1. Noteikumi nosaka jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību.

2. Jūras plānojumu izstrādā visai Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajai Baltijas jūras daļai, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.

3. Jūras plānojumu izstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos par jūras vides aizsardzību un pārvaldību noteikto jūras stratēģiju un ņemot vērā starptautiskos politikas dokumentus un tiesību aktus, kā arī nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un tiesību aktus.

4. Nosakot jūras atļauto izmantošanu, ņem vērā:

4.1. jūras fizioģeogrāfiskos parametrus;

4.2. zivju resursiem, zvejai un akvakultūrai nozīmīgas vietas;

4.3. kuģošanas un ostu darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un teritorijas;

4.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

4.5. biotopus un bioloģisko daudzveidību;

4.6. kultūras mantojumu un ainavas;

4.7. derīgo izrakteņu iegulu un atradņu teritorijas;

4.8. saimnieciskās darbības analīzi, ietverot zivsaimniecību, jūras transportu, ostu darbību, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi, tūrismu;

4.9. Rīgas, Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (turpmāk – piekrastes pašvaldības), teritorijas attīstības plānošanas dokumentus;

4.10. valsts aizsardzību nodrošinošos faktorus;

4.11. militāro poligonu teritorijas;

4.12. lineāro infrastruktūru;

4.13. informāciju par sprādzienbīstamiem objektiem un ķīmisko kaujas vielu nogremdējuma vietām;

4.14. civilās aviācijas lidlauku ekspluatācijas prasības, kas rada ietekmi jūrā;

4.15. mūsdienu ģeoloģiskos procesus (vējuzplūdus un jūras krasta eroziju);

4.16. jaunākās zinātniskās atziņas, pētījumus, novērtējumus un datubāzēs pieejamo informāciju, tai skaitā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ietvaros Baltijas jūras reģionam kopīgi izstrādātos pētījumus;

4.17. pārrobežu ietekmi;

4.18. klimata pārmaiņu radītās ietekmes un tendences;

4.19. daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas principus un ārvalstu praksi.

(Grozīts ar MK 11.03.2025. noteikumiem Nr. 150)

5. Izstrādājot jūras plānojumu vai tā grozījumus, ministrija, kas ir atbildīga par reģionālās attīstības politiku (turpmāk – atbildīgā ministrija), ņemot vērā Latvijas Republikas starptautiskās saistības, sadarbojas ar valstīm, ar kurām Latvijai ir kopīga jūras robeža, informē tās par jūras plānojuma  vai tā grozījumu izstrādes uzsākšanu un publiskās apspriešanas pasākumiem.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

6. Atsevišķām jūras piekrastes ūdeņu daļām piekrastes pašvaldības var izstrādāt detalizētus tematiskos plānojumus.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)

7. Jūras plānojuma ieviešanu un uzraudzību nodrošina atbildīgā ministrija sadarbībā ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts".

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)

8. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)

9. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)

10. Apstiprināto jūras plānojumu ievieto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – TAPIS) atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu.

11. Atbildīgā ministrija apkopo un uzglabā dokumentus par jūras plānojuma izstrādes procesu.

12. Jūras plānojums sastāv no:

12.1. paskaidrojuma daļas;

12.2. stratēģiskās daļas;

12.3. jūras telpas izmantošanas daļas;

12.4. grafiskās daļas.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)

13. Stratēģiskajā daļā ietver plānojuma ilgtermiņa redzējumu, stratēģiskos mērķus un prioritātes.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)

14. Paskaidrojuma daļā ietver esošās situācijas izvērtējumu, kurā iekļauj:

14.1. jūras plānojuma sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem;

14.2. vispārīgu jūras ūdeņu un vides stāvokļa raksturojumu;

14.3. pārskatu par jūras dabas un kultūrvēsturiskajiem resursiem, ietverot ainavas;

14.4. informāciju par jūras izmantošanu, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus;

14.5. jūras un sauszemes funkcionālo saistību;

14.6. jūras telpiskās izmantošanas tendenču analīzi;

14.7. klimata pārmaiņu ietekmes analīzi un ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)

15. Grafisko daļu veido jūras atļautās izmantošanas karte un, ja nepieciešams, tematiskās kartes un kartoshēmas.

16. Grafiskajā daļā attēlo:

16.1. jūras ģeotelpisko informāciju;

16.2. Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņus, teritoriālo jūru un ekskluzīvo ekonomisko zonu;

16.3. jūras atļauto izmantošanu;

16.4. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem tiek noteiktas aizsargjoslas un kuras iespējams attēlot izvēlētajā kartes mērogā;

16.5. administratīvo teritoriju robežas;

16.6. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)

17. Jūras plānojuma grafisko daļu sagatavo WGS84 (World Geodetic System 1984) koordinātu sistēmā Merkatora projekcijā (57^o), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas, ar mēroga noteiktību ne mazāk kā 1:250 000.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)

18. Jūras telpas izmantošanas daļā ietver:

18.1. atļautās izmantošanas kategorijas un veidus;

18.2. izmantošanas nosacījumus katrā atļautajā izmantošanas kategorijā un veidā.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)

19. Ministrs, kas ir atbildīgs par reģionālās attīstības politikas īstenošanu (turpmāk – atbildīgais ministrs), pieņem lēmumu par jūras plānojuma izstrādes uzsākšanu un apstiprina tā izstrādes vadītāju.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

20. Lai nodrošinātu valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un sabiedrības pārstāvju regulāru iesaisti un līdzdalību jūras plānošanas procesā, atbildīgais ministrs apstiprina koordinācijas grupu, tās nolikumu un personālsastāvu.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

21. Jūras plānojuma izstrādes un koordinācijas grupas vadītājs ir atbildīgās ministrijas pārstāvis.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

22. Koordinācijas grupā ir pārstāvji no:

22.1. atbildīgās ministrijas;

22.2. Aizsardzības ministrijas;

22.3. Ārlietu ministrijas;

22.4. Ekonomikas ministrijas;

22.5. Satiksmes ministrijas;

22.6. Zemkopības ministrijas;

22.7. Kurzemes plānošanas reģiona;

22.8. Rīgas plānošanas reģiona;

22.9. Vides konsultatīvās padomes;

22.10. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes;

22.11. akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls";

22.12. Ārvalstu investoru padomes Latvijā;

22.13. biedrības "Baltijas Vides forums";

22.14. biedrības "Latvijas Zvejnieku federācija";

22.15. biedrības "Mazjūras zvejnieki";

22.16. Dabas aizsardzības pārvaldes;

22.17. Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas Hidroekoloģijas institūts";

22.18. Klimata un enerģētikas ministrijas;

22.19. Latvijas Darba devēju konfederācijas;

22.20. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras;

22.21. Latvijas Pašvaldību savienības;

22.22. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

22.23. Nacionālās kultūras matojuma pārvaldes;

22.24. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR";

22.25. piekrastes pašvaldībām;

22.26. Rīgas Tehniskās universitātes;

22.27. Valsts robežsardzes;

22.28. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;

22.29. Valsts vides dienesta;

22.30. Valsts zemes dienesta;

22.31. Veselības inspekcijas;

22.32. Vidzemes plānošanas reģiona;

22.33. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija";

22.34. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

23. Atbildīgais ministrs apstiprina koordinācijas grupā saskaņotu darba uzdevumu.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

24. Darba uzdevumā ietver vismaz šādu informāciju un nosacījumus:

24.1. izstrādes pamatojumu un uzdevumus;

24.2. prasības esošās situācijas izvērtējumam;

24.3. prasības grafiskajai daļai;

24.4. prasības jūras atļautās izmantošanas aprakstam;

24.5. institūciju sarakstu, no kurām pieprasāmi nosacījumi vai informācija jūras plānojuma izstrādei;

24.6. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus.

25. Pēc izstrādes vadītāja pieprasījuma darba uzdevumā minētās institūcijas sniedz tām pieejamo informāciju, kas nepieciešama jūras plānojuma izstrādei.

26. Atbildīgā ministrija nodrošina sabiedrības līdzdalības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības organizēšanu.

27. Atbildīgais ministrs iesniedz jūras plānojuma projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

28. (Svītrots ar MK 11.03.2025. noteikumiem Nr. 150)

29. Jūras plānojuma ieviešanu un uzraudzību nodrošina atbildīgā ministrija sadarbībā ar attiecīgo nozaru kompetentajām institūcijām, izvērtējot paredzētās darbības atbilstību jūras plānojumam.

30. Atbildīgā ministrija vismaz reizi sešos gados sagatavo informatīvo ziņojumu par jūras plānojuma īstenošanu, un atbildīgais ministrs iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

31. Šo noteikumu 30.punktā noteikto informatīvo ziņojumu sagatavo (ja iespējams, vienlaikus ar pasākumu programmas pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību):

31.1. ņemot vērā jūras plānojumu;

31.2. pamatojoties uz valsts un pašvaldību institūciju sniegto aktuālo informāciju;

31.3. ja nepieciešams, iekļaujot priekšlikumus jūras plānojuma grozījumiem.

(Nodaļa MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

31.¹ Atbildīgā ministrija atbilstoši šo noteikumu 30. punktā minētajā informatīvajā ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem sagatavo darba uzdevumu jūras plānojuma grozījumu izstrādei. Darba uzdevumu saskaņo ar šo noteikumu 20. punktā minēto koordinācijas grupu.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

31.² Jūras plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevums ietver:

31.²1. paskaidrojuma daļas aktualizēšanu atbilstoši jaunākajiem nozares pētījumiem un izmaiņām normatīvajā regulējumā;

31.²2. stratēģisko mērķu izvērtēšanu un jaunu stratēģisko mērķu definēšanu atbilstoši aktuālajiem nozaru politikas mērķiem un pasākumu plāniem;

31.²3. jūras telpas izmantošanas daļas aktualizēšanu un rekomendāciju aktualizēšanu jaunu jūras izmantošanas veidu attīstībai, ņemot vērā šo noteikumu 4. punktu;

31.²4. grafiskās daļas aktualizēšanu, ja mainās jūras telpas atļautās izmantošanas nosacījumi, kas norādīti šo noteikumu 15. punktā minētajās kartēs.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

31.³ Atbildīgā ministrija izstrādā jūras plānojuma grozījumus, pamatojoties uz aktuālākajiem nozaru datiem un informāciju, ārvalstu pieredzi un šo noteikumu 20. punktā minētās koordinācijas grupas pārstāvju sniegtajiem viedokļiem.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

31.⁴ Atbildīgais ministrs iesniedz jūras plānojuma grozījumu projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(MK 11.03.2025. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

(Nodaļa MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)

32. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)

33. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)