;

122.2. līdz 2002.gada 1.augustam iesniedz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts;

122.3. līdz 2003.gada 1.februārim iesniedz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā drošības pārskatu un līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniedz glābšanas dienestā objekta avārijgatavības plānu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 16.punkts.

123. Glābšanas dienests pārskata un piemēro šo noteikumiem prasībām teritoriālo (republikas pilsētas vai rajona) civilās aizsardzības pasākumu plānu, kā arī avārijas un glābšanas darbu plānu vai izstrādā jaunus ārpusobjekta avārijgatavības plānus:

123.1. objektiem, ko nodod ekspluatācijā vai kuros atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai paredzēts veikt pārmaiņas laikposmā no 2001.gada 1.jūlija līdz 2003.gada 1.janvārim, - līdz 2003.gada 1.oktobrim;

123.2. esošajiem objektiem - līdz 2004.gada 1.janvārim.

124. Ja objektu nodod ekspluatācijā vai tajā atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai paredzēts veikt pārmaiņas laikposmā no 2001.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 1.jūlijam, objekta atbildīgā persona:

124.1. līdz 2002.gada 1.jūlijam iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pieteikumu;

124.2. līdz 2003.gada 1.janvārim iesniedz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts;

124.3. līdz 2003.gada 1.augustam iesniedz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā drošības pārskatu un līdz 2003.gada 1.oktobrim iesniedz glābšanas dienestā objekta avārijgatavības plānu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 16.punkts.

125. Noteikumu 92.3.apakšpunkts un 106.punkts stājas spēkā, kad Latvijas Republika kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.259

Bīstamās vielas un to kvalificējošie daudzumi

1. Bīstamās vielas klātbūtni objektā nosaka, salīdzinot maksimālo bīstamo vielu daudzumu uzņēmumā vai objektā ar attiecīgo mazāko kvalificējošo daudzumu. Bīstamās vielas klātbūtne uzņēmumā vai objektā ir, ja šīs bīstamās vielas maksimālais daudzums uzņēmumā vai objektā ir sasniedzis vai var sasniegt šajā pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, vai arī bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais) ir 1. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu uzņēmumā nosaka, summējot bīstamās vielas maksimālos daudzumus visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā.

2. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tās bīstamās vielas, kas vienlaicīgi ir vai var būt objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā, šādā daudzumā:

2.1. 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma;

2.2. < 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojums objektā ir tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju.

3. Ķīmiskais produkts, kas satur bīstamās ķīmiskās vielas, ir bīstams, ja bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija tajā nav mazāka par Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumos Nr.228 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.228) noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo ķīmisko produktu, ievēro tādas pašas prasības, kā rīkojoties ar attiecīgo bīstamo ķīmisko vielu.

4. Ja šī pielikuma 1. vai 2.tabulā nav norādīts mazākais kvalificējošais daudzums, tad, izvērtējot bīstamās vielas klātbūtni uzņēmumā vai objektā, ņem vērā lielāko kvalificējošo daudzumu.

5. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielai nosaka, summējot šīs vielas vislielākos daudzumus, kas atrodas vai var vienlaicīgi atrasties objektā, vai nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā var rasties izejvielās, produktos, blakusproduktos, starpproduktos un atkritumos.

6. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamo vielu grupai (bīstamās vielas, kas norādītas šī pielikuma 1.tabulas vienā rindā) nosaka, summējot visu attiecīgajai bīstamo vielu grupai piederošo bīstamo vielu daudzumus (izņemot polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu - to daudzumus nosaka atbilstoši šī pielikuma 7. un 8.punktam).

 

1.tabula

Kvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupām

Mazākais Lielākais
Nr. Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas kvalificējošais kvalificējošais
p.k. daudzums daudzums
(tonnās) (tonnās)
1. Amonija nitrātu saturoši mēslojumi: 1250 5000
- amonija nitrāta mēslojums;
- kompleksais mēslojums, kas satur amonija nitrātu un fosfātu vai
potašu un kurā slāpeklis ir vairāk nekā 28 % no svara
2. Amonija nitrāts: 350 2500
- amonija nitrāts un amonija nitrātu saturoši produkti, kuros slāpeklis
ir vairāk nekā 28 % no svara (izņemot šīs tabulas 1.rindā minētos
amonija nitrātu saturošos mēslojumus);
- amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāts ir vairāk nekā
90 % no svara
3. Arsēna (V) oksīds (diarsēna pentoksīds), arsēnskābe un tās sāļi 1 2
4. Arsēna (III) oksīds (diarsēna trioksīds), arsēnpaskābe un tās sāļi 0,1
5. Broms 20 100
6. Hlors 10 25
7. Niķeļa pulverveida savienojumi: niķeļa (II) oksīds (niķeļa monoksīds), - 1
niķeļa (IV) oksīds (niķeļa dioksīds), niķeļa (II) sulfīds (niķeļa disulfīds),
triniķeļa disulfīds, niķeļa (III) oksīds (diniķeļa trioksīds)
8. Etilēnimīns 10 20
9. Fluors 10 20
10. Formaldehīds (koncentrācija ir lielāka par 90 %) 5 50
11. Ūdeņradis 5 50
12. Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze) 25 250
13. Svina alkilsavienojumi 5 50
14. Sašķidrinātas īpaši viegli uzliesmojošas gāzes (ieskaitot sašķidrinātu 50 200
ogļūdeņražu maisījumu, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā. Komerciāli
pieejami ir divi maisījumi - butāna maisījums, kas satur aptuveni 85 %
butāna, un propāna maisījums, kas satur aptuveni 92 % propāna) vai dabasgāze
15. Acetilēns 5 50
16. Etilēna oksīds 5 50
17. Propilēna oksīds 5 50
18. Metanols 500 5000
19. 4,4-Metilēn-bis (2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā - 0,01
20. Metilizocianāts - 0,15
21. Skābeklis 200 2000
22. Toluola diizocianāts 10 100
23. Karbonildihlorīds (fosgēns) 0,3 0,75
24. Arsēna trihidrīds (arsīns) 0,2 1
25. Fosfora trihidrīds (fosfīns) 0,2 1
26. Sēra dihlorīds 1 1
27. Sēra (VI) oksīds (sēra trioksīds) 15 75
28. Polihlordibenzofurāni vai polihlordibenzodioksīni - 0,001
29. Kancerogēnas vielas: 0,001 0,001
- 4-aminobifenils vai tā sāļi;
- benzidīns vai tā sāļi;
- bis-(hlormetil) ēteris;
- hlormetilmetilēteris;
- dimetilkarbamoilhlorīds;
- dimetilnitrozamīns;
- heksametilfosfortriamīds;
- 2-naftilamīns vai tā sāļi;
- 1,3-propānsultons;
- 4-nitrodifenils

 

7. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskā ekvivalenta koeficientus:

7.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) - 1;

7.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) - 0,5;

7.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;

7.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;

7.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;

7.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem) - 0,01;

7.7. OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) - 0,001;

7.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) - 0,1;

7.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurāniem) - 0,5;

7.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurāniem) - 0,05;

7.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;

7.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;

7.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;

7.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;

7.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem) - 0,01;

7.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem) - 0,01;

7.17. OHDF (oktahlordibenzofurāniem) - 0,001.

8. Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst, polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šī pielikuma 7.punktā minētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.

9. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka vai šī pielikuma 2.tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus lieto:

9.1. ja bīstamā viela nav norādīta šī pielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama (piemēram, bīstama ķīmiska viela, bīstams ķīmisks produkts, bīstams atkritums) vai tai saskaņā ar noteikumiem Nr.228 vai citiem normatīvajiem aktiem ir piešķirti šī pielikuma 2.tabulā norādītie vielas iedarbības raksturojumi;

9.2. ja ķīmiskā viela nav klasificēta kā bīstama, bet tai piemīt īpašības, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju. Kvalificējošos daudzumus lieto, ņemot vērā atbildīgās personas veikto attiecīgās ķīmiskās vielas klasifikāciju saskaņā ar noteikumiem Nr.228 vai citiem normatīvajiem aktiem.

10. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka, katrā bīstamības klasē summējot visas tās bīstamās vielas, kas atbilst šī pielikuma 2.tabulas vienā rindā minētajam norādījumam.

11. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības klasēm, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to klasi, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.

 

2.tabula

Kvalificējošie daudzumi bīstamības klasēm

30. Benzīns vai citi petrolēteri 5 000 50 000
Mazākais Lielākais
Nr. Bīstamības klase kvalificējošais kvalificējošais
p.k. daudzums daudzums
(tonnās) (tonnās)
1. Ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti 5 20
2. Toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti 50 200
3. Ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas ir spēcīgi oksidētāji 50 200
4. Sprādzienbīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti:
4.1. kas atbilst šī pielikuma 12.punktā minētajam norādījumam 50 200
4.2. kas atbilst šī pielikuma 13.punktā minētajam norādījumam 10 50
5. Uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas atbilst šī 5000 50000
pielikuma 14.punktā minētajam norādījumam
6. Viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti:
6.1. kas atbilst šī pielikuma 15.punktā minētajam norādījumam 50 200
6.2. kas atbilst šī pielikuma 16.punktā minētajam norādījumam 5000 50000
7. Īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, 10 50
kas atbilst šī pielikuma 17.punktā minētajam norādījumam
8. Videi bīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, ja to bīstamības
raksturojumā ir viens no šādiem riska apzīmējumiem:
8.1. R50 - ļoti toksisks ūdens organismiem 200 500
8.2. R51 - toksisks ūdens organismiem vai R53 - var radīt ilglaicīgu 500 2000
negatīvu ietekmi ūdens vidē
9. Ikviena ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts, kas ir klasificēts kā
bīstams, un šīs ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta bīstamības
raksturojumā ir viens no šādiem riska apzīmējumiem:
9.1. R14 - aktīvi reaģē ar ūdeni vai R14/15 - aktīvi reaģē ar ūdeni, 100 500
izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes

12. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 4.1.rindā, attiecas uz šādām sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem:

12.1. uz ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, uguns vai citu aizdegšanās avotu ietekmē rada sprādziena risku (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R2);

12.2. uz ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas izmantojami pirotehniska efekta iegūšanai (siltuma, gaismas, trokšņa, gāzes, dūmu vai šo efektu kombināciju iegūšanai ar nedetonējošas pašuzturošas eksotermiskas ķīmiskās reakcijas palīdzību);

12.3. uz šī pielikuma 12.1. un 12.2.apakšpunktā minētajām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas ievietoti priekšmetos.

13. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 4.2.rindā, attiecas uz sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, uguns vai citu aizdegšanās avotu ietekmē rada augstu sprādziena risku (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R3).

14. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 5.rindā, attiecas uz uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (uzliesmojošiem šķidrumiem), kas veicina degšanu un kam uzliesmojuma temperatūra ir no 21 °C līdz 55 °C (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R10).

15. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 6.1.rindā, attiecas uz tādām viegli uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (viegli uzliesmojošiem šķidrumiem):

15.1. kas var uzkarst un saskarē ar gaisu aizdegties normālas apkārtējās temperatūras apstākļos bez enerģijas pievadīšanas (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R17);

15.2. kuru uzliesmojuma temperatūra ir mazāka par 55 °C un kas paaugstināta spiediena apstākļos paliek šķidrā agregātstāvoklī, un kas rada avārijas risku un var izraisīt rūpniecisko avāriju, ja ir konkrēti tehnoloģiskā procesa apstākļi (piemēram, augsts spiediens vai augsta temperatūra).

16. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 6.2.rindā, attiecas uz viegli uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kuru uzliesmojuma temperatūra ir mazāka par 21 °C un kas nav īpaši viegli uzliesmojoši (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R11 otrā daļa).

17. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 7.rindā, attiecas uz šādām īpaši viegli uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī (īpaši viegli uzliesmojošām gāzēm un šķidrumiem):

17.1. uz šķidrām ķīmiskajām vielām vai šķidriem ķīmiskajiem produktiem, kuru uzliesmojuma temperatūra ir mazāka par 0 °C un kuru viršanas temperatūra vai viršanas sākuma temperatūra (ja ir intervāli viršanas procesā) normāla spiediena apstākļos ir 35 °C vai mazāka (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R12 pirmā daļa);

17.2. uz gāzveida ķīmiskajām vielām vai gāzveida ķīmiskajiem produktiem, kas uzliesmo saskarē ar gaisu normālas apkārtējās temperatūras un spiediena apstākļos (atbilstoši noteikumiem Nr.228 vielas iedarbības raksturojums - R12 otrā daļa, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas gāzveida agregātstāvoklī, vai ir ražoti, lietoti, apsaimniekoti vai turēti zem spiediena šķidrā agregātstāvoklī);

17.3. uz šķidrām ķīmiskajām vielām vai šķidriem ķīmiskajiem produktiem, ko ražo, lieto, apsaimnieko vai tur temperatūrā, kura ir augstāka par šo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu viršanas temperatūru.

18. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, lai, nosakot bīstamo vielu klātbūtni vai atbilstoši šiem noteikumiem uzņēmumam izvirzāmās prasības, tiktu ņemta vērā kopējā to bīstamo vielu bīstamība, kurām ir līdzīgas bīstamās īpašības vai iedarbība.

19. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamajām vielām, kuras vienlaicīgi ir vai var būt objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā:

19.1. vielām, kas pieder pie vienas bīstamības klases, ja daļai šo bīstamo vielu kvalificējošais daudzums ir norādīts šī pielikuma 1.tabulā, bet daļai - šī pielikuma 2.tabulā;

19.2. šī pielikuma 2.tabulas 1., 2., 8.1. un 8.2.rindā norādītajām bīstamības klasēm;

19.3. šī pielikuma 2.tabulas 3., 4.1., 4.2., 5., 6.1., 6.2. un 7.rindā norādītajām bīstamības klasēm.

20. Aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tikai tās šī pielikuma 1.tabulā norādītās bīstamās vielas vai bīstamo vielu grupas, kuru maksimālie daudzumi ir mazāki par attiecīgajiem kvalificējošiem daudzumiem.

21. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q kopējais = q1/Q1 + q2/Q2 + q3/Q3 + ... + qn/Qn , kur

Q kopējais - bīstamo vielu daudzuma kritērijs;

qi (q1, q2, q3 ... qn) - maksimālais daudzums tonnās attiecīgajai šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai, vai šī pielikuma 2.tabulā norādītajai bīstamības klasei;

Qi (Q1, Q2, Q3 ... Qn) - attiecīgais šī pielikuma 1. vai 2.tabulā norādītais mazākais vai lielākais kvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības klasei;

n - attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vai bīstamo vielu klašu skaits.

22. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir 1, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības, to skaitā:

22.1. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir 1 un bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir < 1, atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;

22.2. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir 1, atbildīgā persona izstrādā drošības pārskatu un objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plānu.

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.259

Pieteikums par bīstamajām vielām objektā

1. Uzņēmuma un objekta nosaukums.

2. Adrese:

2.1. juridiskā adrese;

2.2. atrašanās vieta;

2.3. uzņēmuma reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā un pievienotās vērtības nodokļa maksātāja kods.

3. Uzņēmuma īpašnieks vai īpašnieki, kam pieder vismaz 5 % no uzņēmuma kapitāla:

3.1. ja uzņēmuma īpašnieks ir fiziska persona:

3.1.1. uzvārds;

3.1.2. vārds;

3.1.3. tālruņa numurs;

3.1.4. telefaksa numurs;

3.1.5. elektroniskā pasta adrese;

3.2. ja uzņēmuma īpašnieks ir juridiska persona:

3.2.1. nosaukums;

3.2.2. juridiskā adrese.

4. Zemes īpašnieks:

4.1. ja zemes īpašnieks ir fiziska persona:

4.1.1. uzvārds;

4.1.2. vārds;

4.1.3. tālruņa numurs;

4.1.4. telefaksa numurs;

4.1.5. elektroniskā pasta adrese;

4.2. ja zemes īpašnieks ir juridiska persona:

4.2.1. nosaukums;

4.2.2. juridiskā adrese.

5. Atbildīgā persona:

5.1. ja atbildīgā persona ir fiziska persona:

5.1.1. uzvārds;

5.1.2. vārds;

5.1.3. tālruņa numurs;

5.1.4. telefaksa numurs;

5.1.5. elektroniskā pasta adrese;

5.2. ja atbildīgā persona ir juridiska persona:

5.2.1. nosaukums;

5.2.2. juridiskā adrese.

6. Ziņas par objekta pārvaldītāju, ja šī persona nav atbildīgā persona:

6.1. uzvārds;

6.2. vārds;

6.3. tālruņa numurs;

6.4. telefaksa numurs;

6.5. elektroniskā pasta adrese.

7. Informācija, kas nepieciešama, lai objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā, identificētu bīstamās vielas, to klasifikāciju vai bīstamo vielu kategorijas:

7.1. bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu tirdzniecības nosaukumi un nosaukumi atbilstoši IUPAC nomenklatūrai;

7.2. to bīstamo ķīmisko vielu nosaukumi, kuras ir ķīmiskā produkta sastāvā;

7.3. bīstamo ķīmisko vielu formulas vai struktūrformulas;

7.4. bīstamo ķīmisko vielu CAS numuri;

7.5. bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu klasifikācija un marķējums;

7.6. konkrētu bīstamo vielu daudzumi (maksimālie un vidējie) atbilstoši inventarizācijas vai projekta datiem (ja uzņēmums vai objekts nav nodots ekspluatācijā);

7.7. bīstamo vielu agregātstāvokļi;

7.8. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam noteiktie bīstamo vielu maksimālie daudzumi:

7.8.1. bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai;

7.8.2. bīstamības klasei;

7.9. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam noteiktais bīstamo vielu daudzuma kritērijs;

7.10. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam noteiktā bīstamo vielu klātbūtne objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā.

