1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;

1.2. kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā.

2. Šie noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, ciktāl to individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.

3. Stumbra kaitēkļu invadētos kokus (koki, kurus stumbra kaitēkļi nav pametuši kā saimniekaugu), slimību inficētos, vējgāzēs, vējlauzēs, snieggāzēs un snieglauzēs gāztos, lauztos un bojātos kokus, kuri var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos un mežaudzes iznīcināšanu, izcērt kopšanas un sanitārajās cirtēs.

4. Atstāto svaigo skujkoku un oša ciršanas atlieku (koku daļas, kas rodas cirsmas izstrādē, — zari, galotnes, stumbru atlūžņi) apjoms (ja to diametrs pārsniedz astoņus centimetrus un ja tās nav svītrotas vai sagarumotas nogriežņos līdz metram, vai sakrautas kaudzēs saskaņā ar šo noteikumu 7.¹punktā minētajiem nosacījumiem) galvenajās cirtēs, kopšanas cirtēs, sanitārajās cirtēs un rekonstruktīvajās cirtēs nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāra.

(MK 21.09.2004. noteikumu Nr.802 redakcijā)

5. Cirsmas satīra reizē ar izstrādi, bet ziemā izstrādātās cirsmas — ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.maijam.

6. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.647.)

7. Galvenās cirtes un rekonstruktīvās cirtes cirsmas satīra šādos veidos:

7.1. ciršanas atliekas ieklājot pievešanas un treilēšanas ceļos;

7.2. ciršanas atliekas sadedzinot;

7.3. ciršanas atliekas atstājot izklaidus;

7.4. ciršanas atliekas savācot un izvedot;

7.5. ciršanas atliekas sakraujot kaudzēs saskaņā ar šo noteikumu 7.¹punkta nosacījumiem.

(MK 21.09.2004. noteikumu Nr.802 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.647)

7.¹ Kraujot ciršanas atliekas kaudzēs žāvēšanai, ievēro šādus nosacījumus:

7.¹ 1. kaudzes minimālais augstums ir trīs metri, minimālais platums — četri metri;

7.¹ 2. skujkoku ciršanas atliekas, kas ir resnākas par 15 cm diametrā, iekrauj kaudzē tā, lai virs tām būtu vismaz 0,5 metru slānis ar mazāka izmēra ciršanas atliekām;

7.¹ 3. cirsmās, kurās egles piemistrojums ir 30 procentu un vairāk un kuras izstrādā laikā no 15.aprīļa līdz 15.jūnijam, kaudzes krauj ne vēlāk kā divas nedēļas pēc cirsmas izstrādes uzsākšanas;

7.¹ 4. kaudzes izvedamas no meža ne vēlāk kā gadu pēc cirsmas izstrādes termiņa beigām;

7.¹ 5. kaudzes krauj ne tuvāk par 30 metriem no skujkoku mežaudzes, ja starp kaudzi un mežaudzi neatrodas autoceļš, izņemot šo noteikumu 7.¹ 6.apakšpunktā noteikto gadījumu;

7.¹ 6. ja kaudzē krauj ciršanas atliekas, kur egles piemistrojums ir 30 procentu un vairāk, kaudzes krauj ne tuvāk par 50 metriem no egļu mežaudzes, ja mežaudzes vecums pārsniedz 50 gadus.

(MK 21.09.2004. noteikumu Nr.802 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.03.2005. noteikumiem Nr.187)

8. Kopšanas cirtēs un sanitārajās cirtēs pieļaujama cirsmu satīrīšana šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4.apakšpunktā minētajos veidos.

(MK 21.09.2004. noteikumu Nr.802 redakcijā)

9. Kopšanas cirtēs var ierīkot tehnoloģiskos koridorus (mežaudzē speciāli izveidota brauktuve, ko izmanto kokmateriālu sagatavošanai, pievešanai un treilēšanai), kuru maksimālais platums ir četri metri. Tehnoloģisko koridoru kopējā platība cirsmā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no cirsmas platības.

(MK 15.03.2005. noteikumu Nr.187 redakcijā)

9.¹ Tehnoloģiskos koridorus kopšanas cirtē neierīko, ja:

9.¹ 1. pēc kopšanas cirtes paliekošo koku skaits ir mazāks par 600 kokiem uz hektāra;

9.¹ 2. valdaudzes vecums pārsniedz:

9.¹ 2.1. priežu un ozolu audzēm — 80 gadus;

9.¹ 2.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm — 60 gadus;

9.¹ 2.3. apšu audzēm — 35 gadus.

(MK 15.03.2005. noteikumu Nr.187 redakcijā)

10. Kopšanas cirtēs un sanitārajās cirtēs, pievedot vai treilējot kokmateriālus, risas, kas dziļākas par 15 centimetriem, nedrīkst pārsniegt 20 procentu no pievešanas vai treilēšanas ceļa garuma cirsmā.

11. Meža ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, bezsala apstākļos izlīdzināmas mēneša laikā pēc cirsmas izstrādes, bet sala apstākļos — mēneša laikā pēc augsnes pilnīgas atkušanas. Izņēmuma gadījumos, ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos meža ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus, risas izlīdzināmas ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šo ierobežojumu atcelšanas.

12. No 1.septembra līdz 1.maijam cirstie skujkoku un oša kokmateriāli izvedami no meža vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku un oša kokmateriāli, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izvedami no meža vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.

13. No 1.jūnija līdz 1.septembrim pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku vai oša kokmateriālus krautuvēs un kokzāģētavās aizliegts atstāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku vai oša mežaudzēm.

13.¹ Ja vēja gāzto un lauzto ošu un skujkoku (izņemot sausos kokus) apjoms (ja to diametrs pārsniedz astoņus centimetrus) pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāra, tad tie nozāģējami, atzarojami un sagarumojami vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.aprīlim, izņemot gadījumus, kad vēja gāztie un lauztie koki atrodas mikroliegumos vai meža biotopos, kam veidojami mikroliegumi.

(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.647 redakcijā)

14. Ārkārtas situācijas sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā izsludināt ierosina Valsts meža dienests, pamatojoties uz meža patoloģiskā stāvokļa monitoringa datiem un ziņojumiem par meža bojājumiem, kurus Valsts meža dienestam snieguši meža īpašnieki, tiesiskie valdītāji, kā arī personas, kas cērt mežu un sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.965)

14.¹ Ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos ierosina izsludināt Valsts meža dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(MK 20.12.2005. noteikumu Nr.965 redakcijā)

15. Ārkārtas situācijas izsludināšanas kārtība ir šāda:

15.1. rajona (republikas pilsētas) mēroga ārkārtas situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu Ārkārtējo situāciju rajona (republikas pilsētas) operatīvās komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža ugunsgrēks, — nekavējoties) no ierosinājuma saņemšanas sasauc Ārkārtējo situāciju rajona (republikas pilsētas) operatīvās komisijas sēdi, kurā izskata šo ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtas situācijas ierosināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu. Pamatojoties uz šīs komisijas lēmumu, ārkārtas situāciju izsludina rajona (republikas pilsētas) pašvaldības vadītājs;

15.2. reģionāla vai valsts mēroga ārkārtas situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks iesniedz rakstisku ierosinājumu Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža ugunsgrēks, — nekavējoties) pēc ierosinājuma saņemšanas sasauc Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas sēdi, kurā izskata šo ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtas situācijas ierosināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu. Pamatojoties uz Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas lēmumu, ārkārtas situāciju izsludina Ministru prezidents.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.965)

16. Informācija par ārkārtas situācijas ieviešanu un atcelšanu tiek izziņota sabiedrības informācijas līdzekļos.

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumus Nr.58 "Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 47.nr.).