Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra vēsturiski ir izveidojusies ļoti sadrumstalota. Savstarpējas koordinācijas un vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības (turpmāk – IKT pārvaldība) principu trūkums valstī ir galvenā problēma, kas liedz optimāli pārvaldīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursus, kā arī sekmīgi izpildīt Eiropas Savienības un Latvijas attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos izvirzītos mērķus un uzdevumus informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstībai. Tāpēc ir nepieciešams organizēt valsts IKT pārvaldību tā, lai spētu izmantot visu valsts pārvaldes iestādēs uzkrāto kompetenci un pieredzi vienotai minētās jomas pārvaldībai – sākot no vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģiskās attīstības principu un scenārija izstrādes līdz operatīvai minēto tehnoloģiju attīstības un uzturēšanas koordinācijai.

Koncepcija "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (turpmāk – koncepcija) ir dokuments, kurā noteikts IKT pārvaldības mērķis, kā arī uzdevumi, kas divu gadu un sešu mēnešu laikā jāizpilda, lai izvirzīto mērķi sasniegtu.

Valsts IKT pārvaldības mērķis ir efektīvi izmantot un attīstīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūru, tehniskos resursus, procesus un cilvēkresursus valsts pārvaldes procesu un valsts attīstības prioritāšu atbalstam.

Mērķa sasniegšanā pilnvērtīgi izmantojami gan publiskā, gan privātā sektora resursi, nodrošinot efektīvu sadarbību, kas orientēta uz valsts interešu īstenošanu un ērtu, lietotājiem draudzīgu e-pārvaldes risinājumu radīšanu un uzturēšanu.

Lai sasniegtu mērķi, ir definēti uzdevumi sešās jomās: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģiskās attīstības principu un arhitektūras izstrādāšana, to tehnisko resursu optimizācija, pārvaldības procesu attīstība, attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošana, kā arī cilvēkresursu attīstība un valsts pārvaldes modernizācija, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.

Par optimālo modeli valsts IKT pārvaldībai ir izvirzīts daļēji centralizēts modelis, kas paredz nacionālas un resoru līmeņa kompetences un atbildības noteikšanu tajā. IKT pārvaldības modelis satur šādus galvenos elementus:

– valsts IKT pārvaldības organizācija, kas nosaka vienotu minētās jomas politiku valstī, veido vienotus tās stratēģiskās attīstības principus un arhitektūru, nosaka vienotus pārvaldības principus un vadlīnijas, kā arī organizē horizontālo sadarbību starp valsts IKT pārvaldībā iesaistītajām struktūrvienībām. Minētais pārvaldības modelis paredz, ka valsts IKT pārvaldības organizāciju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes jautājumos un to veido viņa pakļautībā esošie departamenti;

– resora IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina, lai tai pieejamie resora rīcībā esošie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursi pilnvērtīgi atbalstītu resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju un sekmētu resora pārziņā esošo nozaru un valsts attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tā ir resora līmenī centralizēta IKT pārvaldības organizācija;

– koplietošanas IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina koordinētu un vienotu koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu un risinājumu pārvaldību, ieviešanu un uzturēšanu valstī, kā arī spēj nodrošināt atbalstu resoru IKT pārvaldības organizācijām;

– valsts IKT pārvaldības vadītāju forums, ar kura starpniecību tiek organizēta koordinācija un horizontāla sadarbība starp visu resoru IKT pārvaldības organizācijām, koplietošanas IKT pārvaldības organizāciju, kā arī pašvaldībām, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību un valsts informācijas sistēmu sadarbspēju, tai skaitā sadarbojoties ar Informācijas sabiedrības padomi un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertu padomi;

– resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadības padome, kas nodrošina resora pamatdarbības funkciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkcijas mērķorientētu sadarbību katra resora iekšienē.

Valsts IKT pārvaldības modeļa darbības apraksts tiks izstrādāts, sadarbojoties valsts, resoru un koplietošanas IKT pārvaldības vadītājiem, kā arī valsts IKT pārvaldības vadītāju forumam. Optimālo valsts IKT pārvaldības modeli ir paredzēts ieviest divos etapos. Pirmajā etapā tiks izveidotas un sāks darboties visas būtiskās pārvaldības modeļa strukturālās komponentes. Otrajā etapā tiks precizēta un paplašināta pārvaldības modelī ietilpstošo organizatorisko vienību kompetence un atbildība, kā arī paaugstināta koplietošanas IKT pakalpojumu izmantošanas intensitāte – gan no pakalpojumu spektra, gan tvēruma viedokļa. Otrā etapa ietvaros tiks izstrādāts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības likumprojekts, kas ļaus pilnvērtīgi ieviest un normatīvi noteikt koncepcijā aprakstīto optimālo valsts IKT pārvaldības modeli, valsts, resora un koplietošanas IKT pārvaldības organizāciju vadītāju pilnvaras, valsts IKT pārvaldības vadītāju foruma kompetenci, kā arī deleģējumu koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas darbībai. Pirmo etapu plānots īstenot sešu mēnešu laikā, bet otro – 30 mēnešu laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Koplietošanas IKT pārvaldības organizācija sākotnēji nodrošinās tikai jau izveidoto valsts e-pārvaldes koplietošanas elementu, kā arī centralizētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora padotības iestāžu un pašas ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un standarta pakalpojumu darbību. Institucionāli koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas darbību sākotnēji nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra, koncentrējot visus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora iestāžu IKT pārvaldības tehniskos un personāla resursus vienā šīs ministrijas padotības iestādē. Tālāko koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas attīstību noteiks valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas plāns, kura izstrādāšanu paredz šī koncepcija, ņemot vērā ministriju jau veikto darbu infrastruktūras centralizācijā resoru līmenī. Izstrādājot šādu plānu, tiks identificēti gan papildu tehniskie resursi, kas jānodod koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas rīcībā, gan arī priekšlikumi minētās organizācijas struktūras vai institucionālā statusa izmaiņām.

Plānots, ka valsts IKT pārvaldības institucionālā modeļa pārveidei būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi četru jaunu amata vietu izveidošanai un nodrošināšanai valsts IKT pārvaldības organizācijā. Tomēr tiek prognozēts, ka, minētajam pārvaldības modelim pilnvērtīgi darbojoties, veiktie ieguldījumi atmaksāsies, novēršot pārklājošās investīcijas minēto tehnoloģiju attīstībā, izmantojot mēroga efektu to standarta risinājumu iegādē un uzturēšanā, efektīvi plānojot un salāgojot valsts pārvaldes pamatdarbības procesus transformācijas kontekstā ar valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras iespējām, ne vien balstoties uz atsevišķas iestādes vai vairāku viena resora iestāžu ieguldījumu, bet arī pilnvērtīgi izmantojot sinerģiju, ko sniedz minētās infrastruktūras kopums.