1. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī prasības bīstama suņa turēšanai un bīstama suņa reģistrācijas kārtību.

2. Noteikumus nepiemēro valsts pārvaldes iestāžu suņiem, kas ir apmācīti uzbrukt cilvēkam un darba pienākumu izpildes laikā veikuši šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās darbības.

3. Šo noteikumu prasību izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

4. Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk – datu centrs) izveido un uztur datubāzi par suņiem, kas atzīti par bīstamiem (turpmāk – datubāze).

5. Suni var atzīt par bīstamu, ja tas:

5.1. uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēji smagu vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi;

5.2. uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi;

5.3. ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam (mugurkaulniekam).

6. Iesniegumu par suņa uzbrukumu (turpmāk – iesniegums) dienestā iesniedz:

6.1. valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona, kuras lietvedībā ir lieta par suņa uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam;

6.2. suņa uzbrukumā cietusī persona vai tās pārstāvis (arī persona, kuras dzīvnieks cietis no suņa uzbrukuma, vai dzīvnieku aizsardzības organizācija, ja no suņa uzbrukuma cietis bezsaimnieka vai klaiņojošs dzīvnieks), ja pirms tam kompetentai iestādei ir ziņots par suņa uzbrukumu.

7. Valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona, kas ir konstatējusi, ka netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas prasības un ka suns ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam (mugurkaulniekam), informē dienestu par nepieciešamību izvērtēt suņa bīstamību.

8. Iesniegumā tā iesniedzējs norāda informāciju (ja tāda ir viņa rīcībā), kas ļauj identificēt uzbrukušā suņa īpašnieku, turētāju vai īpašumu, kurā suns tiek turēts, kā arī pievieno ar suņa uzbrukumu saistītos pierādījumus un lūdz izvērtēt suņa bīstamību.

9. Dienests:

9.1. ja radušās aizdomas par agresīvā suņa vai uzbrukumā cietušā dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar trakumsērgu, rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par trakumsērgas profilaksi un apkarošanu;

9.2. piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē šo noteikumu 8.punktā minētos dokumentus un citu informāciju, kas ir dienesta rīcībā. Ja nepieciešams, dienests rakstiski pieprasa no iesnieguma iesniedzēja papildu informāciju par suņa uzbrukuma apstākļiem.

10. Iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc dienesta rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienestam sniedz pieprasīto papildu informāciju.

11. Dienests pieņem lēmumu atteikt suņa bīstamības izvērtēšanu un par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju, ja:

11.1. nav iespējams atrast un identificēt suni, kas uzbrucis;

11.2. nav iesniegti vai iegūti pietiekami pierādījumi par suņa uzbrukumu un persona nav iesniegusi informāciju atbilstoši šo noteikumu 10.punktam;

11.3. izvērtējot iesniegtos materiālus un situāciju, konstatē, ka suņa bīstamības izvērtēšana nav lietderīga.

12. Ja ir iesniegti pietiekami pierādījumi par suņa uzbrukumu vai saņemta šo noteikumu 7.punktā minētā informācija, dienests:

12.1. izveido komisiju attiecīgā suņa uzvedības izvērtēšanai (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā iekļauj:

12.1.1. divus speciālistus, kuru prasmes un zināšanas suņu apmācības un uzvedības jomā apliecina attiecīgs izglītības dokuments;

12.1.2. praktizējošu veterinārārstu;

12.2. organizē suņa uzvedības izvērtēšanu un, ja nepieciešams, piedalās komisijas darbā.

13. Komisijas sastāvā nedrīkst iekļaut personas, kas atrodas interešu konfliktā ar izvērtējamā suņa īpašnieku vai turētāju vai suņa uzbrukumā cietušo personu un kas komerciālu vai citu apsvērumu dēļ varētu ietekmēt suņa uzvedības izvērtēšanas objektivitāti.

14. Dienests vismaz piecas dienas pirms suņa uzvedības izvērtēšanas tā īpašniekam vai turētājam:

14.1. rakstiski paziņo izvērtēšanas datumu, vietu, laiku un komisijas sastāvu;

14.2. uzdod apzīmēt un reģistrēt suni atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanas kārtību, ja dzīvnieks nav apzīmēts un reģistrēts;

14.3. uzdod ievērot šo noteikumu 30.punktā, 32.1., 32.3., 34.2., 34.3. un 34.4.apakšpunktā minētās prasības.

15. Komisija:

15.1. pirms suņa uzvedības izvērtēšanas pārbauda suņa identifikācijas numuru un salīdzina to ar mājas (istabas) dzīvnieku pasē ierakstīto;

15.2. novērtē dzīvnieka veselības stāvokļa atbilstību suņa uzvedības izvērtēšanai;

15.3. izvērtē suņa uzvedību saskaņā ar šo noteikumu 18.punktā minētajiem kritērijiem, izvērtēšanu dokumentē un izvērtēšanas procesu uzņem ar videokameru;

15.4. triju dienu laikā pēc suņa uzvedības izvērtēšanas sagatavo atzinumu, ko paraksta visi komisijas locekļi;

15.5. atzinumā ietver vienu no šādiem ieteikumiem:

15.5.1. neatzīt suni par bīstamu;

15.5.2. atzīt suni par bīstamu, nosakot turpmāko rīcību ar to.

16. Suņa īpašnieks vai turētājs:

16.1. pirms suņa uzvedības izvērtēšanas uzrāda komisijai suņa mājas (istabas) dzīvnieka pasi ar tajā izdarīto atzīmi par identifikāciju;

16.2. ir klāt suņa uzvedības izvērtēšanas laikā un nekavē izvērtēšanas norisi.

17. Komisija:

17.1. suņa uzvedību izvērtē, modelējot sadzīves situācijas, bet nepieļaujot izvērtējamā suņa kaitināšanu, provocēšanu un fizisku ietekmēšanu;

17.2. izvērtējot suņa uzvedību, pārbauda tā socializāciju un paklausību.

18. Komisija suņa uzvedību izvērtē ar dienesta apstiprinātām pārbaudes metodēm, ko izstrādājuši speciālisti suņu uzvedības jautājumos saskaņā ar šādiem kritērijiem:

18.1. suņa reakcija uz nepazīstama cilvēka tuvošanos;

18.2. suņa reakcija uz straujām garāmgājēja kustībām, pēkšņi radītu troksni, svešas smaržas kairinājumiem, ko rada dzīvā vai nedzīvā daba;

18.3. suņa reakcija uz nejaušiem vai apzinātiem statiskiem vai kustīgiem priekšmetiem;

18.4. suņa reakcija uz nepazīstamu suni;

18.5. suņa paklausība īpašniekam vai turētājam šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3. un 18.4.apakšpunktā minētajās situācijās.

19. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 8.punktā minētā iesnieguma saņemšanas, pamatojoties uz komisijas sniegto atzinumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

19.1. neatzīt suni par bīstamu;

19.2. atzīt suni par bīstamu, nosakot turpmāko rīcību ar to.

20. Dienests var noteikt šādu turpmāko rīcību ar bīstamo suni:

20.1. suņa sterilizāciju;

20.2. suņa eitanāziju, ja suņa uzbrukuma dēļ cilvēkam ir nodarīts smags miesas bojājums vai iestājusies nāve.

21. Dienests var neatzīt suni par bīstamu, ja:

21.1. cietušais patvaļīgi iekļuvis norobežotā teritorijā, kura ir suņa īpašnieka vai turētāja īpašumā un pie kuras izvietota brīdinājuma zīme par suņa esību;

21.2. cietušais ar savu izturēšanos provocējis, kaitinājis, mocījis vai citādi cietsirdīgi izturējies pret suni, uzbrucis tam;

21.3. cietušais ar savām darbībām apdraudējis sunim tiešā tuvumā esošas personas dzīvību, veselību, īpašumu vai cita dzīvnieka (mugurkaulnieka) veselību vai dzīvību;

21.4. suns pildījis darba uzdevumu.

22. Ja dienests pieņem lēmumu atzīt suni par bīstamu, tas izdara atbilstošu ierakstu attiecīgā suņa mājas (istabas) dzīvnieka pasē.

23. Dienests vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 19.punktā minētā lēmuma pieņemšanas to nosūta:

23.1. suņa īpašniekam vai turētājam;

23.2. iesnieguma iesniedzējam;

23.3. tai vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā ir suņa turēšanas vieta, ja suns atzīts par bīstamu;

23.4. datu centram, ja suns atzīts par bīstamu.

24. Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs:

24.1. sedz izdevumus, kas saistīti ar bīstama suņa reģistrāciju un atpazīšanas zīmju sagatavošanu bīstamam sunim (kaklasiksna ar atstarojošu lenti un uzrakstu), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi;

24.2. nodrošina dienesta lēmuma izpildi lēmumā norādītajā termiņā un nekavējoties iesniedz dienestā rakstiskus pierādījumus par lēmuma izpildi.

25. Dienesta lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

26. Datu centrs:

26.1. pēc šo noteikumu 23.4., 32.5., 32.6., 32.7., 32.8.apakšpunktā un 33.punktā minētās informācijas saņemšanas reģistrē to datubāzē;

26.2. izgatavo un izsniedz bīstama suņa īpašniekam vai turētājam atšķirības lenti bīstama suņa apzīmēšanai. Tā izgatavota no sarkana atstarojoša materiāla un ir vismaz 20 milimetru plata ar uzdrukātu suņa identitātes numuru un datu centra tālruni (zīmju minimālais augstums – 2,5 milimetri);

26.3. bez maksas sniedz valsts un pašvaldību iestādēm ziņas par bīstamu suņu īpašniekiem un turētājiem, kā arī par kopējo bīstamo suņu skaitu iestādes darbības teritorijā;

26.4. bez maksas sniedz personām informāciju par to, vai konkrētais suns ir atzīts par bīstamu;

26.5. pēc bīstama suņa īpašnieka vai turētāja pieprasījuma ne biežāk kā divas reizes kalendāra gadā bez maksas sniedz datubāzē esošās ziņas par suni.

