Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Valsts zemes dienests Rīkojums Nr. 145 Rīgā 2001. gada 20. aprīlī Par metodiskajiem norādījumiem "Pilsētu zemes kadastrālās vērtības noteikšana, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju" Atbilstoši 2000. gada 19. decembra MK noteikumu Nr. 465 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" prasībām nosaku: 1. Apstiprināt metodiskos norādījumus "Pilsētu zemes kadastrālās vērtības noteikšana, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju". 2. Atbildīgais par rīkojuma izpildi Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors G. Kalniņš. 3. Kontroli pār rīkojuma izpildi veikt Iekšējā audita departamentam. Ģenerāldirektors G. Grūbe "Latvijas Vēstneša" redakcijā - 30.05.2001. Metodiskie norādījumi "Pilsētu zemes kadastrālās vērtības noteikšana, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju" Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem (apstiprināti 19.12.2000.) Nr.465 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi", MK noteikumiem (apstiprināti 25.05.1999.) Nr.193 "Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācija" I. Vispārīgie jautājumi 1. Metodiskie norādījumi sniedz metodiskas norādes par pilsētu zemes (turpmāk - zeme) kadastrālās vērtēšanas darbu izpildes, datu aktualizācijas un uzskaites kārtību. 2. Šie norādījumi ir jāievēro Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) reģionālajām nodaļām. 3. Zemes kadastrālo vērtību nosaka, pamatojoties uz iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, noteiktā kārtībā izstrādātu attiecīgās pilsētas zemes vērtību zonējumu (turpmāk - zonējums) un šiem metodiskajiem norādījumiem. 4. VZD zemes kadastrālo vērtību nosaka šādām vajadzībām: 4.1. nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai; 4.2. nekustamā īpašuma nodokļa prognozēšanai; 4.3. kompensāciju apmēra aprēķināšanai bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanai par īpašumā nodoto zemi pilsētās; 4.4. valsts nodevu noteikšanas vajadzībām; 4.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kad ir nepieciešama kadastrālā vērtība. 5. Zemes kadastrālo vērtību nosaka nekustamajiem īpašumiem un to veidojošām daļām, kas kā pastāvīgi nekustamā īpašuma objekti (turpmāk - zemes vienības, zemes vienības daļas) ir reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra (turpmāk - Kadastrs) datu bāzē. 6. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai zemes kadastrālo vērtību fiksē pēc stāvokļa uz kārtējā taksācijas perioda 1.janvāri un iekļauj ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā. 7. Zemes kadastrālo vērtību aktualizē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.193 un aktualizētās zemes kadastrālās vērtības iekļauj ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu izmaiņu sarakstā. 8. Zemes kadastrālo vērtību nosaka atbilstoši Kadastra datu bāzē reģistrētajai aktuālajai informācijai par zemes vienību. 9. Zemes kadastrālās vērtības noteikšana nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina vajadzībām tiek finansēta no valsts budžeta. 10. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt noteiktās zemes kadastrālās vērtības pārvērtēšanu, sedzot ar pārvērtēšanu saistītos izdevumus. II. Norādījumos lietotie termini 11. Norādījumos lietoto terminu skaidrojums: 11.1. Zemes īpašnieks - persona, kurai saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2.panta 2.daļu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un būves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā; 11.2. Tiesiskais valdītājs ir persona: 11.2.1. kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (uzmērīta) dabā; 11.2.2. kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas likumā noteiktā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi; 11.2.3. kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita tiesiska pamata; 11.3. Zemes lietotājs - persona, kura maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās lietošanā esošo valsts vai pašvaldības zemi un ēkām; 11.4. Zemes kadastrālā vērtība - pēc vienotiem principiem noteikta zemes vērtība nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un pārējo ar zemi saistīto darījumu kārtošanas vajadzībām; 11.5. Zemes vērtību zonējums - ( turpmāk- zonējums) pilsētas teritorijas sadalījums zemes vērtību zonās, kurās zemes vērtība attiecīgajai nekustamā īpašuma (turpmāk - NĪ) lietošanas mērķa grupai (mērķim) ir savstarpēji salīdzināma vai nemainīga tai piederīgo zemes vienību platību ietvaros; 11.6. Zemes vērtību zona - nosacīti nemainīgu zemes vērtību veidojošo faktoru kopuma robežās noteikta teritorija, kur zemes tirgus cenas attiecīgajiem NĪ lietošanas mērķiem ir vienādas vai savstarpēji salīdzināmas; 11.7. Zemes bāzes vērtība - zemes vērtību zonas robežās attiecīgajai NĪ lietošanas mērķu grupai (mērķim) noteiktā viena kvadrātmetra zemes vērtība; 11.8. Zemes bāzes modeļa standartplatība - konkrētai zemes bāzes vērtībai piederīgā zemes platība attiecīgajai NĪ lietošanas mērķu grupai (mērķim) attiecīgās zemes vērtību zonas robežās; 11.9. Zemes vienība - dabā norobežots zemesgabals, kam piešķirts Kadastra apzīmējums; 11.10. Zemes vienības daļa - dabā norobežots zemesgabals, kam piešķirts Kadastra apzīmējums; 11.11. Nomas objekts - viss nekustamais īpašums vai atsevišķi tā sastāvdaļā ietilpstošie fiziskie objekti (zemes vienība, zemes vienības daļa, būve, telpu grupa). Noma Kadastra datu bāzē ir vienā nomas līgumā reģistrētie objekti, kas ietilpst viena nekustamā īpašuma ietvaros; 11.12. Vērtēšanas daļa - K adastrā integrēta programma, kas aprēķina zemes kadastrālo vērtību atbilstoši spēkā esošajai vērtēšanas metodikai. III. Zemes kadastrālās vērtēšanas procesa organizēšana 12. Zemes kadastrālo vērtību katrai zemes vienībai Kadastra Vērtēšanas sadaļā aprēķina, izmantojot attiecīgā zonējuma zemes bāzes vērtības, kā arī šādu Kadastrā reģistrēto un tā datu bāzē uzkrāto informāciju (turpmāk - zemes vienības dati): 12.1. kadastra apzīmējumu; 12.2. platību, m2; 12.3. noteikto NĪ lietošanas mērķi (mērķus) un tam (tiem) piekrītošo zemes platību, m2; 12.4. noteiktos lietošanas tiesību apgrūtinājumus (turpmāk - zemes izmantošanas ierobežojumus) un to aizņemtās platības, m2. 13. Zemes vienības dati kadastrālās vērtēšanas vajadzībām ir aktuāli līdz Kadastrā reģistrētās: 13.1. zemes vienības platības izmaiņām; 13.2. NĪ lietošanas mērķa (mērķu) vai tam piekrītošo zemes platību izmaiņām; 13.3. zemes izmantošanas ierobežojumu un to aizņemto platību izmaiņām. 14. Zemes kadastrālās vērtēšanas procesā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un šo norādījumu 4.2., 4.3., 4.4. un 4.5.punktos minētajām vajadzībām nodala: 14.1. zemes kadastrālās vērtības pirmreizējo kadastrālo vērtēšanu - zemes vienībai pirmo reizi nosaka kadastrālo vērtību; 14.2. zemes kadastrālo vērtību aktualizāciju, ja: 14.2.1. izstrādāts jauns zonējums vai veikta esošā zonējuma aktualizācija; 14.2.2. attiecīgajai zemes vienībai Kadastra reģistrā izmainīti jauni 13.punktā minētie zemes vienību dati; 14.3. zemes masveidīgo pārvērtēšanu - uz Ministru kabineta noteikto datumu. 15. Zemes kadastrālo vērtību aktualizācijas veikšanai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nepieciešams: 15.1. ne retāk kā divas reizes mēnesī no Kadastra datu bāzes sagatavot sarakstu "Zemes īpašumu, lietojumu un nomu saraksts, kuriem nepieciešama vērtēšanas datu aktualizācija" (1.pielikums); 15.2. zemes vienību attēlojošie grafiskie materiāli (Kadastra karte, zemes robežu plāns u.c.); 15.3. zonējums. 16. 15.1. punktā minēto sarakstu nepieciešams sagatavot līdz Pilsētu zemes vērtību zonas noteikšanas programmas ieviešanai VZD reģionālajās nodaļās. Pēc tās ieviešanas ne retāk kā 1 reizi nedēļā ar Pilsētu zemes vērtību zonas noteikšanas programmas palīdzību veikt zemes vērtību zonu noteikšanu zemes vienībām. 17. Zemes kadastrālās vērtības Kadastra Vērtēšanas daļā aprēķina un uzkrāj atbilstoši Kadastra Vērtēšanas daļas lietotāja instrukcijai. 18. Zemes vienības kadastrālā vērtība var tikt pārvērtēta, ja VZD pasūtījumu daļā pieteikumu iesniedz zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) vai tā pilnvarota persona, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, pilnvarotām personām iesniedzot pilnvaras kopiju. IV. Zemes kadastrālās vērtēšanas pasūtījumu pieņemšana un izsniegšana 19. Zemes kadastrālās vērtēšanas pieteikumus (turpmāk - pasūtījums) pieņem VZD reģionālās nodaļas vadītāja nozīmēts darbinieks (turpmāk - pieņēmējs). 20. Pieņēmējs iepazīstina 18.punktā minētās personas (turpmāk -pasūtītājs) ar pieteikuma formu (4.pielikums) un tā aizpildīšanas kārtību, kā arī ar Kadastrā reģistrēto un tā datu bāzē uzkrāto 13. punktā uzskaitīto informāciju par vērtējamo zemes vienību. 21. Ja pasūtītājs nepiekrīt Kadastrā reģistrētam zemes vienības NĪ lietošanas mērķim (mērķiem) vai to piekrītošām platībām , vai zemes izmantošanas ierobežojumiem un to platībām, tad ar aizpildīto pieteikumu pasūtītājam jāiesniedz: 21.1. pašvaldības vai attiecīgās valsts institūcijas izziņas kopija par NĪ lietošanas mērķi (mērķiem) un tiem piekrītošajām zemes platībām - gadījumā, ja reģistrēta jauna zemes ienība vai esošajai zemes vienībai mainīts NĪ lietošanas mērķis (mērķi); 21.2. attiecīgās institūcijas saskaņojuma vai izziņas kopija saskaņā ar likumu "Aizsargjoslu likums"- gadījumā, ja konstatēti jauni zemes vienības izmantošanas ierobežojumi. 22. Pieteikumu reģistrē VZD noteiktajā kārtībā un pasūtītāju informē par pasūtījuma izpildes termiņu, darba apmaksas un saņemšanas kārtību. 23. Pasūtījumu izpildes termiņš ir 7 dienas. 24. 13.punktā minētos zemes kadastrālo vērtību ietekmējošos zemes vienības datus 2 darba dienu laikā jāreģistrē Kadastra datu bāzē. 25. Pēc pasūtījuma pieņemšanas un zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanas VZD reģionālās nodaļas vadītāja nozīmēts darbinieks sagatavo un noformē šādus dokumentus: 25.1. izdrukas no Vērtēšanas daļas un to kopijas : 25.1.1. zemes kadastrālās vērtēšanas protokolu divos eksemplāros, ko paraksta VZD reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas speciālists zemes kadastrālās vērtēšanas jautājumos (2.pielikums); 25.1.2. uz VZD reģionālās nodaļas veidlapas sagatavotu izziņu par zemes kadastrālo vērtību (vienā eksemplārā) un šīs izziņas kopiju (vienā eksemplārā) - abas ar oriģinālu VZD reģionālās nodaļas vadītāja vai tā pilnvarotās personas parakstu, apzīmogota ar VZD reģionālās nodaļas apaļo zīmogu (3.pielikums). Izziņas numurē saskaņā ar VZD reģionālās nodaļas izejošo dokumentu numuriem. 25.2. kadastrālās vērtēšanas darbietilpības aprēķina un izmaksu tāmi - divos eksemplāros, kas sagatavota, pamatojoties uz VZD apstiprināto pakalpojumu cenrādi. 26. Pēc 25.2.punktā minētās tāmes parakstīšanas un apmaksas pieņēmējs pasūtītājam izsniedz šādus dokumentus: 26.1. zemes kadastrālās vērtēšanas protokolu - vienu eksemplāru; 26.2. vērtēšanas protokola pavadvēstuli (oriģinālu); V. Zemes kadastrālās vērtības aprēķina kārtība 27. Zemes kadastrālo vērtību aprēķina pēc formulas:
Kv = P ´ L ´ K , kur:
Kv - zemes vienības kadastrālā vērtība (Ls); P - zonas zemes bāzes vērtība (Ls/m2); K - kopējais kadastrālās vērtības korekcijas koeficients. 28. Kopējo korekcijas koeficientu Kadastra Vērtēšanas daļā aprēķina automatizēti. Manuālu koeficienta aprēķinu var izmantot tikai aprēķināto zemes kadastrālo vērtību kontrolei izlases kārtībā. 29. Kopējo korekcijas koeficientu aprēķina kā multiplikatīvu lielumu, reizinot konkrētai zemes vienībai noteiktos korekcijas koeficientus pēc šādas formulas: K = ksamaz ´ klm ´ kierob, kur K - kopējais korekcijas koeficients; ksamaz - zemes vienības platības korekcijas koeficients (turpmāk tekstā - ksamaz); klm - nekustamā īpašuma lietošanas mērķu īpatsvara korekcijas koeficients (turpmāk tekstā - klm); kierob - zemes vienības izmantošanas ierobežojumu korekcijas koeficients (turpmāk tekstā - kierob); 30. Analizējot nekustamā īpašuma tirgu un izvērtējot zemes vērtību ietekmējošos faktorus, aprēķina kopējā korekcijas koeficienta noteikšanai nepieciešamos korekcijas koeficientus, kas izsaka šādas sakarības: 30.1. starp zemes bāzes modeļa viena kvadrātmetra vērtību un viena kvadrātmetra vērtību zemes vienībai, kas pārsniedz zemes bāzes modeļa standartplatību attiecīgajā zemes vērtību zonā, un tās attiecību pret vērtējamā zemes vienībā esošo attiecīgajam NĪ lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību; 30.2. starp vērtību zemes vienībai ar diviem vai vairākiem NĪ lietošanas mērķiem un vērtību zemes vienībai ar vienu NĪ lietošanas mērķi attiecīgajā zemes vērtību zonā; 30.3. starp vērtību zemes vienībai ar noteiktiem izmantošanas ierobežojumiem un vērtību zemes vienībai bez izmantošanas ierobežojumiem konkrētajai NĪ lietošanas mērķu grupai (mērķim). 31. Korekcijas koeficientus, ko lieto kopējā korekcijas koeficienta aprēķināšanai, pēc to noteikšanas veida iedala aprēķinātajos un atsevišķajos korekcijas koeficientos. 32. Par aprēķinātajiem korekcijas koeficientiem tiek noteikti šādi korekcijas koeficienti: 32.1. zemes vienības platības korekcijas koeficients (ksamaz); 32.2. zemes vienības izmantošanas ierobežojumu korekcijas koeficients (kierob). 33. Par atsevišķajiem korekcijas koeficientiem tiek noteikti šādi korekcijas koeficienti: 33.1. NĪ lietošanas mērķu īpatsvara korekcijas koeficients (klm); 33.2. atsevišķais standartplatības korekcijas koeficients (kst) attiecīgajam NĪ lietošanas mērķim zemes vērtību zonā; 33.3. atsevišķais izmantošanas ierobežojuma korekcijas koeficients (kzII) . 34. Zemes vienības platības vērtības korekcijas koeficientu (ksamaz) aprēķina konkrētai zemes vienībai, pielietojot šādu formulu: Lst + (L1 - Lst) ´ kst ksamaz = ------------ kur, L1
ksamaz - zemes platības vērtības korekcijas koeficients, ko aprēķina pie nosacījuma, ja vērtējamās zemes vienības attiecīgajam NĪ lietošanas mērķim piekrītošā platība pārsniedz zemes bāzes modeļa standartplatību attiecīgajam NĪ lietošanas mērķim attiecīgajā vērtību zonā; Lst - attiecīgā NĪ lietošanas mērķa zemes bāzes modeļa standatplatība (m2, konstants lielums attiecīgajam NĪ lietošanas mērķim attiecīgajā zonā); L1 - attiecīgajam NĪL lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība (m2) vērtējamā zemes vienībā; kst - atsevišķais standartplatības korekcijas koeficients (turpmāk tekstā - kst) attiecīgajam NĪ lietošanas mērķim attiecīgajā vērtību zonā. 35. Atsevišķais standartplatības korekcijas koeficients (kst), kas uzrāda attiecību starp attiecīgā NĪ lietošanas mērķa zemes bāzes modeļa viena kvadrātmetra vērtību un viena kvadrātmetra vērtību zemes vienībai, kas pārsniedz zemes bāzes modeļa standartplatību attiecīgajā zemes vērtību zonā tiek noteikts (kst) = 1.00, līdz jauna koeficienta apstiprināšanai atbilstoši MK 2000.gada 19.decembra noteikumu Nr.465 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi"41.punktam. 36. Atsevišķais NĪ lietošanas mērķu īpatsvara korekcijas koeficients (klm), kas uzrāda papildus NĪ lietošanas mērķa ietekmes īpatsvaru uz zemes bāzes vērtību zemes vienībai ar diviem vai vairākiem NĪ lietošanas mērķiem. Līdz 2001.gada 31.decembrim tiek noteikti šādi (klm):
37. Zemes izmantošanas ierobežojumu korekcijas koeficients (kierob) uzrāda zemes izmantošanas ierobežojumu ietekmi uz zemes bāzes vērtību. 37.1. Sekojošiem zemes izmantošanas ierobežojumu kodiem ir noteikts atsevišķais izmantošanas ierobežojuma korekcijas koeficients (k1zII) , kas piemērojams visas zemes vienības kadastrālās vērtības aprēķinā neatkarīgi no ierobežojuma platības:
37.2. Sekojošiem zemes izmantošanas ierobežojumu kodiem zemes vienības izmantošanas ierobežojumu koeficientu aprēķina proporcionāli ierobežojumu platībai:
k2zII aprēķina pēc formulas: Lierob k2ZII = 1 - ------- kur: n ´ L1
k2ZII - aprēķinātais zemes vienības izmantošanas ierobežojumu korekciju koeficients; Lierob - k2ZII kodu kopējā platība (pie nosacījuma Lierob £ LZ) zemes vienībai; Lz - zemes vienības platība (m2); n - atsevišķais izmantošanas ierobežojumu korekcijas koeficients, līdz 2001.gada 31.decembrim n = 2.22
37.3. Ja zemes vienībai Kadastra datu bāzē reģistrēti vairāki ZII, tiek salīdzināti k1ZII, k2ZII un izvēlēts kierob ar vismazāko skaitlisko vērtību: kierob=k1ZII , ja k1ZII £ k2ZII kierob=k2ZII , ja k2ZII< k1ZII VI. Noslēguma jautājumi 38. Zemes kadastrālo vērtību aktualizācijā izmantotos materiālus pievieno zemes kadastrālo vērtību aktualizācijas lietai un reizi ceturksnī nodod VZD reģionālās nodaļas arhīvā. Par tekošajā taksācijas periodā zemes kadastrālo vērtību aktualizācijā izmantotajiem materiāliem kārtojama atsevišķa lieta. 39. Pēc pasūtījuma izpildes un vērtēšanas dokumentu izsniegšanas pasūtītājam 2 darba dienu laikā noformē zemes kadastrālās vērtēšanas lietu, kurā iešuj šādus dokumentus: 39.1. kadastrālās vērtēšanas pieteikumu; 39.2. vērtēšanas protokola oriģinālu - viens eksemplārs; 39.3. vērtēšanas protokola pavadvēstules kopiju; 39.4. 21.punktā minēto dokumentu kopijas. 40. Sagatavoto kadastrālās vērtēšanas lietu nodod VZD reģionālās nodaļas arhīvā 7 dienu laikā pēc vērtēšana dokumentu izsniegšanas pasūtītājam. Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors G. Kalniņš 1.pielikums 2.pielikums 3.pielikums 4.pielikums |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par metodiskajiem norādījumiem "Pilsētu zemes kadastrālās vērtības noteikšana, balstoties uz ..
Statuss:
Zaudējis spēku
|