(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz:

1) fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, vai fizisko personu, kura ārpus savas saimnieciskās darbības publiski piedāvā preci vai pakalpojumu citai fiziskajai personai par atlīdzību vai pērk preci vai pakalpojumu no citas fiziskās personas par atlīdzību;

2) fizisko personu, kura veiks vai veic saimniecisko darbību par atlīdzību (turpmāk 1. un 2. punktā minētā persona — tiesiska darījuma dalībnieks).

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

2. pants. (1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret tiesiska darījuma dalībnieku dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ attiecībā uz pieeju saimnieciskajai darbībai, pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

(2) Pieeja saimnieciskajai darbībai šā likuma izpratnē ietver arī saimnieciskās darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai aprīkošanu vai jebkura cita veida darbības sākšanu vai paplašināšanu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

3. pants. (1) Atšķirīga attieksme pret tiesiska darījuma dalībnieku pieļaujama, ja pieeja saimnieciskajai darbībai un pieeja precēm un pakalpojumiem, preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai tikai vai galvenokārt viena dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(2) Atšķirīga attieksme pret tiesiska darījuma dalībnieku invaliditātes dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi, vai ja vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pretējai pusei uzliek nesamērīgu slogu.

(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums attiecībā uz tiesiska darījuma dalībnieku neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad tiesiska darījuma dalībnieku izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, vecumu, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, seksuālo orientāciju, invaliditāti, rasi vai etnisko piederību.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

4. pants. (1) Ja strīda gadījumā tiesiska darījuma dalībnieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.

(4) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

(5) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

5. pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, tiesiska darījuma dalībniekam ir tiesības prasīt, lai viņam tiek nodrošināta pieeja saimnieciskajai darbībai vai piedāvātas preces vai pakalpojumi, vai pārdotas preces, vai sniegti pakalpojumi, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

6. pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt tiesiska darījuma dalībniekam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

7. pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, tiesiska darījuma dalībnieks saskaņā ar Tiesībsarga likumu var saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2021.)

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.).

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes direktīvu 86/613/EEK.