8. Apraksts par objektā vai visos uzņēmuma objektos, kas atrodas vienā teritorijā, veicamajām vai plānotajām darbībām.

9. Visu uzņēmuma objektu, kas atrodas vienā teritorijā, vai objekta teritorijas un tuvākās apkārtnes apraksts, norādot faktorus, kas var izraisīt vai veicināt rūpnieciskas avārijas rašanos vai padarīt smagākas tās sekas, to skaitā:

9.1. bīstamo vielu izvietojumu;

9.2. bīstamo iekārtu izvietojumu;

9.3. bīstamo iekārtu reģistrāciju (vietu un datumu);

9.4. citus rūpnieciskas avārijas riska avotus un to izvietojumu;

9.5. ārējos faktorus, kas var izraisīt rūpniecisku avāriju vai padarīt smagākas tās sekas, to raksturu, izvietojumu un iespējamo iedarbību;

9.6. potenciāli apdraudētās teritorijas un to shematisku attēlojumu.

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.259

Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas

un informācijas sniegšanas kritēriji

1. Vides valsts inspekcija klasificē rūpniecisko avāriju kā lielu un sniedz informāciju starptautiskajām organizācijām par katru avāriju, kas notikusi objektā, uz kuru attiecas šie noteikumi, ja šī rūpnieciskā avārija atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1.1. ugunsgrēks, ko izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

1.2. vienas vai vairāku bīstamo vielu eksplozija, kuru izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

1.3. vienas vai vairāku bīstamo vielu avārijas noplūde, kuru izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

1.4. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kuras rezultātā:

1.4.1. iestājusies personas nāve;

1.4.2. objektā cietušas vismaz sešas personas, ja tās hospitalizētas vismaz uz 24 stundām;

1.4.3. ārpus objekta cietusi vismaz viena persona, ja tā hospitalizēta vismaz uz 24 stundām;

1.4.4. rūpnieciskas avārijas rezultātā bojātas un nav lietojamas dzīvojamās mājas ārpus objekta;

1.4.5. notikusi personu evakuācija vai izolēšana uz laiku, kas pārsniedz divas stundas, ja, personu skaitu reizinot ar evakuācijas vai izolēšanas stundu skaitu, summārā vērtība ir ne mazāka par 500;

1.4.6. ilgāk par divām stundām bijusi pārtraukta dzeramā ūdens, elektrības vai gāzes padeve vai tālruņa pakalpojumu sniegšana, ja, personu skaitu, kuras izjutušas minēto pārtraukumu, reizinot ar stundu skaitu, summārā vērtība ir ne mazāka par 1000;

1.5. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas videi rada tiešu kaitējumu ar ilgstošām vai smagām sekām, ja piesārņotas vai citādi bojātas:

1.5.1. sauszemes ekosistēmas ne mazāk kā 0,5 hektāru platībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos vai dabas aizsardzības mērķiem noteiktās aizsargjoslās;

1.5.2. plaši izplatītas sauszemes ekosistēmas, ieskaitot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ne mazāk kā 10 hektāru platībā;

1.5.3. saldūdens vide upē vai kanālā ne mazāk kā 10 km garumā;

1.5.4. saldūdens vide ezerā vai dīķī ne mazāk kā viena hektāra platībā;

1.5.5. saldūdens vide upes deltā ne mazāk kā divu hektāru platībā;

1.5.6. jūras vide piekrastē, piekrastes ūdeņos vai atklātā jūrā ne mazāk kā divu hektāru platībā;

1.5.7. pazemes ūdeņi ne mazāk kā viena hektāra platībā;

1.6. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas radījusi šādu kaitējumu īpašumam:

1.6.1. zaudējumi objekta īpašumam ne mazāk kā divu miljonu EUR apmērā;

1.6.2. zaudējumi īpašumam ārpus objekta ne mazāk kā 0,5 miljonu EUR apmērā;

1.7. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas rada vai var radīt pārrobežu iedarbību.

2. Starptautiskajām organizācijām sniedzama informācija arī par cita veida bīstamo vielu izraisītu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju, ja to izpētes un izvērtēšanas rezultātā iegūta jauna tehniska rakstura informācija, kas var palīdzēt novērst citas rūpnieciskas avārijas vai samazināt to nevēlamās sekas.

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

9.2. R29 - saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes 50 200
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 259Pieņemts: 19.06.2001.Stājas spēkā: 01.07.2001.Zaudē spēku: 04.08.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 97, 22.06.2001.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
25585
01.07.2001
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva