Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumus Nr. 649 "Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām". Ministru kabineta noteikumi Nr.670
Rīgā 2012.gada 25.septembrī (prot. Nr.53 50.§) Kārtība, kādā pašvaldībām tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Izdoti saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa samaksai (turpmāk – mērķdotācija), kā arī sadalīšanas kritērijus. 2. Pašvaldībām mērķdotāciju piešķir par kolektīviem, kuri: 2.1. ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā (kori, tautas deju kolektīvi un pūtēju orķestri) un gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru (koprepertuāru); 2.2. ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā (folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, koklētāju ansambļi, amatierteātri un vokālie ansambļi), gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru un vismaz reizi gadā ir piedalījušies Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos. 3. Lai aprēķinātu mērķdotācijas apmēru konkrētai pašvaldībai, Latvijas Nacionālais kultūras centrs izmanto kolektīva dibinātāja sniegtos datus elektroniskajā datubāzē "Latvijas digitālā kultūras karte" tīmekļa vietnē (www.kulturaskarte.lv) saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumiem Nr.1074 "Noteikumi par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā". (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.922) 4. Mērķdotācijas apmēru katrai pašvaldībai Latvijas Nacionālais kultūras centrs aprēķina, izmantojot šādu formulu: L = B x (G1 x K + G2), kur L – mērķdotācijas apmērs attiecīgajai pašvaldībai; B – bāzes finansējums vienam kolektīvam; G1– kolektīvu skaits attiecīgajā pašvaldībā, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā (kori, tautas deju kolektīvi un pūtēju orķestri) un gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru (koprepertuāru); G2 – kolektīvu skaits attiecīgajā pašvaldībā, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā (folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, koklētāju ansambļi, amatierteātri un vokālie ansambļi), gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru un vismaz reizi gadā ir piedalījušies Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos; K – līdzdalības intensitātes koeficients. 5. Bāzes finansējumu vienam kolektīvam Latvijas Nacionālais kultūras centrs aprēķina, izmantojot šādu formulu:
B – bāzes finansējums vienam kolektīvam; F – mērķdotācijas apmērs; Σ G1 – kolektīvu kopskaits visās pašvaldībās, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā (kori, tautas deju kolektīvi un pūtēju orķestri) un gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru (koprepertuāru); Σ G2 – kolektīvu kopskaits visās pašvaldībās, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā (folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, koklētāju ansambļi, amatierteātri un vokālie ansambļi), gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru un vismaz reizi gadā ir piedalījušies Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos; K – līdzdalības intensitātes koeficients. 6. Līdzdalības intensitātes koeficientu Latvijas Nacionālais kultūras centrs aprēķina, izmantojot šādu formulu:
K – līdzdalības intensitātes koeficients; P1 – Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora apstiprināts Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumu kopskaits gadā, kolektīviem, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā un gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru (koprepertuāru); P2 – Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora apstiprināts Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumu kopskaits gadā kolektīviem, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem paredzēto repertuāru un vismaz reizi gadā ir piedalījušies Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos. 7. Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros. 8. Pašvaldība piešķirto mērķdotāciju izlieto atlīdzībai kolektīvu vadītājiem, kuru vadītie kolektīvi atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajiem kritērijiem. 9. Latvijas Nacionālais kultūras centrs nodrošina mērķdotācijas pārskaitīšanu uz attiecīgo pašvaldību kontiem Valsts kasē reizi ceturksnī. (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.922) 10. Pašvaldība iesniedz pārskatu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu par mērķdotācijas izlietojumu ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību pārskatu informācijas sistēmā līdz nākamā gada 1.februārim. 11. Latvijas Nacionālais kultūras centrs pārbauda un apstiprina ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību pārskatu informācijas sistēmā pašvaldību iesniegto pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu. (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.922) Ministru prezidents V.Dombrovskis
Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende
Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā pašvaldībām tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|