2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā;

2) parāda atgūšanas procesā nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu;

3) veicināt parāda labprātīgu samaksu;

4) sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi;

5) reglamentēt kredītu pārdevēja, kredītu pircēja, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību un nosaka prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz parāda atgūšanu un parādvēstures datubāzes izveidošanu.

(2) Šā likuma normas nav piemērojamas parāda atgūšanai, ko publisko tiesību jomā veic valsts vai pašvaldības iestāde.

(3) Likums neskar kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai parādnieka tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā. Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskata tiesa vai šķīrējtiesa.

(4) Šā likuma normas par kreditora atgādinājumu piemērojamas tiktāl, ciktāl Civillikumā nav noteikts citādi.

(5) Šā likuma III nodaļā noteiktās kreditora tiesības un pienākumi piemērojami, ja kreditors ir saimnieciskās vai profesionālās darbības veicējs.

(6) Ja parāda atgūšana tiek vērsta pret galvinieku, kas ir fiziskā persona un darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem, piemērojamas šā likuma normas, kuras reglamentē parāda atgūšanu no parādnieka.

(7) Parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

(8) Šā likuma VI, VII un VIII nodaļa piemērojama gadījumos, kad parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs apkalpo ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

3.¹ pants. Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas izņēmumi

Prasības tikt licencētam atbilstoši šā likuma 5. panta pirmajai daļai attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu nav piemērojamas gadījumos, kad:

1) to veic Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;

2) to veic alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;

3) to veic kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.¹ daļu;

4) kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot tad, ja sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;

5) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

(Nodaļas nosaukums 13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

9.pants. Saskarsme ar trešajām personām

(1) Saskarsmē ar trešajām personām kreditors, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kredītu pircējs, kredītu pārdevējs un ārpakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

(2) Saskarsmē ar trešajām personām kreditors, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kredītu pircējs, kredītu pārdevējs un ārpakalpojuma sniedzējs parāda atgūšanas procesā ir tiesīgs par sevi sniegt vienīgi šādu informāciju:

1) tās personas vārds un uzvārds, kura īsteno saskarsmi;

2) kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja, kredītu pārdevēja vai ārpakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma) vai vārds un uzvārds;

3) kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja, kredītu pārdevēja vai ārpakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

10.pants. Saskarsmes kultūra

(1) Saskarsmē ar parādnieku vai aizņēmēju ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas gadījumā ir aizliegts:

1) izmantot agresīvas saskarsmes formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

2) sazināties ar parādnieku vai aizņēmēju viņa cieņu un godu aizskarošā formā;

3) apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) iepriekšējas piekrišanas;

4) sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

(2) Saziņā ar parādnieku vai aizņēmēju kreditoram, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pircējam, kredītu pārdevējam un ārpakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu.

(3) Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā:

1) notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;

2) notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;

3) apgrūtina parādnieka vai aizņēmēja spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

12.pants. Parādvēstures datubāze

(1) Parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(2) Parādvēstures datubāzes turētājs ir parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(3) Parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;

2) parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) ir rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi un spriedums stājies likumīgā spēkā;

3) parādnieks vai aizņēmējs ir rakstveidā izteicis pamatotus iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir nosūtījis parādniekam vai aizņēmējam motivētu atbildi un izsniedzis parāda esamības un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, informējot parādnieku vai aizņēmēju, ka ziņas par parādu tiks iekļautas parādvēstures datubāzē ar norādi, ka ir saņemti parādnieka vai aizņēmēja rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai tā apmēru un lietā pastāv strīds par parāda pamatotību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

13.pants. Informācijas iekļaušana parādvēstures datubāzē

(1) Informāciju par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu iekļauj parādvēstures datubāzē, ja ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) darījumā vai tiesību aktā noteiktais maksājuma saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 60 dienām;

2) ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) šajā termiņā nav samaksājis parādu.

(2) Parādvēstures datubāzē iekļauj šādu informāciju par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu:

1) parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) vārds, uzvārds, personas kods;

2) datums, kurā informācija iekļauta parādvēstures datubāzē;

3) parāda apmērs, tai skaitā pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs;

4) samaksātā parāda daļa;

5) parāda samaksas ilgums;

6) parāda atgūšanas statuss (notiek vai nenotiek parāda atgūšana; datums, kurā parāda atgūšana izbeigta; ir strīds vai nav strīda par parāda esamību vai tā apmēru);

7) ja kreditors ir saimnieciskās darbības veicējs, — nozare, kurā darbojas parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) kreditors saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām.

(3) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā paziņo parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai — patērētājam) par informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē. Tajā iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai — patērētājam).

(4) Trešā persona, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar parādvēstures datubāzes turētāju, ir tiesīga saņemt šā panta otrajā daļā minēto parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajā kārtībā tam piekritis. Ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) apgalvo, ka nav devis piekrišanu datubāzē iekļautās informācijas nodošanai trešajai personai, pienākums pierādīt šādas piekrišanas esamību ir tam, kurš apgalvo, ka piekrišana ir dota.

(5) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pats vai pēc parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) vai citas personas sniegtās informācijas konstatē, ka parādvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šos trūkumus un par to paziņot trešajām personām, kuras saņēmušas attiecīgo informāciju. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atteikumu novērst attiecīgos trūkumus var apstrīdēt Datu valsts inspekcijā Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

14. pants. Fizisku personu reģistrā saņemamā informācija par parādnieku un aizņēmēju

Lai izpildītu šā likuma 7.panta prasības, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kreditors, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs iegūt no Fizisku personu reģistra šādu informāciju:

1) parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) deklarētā dzīvesvieta;

2) apstiprinājums par parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) nāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

(Nodaļa 06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

15. pants. Administratīvā atbildība parāda ārpustiesas atgūšanas jomā

Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka šis likums, vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no piecdesmit sešām līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus vai bez tā.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

16. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 15. pantā minēto pārkāpumu veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

(Nodaļa 13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

17. pants. Ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības

Par ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību uzskatāma:

1) maksājuma atgūšana;

2) vienošanās ar aizņēmēju saistībā ar kreditēšanas līguma noteikumiem, ievērojot kredītu pircēja norādījumus;

3) no kreditēšanas līguma izrietošas sūdzības izskatīšana par līgumā paredzētajām kreditora saistībām vai par pašu līgumu.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

18. pants. Sadarbība starp parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un kredītu pircēju

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar kredītu pircēju noslēdz rakstveida līgumu, kurā norāda:

1) detalizētu veicamo darbību aprakstu;

2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atlīdzības apmēru vai tā aprēķināšanas kārtību, ja atlīdzības apmērs nav fiksēta summa;

3) apjomu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst pārstāvēt kredītu pircēju attiecībās ar aizņēmēju;

4) pienākumu pusēm ievērot patērētāju tiesību aizsardzību un datu aizsardzību regulējošos tiesību aktus;

5) saskarsmes prasības ar aizņēmēju, realizējot no līguma izrietošās darbības;

6) pienākumu informēt kredītu pircēju par jebkuras tā īstenotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības nodošanu ārpakalpojumā.

(2) Piecus gadus, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma darbības beigām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt un pēc pieprasījuma iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram: 

1) saraksti ar aizņēmēju un kredītu pircēju;

2) no kredītu pircēja saņemtos norādījumus saistībā ar ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu;

3) starp parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un kredītu pircēju noslēgto sadarbības līgumu.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

19. pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja sadarbība ar ārpakalpojuma sniedzēju

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi arī tad, ja tas izmanto ārpakalpojuma sniedzēju viena vai vairāku ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai.

(2) Nododot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu ārpakalpojuma sniedzējam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un ārpakalpojuma sniedzējs noslēdz rakstveida līgumu, kas paredz pienākumu ievērot parāda atgūšanas pakalpojumam piemērojamās tiesību normas. Šā līguma noteikumi neietekmē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja attiecības ar kredītu pircēju un pienākumus pret aizņēmēju.

(3) Ārpakalpojuma sniedzējs drīkst veikt tikai tam nodotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības.

(4) Atsevišķu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam neskar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot speciālās atļaujas (licences) saņemšanai noteiktās prasības.

(5) Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam neietekmē Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību.

(6) Ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pieeju informācijai par visām nodotajām ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām.

(7) Pēc ārpakalpojuma līguma darbības beigām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par ārpakalpojuma sniedzējam nodoto ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību izpildi.

(8) Pirms ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošanas ārpakalpojuma sniedzējam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un, ja attiecināms, arī uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi. 

(9) Piecus gadus, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma darbības beigām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt ierakstus par ārpakalpojuma sniedzējam dotajiem norādījumiem, kā arī pašu sadarbības līgumu un pēc pieprasījuma iesniegt to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

(10) Ar līdzekļiem, kas saņemti no aizņēmēja, ārpakalpojuma līguma ietvaros rīkojas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

20. pants. Informēšana par ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodošanu

(1) Pirms parāda atgūšanas darbību uzsākšanas un ikreiz, kad to pieprasa aizņēmējs, kredītu pircējs, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, ārpakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.¹ panta 1. un 3. punktā noteiktais subjekts pēc ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma prasījuma tiesību iegūšanas, aizņēmējam tiek nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā norāda:

1) informāciju par nodošanu un tās datumu;

2) kredītu pircēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju saziņai;

3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteiktā subjekta nosaukumu, juridisko adresi un kontaktinformāciju saziņai;

4) ārpakalpojuma sniedzēja, ja tāds ir izvēlēts, nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju saziņai;

5) prasību ievērot patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvos aktus;

6) nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju uzraudzības iestādei, kurā var iesniegt sūdzību.

