1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Padomes noteiktais maiņas kurss — neatsaucami fiksēts euro maiņas kurss, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — Līgums) 140.panta 3.punktu Eiropas Savienības Padome (turpmāk — Padome) nosaka latu apmaiņai pret euro;

2) vienlaicīgas apgrozības periods — laika posms, kurā skaidras naudas norēķinos vienlaikus lieto latus un euro;

3) nomaiņas periods — laika posms, kurā bez maksas maina latus pret euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus;

4) paralēlās atspoguļošanas periods — laika posms, kurā preču un pakalpojumu cenas norāda gan latos, gan euro;

5) viennolūka maksājuma instruments — personalizēta ierīce vai procedūru kopums, kuru maksājuma pakalpojumu izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu, bet kuru preces vai pakalpojuma pirkšanai izmanto tikai maksājuma instrumenta izlaidēja atrašanās vietā (telpās) vai — atbilstoši līgumam ar maksājuma instrumenta izlaidēju — arī ierobežotā pakalpojumu sniedzēju tīklā vai attiecībā uz ierobežotu preču vai pakalpojumu klāstu.

(2) Termins "tiesiskie instrumenti" un termins "denominācijas maiņa" ir lietoti Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu izpratnē.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu euro ieviešanu Latvijas Republikā.

3.pants. Euro ieviešanas diena

(1) Euro ieviešanas diena Latvijas Republikā ir diena, no kuras Latvijas Republikai saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu atceļ izņēmuma statusu.

(2) Sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos.

(3) Beidzoties vienlaicīgas apgrozības periodam, vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro.

4.pants. Tiesisko instrumentu nepārtrauktība

(1) Euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, un tiesisko instrumentu nepārtrauktības nodrošināšanai tiek piemērota Padomes 1997.gada 17.jūnija regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Attiecībā uz tiesisko instrumentu — tiesību aktu pielāgošanu euro ieviešanai — ievēro arī šā likuma VIII nodaļas noteikumus.

(2) Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(3) Ja tiesiskajos instrumentos, kas iesākti pirms euro ieviešanas dienas, bet līdz euro ieviešanas dienai nav pabeigti (nav izpildīti), saistības starp līdzējiem ir bijušas euro valūtā, tiesisko instrumentu valūta netiek konvertēta.

5.pants. Euro ieviešanas izmaksas

(1) Tās budžeta iestādes, kuras pilnīgi finansē no valsts budžeta, euro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(2) Iestādes, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, euro ieviešanas izmaksas sedz no saviem līdzekļiem.

(3) Privātpersonas euro ieviešanas izmaksas sedz no saviem līdzekļiem, izņemot valsts akciju sabiedrību "Latvijas Pasts". Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no šā likuma izrietošās skaidras naudas nomaiņas izmaksas šā finanšu pakalpojuma sasniedzamības nodrošināšanai tiek kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

7.pants. Lata un euro vienlaicīgas apgrozības periods

(1) Vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar euro ieviešanas dienu.

(2) Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdod euro, izņemot šā panta trešajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(3) Automātos (ierīcēs), kur skaidras naudas saņemšanu nodrošina ar monētu vai banknošu ieņēmumu skaitītāju aprīkota tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas automāta (ierīces) skaitītājs, skaidras naudas norēķinos lieto euro, sākot ar euro ieviešanas dienu.

(4) Sākot ar euro ieviešanas dienu, bankomātos netiek izsniegti lati.

(5) Vienlaicīgas apgrozības periodā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajos pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļos, saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, bet, saņemot maksājumu euro, atlikumu izdod euro.

(6) Vienlaicīgas apgrozības periodā spēļu automātos un azartspēļu automātos skaidras naudas norēķinos lieto latus vai euro.

9.pants. Banknošu un monētu nodrošināšana, piegāde, iznīcināšana un nomaiņa

(1) Līdz euro ieviešanas dienai Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktus, organizē un īsteno savlaicīgu euro monētu izgatavošanu un euro banknošu sagādi, izsniedz euro monētas un banknotes kredītiestādēm, kā arī izplata euro monētu komplektus.

(2) Latvijas Banka nodrošina no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšanu.

(3) Ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus, Latvijas Banka maina uz euro bojātas lata banknotes un apgrozības monētas, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

1) banknotes, kuru atlikušais lielums pārsniedz 51 procentu no veselas banknotes lieluma (vienā gabalā vai saplēstas un salīmētas) un kurām ir saskatāmas drošības pazīmes un nosakāma nominālvērtība;

2) apgrozības monētas, kurām ir saskatāma nominālvērtība un atšķirams Latvijas valsts ģerbonis.

(4) Lata banknoti vai apgrozības monētu, kura neatbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, Latvijas Banka nemaina un pēc iesniedzēja pieprasījuma atdod iesniedzējam. Šādā gadījumā Latvijas Banka uz lata banknotes izdara atzīmi "Apmaiņa atteikta".

(5) Lata jubilejas un piemiņas monētas, kurām konstatēti ražošanas defekti, pēc personas pieprasījuma Latvijas Banka apmaina pret tādu pašu monētu bez defekta. Ja šo monētu tirdzniecība Latvijas Bankas kasē ir izbeigta, Latvijas Banka iesniedzējam atdod monētas pirkuma summu euro atbilstoši Latvijas Bankas izsniegtam pirkumu apliecinošam dokumentam, bet, ja tāda nav, — atbilstoši pēdējai Latvijas Bankas noteiktajai mazumtirdzniecības cenai, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Pārējos gadījumos lata jubilejas un piemiņas monētas Latvijas Banka pieņem un apmaina pret euro atbilstoši to nominālvērtībai kā apgrozības monētas, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(6) Šā likuma 8.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā minētie komersanti, mainot bojātas lata banknotes un apgrozības monētas uz euro, piemēro Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus un nomaiņas periodā šādu maiņu veic bez maksas.

(7) Ja Latvijas Bankai rodas aizdomas, ka apmaiņai iesniegtā lata banknote vai monēta ir viltota, vai ja nav nosakāms atlikušās banknotes lielums vai ir cits iemesls šaubām par naudas īstumu un derīgumu, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu, par banknotes vai monētas apmaiņu uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus, lemj Latvijas Bankas prezidenta apstiprināta ekspertīzes komisija. Ja Latvijas Bankai ir aizdomas, ka lata banknote vai monēta ir viltota, Latvijas Banka rīkojas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(8) Ja šā likuma 8.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā minētajiem komersantiem rodas aizdomas, ka apmaiņai iesniegtā lata banknote vai monēta ir viltota, attiecīgais komersants rīkojas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šā likuma 8.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā minētie komersanti un Latvijas Banka neatlīdzina zaudējumus, kas radušies viltotu lata naudaszīmju dēļ.

10.pants. Bezskaidras naudas, elektroniskās naudas un viennolūka maksājuma instrumentu konvertācija

(1) Sākoties euro ieviešanas dienai, komersanti vai publiskas personas, pie kā glabājas bezskaidras naudas līdzekļi vai elektroniskā nauda vai kas izlaiduši viennolūka maksājuma instrumentus, bez maksas ir konvertējuši euro visus latu bezskaidras naudas līdzekļu atlikumus, elektroniskās naudas latu atlikumus un viennolūka maksājuma instrumentu latu atlikumus, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus, saglabā maksājuma konta, kurā glabājas bezskaidras naudas līdzekļi vai elektroniskā nauda, un viennolūka maksājuma instrumenta unikālo identifikatoru nemainīgu.

(2) Ja personai līdz euro ieviešanas dienai ir maksājumu konti, tai skaitā elektroniskās naudas konti, latos un euro, tā divu mēnešu laikā, sākot ar euro ieviešanas dienu, var pieprasīt pēc izvēles viena maksājumu konta slēgšanu un atlikuma pārskaitīšanu uz otru maksājumu kontu bez maksas. Atlikuma pārskaitīšanas un konta slēgšanas darbības komersants vai publiska persona, pie kā maksājumu konti vai elektroniskās naudas konti ir atvērti, veic pēc personas pieprasījuma.

11.pants. Bezskaidras naudas un elektroniskās naudas maksājumos un viennolūka maksājuma instrumentos lietojamā valūta

(1) Bezskaidras naudas un elektroniskās naudas maksājumi, kas līdz euro ieviešanas dienai tika veikti latos, sākot ar euro ieviešanas dienu, tiek veikti euro.

(2) Viennolūka maksājuma instrumentos, kurus izmantojot līdz euro ieviešanas dienai tika lietoti lati, sākot ar euro ieviešanas dienu, tiek lietoti euro.

(3) Bezskaidras naudas un elektroniskās naudas maksājumi un maksājumi ar viennolūka maksājuma instrumentiem, kas uzsākti latos pirms euro ieviešanas dienas un pabeidzami euro ieviešanas dienā vai vēlāk, sākot ar euro ieviešanas dienu, izpildāmi euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

12.pants. Preču un pakalpojumu cenu konvertācijas noteikumi

Preču un pakalpojumu cenu konvertācijai no latiem uz euro izmanto Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

14.pants. Pastmarku, citu pasta apmaksas zīmju un viennolūka maksājuma instrumentu izmantošanas periods

(1) Pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes ar nominālvērtību, kas izteikta gan latos, gan euro, ir izmantojamas pasta pakalpojumu apmaksai arī pēc šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā paralēlās atspoguļošanas perioda beigām. Pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes ar nominālvērtību, kas izteikta latos, ir izmantojamas pasta pakalpojumu apmaksai 12 mēnešus, sākot ar euro ieviešanas dienu, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Šie noteikumi piemērojami arī attiecībā uz pastmarkas attēlā norādāmo nominālu uz tipogrāfiski iespiestām aploksnēm un pastkartēm.

(2) Viennolūka maksājuma instruments, uz kura attēlota nominālvērtība, kas izteikta latos vai kas izteikta gan latos, gan euro, pēc euro ieviešanas dienas ir derīgs līdz tam noteiktā termiņa beigām.

15.pants. Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri

(1) Grāmatvedības reģistros euro ieviešanas dienā tiek pārrēķināts katra grāmatvedības reģistra ieraksta atlikums un katras grāmatvedības uzskaites vienības vērtība latos uz ekvivalentu euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(2) Sākot ar euro ieviešanas dienu, grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, par vērtības mēru lietojot euro. Attaisnojuma dokumentus, kuru vērtības mērs ir lats vai cita valūta, kuri attiecas uz pārskata periodu pēc euro ieviešanas dienas un kuri līdz euro ieviešanas dienai vēl nav izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, pārrēķina euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus, un izdara attiecīgu ierakstu grāmatvedības reģistros.

16.pants. Gada pārskatu un finanšu pārskatu sagatavošana

(1) Gada pārskatos un finanšu pārskatos par pārskata gadu, kas noslēdzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, ietvertās summas naudas izteiksmē norāda euro.

(2) Pirmajā gada pārskatā, kurā ietvertās summas naudas izteiksmē norāda euro, kā salīdzināmie rādītāji uzrādāmi iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

17.pants. Nodokļu un informatīvo deklarāciju un maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli sagatavošana un labojumu veikšana

(1) Nodokļu un informatīvajās deklarācijās ietvertās summas naudas izteiksmē norāda tajā valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis taksācijas perioda beigās, par kuru iesniedz attiecīgo deklarāciju.

(2) Maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas periodu, kurā likumīgais maksāšanas līdzeklis bija lati, ja tas nodokļa maksātājam tiek nosūtīts pēc euro ieviešanas dienas, ietvertās summas naudas izteiksmē norāda euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(3) Ja taksācijas periods beidzas lata un euro vienlaicīgas apgrozības periodā, nodokļu un informatīvajā deklarācijā ietvertās summas naudas izteiksmē norāda euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(4) Labojumus nodokļu un informatīvo deklarāciju ietvertajās summās naudas izteiksmē norāda tajā valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis tajā taksācijas periodā, par kuru iesniedz attiecīgo nodokļu vai informatīvās deklarācijas labojumu.

(5) Precizētajos maksāšanas paziņojumos par nekustamā īpašuma nodokli ietvertās naudas summas norāda tajā valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis tajā taksācijas periodā, par kuru nosūta precizētos maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli.

18.pants. Nodokļu (nodevu) maksājumu veikšana un ar to saistīto maksājumu konvertācija

(1) Sākot ar euro ieviešanas dienu, visi nodokļu (nodevu) maksājumi tiek veikti euro.

(2) Lai, sākot ar euro ieviešanas dienu, nodrošinātu nodokļu (arī maksājumu avansā), valsts un pašvaldības nodevu, nodokļu normatīvajos aktos noteiktās nokavējuma naudas un soda naudas maksāšanu euro, minētos maksājumus, kas līdz euro ieviešanas dienai vai saskaņā ar šā likuma 17.pantu ir aprēķināti latos, konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus:

1) nodokļu administrācija konvertē nodokļu (nodevu) pārmaksas, nepareizi iemaksāto un nepareizi piedzīto nodokļu (nodevu) maksājumu atmaksas summu, kuras atmaksa tiek veikta saskaņā ar nodokļu (nodevu) maksātāja iesniegumu. Iesniegumā nodokļu administrācijai atmaksājamās summas norāda tajā valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis tā perioda beigās, par kuru tiek iesniegts šāds iesniegums;

2) nodokļu maksātājs konvertē nodokļu maksājumus, papildus aprēķinātos nodokļu maksājumus un avansa veidā valsts budžetā iemaksājamās summas, ko atbilstoši normatīvajiem aktiem aprēķina pats nodokļu maksātājs vai nodokļu administrācija;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konvertē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaites sistēmā esošo pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu.

19.pants. Nodokļu (nodevu) pārmaksas, nepareizi iemaksāto un nepareizi piedzīto nodokļu (nodevu) maksājumu pieprasīšana un atmaksa

(1) Iesniegumā nodokļu administrācijai ietvertās summas nodokļu (nodevu) pārmaksas, nepareizi iemaksāto un nepareizi piedzīto nodokļu (nodevu) maksājumu atmaksai norādāmas tajā valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis tā perioda beigās, par kuru tiek iesniegts šāds iesniegums.

(2) Nodokļu (nodevu) pārmaksas, nepareizi iemaksāto un nepareizi piedzīto nodokļu (nodevu) maksājumu atmaksas summu, kuras atmaksa tiek veikta, sākot ar euro ieviešanas dienu, nodokļu administrācija konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu, kuras atmaksa tiek veikta, sākot ar euro ieviešanas dienu, konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

20.pants. Deklarācijas

(1) Citos normatīvajos aktos paredzētajās deklarācijās, izņemot šā likuma 16.pantā noteiktās, kurās norādāma informācija par naudas summām un vērtībām naudas izteiksmē, šīs summas un vērtības norāda valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis tā pārskata perioda beigās, par kuru tiek iesniegta deklarācija, ja vien citu normatīvo aktu speciālajās tiesību normās nav noteikts, ka deklarācijā norādāma darījuma veikšanas valūta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajās deklarācijās, ko iesniedz par periodu, kurš beidzas lata un euro vienlaicīgas apgrozības periodā, vai par stāvokli dienā, kura ir šā perioda ietvaros, naudas summas un vērtības naudas izteiksmē tiek izteiktas euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(3) Labojumus šā panta pirmajā daļā minētajās deklarācijās, kurās norādāma informācija par naudas summām un vērtībām naudas izteiksmē, sagatavo valūtā, kura valstī bija likumīgs maksāšanas līdzeklis periodā, par kuru iesniedz deklarāciju.

21.pants. Kredītu reģistrs

(1) Latvijas Banka euro ieviešanas dienā saistībā ar euro ieviešanu aktualizē Kredītu reģistrā iekļautās vispārīgās ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām latos, ja tās nav izbeigušās vai ja no klienta līguma vai klienta galvinieka līguma izrietošās tiesības un saistības vai prasījuma tiesības nav nodotas citai personai. Latvijas Banka atbild par to, ka šajā panta daļā minēto ziņu aktualizēšana tiek veikta, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(2) Kredītu reģistra dalībnieks un reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu Kredītu reģistra likuma izpratnē saglabā minētajā likumā noteikto atbildību.

22.pants. Kapitālsabiedrību pamatkapitāla daļu (akciju) denominācijas maiņa

(1) Pamatkapitāla daļu (akciju) denomināciju no latiem uz euro veic, saglabājot esošo proporcionalitāti starp kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) un minimizējot pamatkapitāla izmaiņas.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtību izsaka veselos euro. Akciju sabiedrības akciju nominālvērtību izsaka euro un centos. Veicot pamatkapitāla daļu (akciju) denomināciju, ievēro Padomes noteikto maiņas kursu un attiecībā uz akcijām arī šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(3) Kapitālsabiedrības pamatkapitālu veido pamatkapitāla daļu (akciju) skaits, kas reizināts ar pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību. Vērtību, ko iegūst, reizinot pamatkapitāla daļu (akciju) skaitu ar noapaļošanas rezultātā atlikušo vērtību, izmaksā kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām). Dalībnieki (akcionāri) var pieņemt lēmumu par šīs vērtības pārskaitīšanu kapitālsabiedrības rezervēs.

(4) Kapitālsabiedrība, kuras statūtos pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība izteikta latos, 30 mēnešu laikā no euro ieviešanas dienas piesaka komercreģistra iestādē statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības izteikšanu euro, un iesniedz tai dokumentu, kurā ietverta informācija par dalībniekiem piederošajām daļām.

(5) Sešus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad Padome noteikusi maiņas kursu, kapitālsabiedrības dibinātājiem ir tiesības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos pamatkapitālu un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību izteikt euro ekvivalentā. Šādā gadījumā pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību izsaka veselos euro un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par Komerclikumā noteikto minimālo pamatkapitāla apmēru, kas pārrēķināts euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

23.pants. Parāda vērtspapīru denominācijas maiņa

(1) Šā panta prasības attiecas uz latos denominētiem parāda vērtspapīriem, kas iegrāmatoti Latvijas Centrālajā depozitārijā.

(2) Parāda vērtspapīru nominālvērtību nosaka viena centa apmērā.

(3) Ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaitu iegūst, dalot katram individuālajam ieguldītājam piederošo vienas emisijas parāda vērtspapīru kopējo nominālo apmēru, kas izteikts latos, ar Padomes noteikto maiņas kursu un iegūto nominālo apmēru reizinot ar 100. Ja iegūtais apmērs satur centu daļas, tad noapaļošanu veic saskaņā ar šā likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem. Katram ieguldītājam piederošais parāda vērtspapīru skaits ir vienāds ar centos izteikto parāda vērtspapīru nominālo apmēru.

24.pants. Valsts aizņēmumu, aizdevumu un galvojumu denominācijas maiņa

(1) Valsts aizņēmumu, aizdevumu un galvojumu denomināciju no latiem uz euro veic, minimizējot aizņēmumu, aizdevumu un galvojumu vērtības izmaiņas.

(2) Valsts aizņēmumu, aizdevumu un galvojumu nominālvērtība tiek izteikta euro un centos, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(3) Ja valsts vārdā noslēgtie aizņēmumu, aizdevumu un galvojumu līgumi nav pabeigti (nav atmaksāti aizdevumi un galvojumi vai ir saņemti aizņēmumi), tajos ietverto aizņēmumu, aizdevumu un galvojumu kopsumma veidojas no konvertējamām sastāvdaļām. Kopsumma pēc konvertācijas euro nedrīkst pārsniegt sākotnējo latos saņemto valsts aizņēmumu, izsniegto valsts aizdevumu un sniegto galvojumu nominālvērtību latos, kas izteikta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

25.pants. Naudas tirgus indeksu nomaiņa

(1) Tiesiskiem instrumentiem ar mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, RIGIBOR aizstāj ar attiecīgā termiņa EURIBOR indeksu. Latu naudas tirgus indeksu var aizstāt ar citu līdzvērtīgu naudas tirgus indeksu, līdzējiem par to vienojoties.

(2) Naudas tirgus indeksa nomaiņu veic nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes pārskatīšanas datumā, sākot ar euro ieviešanas dienu.

(3) Līdzēji (aizdevējs un aizņēmējs) var vienoties par citu mainīgās procentu likmes vai naudas tirgus indeksa nomaiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes pārskatīšanas reizi, kura seko euro ieviešanas dienai.

(4) Šajā pantā minētās naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā aizdevējs nedrīkst aizņēmējam palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus ar aizņēmēju noslēgtā līguma noteikumus.

26.pants. Finanšu tirgus dalībnieku pakalpojumu sniegšanas regulējošo dokumentu pielāgošana

Finanšu tirgus dalībnieki — finanšu instrumentu emitenti, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras veic valsts fondēto pensiju vai ieguldījumu fondu līdzekļu pārvaldīšanu, un privātie pensiju fondi izdara ar valūtas maiņu saistītus grozījumus emisijas prospektos, ieguldījumu plānu prospektos, ieguldījumu fondu prospektos, pārvaldes nolikumos un ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, pensiju plānos vai citos līdzvērtīgos attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka pakalpojumu sniegšanu regulējošos dokumentos vienlaikus ar pirmajiem citus jautājumus skarošiem grozījumiem, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc euro ieviešanas dienas.

27.pants. Likuma izpildes kontrole

(1) Šā likuma II, III un VI nodaļas prasību ievērošanu kredītiestādēs atbilstoši savai kompetencei kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Šā likuma II nodaļas prasību ievērošanu to komersantu darbībā, kuri saņēmuši Latvijas Bankas izsniegtu licenci ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai, atbilstoši savai kompetencei kontrolē Latvijas Banka.

(3) Šā likuma III nodaļas prasību ievērošanu maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs atbilstoši savai kompetencei kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Šā likuma II un III nodaļas prasību ievērošanu valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts" atbilstoši savai kompetencei kontrolē Satiksmes ministrija.

(5) Šā likuma IV nodaļas prasību ievērošanu attiecībā uz preču un pakalpojumu cenu konvertāciju un paralēlo atspoguļošanu atbilstoši savai kompetencei kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(6) Šā likuma IV nodaļas prasību ievērošanu attiecībā uz patērētājam — fiziskajai personai izsniegtajiem norēķinu dokumentiem atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

(7) Šā likuma V nodaļas prasību ievērošanu attiecībā uz nodokļu administrācijas kompetencē esošajiem jautājumiem kontrolē nodokļu administrācija.

28.pants. Iesniegumi par likuma pārkāpumiem

(1) Personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu par šā likuma pārkāpumiem 27.pantā minētajās kontrolējošās iestādēs atbilstoši to kompetencei. Persona par pārkāpumiem var informēt, arī izmantojot eiroprojekta informatīvo tālruni.

(2) Par preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas un konvertācijas prasību pārkāpumiem patērētājs ir tiesīgs vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Patērētājs par šajā daļā minētajiem pārkāpumiem var informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru pa tālruni.

29.pants. Sankciju piemērošana

(1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro šā likuma II, III un VI nodaļas prasības, bet maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde neievēro šā likuma III nodaļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga brīdināt kredītiestādi, maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi, dot kredītiestādes, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem pamatotus rīkojumus, kas nepieciešami, lai pārtrauktu šā likuma prasību pārkāpumus, vai piemērot soda naudu no 100 līdz 10 000 latu.

(2) Šā likuma II nodaļas prasību pārkāpumu gadījumā Latvijas Banka komersantiem, kuri saņēmuši Latvijas Bankas izsniegtu licenci ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai, ir tiesīga apturēt vai anulēt izsniegto licenci.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, konstatējis šā likuma IV nodaļas prasību pārkāpumu attiecībā uz preču un pakalpojumu cenu konvertāciju un paralēlo atspoguļošanu, ir tiesīgs piemērot normatīvajos aktos, kuri nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetenci un pilnvaras, paredzētās sankcijas.

(4) Valsts ieņēmumu dienests, konstatējis šā likuma IV nodaļas prasību pārkāpumu attiecībā uz patērētājam — fiziskajai personai izsniegtajiem norēķinu dokumentiem, ir tiesīgs piemērot administratīvo sodu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Nodokļu administrācija, konstatējusi šā likuma V nodaļas prasību pārkāpumu attiecībā uz nodokļiem (nodevām), ir tiesīga piemērot administratīvo sodu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32.pants. Nosacījumi grozījumiem tiesību aktos, kas saistīti ar euro ieviešanu

(1) Šā likuma 30.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi un attiecībā uz tiesību aktiem — pašvaldību saistošajiem noteikumiem — 31.panta ceturtās daļas noteikumi attiecas uz tādiem tiesību aktu grozījumiem, ar kuriem tiek grozītas tikai tās tiesību normas, kuras ir saistītas ar euro ieviešanu, un tik lielā mērā, kādā tās ir saistītas ar euro ieviešanu.

(2) Tiesību aktos ietverto tiesību normu grozījumi, kas ir minēti šā panta pirmajā daļā (saistīti tikai ar euro ieviešanu), šā likuma izpratnē ir šādi:

1) tiesību normā tiek veikta latos izteikto skaitlisko vērtību konvertācija uz euro saskaņā ar šā likuma 6.pantu;

2) tiesību normā skaitliskā vērtība latos, kas ir noteikta ar noapaļotu skaitli (noapaļota ar precizitāti līdz 0,1; 1; 10; 100 un tamlīdzīgi), tiek aizstāta ar skaitlisko vērtību euro, to konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu un noapaļojot uz augšu vai uz leju ar precizitāti, kas nav mazāka par noapaļošanas precizitāti skaitliskajai vērtībai latos, un ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a) tiesību norma, kurā skaitliskā vērtība tiek izteikta euro, nav personai nelabvēlīgāka par sākotnējo tiesību normu, kurā skaitliskā vērtība ir izteikta latos. Šo nosacījumu var nepiemērot tām tiesību normām, kuras nosaka soda naudas un naudas soda apmēru vai soda naudas un naudas soda apmēra intervālus un kurās tiek grozīta skaitliskā vērtība latos uz skaitlisko vērtību euro,

b) tiesību normā skaitliskās vērtības latos aizstāšana ar skaitlisko vērtību euro nerada vērā ņemamu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu;

3) tiesību normā grozījumus veic, ievērojot šā panta ceturtās vai piektās daļas noteikumus;

4) tiesību normā veic citus grozījumus, kuri nav saistīti ar skaitliskās vērtības latos aizstāšanu ar skaitlisko vērtību euro, bet kuri ir nepieciešami euro ieviešanai.

(3) Ja likumprojektiem, kuros sagatavoti šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktie grozījumi, Finanšu ministrijai vai Tieslietu ministrijai nav iespējams pārbaudīt šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu izpildi termiņos, kas ievērojami likumprojektu paketes sagatavošanai, likumprojektu paketē iekļaujamā likumprojektā par likumprojektu atbildīgā ministrija attiecīgās tiesību normas grozījumā skaitlisko vērtību latos aizstāj ar skaitlisko vērtību euro saskaņā ar 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

(4) Tiesību normās, kurās ir noteikti nepārtraukti skaitļu intervāli latos, saglabā intervālu nepārtrauktību arī attiecībā uz euro.

(5) Tiesību normās, kurās ir noteikti skaitlisko vērtību latos noapaļošanas principi, saglabā šos noapaļošanas principus arī attiecībā uz euro.