27. Datubāzē iekļauj šādu informāciju:

27.1. par suni:

27.1.1. identitātes numuru, kas norādīts sunim implantētajā mikroshēmā;

27.1.2. vārdu;

27.1.3. dzimumu;

27.1.4. dzimšanas datumu vai vecumu;

27.1.5. turēšanas vietas adresi;

27.1.6. aprakstu (šķirne, krāsa, īpašas pazīmes);

27.1.7. datumu, kad suns pēdējo reizi vakcinēts pret trakumsērgu;

27.2. par suņa īpašnieku vai turētāju – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru vai juridiskās personas veidu, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tālruņa numuru;

27.3. ziņas par jauno suņa īpašnieku (ja mainās suņa īpašnieks):

27.3.1. fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru vai juridiskās personas veidu, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tālruņa numuru;

27.3.2. suņa jaunās turēšanas vietas adresi;

27.4. suņa sterilizācijas datumu;

27.5. suņa pazušanas un atrašanas datumu;

27.6. suņa nāves vai eitanāzijas datumu;

27.7. datumu, kad pieņemts lēmums par suņa atzīšanu par bīstamu.

28. Datu centrs datubāzē esošo informāciju par suni, tā īpašnieku un turētāju glabā 25 gadus, ja vien nav saņemta šo noteikumu 27.6.apakšpunktā minētā informācija.

29. Datu centrs nekavējoties izņem no datubāzes informāciju par suni, tā īpašnieku un turētāju, ja:

29.1. saņemts dienesta paziņojums, ka lēmums atzīt suni par bīstamu ir atcelts;

29.2. saņemta šo noteikumu 32.8.apakšpunktā minētā informācija.

30. Bīstamu suni nav atļauts izmantot pēcnācēju ieguvei, sportā un darbā, demonstrēt izstādēs un atrakcijās.

31. Bīstamu suni aizliegts turēt personai:

31.1. kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu;

31.2. kura sodīta par uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam, un tā dēļ ir bijusi apdraudēta cilvēka vai dzīvnieka veselība vai dzīvība;

31.3. kura pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu;

31.4. par kuru saņemts narkologa vai psihiatra atzinums, ka šai personai ir psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

31.5. kura nevar norādīt pastāvīgu suņa turēšanas vietu.

32. Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs:

32.1. nodrošina, lai bīstamais suns patvaļīgi neizkļūtu no suņa īpašnieka vai turētāja teritorijas un nenonāktu kontaktā ar cilvēkiem vai dzīvniekiem;

32.2. ja suns uzturas ārpus suņa īpašnieka vai turētāja telpām, nodrošina, ka teritorija ir nožogota un suns patvaļīgi nevar izkļūt no tās, un pie vārtiem un citām ieejām izvieto skaidri salasāmu norādi par bīstamu suni;

32.3. bīstamu suni pastaigā izved vienu;

32.4. ja nepieciešams, nodrošina suņa paklausības apmācību;

32.5. diennakts laikā pēc suņa pazušanas vai atrašanās nosūta datu centram šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.5.apakšpunktā minēto informāciju;

32.6. piecu darbdienu laikā pēc suņa vakcinācijas pret trakumsērgu nosūta datu centram šo noteikumu 27.1. un 27.2.apakšpunktā minēto informāciju;

32.7. piecu darbdienu laikā pēc suņa sterilizācijas nosūta datu centram praktizējoša veterinārārsta izziņu par suņa sterilizāciju. Izziņā norāda šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.4.apakšpunktā minēto informāciju;

32.8. piecu darbdienu laikā pēc suņa nāves nosūta datu centram praktizējoša veterinārārsta izziņu par suņa nāvi. Izziņā norāda šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.6.apakšpunktā minēto informāciju.

33. Ja bīstams suns tiek atsavināts, bijušais suņa īpašnieks vai turētājs piecu darbdienu laikā pēc suņa īpašnieka maiņas nosūta datu centram šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.3.apakšpunktā minēto informāciju.

34. Ja bīstamu suni izved ārpus suņa īpašnieka vai turētāja teritorijas:

34.1. tam ap kaklu ir aplikta izturīga kakla siksna un atšķirības lente;

34.2. tam uzlikts uzpurnis ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam;

34.3. to ved izturīgā pavadā, kas nav garāka par 1,5 metriem;

34.4. to izved persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu un ir spējīga pārvaldīt suni.

35. Ja bīstamā suņa īpašnieks vai turētājs neievēro šo noteikumu prasības, dienests ir tiesīgs suni ievietot dzīvnieku patversmē līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. Izdevumus, kas saistīti ar suņa piespiedu izmitināšanu dzīvnieku patversmē, sedz suņa īpašnieks vai turētājs.

36. Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam (mugurkaulniekam) un par to ir iesniegti pietiekami pierādījumi, dienests pieņem lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas.

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumus Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 25.nr.).