Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) sastāvā ir 12 ieslodzījuma vietas, no kurām viena – atklātais cietums, viena – audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un viena – sieviešu cietums. Ieslodzījuma vietās tiek ievietotas personas, kurām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (izmeklēšanas cietumos), kuras notiesātas ar reālu brīvības atņemšanas sodu vai kurām piespiedu darbs vai naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu (brīvības atņemšanas iestādēs).

Ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies, un tas ir neregulārs – Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā – četri cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens neliels cietums. Daļa ieslodzījuma vietu ēku būvētas 19.gadsimtā (vecākā ēka celta 1833.gadā), daļa būvētas padomju laikā un tikušas piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām. Ieslodzījuma vietu vēsturiskais izvietojums un to infrastruktūras tehniskais stāvoklis rada virkni problēmu – piemēram, ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks, jo ēkas būvētas citiem mērķiem, ir problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu (piemēram, ir padomju laikā celti milzīgi angāri, bet būtu nepieciešami kameru korpusi vai nelielas telpas notiesāto nodarbinātības organizēšanai, ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība izvietot ieslodzītos kamerās u.tml.). Infrastruktūras dēļ ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas, tādēļ nepieciešams papildu personāls (apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai), ko varētu novērst, veidojot jaunu cietumu infrastruktūru.

Ņemot vērā minēto, Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus, lai izveidotu nepieciešamos apstākļus (infrastruktūru) efektīvai brīvības atņemšanas sodu izpildei, tai skaitā notiesāto resocializācijai, kā arī kopumā palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma. Šīs koncepcijas uzdevums ir jaunas cietumu sistēmas izveidošana, kurā iespējams nodrošināt efektīvu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, kā arī piedāvāt risinājumus valsts pārvaldes principiem atbilstošai finanšu līdzekļu piesaistei koncepcijas mērķa īstenošanā.

Konstatēto problēmu risināšanai koncepcijā ir aprakstīti jaunās cietumu infrastruktūras sistēmas izveides principi un cietumu izvietošanas principi, kā arī piedāvāti risinājumi jauna cietuma būvniecības finansēšanai, izmantojot Igaunijas un citu pasaules valstu pieredzi konkrēto problēmu risināšanā.

Attiecībā uz jauna cietuma būvniecības finansēšanu tiek piedāvāti divi varianti.

1.variants – jauna cietuma būvniecība par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi.

Īstenojot šo variantu, Tieslietu ministrija būs pasūtītājs un izsludinās iepirkuma konkursus par jaunā Olaines cietuma projektēšanu un būvniecību, kā arī uzraudzīs pasūtījuma izpildi, ņemot vērā ministrijas un tās padotības iestāžu normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Pēc Tieslietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, izmantojot šādu būvniecības finansēšanas modeli, jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas būs 55 495 243 lati.

1.tabula

Jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas (ar PVN) un laika grafiks

1.varianta īstenošanai nepieciešamie lēmumi daļēji jau ir pieņemti Ministru kabinetā, proti, Ministru kabineta 2012.gada 16.augusta (prot. Nr.46 11.§ 1.punkts) sēdē tika atbalstīta valsts budžeta līdzekļu novirzīšana prioritārajiem pasākumiem 2013.–2015.gadam saskaņā ar Finanšu ministrijas iesniegtās informācijas "Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2013.–2015.gadam" I sadaļu "Indikatīvi atbalstāmie valsts budžeta prioritārie pasākumi 2013.–2015.gadam", atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai jaunā Olaines cietuma būvniecības procesa uzsākšanai:

2013.gadā – 165 663 latu apmērā;

2014.gadā – 2 613 517 latu apmērā;

2015.gadā – 54 123 latu apmērā.

Papildus vēl nepieciešami lēmumi par:

1) finansējuma piešķiršanu:

2016.gadā – 21 107 851 lata apmērā (t.sk. 184 165 lati autoruzraudzības izmaksas, 245 553 lati būvuzraudzības izmaksas, 20 462 760 latu būvniecības izmaksas, 175 000 latu līgumu uzraudzības izmaksas un 40 373 lati ar projekta vadīšanu saistītās izmaksas);

2017.gadā – 31 554 089 latu apmērā (t.sk. 276 247 lati autoruzraudzības izmaksas, 368 330 latu būvuzraudzības izmaksas, 30 694 139 lati būvniecības izmaksas, 175 000 latu līgumu uzraudzības izmaksas un 40 373 lati ar projekta vadīšanu saistītās izmaksas);

2) ieslodzīto pārvietošanai un jaunā Olaines cietuma uzturēšanai nepieciešamā papildu finansējuma iekļaušanu Tieslietu ministrijas bāzes izdevumos 2018.gadā un turpmākajos gados.

2.variants – jauna cietuma būvniecība, izmantojot publisko un privāto partnerību.

Ja jaunā Olaines cietuma projekts tiks īstenots ar publiskās un privātās partnerības metodi, Tieslietu ministrija sagatavos publiskās un privātās partnerības noteikumus un līgumu, nodrošinās privātā partnera izraudzīšanos, kā arī uzraudzīs noslēgto līgumu izpildi.

2.tabula

Jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas (ar PVN), izmantojot publiskās un privātās partnerības metodi

*DBFO modelī (Design–Build–Finance–Operate) (projektēšana–būvniecība–finansēšana–pārvaldīšana) tika plānots, ka privātais partneris nodarbinās cietumā ieslodzītos.

** Iespējama zemāka likme.

Ja jaunais Olaines cietums tiks būvēts, izmantojot publiskās un privātās partnerības metodi, 2013.gadā Tieslietu ministrijai būs nepieciešami 150 000 latu sagatavošanās darbiem un būvprojektēšanas konkursa izsludināšanai. Pirmais maksājums 10 493 521 lata apmērā privātajam partnerim tiks veikts tikai pēc jaunā cietuma uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā – 2017.gadā.

Tieslietu ministrija atbalsta koncepcijas ieviešanas 1.variantu, jo ar to iespējams pilnībā sasniegt koncepcijas mērķus un tas ir lētākais no abiem variantiem.

Koncepcijas izstrādes gaitā sabiedrības iesaiste nodrošināta, nosūtot koncepcijas projektu saskaņošanai sabiedriskās politikas centram "Providus".