Ministru kabineta noteikumi Nr.91

Rīgā 2013.gada 12.februārī (prot. Nr.9 17.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā"

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 63.nr.; 2012, 39.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā (turpmāk - drošības rezervju pakalpojums), lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem (degvielu)."

2. Papildināt noteikumus ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1.¹ Veicot šajos noteikumos paredzētās darbības ar naftas produktiem (degvielu), jāievēro normatīvie akti par darbībām ar akcīzes precēm."

3. Izteikt 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Ne mazāk kā 25 % no kopējā katrā naftas produktu kategorijā uzglabājamo drošības rezervju apjoma tiek uzglabāti Latvijas Republikas teritorijā."

4. Papildināt noteikumus ar 2.², 2.³, 2.⁴, 2.⁵ un 2.⁶ punktu šādā redakcijā:

"2.² Ja komersantu piedāvājumi konkursā par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā pārsniedz 25 % no kopējā katrā naftas produktu kategorijā uzglabājamo drošības rezervju apjoma, Ekonomikas ministrija pēc konkursa rezultātu izvērtēšanas var lemt, ka attiecīgie apjomi tiek ieskaitīti pirmie, ja cena par uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā nepārsniedz komersantu piedāvāto cenu par attiecīgās naftas produktu kategorijas uzglabājamo drošības rezervju apjomu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

2.³ Ne vairāk kā 75 % no kopējā katrā naftas produktu kategorijā uzglabājamo drošības rezervju apjoma var uzglabāt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja tiek nodrošināta šādu nosacījumu izpilde vienlaikus:

2.³ 1. rezerves, ko veido jēlnafta un naftas starpprodukti (komponentes), var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca, kas var nodrošināt naftas produktu (degvielas) ražošanu enerģētiskās krīzes periodos;

2.³ 2. enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezerves tiek piegādātas naftas produktos (degvielā) atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4. vai 2.5.apakšpunktā minētajām naftas produktu kategorijām.

2.⁴ Šo noteikumu 2.³ punktā noteiktais apjoms var būt lielāks par 75 % no kopējā katrā naftas produktu kategorijā uzglabājamo drošības rezervju apjoma šo noteikumu 2.⁵ punktā noteiktajā gadījumā.

2.⁵ Ja komersanti, kas izraudzīti atklātā konkursā, nenodrošina naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 25 % apmērā no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma kādā no naftas produktu kategorijām, Ekonomikas ministrija var lemt par nepieciešamā naftas produktu drošības rezervju apjoma nodrošināšanu, izvēloties to komersantu piedāvājumus, kuri nodrošina rezervju uzglabāšanu kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

2.⁶ Vērtējot šo noteikumu 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ un 2.⁵ punktā minēto nepieciešamo naftas produktu drošības rezervju apjomu, Ekonomikas ministrija var nevērtēt komersanta drošības rezervju pakalpojuma piedāvājumu, ja cena par pakalpojuma sniegšanu vienam mēnesim vienas tonnas apmērā vairāk nekā par 50 % (bez pievienotās vērtības nodokļa) pārsniedz attiecīgajā konkursa daļā noteiktā nepieciešamā naftas produktu apjoma vidējo svērto cenu."

5. Izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4. Ja tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze, komersanti, kas sniedz drošības rezervju pakalpojumu, pamatojoties uz noslēgto līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei, piegādā drošības rezervēs uzglabātos I un II kategorijas naftas produktus bez pievienotā bioetanola 4,5-5 tilpumprocentu apmērā no kopējā benzīna tilpuma un bez pievienotās biodīzeļdegvielas 4,5-5 tilpumprocentu apmērā no kopējā dīzeļdegvielas tilpuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar akcīzes precēm un nodrošina piegādāto drošības rezervju (degvielas) atbilstību kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu.

5. Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 1.jūnijam izsludina atklātu konkursu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai, nodrošinot, ka piedāvātais uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām vai dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Nosakot uzglabājamo drošības rezervju apjomu:

5.1. dienas vidējā tīrā importa daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;

5.2. dienas vidējo iekšzemes patēriņu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendāra gadā;

5.3. dienas vidējā tīrā importa daudzumu un iekšzemes patēriņu laikposmam no 1.janvāra līdz 31.martam katru gadu aprēķina, pamatojoties uz daudzumu, kas importēts un patērēts iepriekšējā gadā pirms attiecīgā kalendāra gada, ja šo noteikumu 5.1. vai 5.2.apakšpunktā minēto daudzumu nav iespējams noteikt."

6. Svītrot 6.punktu.

7. Izteikt 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7. Drošības rezervju pakalpojumu var sniegt komersanti, kuru piedāvātais uzglabājamo naftas produktu apjoms šo noteikumu 2.punktā minētajiem naftas produktiem, iesniedzot pieteikumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā atklātajā konkursā, nav mazāks par 1000 tonnām un kuri ir izpildījuši vismaz vienu no šo noteikumu 8.punktā minētajiem nosacījumiem.

