1. Noteikumi nosaka ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību.

2. Ģenētisko resursu mežaudzi izveido, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

2.1. mežaudzē mērķa koku sugas (koku suga, kuras ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai veido ģenētisko resursu mežaudzi) koki ir fenotipiski raksturīgi šīs sugas proveniences reģionam (teritorijai vai teritoriju grupai, kurā ir diezgan viendabīgi ekoloģiskie apstākļi un kurā atrodas atsevišķi koki un mežaudzes ar līdzīgām fenotipa vai ģenētiskajām īpašībām):

2.1.1. parastā priede, parastā egle, kārpainais bērzs, parastā apse, melnalksnis un parastais osis – ar augstu ražību, kvalitāti un vitalitāti;

2.1.2. pārējās koku sugas – ar augstu kvalitāti un vitalitāti;

2.2. mežaudze ir autohtona (atjaunojusies dabiski vai atjaunota, sējot vai stādot reproduktīvo materiālu, kas ievākts tajās pašās mežaudzēs vai to tuvākajā apkaimē).

3. Ģenētisko resursu mežaudzes saglabā ģenētisko resursu saglabāšanas vienībās (turpmāk – vienība). Vienībā var būt viena vai vairākas mežaudzes, un tajā var iekļaut citu koku sugu mežaudzes, ja to apsaimniekošana var ietekmēt blakus esošās ģenētisko resursu mežaudzes. Vienībā mērķa koku sugas koku skaits reproduktīvajā vecumā ir:

3.1. parastajai priedei, parastajai eglei, kārpainajam bērzam, parastajai apsei un melnalksnim – ne mazāk kā 500 koku vienlaidu platībā (vienā vai vairākos meža nogabalos, kas robežojas);

3.2. parastajam ozolam, parastajai liepai, parastajam osim, parastajai kļavai un parastajam skābardim vai citai koku sugai – ne mazāk kā 50 koku (divmāju koku sugām – ne mazāk kā 50 sēklas ražojošu koku). Šis nosacījums attiecas arī uz šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām koku sugām atsevišķi nodalītā vienības daļā;

3.3. ne mazāk kā 15 neradniecīgu, reproducēties spējīgu koku retu vai apdraudētu koku sugu atlikušās populācijas saglabāšanai.

4. Ja vienību izveido vairākām mērķa koku sugām, katrai mērķa koku sugai koku skaits vienībā nav mazāks par šo noteikumu 3.punktā minēto skaitu.

5. Ierosināt veidot ģenētisko resursu mežaudzi vai atcelt tās statusu var jebkura persona (turpmāk – iesniedzējs), iesniedzot Valsts meža dienestā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

5.1. plānotās ģenētisko resursu mežaudzes zemes vienības:

5.1.1. meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, publiskai personai vai tās iestādei – nosaukumu, kā arī attiecīgo personu adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir);

5.1.2. atrašanās vietu (nekustamā īpašuma nosaukumu, zemes vienības kadastra apzīmējumu, meža kvartāla numuru, meža nogabala numuru);

5.2. pamatojumu mežaudzes atbilstībai šo noteikumu 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem.

6. Iesniedzējs šo noteikumu 5.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

6.1. pilnvaru vai pilnvaras atvasinājumu, kas noformēts atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, ja iesniedzējs ir meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pilnvarota persona;

6.2. zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piekrišanu ģenētisko resursu mežaudzes izveidošanai, ja iesniedzējs nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

6.3. meža zemju plānu, kurā iezīmēta plānotā ģenētisko resursu mežaudze.

7. Ģenētisko resursu mežaudzi neveido, ja:

7.1. mežaudze neatbilst ģenētisko resursu mežaudzes statusam;

7.2. mežaudzes apsaimniekošanas iespējas ir aprobežotas tādā mērā, ka tas var ietekmēt mežaudzes atjaunošanās iespējas, nenodrošinot populācijas saglabāšanos.

8. Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā pieņem lēmumu:

8.1. par ģenētisko resursu mežaudzes statusa noteikšanu mežaudzei vai atteikumu mežaudzei noteikt ģenētisko resursu mežaudzes statusu;

8.2. par ģenētisko resursu mežaudzes statusa atcelšanu, ja mežaudze vai tās daļa vairs neatbilst ģenētisko resursu mežaudzes statusam vai ja saņemts pamatots privātas personas – zemes īpašnieka – iesniegums.

9. Ja dokumenti nav iesniegti atbilstoši šo noteikumu 5. un 6.punktā minētajām prasībām vai ja iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi, Valsts meža dienests 10 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas rakstiski informē par to iesniedzēju.

10. Šo noteikumu 8.punktā minēto lēmumu var apstrīdēt Valsts meža dienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. Lai meža koku sugu ģenētisko daudzveidību saglabātu populācijas dabiskajā atrašanās vietā (in situ) tai raksturīgos apstākļos, kā arī nodrošinātu populāciju un sugu ģenētiskās pielāgošanās spēju saglabāšanu vairāku paaudžu garumā, apsaimniekojot ģenētisko resursu mežaudzes, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ievēro šādas prasības:

11.1. aizliegta reproduktīvā vecumā esošu mērķa koku sugas koku ciršana, ja paredzams, ka pēc cirtes šādu koku skaits vienībā būs mazāks par šo noteikumu 3.punktā minēto skaitu;

11.2. vienībā saglabā vai veido dažādu vecumu mežaudžu struktūru. Lai vienībā, kurā mērķa koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis, nodrošinātu dažādu vecumu mežaudžu esību, atļauta kailcirte, izņemot gadījumu, ja kailcirtes aizliegumu nosaka normatīvie akti par aizsargjoslu, mežaparku vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu aizsardzību un apsaimniekošanu;

11.3. mežaudzes atjauno, izmantojot šajā mežaudzē (in situ) iegūto reproduktīvo materiālu vai mežaudzei atbilstošu ģenētisko resursu, kas uzturēts ārpus ģenētisko resursu mežaudzes (ex situ).

12. Ja vienība ir mazāka par 10 hektāriem vai ja tajā ir iekļautas vairāku meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju mežaudzes, kurā kāda no īpašuma zemes vienībām ir mazāka par 10 hektāriem, var neievērot šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minētos nosacījumus.

13. Ģenētisko resursu mežaudzēs var neievērot dabas aizsardzības prasības koku ciršanai attiecībā uz saglabājamo koku atstāšanu, ja to atstāšana var ietekmēt mērķa koku sugas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu.

14. Izstrādājot meža apsaimniekošanas plānu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža apsaimniekošanas plānu izstrādi, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tajā papildus iekļauj ģenētisko resursu mežaudžu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – plāns). Plānu izstrādā arī tām ģenētisko resursu mežaudzēm, kuras atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to iekļauj īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānā papildus normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāna saturu noteiktajam. Plānu ir ieteicams izstrādāt arī tām ģenētisko resursu mežaudzēm, kurām netiek izstrādāts meža apsaimniekošanas plāns vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns.

15. Plānā ietver:

15.1. vispārēju ģenētisko resursu mežaudžu aprakstu sadalījumā pa vienībām, norādot:

15.1.1. ģenētisko resursu mežaudžu atrašanās vietu, ģeogrāfiskās koordinātas, platību un – ja plāns tiek izstrādāts vairākiem zemes īpašniekiem – zemes īpašnieku;

15.1.2. īsu teritorijas fiziski ģeogrāfisko raksturojumu (klimats, hidroloģija, augsne), ko var norādīt arī citās meža apsaimniekošanas plāna vai dabas aizsardzības plāna sadaļās;

15.1.3. īsu ģenētisko resursu mežaudžu aizsardzības un apsaimniekošanas vēsturi un mežsaimnieciskās darbības izvērtējumu;

15.1.4. meža zemju plānu ar iezīmētām ģenētisko resursu mežaudžu robežām;

15.1.5. ģenētisko resursu mežaudžu meža inventarizācijas datus;

15.2. vienībā esošo mežaudžu koku sugu ģenētisko resursu novērtējumu, norādot:

15.2.1. mežaudžu raksturojumu, mērķa koku sugas un ģenētisko resursu mežaudzes izveidošanas ilgtermiņa mērķus;

15.2.2. mērķa koku sugas ietekmējošo faktoru raksturojumu, iespējamo draudu izvērtējumu un pasākumu plānu, kurā paredzēti nepieciešamie ex situ papildu pasākumi mērķa sugas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai;

15.2.3. īsu apkopojumu par ģenētisko resursu mežaudzēs veiktajiem mežaudžu ģenētisko resursu pētījumiem (ja tādi ir pieejami), norādot atsauces uz dokumentiem;

15.3. informāciju par plānoto ģenētisko resursu mežaudžu apsaimniekošanu:

15.3.1. apsaimniekošanas mērķi plānā noteiktajam apsaimniekošanas periodam;

15.3.2. plānotos apsaimniekošanas pasākumus un to aprakstu (norādot meža kvartāla numuru, meža nogabala numuru, platību, darbu izpildes secību);

15.3.3. izpildes indikatorus apsaimniekošanas pasākumu novērtēšanai (ieteikumus monitoringa veikšanai).

16. Lai nodrošinātu ģenētisko resursu mežaudžu atjaunošanas iespēju, Latvijas kultūraugu gēnu bankā uztur ģenētisko resursu mežaudžu sēklu rezervi. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nedrīkst ierobežot mērķa koku sugas koku sēklu ieguvi sēklu rezerves veidošanai.

17. Noteikumu 14.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.decembrī.