(2) Katrā nākamajā paziņojumā iekļaujama šā panta pirmās daļas 2. punktā norādītā informācija, bet, ja paziņojums nosūtīts saistībā ar jauna parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iecelšanu, tajā iekļaujama arī šā panta pirmās daļas 3. punktā norādītā informācija.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

(Nodaļa 13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

21. pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšana uzņemošajā dalībvalstī

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas Latvijas Republikā saņēmis šā likuma 5. panta otrajā daļā minēto speciālo atļauju (licenci), ir tiesības bez ierobežojuma sniegt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu Eiropas Savienībā.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

22. pants. Pārrobežu pakalpojumus sniedzoša parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzība

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu ar uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi par uzraudzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs izvērtēt nepieciešamību un vērsties uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādē, lūdzot veikt uzraudzības pasākumus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja izveidotā filiālē vai pie iecelta ārpakalpojuma sniedzēja.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veikt uzraudzības pasākumus citas Eiropas Savienības dalībvalsts parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja filiālē Latvijā vai pie iecelta ārpakalpojuma sniedzēja, informējot piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi par pārbaudes rezultātiem.

(4) Ja kredīts piešķirts Latvijas Republikā, bet to apkalpo citas Eiropas Savienības dalībvalsts parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā ir pierādījumi par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieļautiem pārkāpumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi, vienlaikus nododot pierādījumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs divu mēnešu laikā informē uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi, kas sniegusi pierādījumus par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieļautajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem, par plānotajiem un uzsāktajiem uzraudzības pasākumiem.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

(Nodaļa 13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

23. pants. Tiesības uz informāciju par ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā noteiktajām kredītu pārdevēja tiesībām

(1) Kredītu pārdevējs sniedz kredītu pircējam informāciju par ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu un par nodrošinājumu, ja tāds ir, lai kredītu pircējs pirms līguma noslēgšanas varētu novērtēt ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma vērtību un iespēju šo vērtību atgūt, garantējot no kredītu pārdevēja saņemtās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt kredītu pārdevējam sniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

24. pants. Kredītu pircēja pienākumi

(1) Kredītu pircējam ir pienākums ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai pilnvarot parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums ir noslēgts ar patērētāju.

(2) Kredītu pircēja pārstāvim ir pienākums kredīta apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums ir noslēgts ar fiziskajām personām, tai skaitā patērētājiem un juridiskajām personām.

(3) Kredītu pircēja darbību regulē šis likums, kā arī nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteiktais subjekts kredītu pircēja vārdā izpilda šā panta trešajā daļā un 25. un 27. pantā minētos pienākumus. Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas 1. vai 3. punktā noteiktais subjekts nav pilnvarots, šos pienākumus pilda kredītu pircējs vai tā pārstāvis.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

25. pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai citu subjektu izmantošana

(1) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību uzsākšanas dienā paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā iecelto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteikto subjektu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteiktais subjekts tiek mainīts, kredītu pircējs vai pārstāvis izmaiņu dienā par to paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties nosūta uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei un Eiropas Savienības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei, kurā kredīts piešķirts, šā panta pirmās un otrās daļas kārtībā saņemto informāciju.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

26. pants. Trešo valstu kredītu pircēju pārstāvis

(1) Pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējs ieceļ pārstāvi, kas ir reģistrēts vai tā galvenais uzņēmums atrodas kādā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās iestādes ir tiesīgas pieprasīt kredītu pircēja pārstāvim nodrošināt darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

27. pants. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētu kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošana

(1) Kredītu pircējs vai tā izraudzītais pārstāvis, kurš ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu kreditēšanas līgumu nodod citam kredītu pircējam, divas reizes gadā informē uzraudzības un kontroles iestādes par jaunā kredītu pircēja vai tā izraudzītā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru (LEI) vai gadījumā, kad šāda identifikatora nav, par:

1) jaunā kredītu pircēja vai tā ieceltā pārstāvja, vai to vadības vai pārvaldes struktūras locekļu un to personu identitāti, kurām ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā vai tā pārstāvī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkta izpratnē; 

2) jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis informē uzraudzības un kontroles iestādes par:

1) ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu skaitu un neatmaksāto atlikumu;

2) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodrošinājumu.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, var pieprasīt kredītu pircējam vai ieceltajam pārstāvim šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā panta kārtībā saņemto informāciju ne vēlāk kā viena mēneša laikā nosūta uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm un jaunā kredītu pircēja piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

2. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.maijā.

3. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.janvārim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un piektajā daļā, kā arī 6.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.