8. Šo noteikumu 7.punktā minētie komersanti var sniegt drošības rezervju pakalpojumu Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja drošības rezervju pakalpojums ir naftas produktu uzglabāšana:

8.1. ko sniedz Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kurš veic komercdarbību ar akcīzes precēm (naftas produktiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar akcīzes precēm, kura valdījumā vai īpašumā Latvijas Republikas teritorijā ir normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, kas atrodas drošības rezervju pakalpojuma sniedzēja norādītajā vietā, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus (izņemot komersantus, kas sniedz naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka);

8.2. ko sniedz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants, kura valdījumā vai īpašumā ir attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, kas atrodas drošības rezervju pakalpojuma sniedzēja norādītajā vietā, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus;

8.3. ko sniedz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai citā valstī reģistrēts komersants, izmantojot cita komersanta valdījumā vai īpašumā esošas attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus. Naftas produktu uzglabāšanas tvertnes un naftas produkti atbilst attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

8.4. ko sniedz Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai citā valstī reģistrēts komersants, kurš ir noslēdzis savstarpējas sadarbības līgumu par naftas produktu drošības rezervju (degvielas) pakalpojuma nodrošināšanu ar komersantu, kurš veic komercdarbību ar akcīzes precēm (naftas produktiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar akcīzes precēm."

8. Svītrot 14.punktu.

9. Izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Komersanti, kuri reģistrējuši savu darbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, kā arī komersanti no citām valstīm iesniedz dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā valstī atbilstoši šīs valsts normatīvo aktu prasībām."

10. Svītrot 16.punktā vārdus un skaitļus "šo noteikumu 14.1., 14.2. vai 14.3.apakšpunktā noteiktajā speciālajā atļaujā (licencē)".

11. Izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Pamatojoties uz vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, Ekonomikas ministrija drošības rezervju apjomā ieskaita:

17.1. naftas produktus (izņemot degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka), ko komersants uzglabā norādītajā vietā, izņemot apjomu, ko glabā tvertnēs, kuras savienotas ar mazumtirdzniecības elektronisko kases sistēmu;

17.2. degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka un kuru komersants uzglabā normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnēs Latvijas Republikas teritorijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

17.3. naftas produktus, ko komersants uzglabā citā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši šo noteikumu 8.2., 8.3. un 8.4.apakšpunktam tādā apjomā, kas kopā ar Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamām drošības rezervēm nepārsniedz apjomu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minēto aprēķinu metodi."

12. Izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

"20. Komersanti, kuri atzīti par šo noteikumu 5.punktā minētā atklātā konkursa uzvarētājiem, 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma parakstīšanas un turpmāk katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (3.pielikums). Samaksu komersantam par sniegto drošības rezervju pakalpojumu Ekonomikas ministrija veic pēc tam, kad saņemts pārskats un rēķins par iepriekšējā kalendāra mēnesī sniegto drošības rezervju pakalpojumu."

13. Papildināt noteikumus ar 20.¹ punktu šādā redakcijā:

"20.¹ Komersantiem, ar kuriem Ekonomikas ministrija ir noslēgusi šo noteikumu 20.punktā minēto iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei, jānodrošina iepirkuma līgumā noteiktais naftas produktu (degvielas) apjoms visā iepirkuma līguma darbības periodā un, veicot darbības ar naftas produktu (degvielas) rezervēm, jāievēro normatīvie akti par darbībām ar akcīzes precēm."

14. Svītrot 21.punkta otro teikumu.

15. Svītrot informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu 1.punktu.

16. Aizstāt pielikumā vārdu "Pielikums" ar skaitli un vārdu "3.pielikums".

17. Papildināt noteikumus ar 1. un 2.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.aprīļa
noteikumiem Nr.286

Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Noteikumu 5.punktā minēto importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi*:

1) importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalentu iegūst, saskaitot šādu produktu tīrā importa daudzumu: jēlnafta, sašķidrināta dabasgāze, naftas rafinēšanas fabriku izejvielas, citi ogļūdeņraži, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra Regulas Nr. 1099/2008/EK par enerģētikas statistiku (turpmāk - Regula Nr. 1099/2008) B pielikuma 4.punktā, kurus koriģē, lai ņemtu vērā iespējamās krājumu izmaiņas, un no kuriem atņem 4 %, kas atbilst ligroīna ražīgumam (vai gadījumā, ja ligroīna ražīguma vidējais līmenis valsts teritorijā pārsniedz 7 %, atņem ligroīna faktisko neto patēriņu vai samazina par ligroīna ražīguma vidējo līmeni), un visu citu naftas produktu (izņemot ligroīnu) tīrā importa daudzumu, kuru arī koriģē, lai ņemtu vērā krājumu izmaiņas, un reizina ar 1,065;

2) starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj;

3) tīrā importa daudzums ir naftas produktu importa kopējais apjoms, no kura atņemts naftas produktu kopējais eksporta apjoms iepriekšējā kalendāra gadā**.

Piezīmes.

1. * Izņemot noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto gadījumu.

2. ** Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.aprīļa
noteikumiem Nr.286

Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Noteikumu 5.punktā minēto iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi*:

1) iekšzemes patēriņš ir Regulas Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.1.apakšpunktā definēto faktisko bruto iekšzemes piegāžu kopums, ko veido tikai šādi produkti: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu), kā tie definēti Regulas Nr. 1099/2008 B pielikuma 4.punktā;

2) starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj;

3) iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu aprēķina, reizinot ar koeficientu 1,2**.

Piezīmes.

1. * Izņemot noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto gadījumu.

2. ** Centrālās statistikas pārvaldes dati."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts