1.1. Alternatīvais statuss – statuss, kas Latvijas Republikā tiek piešķirts patvēruma meklētājam, kurš iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana vai arī gadījumos, kad ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).

1.2. Atkarīga persona – šo saistošo noteikumu izpratnē persona, kurai ir spēcīga tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas atkarību izraisošas vielas – alkoholu, narkotikas u.c., kā arī persona, kurai ir izveidojusies atkarība no azartspēlēm vai datoratkarība, par ko saņemts kompetenta speciālista slēdziens.

1.3. Bartela indekss – personas pašaprūpes un mobilitātes spēju izvērtēšanas sistēma.

1.4. Bāriņtiesa – šo saistošo noteikumu izpratnē Ventspils pilsētas bāriņtiesa.

1.5. Bērns – persona līdz 18 gadu vecumam.

1.6. Dienas aprūpes centrs – institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

1.7. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija – sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

1.8. Institūcija – šo saistošo noteikumu izpratnē sociālā institūcija, kas nodrošina personai sociālos pakalpojumus atbilstoši personas sociālajām vajadzībām (dienas aprūpes centrs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, krīzes centrs, naktspatversme).

1.9. Klients (sociālo pakalpojumu saņēmējs) – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus.

1.10. Krīze – šo saistošo noteikumu 7.5.punkta izpratnē emocionālā, psihiskā līdzsvara zaudēšana; cilvēka stāvoklis, ko izraisījis ārējs notikums, kuru indivīds uztver kā sev fundamentāli svarīgu zaudējumu vai iespējamu zaudējumu.

1.11. Krīzes centrs – sociāla institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām.

1.12. Krīzes situācija sociālajā darbā – situācija, kad kāda ģimene (persona) nav spējīga dzīvot tā, lai nodrošinātu savu pamatvajadzību apmierināšanu.

1.13. Līdzatkarība – ģimenē pastāvošs disfunkcionāls stāvoklis, kurš galvenokārt radies, ģimenes locekļiem adaptējoties ģimenes problēmai (atkarībai).

1.14. Līdzdarbības pienākums – klienta aktīva darbība ar mērķi attīstīt sociālo problēmu risināšanas prasmes, lai uzlabotu patstāvīgas funkcionēšanas spējas un veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā.

1.15. Mazaizsargātas sociālās grupas – cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

1.16. Naktspatversme – sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

1.17. Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

1.18. Personas deklarētā dzīvesvieta – jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

1.19. Sociālais darbs – profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt un atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

1.20. Sociālā funkcionēšana sociālajā darbā – indivīda sociālās darbības un sociālo vajadzību realizācijas izpausme.

1.21. Sociālā riska ģimene – ģimene, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības. Tā ir ģimene, kurā ir kāds no sociāliem riskiem, piemēram, vardarbība, atkarības problēmas, antisociāla uzvedība, nelabvēlīgi bērnu audzināšanas apstākļi, bērna izglītības un veselības pamešana novārtā.

1.22. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – pasākumu kopums, ko veic profesionāļu komanda, kas vērsts uz sociālo prasmju atjaunošanu un uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

1.23. Sociālo pakalpojumu sniedzējs – persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus.

1.24. Sociālie pakalpojumi – sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija un sociālais darbs, kas atbilst personas vajadzībām, dod iespēju pašpalīdzībai un veicina personas iesaistīšanos sabiedrības dzīvē.

2.1. Šie saistošie noteikumi nosaka Ventspils pilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldībā) nodrošinātos sociālo pakalpojumu veidus, sociālo pakalpojumu saņēmēju un sociālo pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas, samaksas un lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2.2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

2.3. Sociālo pakalpojumu uzdevums ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

2.4. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai vai tās likumīgajam pārstāvim, ja tā atbilst sekojošiem nosacījumiem:

2.4.1. persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā (arī Ventspils naktspatversmes adresē) un ir sasniedzama Ventspilī deklarētajā adresē;

2.4.2. personai saskaņā ar sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

2.5. Naktspatversmes, sociālā darbinieka informatīvos un konsultatīvos pakalpojumus ir tiesības saņemt personām, kuru dzīvesvieta nav konstatējama (ja persona atrodas Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijā), kā arī personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

2.6. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus.

2.7. Persona vai tās likumīgais pārstāvis Ventspils pilsētas domes Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz dokumentus sociālo pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

2.8. Sociālā dienesta sociālais darbinieks (turpmāk – sociālais darbinieks) apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

2.9. Persona, kurai ir pārvietošanās grūtības, iesniegumu par pakalpojuma nepieciešamību var pieteikt:

2.9.1. ar pasta starpniecību;

2.9.2. iesūtot ar elektroniskā pasta vai faksa starpniecību;

2.9.3. informējot Sociālo dienestu pa tālruni.

2.10. Lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem sociālais darbinieks atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām un šiem saistošajiem noteikumiem.

3.1. Bez maksas saņemt informāciju par pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību.

3.2. Bez maksas saņemt no sociālā darbinieka konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu.

3.3. Izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji.

3.4. Saņemt pamatotu rakstveida atteikumu gadījumā, kad pieņemts lēmums par sociālā pakalpojuma atteikšanu.

3.5. Līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā.

3.6. Iesniegt priekšlikumus un sūdzības par sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

3.7. Šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

4.1. Aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus.

4.2. Sniegt patiesas ziņas par sevi un savu sociālo situāciju.

4.3. Izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja sociālo pakalpojumu saņēmējam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas.

4.4. Noslēgt līgumu, ja tas nepieciešams sociālā pakalpojuma saņemšanai.

4.5. Ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus.

4.6. Maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā.

4.7. Sociālā pakalpojuma saņemšanas brīdī neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

5.1. Pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu.

5.2. Pieprasīt klientam ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus.

5.3. Lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu.

5.4. Noteikt klientam līdzdarbības pienākumus.

5.5. Pārtraukt vai izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu, ja klients atsakās pildīt vai nepilda līdzdarbības pienākumus savas situācijas uzlabošanai, līdz šo pienākumu izpildīšanas brīdim.

5.6. Izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti.

5.7. Izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

6.1. Reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6.2. Nodrošināt klientu ar sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.3. Sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību.

6.4. Noslēgt līgumu ar klientu un /vai viņa apgādnieku(-iem), ja tas nepieciešams sociālā pakalpojuma saņemšanai.

6.5. Iepazīstināt klientu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā.

6.6. Nodrošināt klientu datu aizsardzību.

6.7. Saskaņā ar līgumu sniegt Sociālajam dienestam rakstveida pārskatu par sociālā pakalpojuma sniegšanu.

6.8. Sadarboties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

Pašvaldības sniegtie vai nodrošinātie sociālie pakalpojumi:

7.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.4. pakalpojums “Drošības poga”;

7.5. krīzes centra pakalpojums;

7.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem un pusaudžiem;

7.7. naktspatversmes pakalpojums pilngadīgām personām;

7.8. speciālā transporta pakalpojums;

7.9. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā vai bērnu aprūpes iestādē bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

7.10. sociālā darba pakalpojums.

7.1.1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām un personām ar invaliditāti (turpmāk – pakalpojums) nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

7.1.2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (izņemot 18 gadu vecumu sasniegušas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālais aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes institūcijā noteikto apjomu, kā arī gadījumos, kad šis sociālais pakalpojums personas vajadzībām konkrētajā situācijā ir atbilstošākais.

7.1.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu, un:

7.1.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

7.1.3.2. iesniedz invaliditāti apliecinoša dokumenta vai pensijas apliecības kopiju;

7.1.3.3. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

7.1.3.4. iesniedz psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.1.4. Ja personai ir Latvijas Republikas Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

7.1.5. Sociālais darbinieks 10 darbdienu laikā pēc 7.1.3.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas veic šādas darbības:

7.1.5.1. novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam;

7.1.5.2. aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.

7.1.6. Ja sociālais darbinieks pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, personai tiek izsniegts norīkojums uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju.

7.1.7. Ilgstošai sociālai aprūpei un sociālai rehabilitācijai ievietoto klientu dzīvesvieta tiek deklarēta institūcijā.

7.1.8. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs sekojošos gadījumos:

7.1.8.1. pamatojoties uz klienta rakstisku iesniegumu;

7.1.8.2. ja klients saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošajām normatīvo aktu normām nedrīkst atrasties attiecīgā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Šādos gadījumos personu pārvieto uz sociālās aprūpes iestādi vai specializētu ārstniecības iestādi;

7.1.8.3. ja klients regulāri pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud citu personu veselību vai dzīvību (rīkojumu saskaņo ar Sociālo dienestu);

7.1.8.4. klients atrodas ilgstošā neattaisnotā prombūtnē;

7.1.8.5. klienta nāves gadījumā.

7.1.9. Maksājumi par uzturēšanos pieaugušo aprūpes institūcijā veicami saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 10.09.2007. lēmumu Nr.295 apstiprinātiem saistošajiem noteikumiem Nr.10 “Par uzturēšanās maksājumiem Ventspils pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldes pansionātā un bērnu namā “Selga””.

7.2.1. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (turpmāk bērnu aprūpes institūcija) ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju (turpmāk – pakalpojums).

7.2.2. Tiesības saņemt pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā ir:

7.2.2.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

7.2.2.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

7.2.3. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pieņem, pamatojoties uz Bāriņtiesas priekšsēdētāja vai Bāriņtiesas koleģiālu lēmumu un bērnu aprūpes institūcijas direktora rīkojumu.

7.2.4. Bērnu aprūpes institūcijā uzņem bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus no divu gadu vecuma. Izņēmuma gadījumos pieļaujama bērna uzņemšana pirms divu gadu vecuma, bet ne jaunāku par viena gada vecumu.

7.2.5. Bērnu uzņemšanai bērnu aprūpes institūcijā nepieciešami sekojoši dokumenti:

7.2.5.1. Bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu bērnu namā;

7.2.5.2. bērna dzimšanas apliecība;

7.2.5.3. dokuments, kas raksturo bērna juridisko stāvokli (izziņa par vecāku nāvi, tiesas lēmums par aizgādības tiesību atņemšanu, Bāriņtiesas lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu vai iesniegums no vecākiem par bērna ievietošanu bērnu namā sociālo apstākļu dēļ);

7.2.5.4. izziņa par bērna mantisko stāvokli;

7.2.5.5. izziņa par tuvākajiem radiniekiem;

7.2.5.6. bērna medicīniskie dokumenti (medicīniskā karte, profilaktiskā potēšanas karte, slimokases dalībnieka karte).

7.2.6. Gadījumos, ja bērnu uzņem bez kāda no šo saistošo noteikumu 7.2.5.punktā noteiktajiem dokumentiem, bērnu aprūpes institūcijas vadītājs sadarbībā ar Bāriņtiesu dokumentus noformē divu mēnešu laikā.

7.2.7. Bērnu bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu var uzņemt īslaicīgai aprūpei bērnu aprūpes institūcijā uz laiku līdz trim mēnešiem, pamatojoties uz Bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu, pēc policijas rīkojuma vai Sociālā dienesta atzinuma un bērnu aprūpes institūcijas direktora rīkojuma.

7.2.8. Bērnu no bērnu aprūpes institūcijas izraksta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz Bāriņtiesas koleģiālu lēmumu par bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs, uz tiesas spriedumu par bērna adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanos un bērnu aprūpes institūcijas direktora rīkojumu, sekojošos gadījumos:

7.2.8.1. saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu, bērns tiek pārvests uz citu sociālās aprūpes iestādi, ja tas ir bērna interesēs (veselības stāvokļa dēļ nepieciešama speciāla aprūpe). Pārvedot bērnu, vienlaikus sociālās aprūpes iestādei nodod bērna personas lietu un medicīniskos dokumentus;

7.2.8.2. bērns sasniedzis 18 gadu vecumu;

7.2.8.3. bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē, pamatojoties uz tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atjaunošanu vai Bāriņtiesas lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu;

7.2.8.4. ja bērnu nodod audzināšanā jaunā ģimenē (adopcijā, aizbilnībā) saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu;

7.2.8.5. bērna nāves gadījumā.

7.2.9. Maksājumi par uzturēšanos pieaugušo aprūpes institūcijā veicami saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 10.09.2007. lēmumu Nr.295 apstiprinātiem saistošajiem noteikumiem Nr.10 “Par uzturēšanās maksājumiem Ventspils pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldes pansionātā un bērnu namā “Selga””.

7.3.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pakalpojums), kurām vecuma, funkcionālo traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu.

7.3.2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

7.3.2.1. personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem sasniegušas pensijas vecumu, ja viņām ir nepieciešama uzraudzība un sociālā aprūpe;

7.3.2.2. personām ar invaliditāti, ja viņām ir nepieciešama uzraudzība un sociālā aprūpe;

7.3.2.3. personām, kuras pēc ārstniecības iestādes novērtējuma veselības stāvokļa dēļ ir nonākušas krīzes situācijā un kurām nepieciešama īslaicīga sociālā aprūpe.

7.3.3. Pakalpojums ietver:

7.3.3.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

7.3.3.2. racionālu ēdināšanu, atbilstošu katras personas veselības stāvoklim;

7.3.3.3. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuālā sociālās rehabilitācijas plāna;

7.3.3.4. personas vajadzībām atbilstošas veselības aprūpes sniegšanu.

7.3.4. Lai izvērtētu personas tiesības saņemt pakalpojumu, Sociālajā dienestā jāiesniedz sekojoši dokumenti:

7.3.4.1. invalīdiem un/ vai pensijas vecumu sasniegušām personām:

7.3.4.1.1. iesniegums;

7.3.4.1.2. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;

7.3.4.1.3. jāiesniedz invaliditāti apliecinoša dokumenta vai pensijas apliecības kopija;

7.3.4.1.4. jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

7.3.4.1.5. jāiesniedz psihiatra atzinums par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

7.3.4.1.6. ja personai ir Latvijas Republikas Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

7.3.4.2. krīzes situācijā nonākušām personām, kurām nav noteikta invaliditāte un kuras nav sasniegušas pensijas vecumu:

7.3.4.2.1. iesniegums;

7.3.4.2.2. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;

7.3.4.2.3. jāiesniedz izziņa par personas ienākumiem (strādājošām personām) vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegta izziņa, kas apliecina, ka personai nav ienākumu no algota darba (nestrādājošām personām);

7.3.4.2.4. ja personai ir Latvijas Republikas Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē iespēju piešķirt personai pakalpojumu, ņemot vērā likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

7.3.4.3. krīzes situācijā nonākušām personām bez noteiktas dzīvesvietas un bez ienākumiem, kurām nav personu apliecinošu dokumentu:

7.3.4.3.1. iesniegums.

7.3.5. Pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz vienam mēnesim. Nepieciešamības gadījumā ar Sociālā dienesta lēmumu pakalpojumu var piešķirt ilgāk par vienu mēnesi.

7.3.6. Sociālā dienesta sociālais darbinieks pēc 7.3.4.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas 10 darbdienu laikā veic šādas darbības:

7.3.6.1. novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam;

7.3.6.2. aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.

7.3.7. Ja sociālais darbinieks pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, personai izsniedz norīkojumu uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju.

7.3.8. Maksājumi par uzturēšanos pieaugušo aprūpes institūcijā veicami saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 10.09.2007. lēmumu Nr.295 apstiprinātiem saistošiem noteikumiem Nr.10 “Par uzturēšanās maksājumiem Ventspils pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldes pansionātā un bērnu namā “Selga””.

7.3.9. Īslaicīgā aprūpē esošam klientam sociālo pakalpojumu pārtrauc sniegt:

7.3.9.1. pamatojoties uz klienta rakstisku iesniegumu;

7.3.9.2. ja klients regulāri pārkāpj institūcijas iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud citu personu veselību vai dzīvību (rīkojumu saskaņojot ar Sociālo dienestu);

7.3.9.3. izbeidzoties sociālā pakalpojuma norīkojumā paredzētajam termiņam;

7.3.9.4. klienta nāves gadījumā.

7.4.1. Pakalpojums “Drošības poga” nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī (turpmāk – pakalpojums), ja tehniski iespējams nodrošināt pakalpojumu.

7.4.2. Ventspils pilsētas pašvaldība pakalpojumu apmaksā pensionāriem un invalīdiem, kuri atbilst sekojošiem nosacījumiem:

7.4.2.1. kuri pilnībā vai daļēji nespēj sevi aprūpēt;

7.4.2.2. kuriem nav Latvijas Republikas Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku (vientuļiem);

7.4.2.3. kuri nav noslēguši uztura līgumu;

7.4.2.4. kuriem ienākumu līmenis uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 250,94 euro mēnesī;

7.4.2.5. kurām ģimenes ārsts izsniedzis izziņu, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aprūpe mājās (ja persona jaunāka par 80 gadiem).

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 04.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.13; 22.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.34)

7.4.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona Sociālajā dienestā (ja pakalpojumu apmaksā Ventspils pilsētas pašvaldība) iesniedz iesniegumu un:

7.4.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

7.4.3.2. iesniedz invaliditāti apliecinoša dokumenta vai pensijas apliecības kopiju;

7.4.3.3. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un atzinumu, ka personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aprūpe mājās (ja persona jaunāka par 80 gadiem);

7.4.3.4. sociālais darbinieks aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (ja persona jaunāka par 80 gadiem).

7.4.4. Sociālais darbinieks 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

7.4.5. Pakalpojumu personām, kurām to apmaksā Ventspils pilsētas pašvaldība, pārtrauc sniegt:

7.4.5.1. pamatojoties uz klienta rakstisku iesniegumu;

7.4.5.2. ja klients vairs neatbilst 7.4.2.punktā minētajiem nosacījumiem;

7.4.5.3. klienta nāves gadījumā;

7.4.5.4. ja klients maina dzīvesvietu ārpus Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas.

7.5.1. Krīzes centrs nodrošina īslaicīgu profesionālu psiholoģisku, sociālu, juridisku, pedagoģisku un informatīvi izglītojošu palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, kā arī krīzes situācijās nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērnu (-iem), laikposmā līdz 6 mēnešiem.

7.5.2. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) ir:

7.5.2.1. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

7.5.2.2. sievietēm, kuras cietušas no vardarbības;

7.5.2.3. krīzes situācijā nonākušiem bērniem un sievietēm.

7.5.3. Lai šo saistošo noteikumu 7.5.2.apakš­punktā minētās personas saņemtu pakalpojumu, Sociālajā dienestā jāiesniedz šādi dokumenti:

7.5.3.1. personas rakstisks iesniegums, kurā jānorāda problēma un tās vēlamais risinājums, vai arī Valsts policijas, Ventspils pašvaldības policijas iesniegums vai Bāriņtiesas rakstisks iesniegums, ja persona tiek ievietota krīzes centrā pēc minēto institūciju ieteikuma;

7.5.3.2. ja iespējams, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (bērniem – dzimšanas apliecība);

7.5.3.3. sociālā darbinieka vai psihologa atzinums.

7.5.4. sociālie darbinieki veic krīzē nonākušās ģimenes (personas) dzīves apstākļu apsekošanu un izvērtē personas vajadzību pēc psihosociālā atbalsta.

7.5.5. sociālais darbinieks pieņem lēmumu par šo saistošo noteikumu 7.5.2.apakšpunktā minēto personu ievietošanu krīzes centrā.

7.5.6. sociālais darbinieks pēc 7.5.3.punktā minēto dokumentu saņemšanas 3 darbdienu laikā sagatavo šo saistošo noteikumu 7.5.2.apakšpunktā minētajām personām nosūtījumu uz krīzes centru, norādot laika periodu, kas nepieciešams sociālajai rehabilitācijai.

7.5.7. Ja bērns (i) ievietots krīzes centrā, pamatojoties uz Valsts policijas, Ventspils pašvaldības policijas un Bāriņtiesas rakstiska iesnieguma pamata, tad viņš drīkst 72 stundas uzturēties krīzes centrā bez Sociālā dienesta nosūtījuma.

7.5.8. Krīzes situācijā nonākušo personu (ģimeņu) īslaicīga psihosociālā pakalpojuma pagarināšana vai izbeigšana notiek, pamatojoties uz:

7.5.8.1. klienta vai tā likumīgā pārstāvja rakstisku iesniegumu;

7.5.8.2. krīzes centra atzinumu par nepieciešamību turpināt vai izbeigt klientam sociālpsiholoģisko rehabilitāciju;

7.5.8.3. sociālā darbinieka lēmumu par sociālā pakalpojuma turpināšanu vai sociālā pakalpojuma izbeigšanu.

7.5.9. Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem pakalpojums ir bezmaksas.

7.6.1. Dienas aprūpes centrs bērniem un pusaudžiem (turpmāk – pakalpojums) sniedz sociālpsiholoģisku, izglītojošu un pedagoģisku palīdzību bērniem un viņu vecākiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.

7.6.2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem un pusaudžiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem.

7.6.3. Dienas aprūpes centrā bērniem un pusaudžiem tiek nodrošināts:

7.6.3.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

7.6.3.2. psihologa pakalpojums individuāli un atbalsta grupās;

7.6.3.3. informācijas sniegšana ģimenei par pašvaldības pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, sadarbība ar citām Ventspils pilsētas iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs;

7.6.3.4. informācijas konfidencialitāte, izņemot gadījumus, kad bērna vai citas personas rīcība apdraud bērna veselību, dzīvību, vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

7.6.4. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna vecākiem vai bērna likumīgajam pārstāvim dienas aprūpes centrā ir jāiesniedz iesniegums, un pēc centra pieprasījuma jāsniedz pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā informācija par ģimeni.

7.6.5. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem dienas aprūpes centra sociālais darbinieks.

7.6.6. Pakalpojuma sniegšanu klientam dienas aprūpes centrs pārtrauc, ja klients neievēro centra iekšējās kārtības noteikumus.

7.7.1. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas, brokastis un personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darbinieka pakalpojumus līdz 180 dienām kalendārā gada ietvaros (turpmāk – pakalpojums).

7.7.2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām.

7.7.3. Lai saņemtu pakalpojumu, personai Sociālajā dienestā jāiesniedz šādi dokumenti:

7.7.3.1. rakstisks iesniegums, kurā jāizklāsta sava problēma;

7.7.3.2. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt;

7.7.3.3. ja iespējams, jāuzrāda invaliditāti apliecinošs dokuments (kopija), ja sociālos pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

7.7.3.4. pensionāra apliecība (kopija), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt pensionārs.

7.7.4. Sociālais darbinieks 5 darbdienu laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un sagatavo lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Pakalpojuma piešķiršanas gadījumā personai izsniedz norīkojumu uz naktspatversmi.

7.7.5. Līdz lēmuma pieņemšanai klientam ir tiesības uzturēties naktspatversmē no iesnieguma iesniegšanas brīža. Naktspatversmē pavadītais laiks līdz lēmuma pieņemšanai tiek ieskaitīts kopējā uzturēšanās dienu skaitā.

7.7.6. Pēc norīkojuma saņemšanas, kurā norādīts uzturēšanās laika periods, persona slēdz līgumu ar naktspatversmes pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

7.7.7. klientam, kura izmanto naktspatversmes pakalpojumu, ir pienākums līdzdarboties sociālā pakalpojuma saņemšanā, parakstīt sociālā darbinieka sagatavoto vienošanos par līdzdarbību un aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus.

7.7.8. Bezmaksas uzturēšanās laiks naktspatversmē ir 90 dienas kalendārā gada ietvaros.

7.7.9. Klientam par uzturēšanos naktspatversmē uzsāk maksāt līdzdalības maksājumu, sākot ar 91.dienu:

7.7.9.1. 1% no iepriekšējā mēneša ienākumiem, ja klients ir valsts noteiktās pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs;

7.7.9.2. 0,71 euro dienā, ja klients ir darbspējīgā vecumā.

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 22.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.34)

7.7.10. Līdzdalības maksājumu aprēķina atbilstoši dienu skaitam, kuras klients uzturas naktspatversmē.

7.7.11. Ja klientam nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojuma sniedzēju par konkrētu līdzdarbības pienākumu veikšanu (piemēram, piedalīšanās talkās), ko paredz savstarpējā līgumā.

7.7.12. Ja klients ir nodarbināts nepilnu darba dienu, tas nevar būt par pamatu, lai atteiktos no līdzdarbību veicinošiem pasākumiem, izņemot gadījumus, ja ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa par neapmierinošu veselības stāvokli.

7.7.13. Klientam izbeidz vai pārtrauc pakalpojuma sniegšanu sekojošos gadījumos:

7.7.13.1. pēc klienta iesniegta rakstiska iesnieguma;

7.7.13.2. ja klients nepilda vai pārkāpj līguma “Par sociālā pakalpojuma sniegšanu” saistības;

7.7.13.3. ja klients nepamatoti nepilda vai pārtrauc līdzdarbības pienākumu pildīšanu;

7.7.13.4. ja klients pārkāpj naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus;

7.7.13.5. ja klientam beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

7.7.13.6. ja likvidē vai reorganizē naktspatversmi;

7.7.13.7. klienta nāves gadījumā.

7.7.14. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

7.8.1. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu (turpmāk – pakalpojums). Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Pakalpojumu nepiešķir personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

7.8.2. Pakalpojumu ir tiesības saņemt:

7.8.2.1. bērniem un pilngadīgām personām, kurām noteikta invaliditāte un kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

7.8.2.2. vientuļām personām, kurām nav Latvijas Republikas Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku un kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu.

7.8.3. Pakalpojums ietver:

7.8.3.1. palīdzību personai iekļūt un izkļūt no dzīvesvietas, ārstniecības vai citas iestādes; palīdzību personai iekļūt un izkļūt no speciālā autotransporta līdzekļa;

7.8.3.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli, izņemot personas, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī;

7.8.3.3. personas gaidīšanu pie ārstniecības vai citas iestādes.

7.8.4. Lai saņemtu pakalpojumu, persona Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un:

7.8.4.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

7.8.4.2. uzrāda invaliditātes apliecību vai pensijas apliecību (ja tāda ir).

7.8.5. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem sociālais darbinieks.

7.9.1. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā vai bērnu aprūpes iestādē (turpmāk – iestāde) sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām (turpmāk – pakalpojums). Bērnam par valsts budžeta līdzekļiem sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

7.9.2. Pakalpojumu bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultācijām) nodrošina bērna dzīvesvietā (iestādē).

7.9.3. Pakalpojuma sniegšanu organizē sociālais darbinieks, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

7.9.3.1. bērna vecāku vai likumīgā bērna pārstāvja iesniegumu;

7.9.3.2. psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu;

7.9.3.3. izrakstu no bērna medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta).

7.9.4. Psihologs savā atzinumā iekļauj informāciju par:

7.9.4.1. psiholoģisko traumu pazīmēm;

7.9.4.2. nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem;

7.9.4.3. nepieciešamo palīdzību, kuru vēlams saņemt dzīvesvietā vai iestādē;

7.9.4.4. nepieciešamību, lai kopā ar bērnu sociālo rehabilitāciju apmeklē bērna vecāki vai bērna likumīgais pārstāvis.

7.9.5. Sociālais darbinieks:

7.9.5.1.pieņem šo noteikumu 7.9.3.punktā minētos dokumentus un reģistrē tos īpašā žurnālā;

7.9.5.2. pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu;

7.9.5.3.triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7.9.3.punktā minēto dokumentu saņemšanas bērnam, kurš cietis no vardarbības, izsniedz nosūtījumu uz sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā vai iestādē pie pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā kvalitāti un apjomu, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību, kā arī pakalpojuma sniegšanas laiku.

7.10.1.Sociālā darba pakalpojums nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas (-u) resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

7.10.2. Sociālā darba pakalpojumu var saņemt personas, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā un ir sasniedzamas Ventspilī deklarētajā adresē.

7.10.3. Sociālā darba pakalpojumus nodrošina:

7.10.3.1. sociālā riska ģimenēm un personām no sociāli mazaizsargātām grupām;

7.10.3.2. ģimenēm, kuru bērni īslaicīgi ievietoti ārpusģimenes aprūpei - nepieciešamā psihosociālā palīdzība bērna un vecāku atkalapvienošanai;

7.10.3.3. personām ar speciālām vajadzībām un viņu ģimeņu locekļiem;

7.10.3.4. atkarīgām un līdzatkarīgām personām;

7.10.3.5. ģimenēm, kurās kāds no ģimenes locekļiem ir ieslodzījuma vietā vai ir nosacīti notiesāts;

7.10.3.6. personām un ģimenēm krīzes situācijā.

7.10.4. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijās un ārstniecības iestādēs, kurās strādā sociālais darbinieks (-i).

7.10.5. Lai saņemtu sociālā darba pakalpojumu Sociālajā dienestā, personai jāiesniedz iesniegums, kurā jāpamato pakalpojuma nepieciešamība, un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Sociālajam darbiniekam ir tiesības pieprasīt citus dokumentus, kas nepieciešami sociālā gadījuma risināšanai.

7.10.6. sociālie darbinieki palīdz personām, ģimenēm veicināt un atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī rada šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus un:

7.10.6.1. motivē patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot;

7.10.6.2. piesaista nepieciešamos resursus personas sociālo problēmu risināšanai;

7.10.6.3. sniedz personai interesējošo informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību un veido sadarbību starp personu un pakalpojumu sniedzēju.

Sociālais dienests informē personu par piešķirto pakalpojumu, bet atteikuma vai daļēja atteikuma gadījumā lēmumu pieprasītājam paziņo rakstveidā, norādot apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

9.1. Sociālā darbinieka lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sociālā pakalpojuma pieprasītājs ir tiesīgs viena mēneša laikā apstrīdēt Sociālā dienesta vadītājam, bet Sociālā dienesta vadītāja lēmumu – Ventspils pilsētas domes izpilddirektora 1.vietniekam viena mēneša laikā.

9.2. Ventspils pilsētas domes izpilddirektora 1.vietnieka lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Šie saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.