Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.309

Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 26.§)

Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētos gadījumus.

4. Attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;

4.3. teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;

5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos gadījumus. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 394 redakcijā)

8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.

11. Par koku ciršanu mežā ietilpstošos pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos zemes īpašnieks katru gadu, pirms sākt koku ciršanu, paziņo Valsts meža dienestam. Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu.

12. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minēto gadījumu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

13. Pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju:

13.1. 20 darbdienu laikā – ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

13.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

14. Pašvaldība lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

15. Pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 23.punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

16. Veicot šo noteikumu 13.punktā minēto izvērtējumu, pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

17. Pirms šo noteikumu 13. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas vai ciema teritorijā. Publiskā apspriešana nav nepieciešana, ja paredzēts nocirst koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi. Koki, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, nosakāmi atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīviem aktiem.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 394 redakcijā)

18. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

19. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

21. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot veidlapu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

22. Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

III. Zaudējumu atlīdzība par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

23. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā (turpmāk – zaudējumu atlīdzība).

24. Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums. Iegūtais rezultāts ir zaudējumu atlīdzības apmērs naudas izteiksmē (euro).

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1212 redakcijā)

25. Zaudējumu atlīdzība netiek noteikta:

25.1. ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

IV. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1212 redakcijā)

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 22.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

27. Skaidras naudas maksājumiem, kuri Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veikti latos, piemēro šo noteikumu 24.punkta un 3.pielikuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1212 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309

Koki, kuru nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja

(Pielikums grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

Koku nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja, ja koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros) atbilst šādiem rādītājiem:

Nr.p.k.	Nosaukums latviešu valodā	Nosaukums latīņu valodā	Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros)
I. Vietējās sugas
1.	Parastā kļava	Acer platanoides	2,1
2.	Melnalksnis	Alnus glutinosa	1,5
3.	Baltalksnis	Alnus incana	1,0
4.	Hibrīdais alksnis	Alnus x pubescens	0,9
5.	Āra bērzs (kārpainais bērzs)	Betula pendula (Betula verrucosa)	1,8
6.	Purva bērzs (pūkainais bērzs)	Betula pubescens (Betula alba)	1,8
7.	Eiropas segliņš	Euonymus europaeus	0,6
8.	Parastais osis	Fraxinus excelsior	2,1
9.	Parastais kadiķis	Juniperus communis	0,5
10.	Meža ābele	Malus sylvestris	0,9
11.	Parastā ieva	Padus avium	1,1
12.	Parastā egle	Picea abies	1,8
13.	Parastā priede	Pinus sylvestris	1,5
14.	Parastā apse	Populus tremula	2,1
15.	Meža bumbiere	Pyrus pyraster	0,9
16.	Parastais ozols	Quercus robur	2,4
17.	Blīgzna (pūpolvītols)	Salix caprea	1,2
18.	Trauslais vītols	Salix fragilis	2,4
19.	Šķetra	Salix pentandra	1,0
20.	Parastais pīlādzis	Sorbus aucuparia	0,9
21.	Parastā liepa	Tilia cordata	2,1
22.	Parastā goba	Ulmus glabra	2,4
23.	Parastā vīksna	Ulmus laevis	2,4
II. Citzemju sugas
24.	Eiropas baltegle	Abies alba	1,6
25.	Balzama baltegle	Abies balsamea	0,9
26.	Vienkrāsas baltegle	Abies concolor	1,0
27.	Sibīrijas baltegle	Abies sibirica	1,1
28.	Lauku kļava	Acer campestre	0,9
29.	Kalnu kļava	Acer pseudoplatanus	1,3
30.	Sudraba kļava	Acer saccharinum	1,9
31.	Parastā zirgkastaņa	Aesculus hippocastanum	1,8
32.	Saldais ķirsis	Cerasus avium	1,0
33.	Eiropas dižskābardis	Fagus sylvatica	2,3
34.	Pensilvānijas osis	Fraxinus pennsylvanica	1,2
35.	Pelēkais riekstkoks	Juglans cinerea	1,7
36.	Mandžūrijas riekstkoks	Juglans mandshurica	1,0
37.	Eiropas lapegle	Larix decidua	1,9
38.	Lēdebūra lapegle	Larix ledebourii	1,8
39.	Eiropas ciedrupriede	Pinus cembra	1,0
40.	Melnā priede	Pinus nigra	1,2
41.	Sibīrijas ciedrupriede	Pinus sibirica	1,2
42.	Veimuta priede	Pinus strobus	1,6
43.	Papele	Populus spp.	3,0
44.	Menzīsa duglāzija	Pseudotsuga menziesii	1,5
45.	Sarkanais ozols	Quercus rubra	1,2
46.	Baltā robīnija	Robinia pseudoacacia	1,2
47.	Baltais vītols	Salix alba	2,7
48.	Sarkstošais vītols	Salix x rubens	2,0
49.	Rietumu tūja	Thuja occidentalis	0,9
50.	Krimas liepa	Tilia x euchlora	1,2
51.	Holandes liepa	Tilia x europaea	1,7
52.	Platlapu liepa	Tilia platyphyllos	1,9

Zemkopības ministre L.Straujuma

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309

Ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājums

Zemes īpašnieks (īpašnieki) vai tiesiskais valdītājs (tiesiskie valdītāji)

Vārds, uzvārds/ juridiskās personas nosaukums	Personas kods/ reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā	Deklarētā dzīvesvieta/juridiskā adrese


Saimniecības nosaukums

Administratīvā teritorija

Apliecinu, ka 20___.gadā savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē, kuras zemes lietošanas veids nav mežs, esmu cirtis kokus šādā apjomā:

Zemes vienības kadastra apzīmējums	Zemes lietošanas veids	Nocirstās koksnes apjoms	Pārdotās koksnes apjoms

Apstiprinu, ka šeit sniegtās ziņas ir patiesas

Datums	Paraksts	Vārds, uzvārds

Zemkopības ministre L.Straujuma

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309

Koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

(Pielikums MK 29.10.2013. noteikumu Nr. 1212 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

Koeficienta nosaukums	Koeficienta apraksts	Koeficienta pārrēķins euro
Koka diametra koeficients	Dabā uzmērīts koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm). Ja tas nav iespējams, mēra celma diametru, to attiecīgi koriģējot saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.228 "Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība" noteikto korekcijas tabulu koka diametra noteikšanai 1,3 m augstumā virs sakņu kakla atbilstoši celma diametram	Koka diametrs, dalīts ar 0,702804
Koka sugas koeficients	Melnalksnis (Alnus glutinosa) Parastā egle (Picea abies) Parastā goba (Ulmus glabra) Parastā (ogu) īve (Taxus baccata) Parastā kļava (Acer platanoides) Parastā liepa (Tilia cordata) Parastais osis (Fraxinus excelsior) Parastais ozols (Quercus robur) Parastā priede (Pinus sylvestris)\| Parastais skābardis (Carpinus betulus) Parastā vīksna (Ulmus laevis) Citzemju sugas, izņemot balto vītolu (Salix alba), papeli (Populus spp.), rietumu tūju (Thuja occidentalis) un ošlapu kļavu (Acer negundo)	2
	Āra bērzs (kārpainais bērzs) (Betula pendula (Betula verrucosa)) Purva bērzs (pūkainais bērzs) (Betula pubescens (Betula alba)) Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia) Parastā ieva (Padus avium) Parastais kadiķis (Juniperus communis)	1
	Baltalksnis (Alnus incana) Baltais vītols (Salix alba) Blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea) Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens) Ošlapu kļava (Acer negundo) Papele (Populus spp.) Parastā apse (Populus tremula) Šķetra (Salix pentandra) Rietumu tūja (Thuja occidentalis) Trauslais vītols (Salix fragilis)	0,8
Koka nociršanas iemesla koeficients*	Koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību	0,1
	Apstādījumu atjaunošana, teritorijas izgaismošana (izsauļošana), apstādījumu kopšana	0,8
	Būvniecība	1,5
	Cits iemesls	1
Apdzīvotas vietas koeficients	Rīga	2,5
	Pārējās republikas pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils)	2
	Pārējās pilsētas	0,8
	Ciemi	0,5
Koka atrašanās vietas koeficients	Pilsētas centrs, vecpilsēta	2
	Īpaši aizsargājama dabas teritorija, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālo zonu	1
	Pārējā pilsētas daļa; īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālā zona	0,8
Pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteiktais koeficients	Izvērtējot apstādījumu apjomu un stāvokli pilsētas un ciema teritorijā, ekonomisko situāciju un citus sabiedrībai būtiskus aspektus, pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikts zaudējumu atlīdzības koeficients par dabas daudzveidības samazināšanu	0 līdz 1

Piezīme. * Ja pēc patvaļīgas koku ciršanas nav iespējams noteikt koka nociršanas iemeslu, piemēro lielāko noteikto koku nociršanas iemesla koeficientu.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 309Pieņemts: 02.05.2012.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 70, 08.05.2012.

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Uz tiesību akta pamata izdotie
Augstākās tiesas atziņas
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids