1. Noteikumi nosaka veselības aizsardzības un veterinārās prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti), atbilstoši:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulai (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (turpmāk – regula Nr. 1069/2009);

1.2. Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011).

2. Šajos noteikumos lietotais termins "mājas (istabas) dzīvnieku audzētava" atbilst regulas Nr. 1069/2009 18.panta 1.punkta "f" apakšpunktā lietotajam terminam "atzītās suņaudzētavas".

3. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) veic regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011 noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.

3.¹ Valsts vides dienests veic regulas Nr. 142/2011 6. panta 8. punktā vides jautājumos noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.

(MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

3.² Valsts vides dienests blakusproduktu apritē iesaistītajai personai šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā izsniedz atbilstības apstiprinājumu (turpmāk – apstiprinājums) par to dedzināšanas iekārtu, kurā par kurināmo izmanto:

3.² 1. lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus vai putnu kūtsmēslus atbilstoši regulas Nr.  142/2011 III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām;

3.² 2. gaļas–kaulu miltus atbilstoši regulas Nr.  142/2011 III pielikuma V nodaļas B daļas 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 343 redakcijā)

4. Dienests Eiropas Komisijai sniedz:

4.1. regulas Nr. 1069/2009 19.panta 3.punktā noteikto informāciju;

4.2. informāciju par regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma I nodaļas 1.iedaļas 1.punkta "a" apakšpunktā noteikto atkāpes piešķiršanu.

(Nodaļas nosaukums MK 25.11.2014. noteikumu Nr.719 redakcijā)

5. Blakusproduktus transformējot biogāzē un kompostējot, ņem regulas Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 3.iedaļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos reprezentatīvos paraugus (turpmāk – reprezentatīvais paraugs) saskaņā ar regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011 noteiktajām metodēm vai standartiem. Ja paraugu ņemšanas metode vai standarts nav noteikti regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011, reprezentatīvo paraugu var ņemt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem (LVS, EN, ISO) vai citām starptautiski atzītām metodēm, kas paredzētas konkrētajam mērķim.

6. Reprezentatīvos paraugus izmeklē laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijā, kas akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 762 redakcijā)

6.¹ Blakusproduktus kompostē, ievērojot vienu no šādiem parametriem:

6.¹ 1. regulas Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 1. iedaļā noteiktos standarta transformācijas parametrus;

6.¹ 2. regulas Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 2. iedaļā noteiktos alternatīvos transformācijas parametrus;

6.¹ 3. šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos transformācijas parametrus.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.719 redakcijā)

6.² Ja kompostēšana notiek atbilstoši šo noteikumu 6.¹ 3. apakšpunktā minētajiem parametriem, blakusproduktu apritē iesaistītā persona nodrošina, ka iegūtais komposts tiek laists tirgū tikai Latvijas teritorijā.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.719 redakcijā)

6.³ Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas ražoti no komposta, kurš iegūts, ievērojot šo noteikumu 6.¹ 3. apakšpunktā minētos parametrus, Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē un novērtē kā mēslošanas līdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļu identifikāciju, kvalitātes atbilstības novērtēšanu un tirdzniecību.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.719 redakcijā)

6.⁴ Šo noteikumu 6.¹ punktā minētās prasības neattiecas uz mājsaimniecībām, kuru teritorijā kompostē blakusproduktus, kā arī to radītos bioloģiski noārdāmos atkritumus un tos izmanto pašu vajadzībām.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.719 redakcijā)

7. Lai nepieļautu, ka dzīvnieku barošanā tiek izmantots organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji, kas sastāv vai ir ražoti no gaļas–kaulu miltiem vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, tiem piejauc vismaz kūdru vai vismaz vienu no sastāvdaļām, kas minētas regulas Nr. 142/2011 XI pielikuma II nodaļas 1.iedaļas 3.punkta "a" apakšpunktā.

(Grozīts ar MK 12.03.2013. noteikumiem Nr.134)

8. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus ar vismaz vienu no šo noteikumu 7.punktā minētajām sastāvdaļām sajauc uzņēmumā vai iekārtā, kura ir atzīta vai reģistrēta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

8.¹ Šo noteikumu 7.punktā minēto sastāvdaļu daudzums:

8.¹ 1. tiek noteikts, ievērojot Regulas Nr. 142/2011 XI pielikuma II nodaļas 1.iedaļas 3.punkta "b" apakšpunkta prasības;

8.¹ 2. nav mazāks par 10 procentiem no kopējā organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāja daudzuma.

(MK 12.03.2013. noteikumu Nr.134 redakcijā)

8.² Blakusproduktu apritē iesaistītā persona, kas veic šo noteikumu 8.punktā minēto darbību, pirms šīs darbības uzsākšanas rakstiski sniedz informāciju dienestam par to, vai šo noteikumu 7.punktā minētā sastāvdaļa:

8.² 1. nerada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

8.² 2. attur no attiecīgā blakusprodukta izbarošanas dzīvniekiem;

8.² 3. ir viegli iejaucama gaļas–kaulu miltos vai pārstrādātu olbaltumvielu miltos, un galaproduktā paliek vienmērīgi iejaukta;

8.² 4. ir vizuāli viegli konstatējama organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāja maisījumā.

(MK 12.03.2013. noteikumu Nr.134 redakcijā)

9. Šo noteikumu 7.punktā minētās prasības nepiemēro organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem, kuri atrodas pārdošanai gatavos iepakojumos, kas nav smagāki par 50 kilogramiem, un ir paredzēti izmantošanai galapatērētājam.

10. Šo noteikumu 7.punktā minētās prasības nepiemēro organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem, kuri iepakoti maisos, kas nav smagāki par 1000 kilogramiem, ja:

10.1. uz iepakojuma ir norādīts, ka organiskais mēslojums nav paredzēts zemei, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki;

10.2. tos izmanto saimniecībā, kurā neaudzē dzīvniekus, vai saimniecības zemei, kurai nevar piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki, un saimniecība ir reģistrēta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

11. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas sastāv vai ir ražoti no gaļas–kaulu miltiem vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kā mēslošanas līdzekļus reģistrē un novērtē Valsts augu aizsardzības dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļu identifikāciju, kvalitāti, atbilstības novērtēšanu un tirdzniecību.

(Grozīts ar MK 12.03.2013. noteikumiem Nr.134)

12. Saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma II nodaļas 1.iedaļas 3.punktu ir atļauts izmantot dienestā atzītu otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu par blakusproduktu savākšanas centru.

13. Ievērojot regulas Nr. 142/2011 XVI pielikuma III nodaļas 4.iedaļā noteikto, dienests izstrādā kažokzvēru transmisīvās sūkļveida encefalopātijas uzraudzības programmu (turpmāk – uzraudzības programma) kažokzvēru novietnēs, kurās kažokzvēru barībai izmanto pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām (turpmāk – kažokzvēru novietne).

14. Dienests uzraudzības programmu iesniedz saskaņošanai Zemkopības ministrijā un pēc saskaņošanas piecu darbdienu laikā publicē savā tīmekļa vietnē.

15. Kažokzvēru novietnes īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par uzraudzības programmā noteiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem ar imūnhistoķīmisko metodi.

16. Mājas (istabas) dzīvnieku audzētavā, kurā tur vai audzē suņus un kura ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centra šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā kā suņu audzētava, saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 13.pantu ir atļauts suņu barošanai izmantot otrās un trešās kategorijas blakusproduktus, ja mājas (istabas) dzīvnieku audzētava ir reģistrēta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 762)

17. Blakusproduktu apritē iesaistītajai personai, kura dienestā ir atzīta vai reģistrēta vai kurai ir atļauta darbība ar blakusproduktiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar regulas Nr. 1069/2009 16.panta "g" punktu ir atļauts nodot mājas lolojumdzīvnieka īpašniekam vai turētājam trešās kategorijas blakusproduktus izbarošanai lolojumdzīvniekam.

18. Īstenojot šo noteikumu 17.punktā minētās darbības, blakusproduktu apritē iesaistītā persona veic uzskaiti, kurā ir šāda informācija:

18.1. blakusprodukta apraksts un izcelsmes dzīvnieku suga;

18.2. blakusprodukta kategorija;

18.3. blakusprodukta daudzums;

18.4. blakusprodukta izcelsmes vieta;

18.5. lolojumdzīvnieka īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds un adrese.

19. Blakusproduktu apritē iesaistītā persona Latvijas teritorijā transportējamiem blakusproduktiem nodrošina regulas Nr. 142/2011 17. pantā noteiktajām prasībām atbilstošu tirdzniecības dokumentu, kas sagatavots vienā no šādiem veidiem:

19.1. papīra formā;

19.2. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 228 redakcijā)

19.¹ Šo noteikumu 19. punktā minēto prasību nepiemēro, transportējot lolojumdzīvnieku līķus vai to pelnus Latvijas teritorijā, ja blakusproduktu apritē iesaistītā persona nodrošina lolojumdzīvnieku līķu vai to pelnu transportēšanas pavaddokumentu (5. pielikums).

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 343 redakcijā)

20. (Svītrots ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 401)

21. Saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma I nodaļas 4.iedaļā noteikto tādu kūtsmēslu transportēšanai, ko izmantos zemes mēslošanai, var nepiemērot regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma I nodaļas 1.iedaļā noteiktās prasības, ja nav riska cilvēku un dzīvnieku veselībai.

22. Saskaņā ar regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un regulas Nr. 142/2011 15. pantu un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļu ir atļauts aprakt:

22.1. nobeigušos lolojumdzīvniekus un zirgu dzimtas dzīvniekus reģistrētās dzīvnieku kapsētās atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanu, reģistrāciju, uzturēšanu, darbības izbeigšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām;

22.2. nobeigušos lolojumdzīvniekus teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši).

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 762 redakcijā)

22.¹ Lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi, šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajā teritorijā lolojumdzīvnieka līķi atļauts aprakt, ievērojot šādus nosacījumus:

22.¹ 1. lolojumdzīvnieka īpašnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks;

22.¹ 2. aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;

22.¹ 3. līķis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;

22.¹ 4. aprakšanas vieta nedrīkst būt pie upēm, strautiem, ezeriem un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošās vietās vai teritorijās, kā arī nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;

22.¹ 5. apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu;

22.¹ 6. līķi aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu;

22.¹ 7. aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 762 redakcijā)

23. Saskaņā ar regulas Nr. 1069/2009 19.panta 1.punkta "b", "c", "e" un "f" apakšpunktā noteikto blakusproduktus atļauts aprakt reģistrētās dzīvnieku kapsētās atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanu, reģistrāciju, uzturēšanu, darbības izbeigšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām.

24. Dienesta teritoriālo struktūrvienību uzraudzības teritorijās, kas atbilst regulas Nr. 1069/2009 3.panta 23.punktā un regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 2.iedaļā noteiktajam, blakusproduktus atļauts aprakt, ievērojot regulas Nr. 142/2011 15.pantā noteiktās prasības.

25. Dienests savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar dienesta teritoriālo struktūrvienību uzraudzības teritorijām, kas atbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām.

26. Saskaņā ar regulas Nr. 1069/2009 19.panta 1.punkta "f" apakšpunktā noteikto bišu un biškopības blakusproduktus atļauts sadedzināt uz vietas biškopības saimniecībā.

27. Saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā noteikto trešās kategorijas blakusproduktus, kas minēti regulas Nr. 1069/2009 10.panta "f" punktā, atļauts savākt, pārvadāt un likvidēt ar citiem līdzekļiem, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas.

28. Saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 21.panta 2.punktā noteikto trešās kategorijas blakusproduktus – pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus – atļauts nosūtīt uz saimniecību izbarošanai dzīvniekiem.

28.¹ Lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 6. pantā un III pielikumā minēto dzīvnieku līķiem galvas smadzeņu paraugu laboratoriskai izmeklēšanai transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) priona proteīna noteikšanai ņem:

28.¹ 1. uzņēmumā, kas ir atzīts atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kuras iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;

28.¹ 2. dienesta pilnvarots praktizējošs veterinārārsts.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 343 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2021., sk. 43. punktu)

29. Neapstrādātu vilnu un apmatojumu no saimniecībām vai no uzņēmumiem vai iekārtām, kuras dienestā ir atzītas vai reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, atļauts laist tirgū Latvijas teritorijā saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas B daļā noteiktajām prasībām, ja nav riska cilvēku un dzīvnieku veselībai.

(Grozīts ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.719)

29.¹ (Svītrots ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 92)

30. Atļauts laist tirgū Latvijas teritorijā, ievest no trešajām valstīm un eksportēt tādus blakusproduktus, kas minēti:

30.1. regulas Nr. 142/2011 26.pantā;

30.2. regulas Nr. 142/2011 XIV pielikuma IV nodaļas 2.iedaļā.

31. Šo noteikumu 30.punktā minētos blakusproduktus Latvijas teritorijā atļauts ievest no trešajām valstīm vai to teritorijas daļām, kuras iekļautas Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā.

32. Šo noteikumu 30.punktā minētos blakusproduktus Latvijas teritorijā no trešajām valstīm atļauts ievest:

32.1. ievērojot prasības, kas noteiktas normatīvajā aktā par veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijas teritorijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm;

32.2. ja ir attiecīgās valsts oficiālā inspektora parakstīts veterinārais (veselības) sertifikāts, kas izdots atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei.

33. Šo noteikumu 30.1.apakšpunktā minētos blakusproduktus Latvijas teritorijā no trešajām valstīm atļauts ievest, ja ir attiecīgās valsts oficiālā inspektora parakstīts šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minētais veterinārais (veselības) sertifikāts, kas apliecina, ka blakusprodukti:

33.1. atbilst regulas Nr. 142/2011 26.pantā noteiktajām prasībām;

33.2. ir marķēti atbilstoši regulas Nr. 142/2011 XIV pielikuma IV nodaļas 1.iedaļā noteiktajam.

34. Šo noteikumu 30.2.apakšpunktā minētie blakusprodukti ir:

34.1. iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsmes vietā nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar infekcijas slimību, kā arī nepastāv aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

34.2. iegūti no dzīvniekiem, kuri ir no novietnes vai uzņēmuma, kas atrodas valsts teritorijā vai tās teritorijas daļā, kur nav dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikta aizlieguma vai ierobežojuma;

34.3. iegūti, apstrādāti, pārstrādāti, pārvadāti un uzglabāti atsevišķi no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai minētās darbības ar tiem ir veiktas citā laikā.

35. Šo noteikumu 30.2.apakšpunktā minētos blakusproduktus Latvijas teritorijā no trešajām valstīm atļauts ievest, ja ir attiecīgās valsts oficiālā inspektora parakstīts šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minētais veterinārais (veselības) sertifikāts, kas apliecina, ka:

35.1. blakusprodukti ir dziļi saldēti vai kaltēti;

35.2. ir veikta blakusproduktu apstrāde, lai iznīcinātu patogēnos organismus, tai skaitā salmonellu;

35.3. pirms izcelsmes valsts teritorijas atstāšanas ir paņemti paraugi salmonelozes klātbūtnes noteikšanai un tā nav konstatēta;

35.4. blakusprodukti ir droši iepakoti jaunā iepakojumā, kas marķēts atbilstoši regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma II nodaļā noteiktajam, norādot, ka saturs ir paredzēts tikai lolojumdzīvnieku vai kažokzvēru barošanai, bet ne lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.

36. Blakusproduktu apritē iesaistītie uzņēmēji, kas vēlas ievest no trešajām valstīm šo noteikumu 30.punktā minētos blakusproduktus:

36.1. ir reģistrēti vai atzīti dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;

36.2. dienesta attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz iesniegumu (2.pielikums) vai nosūta to pa pastu vai elektroniski, ja iesniegums sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

36.¹ Lai identificētu blakusproduktu apritē iesaistīto fizisko personu, kas iesniedz šo noteikumu 36. punktā minēto iesniegumu, dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi). Fiziskās personas datus pēc šo noteikumu 36. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas uzglabā divus gadus un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

(MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

37. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un sagatavo attiecīgu veterinārā (veselības) sertifikāta projektu.

38. Dienests veterinārā (veselības) sertifikāta projektu iesniedz izskatīšanai un saskaņošanai Zemkopības ministrijā un pēc saskaņošanas piecu darbdienu laikā publicē attiecīgo sertifikātu savā tīmekļa vietnē.

38.¹ Latvijas teritorijā atļauts ievest no trešajām valstīm vai to teritorijas daļām vai vest no Eiropas Savienības ārējā robežkontroles punkta cauri Latvijai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti izmantotu cepamo eļļu, kas ir trešās kategorijas blakusprodukts, ja:

38.¹1. izmantotā cepamā eļļa ir no trešās valsts atzīta vai reģistrēta uzņēmuma, kas ir iekļauts Eiropas Komisijas apstiprinātajā Integrētās datorizētās veterinārās sistēmas (TRACES) sarakstā;

38.¹2. izmantotā cepamā eļļa ir marķēta atbilstoši regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma II nodaļā noteiktajām prasībām;

38.¹3. blakusprodukta apritē iesaistītais uzņēmējs, uz kura uzņēmumu Latvijas teritorijā no trešajām valstīm ved izmantoto cepamo eļļu, ir atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, reģistrēts vai atzīts dienestā  darbībām, kas minētas regulas Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta "a" apakšpunktā;

38.¹4. izmantotās cepamās eļļas sūtījumam ir pievienota importētāja parakstīta deklarācija (6. pielikums);

38.¹5. šo noteikumu 38.¹4. apakšpunktā minētajai deklarācijai ir pievienota saņēmējas valsts kompetentās iestādes izsniegta atļauja un piemērojamās prasības izmantotas cepamās eļļas ievešanai, ja izmantotu cepamo eļļu paredzēts vest no Eiropas Savienības ārējā robežkontroles punkta cauri Latvijai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 228 redakcijā)

(Nodaļa MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

39. Lai saņemtu apstiprinājumu, blakusproduktu apritē iesaistītā persona iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu (4. pielikums).

(MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

40. Izdevumus par regulas Nr. 142/2011 6. panta 8. punkta "b" apakšpunktā minēto emisiju un temperatūras mērījumiem sedz blakusproduktu apritē iesaistītā persona.

(MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

41. Regulas Nr. 142/2011 6. panta 8. punkta "b" apakšpunktā minētos mērījumus veic testēšanas laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorija, kas akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Blakusproduktu apritē iesaistītā persona nodrošina, ka mērījumu laikā iekārta darbojas stabilos apstākļos ar reprezentatīvu vienmērīgu slodzi.

(MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

42. Valsts vides dienests pēc regulas Nr. 142/2011 6. panta 8. punkta "b" apakšpunktā minētajām pārbaudēm pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

42.1. par apstiprinājuma izsniegšanu, ja šo noteikumu 3.² punktā minētā iekārta atbilst regulas Nr. 142/2011 III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punktā un C daļas 4. punktā noteiktajām prasībām;

42.2. par atteikumu izsniegt apstiprinājumu, ja šo noteikumu 3.² punktā minētā iekārta neatbilst regulas Nr. 142/2011 III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punktā un C daļas 4. punktā noteiktajām prasībām.

(MK 27.08.2019. noteikumu Nr. 401 redakcijā)

(Nodaļa MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 343 redakcijā)

43. Šo noteikumu 28.¹ punkts stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 343 redakcijā)