1. Noteikumi nosaka:

1.1. galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus:

1.1.1. mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu;

1.1.2. galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas un bonitātes;

1.2. maksimālo kailcirtes platību;

1.3. kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus;

1.4. koku ciršanas kārtību izlases cirtē;

1.5. neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtību;

1.6. sauso, vēja gāzto, slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku ciršanas kārtību;

1.7. koku ciršanas kārtību ainavu cirtē;

1.8. koku ciršanas kārtību atmežošanas cirtē;

1.9. dabas aizsardzības prasības koku ciršanai;

1.10. cirsmu sagatavošanas kārtību;

1.11. kārtību, kādā izsniedzams apliecinājums koku ciršanai, un tā derīguma termiņu;

1.12. koku ciršanas kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, lai īstenotu būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota.

2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos šos noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

3. Mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu nosaka tieši vai netieši atkarībā no pirmajā stāvā augošo valdošās koku sugas koku vidējā augstuma:

3.1. tieši – mežaudzēm, kuru pirmajā stāvā augošo valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir vismaz 12 metru. Minimālais un kritiskais šķērslaukums kvadrātmetros uz hektāru norādīts šo noteikumu 1.pielikumā;

3.2. netieši – mežaudzēm, kuru pirmajā stāvā augošo valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem. Koku skaits atbilstoši minimālajam un kritiskajam šķērslaukumam norādīts šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Strīda gadījumā šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajai mežaudzei šķērslaukumu nosaka šādi:

4.1. uzmēra koku caurmēru (3.pielikums), ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.1. koka caurmēru mēra 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla;

4.1.2. nogāzēs augošiem kokiem koka caurmēru mēra no nogāzes puses;

4.1.3. izteikti neregulāras šķērsgriezuma formas kokiem caurmēru nosaka kā vidējo aritmētisko no diviem savstarpēji perpendikulāriem caurmēra mērījumiem;

4.1.4. ja mērīšanas vietā uz stumbra ir zari, puni vai cita lokāla stumbra deformācija, koka caurmēru nosaka kā vidējo aritmētisko no vienādā attālumā augstāk un zemāk par 1,3 metriem iegūtiem caurmēra mērījumiem;

4.2. koku šķērslaukumu (G_kop.) aprēķina, kopējo koku skaitu attiecīgajā caurmēra pakāpē (N) reizinot ar viena koka šķērslaukumu (g) attiecīgajā caurmēra pakāpē. Pēc tam reizinājumus summē;

4.3. mežaudzes šķērslaukumu (G) kvadrātmetros uz hektāru aprēķina, koku šķērslaukumu (G_kop.) dalot ar mežaudzes platību (S), kurai nosaka šķērslaukumu;

4.4. katra koka šķērslaukumu var noteikt, uzmērot koka caurmēru un aprēķinot šķērslaukumu, izmantojot šādu formulu:

g – viena koka šķērslaukums (m²);

d – koka caurmērs (cm).

5. Strīda gadījumā šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajai mežaudzei šķērslaukumu (koku skaitu) nosaka, izmantojot šādu metodi:

5.1. mežaudzes koku skaitu nosaka ar izlases metodi pastāvīga rādiusa parauglaukumos, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1.1. parauglaukumus nogabalā (teritorijas vienība meža sadalīšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju) izvieto vienmērīgi uz nogabala garākās diagonāles. Minimālais mērījumu punktu skaits atkarībā no nogabala platības noteikts šo noteikumu 4.pielikumā;

5.1.2. parauglaukumu rādiuss, platība un koeficients (K) koku skaita aprēķināšanai atkarībā no koku vidējā augstuma atbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajam;

5.2. mērījumu rezultātus apkopo veidlapā (6.pielikums);

5.3. vidējo koku skaitu parauglaukumā aprēķina, kopējo koku skaitu dalot ar parauglaukumu skaitu;

5.4. koku skaitu uz vienu hektāru aprēķina, vidējo koku skaitu parauglaukumā reizinot ar koeficientu (K).

6. Izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējo augstumu nosaka pēc mērījumiem dabā. Ja pēc koku ciršanas mežaudzē nav valdošās koku sugas pirmā stāva koku, valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējo augstumu nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 374 redakcijā)

7. Izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērlaukumu nosaka atsevišķi.

8. Cirsmā var ierīkot tehnoloģiskos koridorus kokmateriālu pievešanai. Tehnoloģisko koridoru kopējā platība nepārsniedz 20 procentu no cirsmas platības. Izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, tehnoloģisko koridoru platību ieskaita mežaudzes platībā.

9. Koku ciršana pēc galvenās cirtes caurmēra ir atļauta pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas, ja valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir vienāds ar šo noteikumu 7.pielikumā noteikto galvenās cirtes caurmēru vai lielāks par to.

9.¹ (Punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.07.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

10. Šo noteikumu 9.punkts neattiecas uz koku ciršanu galvenajā cirtē īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur tas atļauts saskaņā ar šo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, galveno cirti veic tad, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu.

11. Nosakot galvenās cirtes caurmēru, valdošo koku sugu un bonitāti nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem.

12. Galvenās cirtes caurmēru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:

12.1. parauglaukumu metodi:

12.1.1. atkarībā no attiecīgā nogabala platības ierīko noteiktu mērījumu punktu skaitu (4.pielikums);

12.1.2. mērījumu punktus izvieto vienmērīgi uz nogabala garākās diagonāles;

12.1.3. ja nogabalam ir neregulāra konfigurācija un mērījumu punktus nav iespējams izvietot uz nogabala garākās diagonāles, tos izvieto vienmērīgi visā nogabalā;

12.1.4. ierīkojot mērījumu punktus, nodrošina, lai vienā mērījumu punktā uzmērāmie koki netiktu ietverti citā mērījumu punktā;

12.1.5. ja mērījumu punkts apvidū iekrīt mežaudzei neraksturīgā vietā (piemēram, purvā, tērcē, laucē, uz ceļa, tehnoloģiskajā koridorā) vai tuvāk par 10 metriem no mežmalas, to ierīko ārpus šīs platības pēc iespējas tuvāk diagonālei;

12.1.6. katrā mērījumu punktā veic caurmēra uzmērīšanu deviņiem valdošās koku sugas pirmā stāva kokiem ar noteiktību viens centimetrs. Decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars pieci, noapaļo uz augšu;

12.1.7. ar krāsu vai lenti atzīmē centra koku, kas atrodas uz diagonāles vai pēc iespējas tuvāk tai. Pārējie astoņi ir centra kokam tuvāk augošie valdošās koku sugas pirmā stāva koki;

12.2. visu valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra uzmērīšanas metodi.

13. Strīda gadījumā galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmanto šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minēto metodi.

14. Galvenās cirtes caurmēru aprēķina kā vidējo aritmētisko vērtību no visiem veiktajiem mērījumiem, noapaļojot vērtību līdz veselam skaitlim. Decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars pieci, noapaļo uz augšu.

15. Maksimālā kailcirtes cirsmas platība:

15.1. silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā ir pieci hektāri;

15.2. pārējos meža tipos – divi hektāri;

15.3. ir 10 hektāru, ja silā, mētrājā un lānā atstāj ne mazāk kā 20 priedes sēklas koku (sēklas ražojoši, dzīvotspējīgi koki ar taisniem stumbriem un labi attīstītiem vainagiem) katrā cirsmas platības hektārā;

15.4. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā esošajos mežos – divi hektāri.

16. Ja vienā cirsmā tiek iekļautas šo noteikumu 15.1. un 15.2.apakšpunktā minētās mežaudzes, maksimālā kailcirtes cirsmas platība ir pieci hektāri, kur maksimālā šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minēto mežaudžu platība ir divi hektāri.

17. Ja, plānojot cirsmu, vienā nogabalā paliek nenocirsta ne vairāk kā 0,3 hektāru liela platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 15. un 16.punktā minētos ierobežojumus.

18. Izvietojot kailcirtes cirsmas, par plānotajai kailcirtei piegulošu mežaudzi uzskatāma mežaudze, kuras kopējā robeža ar plānotās kailcirtes cirsmu ir garāka par 50 metriem.

19. Kailcirtes cirsmas izvieto tā, lai plānotās kailcirtes cirsmas platība un to plānotajai kailcirtei piegulošo mežaudžu platība, kurās ir spēkā apliecinājums vai reģistrēts iesniegums koku ciršanai kailcirtē, kopā nepārsniedz šo noteikumu 15.punktā minēto maksimālo kailcirtes cirsmu platību.

20. Minimālais vecums, kāds kailcirtei piegulošajai atjaunotajai mežaudzei jāsasniedz, lai saskaņā ar Meža likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktu un 9.panta otrās daļas 3.punktu kailcirte būtu atļauta, ir trīs gadi. Sējot vai stādot atjaunotas mežaudzes ir vienu gadu vecas gadā, kad mežaudzi atzīst par atjaunotu. Atjaunotās mežaudzes vecumu nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem.

21. Šo noteikumu 15.4.apakšpunktā minētajā gadījumā vai tad, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanā speciālās tiesību normas nosaka mazāku maksimālo kailcirtes cirsmas platību nekā šo noteikumu 15.1., 15.2. un 15.3.apakšpunktā noteiktā maksimālā kailcirtes cirsmas platība, par plānotajai kailcirtei piegulošām mežaudzēm uzskatāmas mežaudzes, kas ar plānoto kailcirtes cirsmu saskaras vismaz vienā punktā.

22. Meža infrastruktūras objekti – autoceļš, dabiska brauktuve, grāvis un stiga, kā arī elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijas, pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijas un kabeļu kanalizācija, elektrisko tīklu gaisvadu līnijas ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, elektrisko tīklu kabeļu līnijas, siltumtīkli, ūdensvadu un kanalizācijas tīkli un gāzesvadi – nav uzskatāmi par atdalošu elementu kailcirtes cirsmu izvietošanai vienā zemes vienībā.

23. Ja vienā nogabalā izvieto vairākas kailcirtes cirsmas un to kopējā platība pārsniedz šo noteikumu 15.punktā minēto maksimālo kailcirtes cirsmas platību, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.

24. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā kailcirtes cirsmas plāno vienā nogabalā vai vairākos nogabalos, ja to meža tipi ietilpst vienā meža tipu grupā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Meža valsts reģistra informācijas apriti, ja vien cirsmā nav apvienoti vairāki nogabali visā platībā pa to dabiskajām robežām, nepārsniedzot šo noteikumu 15.4.apakšpunktā minēto kailcirtes cirsmas maksimālo platību.

25. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā kailcirtes cirsmas izvieto tā, lai plānotajai kailcirtes cirsmai piegulošajās mežaudzēs pēc kailcirtes būtu pagājuši vismaz 10 gadi ar skuju kokiem atjaunotās mežaudzēs un vismaz pieci gadi ar lapu kokiem atjaunotās mežaudzēs.

26. Ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumus neuzskata par kailcirti.

27. Izlases cirtes paņēmiens, ar kuru mežaudzes šķērslaukums tiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, platībā, kura kopā ar šo noteikumu 18.punktā minētajām mežaudzēm pārsniedz šo noteikumu 15.punktā minēto cirsmas platību, atļauts tad, kad cirsmā zem mežaudzes vainagu klāja augošo meža tipam atbilstošas koku sugas koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.

28. Ja mežaudzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegts nocirst kailcirtē, kokus izlases cirtē cērt šādi:

28.1. silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī, mētru kūdrenī un damaksnī:

28.1.1. ja mežaudzē zem vainagu klāja, rēķinot uz cirsmas hektāru, aug vismaz 1000 vismaz vienu metru augstas nākamās paaudzes priedes, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma;

28.1.2. ja mežaudzē zem vainagu klāja nav šo noteikumu 28.1.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilstošu nākamās paaudzes koku, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma, kas reizināts ar koeficientu 1,5;

28.2. pārējos gadījumos mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma, kas reizināts ar koeficientu 1,5;

28.3. lai veicinātu meža atjaunošanos un atsegtu saules gaismu nākamās paaudzes kokiem, mežaudzē pēc iespējas veido atvērumus;

28.4. nosakot mežaudzes šķērslaukumu, ieskaita visus kokus, kuru augstums ir vismaz 12 metru.

29. Par neproduktīvu atzīst:

29.1. priežu, egļu vai bērzu mežaudzi, kurā pēc 40 gadu sasniegšanas apses, baltalkšņa, blīgznas un citu vītolu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas;

29.2. priežu mežaudzi, kurā pēc 70 gadu sasniegšanas bērza, baltalkšņa, blīgznas un citu vītolu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas;

29.3. egļu mežaudzi 30 līdz 60 gadu vecumā ar vismaz 80 procentu egļu īpatsvaru no koksnes krājas, ja mežaudze vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

29.3.1. pēdējo piecu gadu vidējais vienas gadskārtas platums mežaudzes vidējam kokam pēc caurmēra ir mazāks par diviem milimetriem;

29.3.2. koka caurmēra un pēdējo piecu gadskārtu vidējā platuma lineārās sakarības koeficients, kas raksturo mežaudzes strukturēšanos (regresijas koeficients), nav lielāks par 0,30;

29.3.3. sakarības rādītājs, kas raksturo koksnes pieauguma atšķirības vienāda caurmēra kokiem (korelācijas koeficients), nav lielāks par 0,60;

29.4. mežaudzi līdz sešu metru augstumam, kurā vairāk nekā 60 procentu koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti;

29.5. galvenās cirtes vecumu vai caurmēru nesasniegušu šo noteikumu 38.punktā minētu mežaudzi, ko cērt saskaņā ar Meža likuma 11.pantā noteikto kārtību;

29.6. apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60 procentu koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālā koku skaita vai minimālā šķērslaukuma skaitlisko vērtību. Nosakot bojāto koku skaitu, neuzskaita tos kokus, kuru augstums pārsniedz koku vidējo augstumu par 20 procentiem.

(Grozīts ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 374)

30. Šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minētās mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem nosaka šādi:

30.1. mērījumus veic viena nogabala robežās;

30.2. atkarībā no attiecīgā nogabala platības ierīko noteiktu mērījumu punktu skaitu (4.pielikums);

30.3. mērījumu punktus vienmērīgi izvieto uz nogabala garākās diagonāles;

30.4. ja mērījumu punkts apvidū iekrīt mežaudzei neraksturīgā vietā (piemēram, purvā, tērcē, laucē, uz ceļa, dabiskās brauktuves vai tehnoloģiskajā koridorā) vai tuvāk par 10 metriem no mežmalas, to ierīko ārpus šīs platības pēc iespējas tuvāk diagonālei;

30.5. katrā mērījumu punktā centra kokam un tuvākajiem četriem pirmā stāva kokiem 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla nosaka pēdējo piecu gadskārtu kopējo platumu ar viena milimetra precizitāti, kā arī koku stumbra caurmēru ar viena centimetra precizitāti;

30.6. mērījumu kokus atzīmē ar krāsu vai lenti;

30.7. mērījumu rezultātus apkopo šo noteikumu 8.pielikumā ietvertajā egļu mežaudzes atbilstības neproduktīvas mežaudzes kritērijiem noteikšanas veidlapā un aprēķina mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem.

31. Strīda gadījumā šo noteikumu 29.1. un 29.2.apakšpunktā minētās mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem nosaka, uzmērot visus mežaudzes pirmā stāva kokus.

32. Par neproduktīvām nav atzīstamas šo noteikumu 29.1. un 29.2.apakšpunktā minētās mežaudzes, kas atrodas:

32.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 50 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, – visā aizsargjoslas platumā;

32.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu;

32.3. mežu aizsargjoslās ap pilsētām;

32.4. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.

33. Šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minētās mežaudzes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var atzīt par neproduktīvām, ja šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav noteikts citādi.

34. Šo noteikumu 29.1., 29.2. un 29.3.apakšpunktā minētajās mežaudzēs ievēro kailcirtes maksimālās platības ierobežojumus un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus.

35. Koka bojājums ir koka augtspējas pilnīgs vai daļējs zudums. Bojājumi, kuru dēļ koku augtspēja nav zudusi un ir paredzams, ka koka augtspēja salīdzinājumā ar stāvokli bojājuma konstatēšanas brīdī uzlabosies, nav uzskatāmi par koka bojājumiem šo noteikumu izpratnē. Koki, kuru augtspēja nav pilnīgi vai daļēji zudusi, uzskatāmi par augtspējīgiem.

36. Par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstams:

36.1. stumbra kaitēkļu invadēts koks ar invāzijas pazīmēm – redzamiem ieskreju caurumiņiem un koksnes vai mizas grauzuma miltiem, kas uzkrājušies stumbra lejasdaļā ap sakņu kaklu;

36.2. koks, kam sakņu un stumbra trupes dēļ uz stumbra vai saknēm ir izveidojušies sēņu augļķermeņi vai konstatētas citas trupes pazīmes;

36.3. priežu mizas rūsas jeb sveķu vēža inficēta priede, kurai slimības dēļ radusies brūce atrodas zemāk par vainaga augšējo trešdaļu;

36.4. egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā;

36.5. koks, kam dažādu bojājumu (izņemot skujgraužu un lapgraužu kaitēkļu bojājumus) radīta vainaga defoliācija (atlapošanās) vai dehromācija (dzeltēšana) ir lielāka par 60 procentiem no vainaga;

36.6. koks ar lauztu stumbru;

36.7. slīps vai noliekts koks (koks, kura galotne ir pastāvīgi novirzījusies no vertikālās ass vairāk par 40 grādiem vai stumbra apakšējā trešdaļa – vairāk par 20 grādiem);

36.8. koks, kurš atrodas zem valdaudzes (mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums no to vidējā augstuma neatšķiras vairāk par 10 procentiem) vainagu klāja un kura vainags ir pilnīgi vai daļēji atmiris;

36.9. gāzts koks (koks, kura sakņu sistēma ir izcelta no augsnes);

36.10. sauss koks (koks bez zaļas lapotnes (vasas) ar sausu, nedzīvu lūksni. Koks, kam ir pilnīgi vai daļēji nokritusi miza. Sauso koku celmi nesulojas un nesveķo).

37. Šo noteikumu 36.7.apakšpunktu neattiecina uz kokiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.

38. Mežaudzi, kurā augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, cērt sanitārajā cirtē vienlaidus veidā saskaņā ar Meža likuma 11.pantā noteikto kārtību neatkarīgi no šo noteikumu 36.punktā minēto koku esības mežaudzē.

39. Ja Meža likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā cērt sausos un gāztos kokus mežaudzē, kuras augtspējīgo koku šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, katru gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam. Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, kvartāla numuru, nogabala numuru un plānoto ciršanas apjomu. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par sniegtā paziņojuma saturu un veikto saimniecisko darbību pēc paziņojuma sniegšanas. Cērtot kokus, saglabā šo noteikumu 55.punktā minētos bioloģiski nozīmīgos meža struktūras elementus, ja tādi ir.

40. Ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, šo noteikumu 39.punktā minētā kārtība netiek piemērota un sauso un gāzto koku ciršanai nepieciešams saņemt apliecinājumu no Valsts meža dienesta.

41. Ainavu cirti cērt:

41.1. meža ainavisko vērtību atsegšanai un uzturēšanai;

41.2. dabas un kultūrvēstures objektu atsegšanai;

41.3. skatu perspektīvu atbrīvošanai un ainaviski vērtīgu skatu veidošanai un kopšanai;

41.4. pameža un paaugas retināšanai caurredzamības iegūšanai;

41.5. mežmalu veidošanai;

41.6. mozaīkveida ainavas atjaunošanai un uzturēšanai.

42. Ainavu cirti dabas un kultūrvēstures objektu un ēku atsegšanai cērt mežā cilvēku bieži apmeklētās vai apmeklējumiem plānotās vietās, kurās jāatsedz skats uz īpaši vērtīgiem dabas (piemēram, īpatnēji koki, reljefa pacēlumi vai nolaidumi, ezeri, upes, laukakmeņi) un kultūrvēstures (piemēram, kādreizējās kara laika ierakumu pēdas) objektiem mežā. Saglabā kokus un krūmus, kuru vainagu dimensija netraucē ainavas elementu saskatāmību un pieejamību.

43. Ainavu cirti meža ainavisko vērtību atsegšanai un uzturēšanai cērt teritorijās ar lielu pašreizējo vai plānoto antropogēno slodzi, mežaparkos, meža aizsargjoslās ap pilsētām un ap ainaviskiem ceļiem. Meža ainavisko vērtību atsegšanai un uzturēšanai:

43.1. atsedz ainaviski izteiksmīgākos un dekoratīvākos kokus un krūmus;

43.2. atsedz ainaviski vērtīgus pašreizējos vai veidojamos skatus;

43.3. veido apmeklētājiem vieglāk pieejamu mežu, izcērtot pameža kokus un krūmus, bet saglabājot ainaviski izteiksmīgākos krūmus;

43.4. saglabā iespējami daudzveidīgāku koku sugu sastāvu un meža struktūru;

43.5. veido pārejas joslas starp mežu un izcirtumu, atstājot dažus kokus un krūmus vai to pudurus;

44. Cērtot kokus skatu perspektīvu veidošanai:

44.1. identificē vērtīgus skatu punktus un skatu perspektīvas tā, lai skatu punkts (piemēram, autoceļš, izziņas taka, tilts, putnu vērošanas tornis) neatrastos tālāk par 200 metriem no mežaudzes, kurā veic ainavu cirti;

44.2. izcērt kokus un krūmus, kas aizsedz skatu perspektīvu, bet ne vairāk kā 0,2 hektāru platībā, un izcirstos atvērumus neizdala atsevišķi no mežaudzes;

44.3. izcirsto skatu perspektīvu uztur tīru no kokiem un krūmiem.

45. Kokus ainavu cirtē cērt, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

45.1. ainavu cirte paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā un:

45.1.1. tajā noteikts ainavu cirtes mērķis, intensitāte un platība;

45.1.2. plānotās skatu perspektīvas un skatu punkti attēloti meža zemju plānā;

45.2. ainavu cirte paredzēta meža apsaimniekošanas plānā un:

45.2.1. tajā noteikts ainavu cirtes mērķis, intensitāte un platība;

45.2.2. plānotās skatu perspektīvas un skatu punkti attēloti meža zemju plānā;

45.2.3. tā saskaņota ar ainavu arhitektu;

45.3. vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kas nosaka ainaviski vērtīgu teritoriju izmantošanu, ainavu cirte paredzēta zemes vienības līmenī, un tajā attēlotas plānotās skatu perspektīvas un skatu punkti.

46. Ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā paredzētā ainavu cirte neatbilst šo noteikumu 45.1.1. un 45.1.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, koku ciršanu ainavu cirtē saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi šo noteikumu 79.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

47. Paredzot ainavu cirti meža apsaimniekošanas plānā vai vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, to saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja vien ainavu cirte nav paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā.

48. Šo noteikumu 45.punktā minētos nosacījumus nepiemēro, ja ainavu cirtē mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem minimālā šķērslaukuma vai ja ainavu cirtes cirsmas platība nepārsniedz vienu hektāru un mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi šo noteikumu 79.4.apakšpunktā minētajā kārtībā.

49. Ainavu cirti aizliegts cirst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, aizsargjoslās gar purviem un mikroliegumu buferzonās.

50. Ainavu cirtē šo noteikumu XI nodaļā minētās prasības un meža atjaunošanas prasības piemēro tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar cirtes izpildes mērķi.

51. Atmežošanas cirtē kokus cērt, ja persona ir saņēmusi kompetentas institūcijas izdotu administratīvo aktu, kas tai piešķir tiesības veikt Meža likuma 41. panta pirmajā daļā minētās darbības.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 374 redakcijā)

52. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā atmežošanas cirtē izcērt tikai tos kokus, kas būvniecības dokumentācijā norādīti kā izcērtamie koki.

53. Atmežošanas cirtē nepiemēro šo noteikumu XI nodaļā minētās prasības.

54. Cērtot kokus, saglabā šādus augošus kokus:

54.1. ekoloģiskos kokus – augtspējīgus iepriekšējās paaudzes kokus – vai, ja tādu nav, – augtspējīgus kokus, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām:

54.1.1. kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, – vismaz astoņus ekoloģiskos kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru;

54.1.2. pārējās cirsmās – vismaz piecus ekoloģiskos kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru;

54.2. kokus ar lielām (vairāk nekā 50 centimetru diametrā) putnu ligzdām, ja tādi ir, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem;

54.3. dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs ir lielāks par 10 centimetriem, ja tādi ir.

(Grozīts ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 374)

55. Cērtot sausus kokus, saglabā resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus, vispirms izvēloties tos, kuru diametrs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla vai lūzuma vietā, ja tā ir zem 1,3 metru augstuma no sakņu kakla, ir lielāks par 50 centimetriem:

55.1. kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, – vismaz 10 šādus kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru;

55.2. pārējās cirsmās – vismaz četrus šādus kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 374 redakcijā)

56. Cērtot kokus, saglabā visu apaugumu ap avotiem un avoksnājiem un mikroieplakās (reljefa pazeminājumos ar izteikti palielinātu mitrumu un raksturīgu veģetāciju).

57. Saglabā koku, pie kura ir izveidots skudru pūznis.

58. Ja saskaņā ar šo noteikumu 54.2 un 54.3.apakšpunktu un 56., 57. un 61.punktu saglabātie koki ir augtspējīgi mežaudzes pirmā stāva koki, tos ieskaita šo noteikumu 54.1.apakšpunktā minēto ekoloģisko koku skaitā.

59. Šo noteikumu 54., 56. un 57.punktā minētos kokus un 55.punktā minētos sausos stāvošos kokus nesaglabā ekspluatācijas aizsargjoslās.

60. Galvenajā cirtē un kopšanas cirtē tādā apjomā, kas neapdraud darba drošību un ļauj nodrošināt meža atjaunošanu, saglabā mežābeles, kadiķus un citu vietējo sugu pameža kokus un krūmus.

61. Gravā (vismaz 15 metru dziļa un 10 metru plata ūdens erozijas veidota gultne, kuras nogāzes slīpums ir vismaz 30 grādu) un mežmalā (pārejas josla no meža uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ūdenstilpi, purvu, lauci vai pārplūstošu klajumu (kuri lielāki par diviem hektāriem), kuras platums nav mazāks par pusi no pirmā stāva vidējā koka augstuma) saglabā daļēju apaugumu tādā apjomā, kas netraucē meža atjaunošanu, darba aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī tūrisma objektu un atpūtas vietu ierīkošanu.

62. Par 30 gadiem vecākās skuju koku mežaudzēs ar lapu koku piemistrojumu kopšanas cirtē saglabā meža tipiem atbilstošu lapu koku sugu piemistrojumu vismaz piecu procentu apjomā no mežaudzes sastāva.

63. Kokmateriālus pieved tā, lai nebojātu avotaines, skudru pūžņu kolonijas, ģeomorfoloģiskos veidojumus, kritušus sausus kokus, kas resnāki par 50 centimetriem, un šo noteikumu 55.punktā minētos saglabājamos kokus. Ja, nešķērsojot saglabājamo kritušo sauso koku, treilēšanas ceļu nav iespējams izveidot, kritušo sauso koku saudzīgi pārvieto.

64. Ja abiotisku vai biotisku faktoru ietekmē vai saskaņā ar situāciju mežā šo noteikumu 38.punktā minētajā gadījumā nav iespējams izpildīt šo noteikumu 54.1.apakšpunktā minētās prasības, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Pamatojoties uz minēto iesniegumu un gūtajiem rezultātiem pēc platības pārbaudes dabā, Valsts meža dienests nosaka atšķirīgus nosacījumus.

65. Kailcirte aizliegta:

65.1. meža puduros (meža platība, kura mazāka par hektāru un kura atrodas vismaz 500 metru attālumā no citas meža platības, kas lielāka par hektāru). Cērtot kokus, saglabā pamežu tādā apjomā, kas netraucē darba aizsardzības prasību ievērošanu, meža atjaunošanu, kā arī tūrisma objektu un atpūtas vietu ierīkošanu;

65.2. mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis;

65.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs (priedes veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma);

65.4. mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs – ielejas daļā, kura periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīgā veģetācija;

65.5. purvu aizsargjoslās;

65.6. ezeru salās un purvu salās;

65.7. pilsētas teritorijā.

66. Ja īpaši aizsargājamā dabas teritorijā cita cirte plānota dabas vērtību saglabāšanai, to saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi šo noteikumu 79.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, ja vien tā nav paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā.

67. Cirsma ir viens vai vairāki meža nogabali vai to daļas, kas savstarpēji robežojas un kuros veic vai plāno veikt koku ciršanu.

68. Ja cirtes rezultātā mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums samazinās zem kritiskā šķērslaukuma, izņemot gadījumu, ja izlases cirtē veido 0,2 hektāru un mazākus atvērumus, cirsmu apvidū atzīmē tā, lai cirsmas robežas ir skaidri redzamas. Par skaidri redzamu cirsmas robežu apvidū ir uzskatāma mežaudze līdz 20 gadu vecumam, izcirtums, zeme, kuras zemes lietošanas veids nav mežs, robežstiga, meža infrastruktūras objekts vai apvidū ar krāsu, lenti vai vizūrstigu iezīmēta cirsmas robeža.

69. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cirsmas skices sagatavotājam uzrāda zemes vienības ārējo robežu vai robežposmus plānotās cirsmas tiešā tuvumā. Ja zemes vienības ārējā robeža (robežzīmes, robežstigas) šo noteikumu 68.punktā minētās cirsmas tiešā tuvumā mežā nav saglabājusies vai nav ierīkota atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms cirsmas skices sagatavošanas atjauno robežu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu.

70. Šo noteikumu 68.punktā minētajai cirsmai sagatavo cirsmas skici. Cirsmas skice ietver:

70.1. administratīvās teritorijas nosaukumu un īpašuma nosaukumu (ja īpašumam ir piešķirts nosaukums);

70.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

70.3. norādi par ziemeļu virzienu;

70.4. cirsmas robežas kontūras novietojumu un, ja cirsmas robežas posms sakrīt ar zemes vienības robežu vai ir tās tiešā tuvumā, arī zemes vienības robežposma (ar robežpunktu numuriem vai koordinātām, kas norādītas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā) attēlojumu (mērogs 1:10 000, 1:5000 vai 1:2000). Zemes vienības robežu novietojumu var nenorādīt, ja skicē ir cirsmas virsotņu koordinātas, kas norādītas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā;

70.5. piesaisti pie kvartālstigas, zemes vienības robežzīmes, trases, grāvja, izcirtuma, meža infrastruktūras objekta krustpunkta vai cirsmas virsotņu koordinātām, kas norādītas Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (līdz metra precizitātei);

70.6. zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja vārdu, uzvārdu un parakstu, datumu un apliecinājumu, ka cirsmas robeža apvidū ir zināma un zemes vienības robežzīmes un robežstigas apvidū ir ierīkotas un uzturētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu.

(Grozīts ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 374)

71. Cirsmas platību nosaka ar precizitāti ± 0,1 x √S, kur S – cirsmas platība hektāros.

72. Ja bojājumu dēļ (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes dēļ) pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cirsmu norobežojošos augošos kokus iezīmē ar krāsu vai lenti. Izcirsto platību uzmēra un skici sagatavo pēc cirsmas izstrādes. Skici pievieno pārskatam par koku ciršanu.

73. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par to, lai cirsmas robeža atbilstu Valsts meža dienestā iesniegtajai cirsmas skicei.

74. Valsts meža dienests meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, vai tā pilnvarotajai personai, kā arī energoapgādes komersantam, ja tam saskaņā ar Enerģētikas likuma 19.panta 1.¹ daļu ir tiesības saskaņošanas procedūru ar zemes īpašnieku aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, apliecinājumu izsniedz, pamatojoties uz meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai tā pilnvarotas personas, vai energoapgādes komersanta iesniegumu.

75. Iesniegumu Valsts meža dienestā iesniedz:

75.1. klātienē;

75.2. pa pastu;

75.3. elektroniska dokumenta formā;

75.4. tiešsaistes veidā Meža valsts reģistrā, noslēdzot vienošanos ar Valsts meža dienestu par datu apmaiņu elektroniskā veidā.

76. Iesniegumā apliecinājuma saņemšanai norāda šādu informāciju:

76.1. iesnieguma iesniedzēja – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi vai juridiskas personas nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru;

76.2. pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, pilnvaras numuru, izdošanas datumu un iestādi, kas izdevusi pilnvaru, ja iesnieguma iesniedzējs nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

76.3. īpašuma vai tiesiskā valdījuma nosaukumu un zemes vienības kadastra apzīmējumu;

76.4. cirtes veidu, cirtes izpildes veidu, cirsmas numuru (saistībā ar iesniegumu), kvartāla numuru, nogabala numuru, izcērtamo platību (ha), plānoto izcērtamo koksnes apjomu (m³) (pēc meža inventarizācijas datiem vai cirsmas novērtējuma);

76.5. norādi par to, vai mežaudzes šķērslaukums tiks vai netiks samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, ja plānota galvenā cirte izlases veidā;

76.6. norādi par bojājuma cēloni, ja plānota sanitārā cirte;

76.7. norādi par apliecinājuma saņemšanas veidu:

76.7.1. iestādē;

76.7.2. elektroniska dokumenta formā uz iesnieguma iesniedzēja norādīto e-pasta adresi;

76.7.3. elektroniska paziņojuma veidā Meža valsts reģistrā, ievērojot noslēgto vienošanos par datu apmaiņu elektroniskā veidā;

76.7.4. Valsts meža dienesta tīmekļa vietnē.

77. Iesniegumam pievieno:

77.1. cirsmas skici, ja cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums tiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma. Cirsmas skici var iesniegt arī elektroniski saskaņā ar normatīvajos aktos par Meža valsts reģistra informācijas apriti noteiktajiem nosacījumiem meža digitālo kartogrāfisko materiālu sagatavošanai;

77.2. valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra uzmērīšanas rezultātus (9. vai 10.pielikums), ja plānota koku ciršana galvenajā cirtē pēc caurmēra;

77.3. paaugas pārbaudes rezultātus (11.pielikums), ja platībā, kas pārsniedz maksimālo kailcirtes platību, plānots izlases cirtes paņēmiens, kuru izmantojot mežaudzes šķērslaukums tiks samazināts zem kritiskā šķērslaukuma;

77.4. egļu mežaudzes atbilstības neproduktīvas mežaudzes kritērijiem noteikšanas mērījumus (8.pielikums) šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minētajā gadījumā;

77.5. kompetentas institūcijas izdotu Meža likuma 41.pantā minēto administratīvo aktu, ja plānota atmežošanas cirte;

77.6. mežaudzē zem vainagu klāja izveidojušos nākamās paaudzes koku mērījumus (12.pielikums), ja plānota šo noteikumu 28.1.1.apakšpunktā minētā cirte;

77.7. pilnvaru vai pilnvaras atvasinājumu, kas noformēts atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, ja iesnieguma iesniedzējs ir meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pilnvarotā persona.

78. Ja sanitārā cirte plānota zemes vienībā, kurā nav veikta meža inventarizācija, iesniegumam pievieno:

78.1. zemes vienības situācijas plānu, apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājuma plānu vai zemes robežu plānu, ja tajā attēlotas zemes lietošanas veidu kontūras, ar iezīmētu platību, kurā tiks veikta sanitārā cirte;

78.2. atbilstoši šo noteikumu 70.punktam sagatavotu cirsmas skici, ja sanitārā cirte plānota vienlaidus (mežaudzes šķērslaukums tiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma);

78.3. tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta kopiju, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, izņemot gadījumu, ja tiesiskā valdījuma ieguvēja ir valsts. Īpašuma atsavināšanas līgums šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms par tiesisko valdījumu apliecinošu dokumentu.

79. Pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda iesniegto informāciju un:

79.1. veic pārbaudi mežā, ja tas nepieciešams iesniegtās informācijas pārbaudei vai precizēšanai;

79.2. pārbauda, vai meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā ir samaksājis naudas sodu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem, par ko lēmums stājies spēkā pēc 2012.gada 1.janvāra, un atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus, par ko tiesas spriedums stājies spēkā pēc 2012.gada 1.janvāra, izņemot gadījumu, ja plānota sanitārā cirte;

79.3. pārbauda, vai visos zemes vienībā esošajos nogabalos meža inventarizācija ir veikta pirms mazāk nekā 20 gadiem;

79.4. pieprasa citu institūciju atzinumus, ja tas nepieciešams informācijas iegūšanai par attiecīgās institūcijas kompetences jomu. Institūcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas. Ja institūcija 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par apliecinājuma izsniegšanu, apliecinājuma izsniegšanu uzskata par saskaņotu.

80. Šo noteikumu 79.1.apakšpunktā minēto pārbaudi veic normatīvajos aktos par meža inventarizāciju noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar šo noteikumu 4., 5., 12. un 30.punktu.

81. Apliecinājumu izsniedz:

81.1. elektroniska vai papīra dokumenta formā ar Valsts meža dienesta amatpersonas parakstu (13.pielikums);

81.2. elektroniska ieraksta veidā Meža valsts reģistrā saskaņā ar noslēgto vienošanos par datu apmaiņu elektroniskā veidā;

81.3. Valsts meža dienesta tīmekļa vietnes publiskajā reģistrā, kam ir publiska ticamība.

82. Lēmumu par apliecinājuma izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt apliecinājumu pieņem mēneša laikā.

83. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

84. Apliecinājums ir derīgs:

84.1. cērtot kokus sanitārajā cirtē, – divus kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada. Valsts meža dienests var noteikt īsāku apliecinājuma derīguma termiņu, izvērtējot konkrētās mežaudzes sanitāro stāvokli, ja tas nepieciešams apkārtējo mežaudžu aizsardzībai;

84.2. cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada.

85. Ja pirms apliecinājuma izsniegšanas ir zināms, ka apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi (piemēram, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā mežaudze sasniegusi vecumu, pēc kura koku ciršana ir aizliegta), Valsts meža dienests nosaka īsāku apliecinājuma derīguma termiņu, nekā minēts šo noteikumu 84.punktā. Meža inventarizācijas derīguma termiņa izbeigšanās apliecinājuma darbības laikā nav uzskatāma par tiesisko apstākļu maiņu.

86. Pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai tā pilnvarotas personas rakstiska iesnieguma vai gadījumā, ja apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, Valsts meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu.

87. Apliecinājums zaudē spēku pirms tajā norādītā termiņa, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegtajā pārskatā ir norāde, ka cirsma ir pabeigta.

88. Līdz 2016.gada 1.janvārim, administrējot koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē valsts mežos, izlases cirtē uz konkrēto gadu attiecināmo cirsmas izcērtamo platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S_izc. – konkrētajā gadā cirsmas izcērtamā platība (hektāros);

M_izc. – konkrētajā gadā mežaudzes izcērtamā krāja (kubikmetros);

M_s. – mežaudzes krāja pirms cirtes uzsākšanas (kubikmetros);

S_cirs. – cirsmas kopējā platība (hektāros).

89. Koku ciršana, kurai apliecinājums izsniegts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā apliecinājuma izsniegšanas laikā.

90. Ja iesniegums apliecinājuma saņemšanai Valsts meža dienestā iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, cirsmām, kas neatbilst šo noteikumu 15. un 16.punktam, piemēro šādus nosacījumus:

90.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā kailcirtes cirsmas maksimālais platums ir 50 metru;

90.2. ja purvājā un niedrājā atstāj ne mazāk kā 30 priedes sēklinieku uz katru cirsmas platības hektāru, kailcirtes cirsmas maksimālais platums ir 100 metru;

90.3. grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju kūdrenī, platlapju kūdrenī kailcirtes cirsmas maksimālais platums ir 100 metru;

90.4. šo noteikumu 90.1., 90.2. un 90.3.apakšpunktā minētajos meža tipos cirsmā var iekļaut mežaudzes silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā, ja visā cirsmā tiek ievērots šo noteikumu 90.1., 90.2. un 90.3.apakšpunktā noteiktais kailcirtes cirsmas maksimālais platums;

90.5. nogabalos ar dažādu kailcirtes maksimālo platumu katrā nogabalā ievēro attiecīgo šo noteikumu 90.1., 90.2. un 90.3.apakšpunktā minēto kailcirtes cirsmas maksimālo platumu.

91. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

92. Noteikumu 76.7.4. un 81.3.apakšpunkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.