Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Darba devēju organizāciju un to apvienību likums

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt darba devēju organizāciju tiesisko statusu un sistēmu, kā arī tiesības un pienākumus attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām.

2.pants. Darba devēju organizācija

(1) Darba devēju organizācija ir vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst darba devēju organizācijas mērķiem un funkcijām.

(2) Par darba devēju organizācijas biedru var būt fiziskā vai juridiskā persona, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

3.pants. Darba devēju organizāciju apvienība

(1) Darba devēju organizācijām ir tiesības dibināt darba devēju organizāciju apvienības un kļūt par to biedriem.

(2) Darba devēju organizāciju apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīs darba devēju organizācijas.

(3) Par darba devēju organizāciju apvienības biedru var būt arī tāds darba devējs, kurš nav darba devēju organizācijas biedrs, ja uz darba līguma pamata viņš nodarbina ne mazāk par 50 darbiniekiem.

(4) Var būt šādi darba devēju organizāciju apvienību veidi:

1) Latvijas darba devēju organizāciju apvienība;

2) nozares darba devēju organizāciju apvienība;

3) teritoriālā darba devēju organizāciju apvienība.

4.pants. Normatīvie akti par darba devēju organizācijām un to apvienībām

Darba devēju organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības, uzraudzības, reorganizācijas un likvidēšanas kārtību nosaka likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" un šo organizāciju un to apvienību statūti, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

5.pants. Darba devēju organizāciju un to apvienību neatkarība

(1) Darba devēju organizācijas un to apvienības savā darbībā ir neatkarīgas.

(2) Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt darba devēju organizāciju un to apvienību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī traucēt likumos un statūtos darba devēju organizācijām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.

6.pants. Darba devēju organizāciju un to apvienību tiesības

(1) Darba devēju organizācijas un to apvienības ir tiesīgas sadarboties ar citu valstu un starptautiskajām darba devēju organizācijām, kā arī iestāties starptautiskajās darba devēju organizācijās.

(2) Darba devēju organizācijām un to apvienībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās izsniegšanai.

(3) Darba devēju organizācijām un to apvienībām savu funkciju veikšanai ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību institūciju izveidoto komisiju, darba grupu un konsultatīvo padomju darbā un savas kompetences ietvaros sniegt atzinumus par risināmajiem jautājumiem.

(4) Darba devēju organizāciju un to apvienību pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības būt klāt un izteikt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūciju atklātās sēdēs, kad tiek izskatīti jautājumi, kas skar darba devēju organizāciju un to apvienību funkcijas.

7.pants. Darba devēju organizāciju un to apvienību pienākumi

(1) Darba devēju organizāciju un to apvienību pienākums ir pārstāvēt savu biedru intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām.

(2) Darba devēju organizācijām un to apvienībām ir pienākums savas kompetences ietvaros pēc valsts un pašvaldību institūciju pieprasījuma sniegt atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kā arī citiem jautājumiem, kas skar attiecīgo darba devēju organizāciju vai to apvienību funkcijas.

(3) Darba devēju organizācijas un to apvienības nedrīkst tieši vai netieši ierobežot darbinieku tiesības apvienoties arodbiedrībās vai ietekmēt to darbību.

8.pants. Darba devēju organizāciju funkcijas

Darba devēju organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) veido darba devēju organizācijas politiku;

2) pārstāv darba devēju organizācijas intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām;

3) sadarbojas ar arodbiedrībām koplīgumu sagatavošanā, slēgšanā un citos darba attiecību jautājumos;

4) informē savus biedrus par normatīvajiem aktiem ekonomiskajā un sociālajā jomā;

5) organizē darba devēju organizāciju biedru apmācību;

6) sniedz konsultācijas darba attiecību jautājumos;

7) piedalās darba strīdu izšķiršanā, arī streiku gadījumā;

8) apkopo un analizē informāciju par darba devēju organizācijām un to apvienībām un informē sabiedrību par darba devējiem aktuāliem jautājumiem.

9.pants. Darba devēju organizāciju apvienību funkcijas

Darba devēju organizāciju apvienības papildus šā likuma 8.pantā noteiktajām funkcijām pilda šādas funkcijas:

1) pārstāv darba devēju organizāciju apvienības intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām trīspusējās sadarbības padomēs, kā arī starptautiskajās darba devēju organizācijās;

2) izstrādā un iesniedz valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus sociālo un darba attiecību uzlabošanai;

3) izstrādā un iesniedz valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus tautsaimniecības stratēģijas izstrādāšanai;

4) izstrādā un iesniedz valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus uzņēmējdarbības attīstībai un darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās apmācības organizēšanai.

10.pants. Darba devēju organizāciju un to apvienību attiecības ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Darba devēju intereses valsts līmenī attiecībās ar Ministru kabinetu pārstāv Latvijas darba devēju organizāciju apvienība, kurā apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no valstī strādājošajiem, un kura ir Starptautiskās darba organizācijas dalīborganizācija.

(2) Darba devēju intereses nozares vai administratīvās teritorijas līmenī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām pārstāv nozares vai teritoriālā darba devēju apvienība (organizācija), kurā apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no nozarē vai administratīvajā teritorijā strādājošajiem.

11.pants. Darba devēju organizāciju un to apvienību attiecības ar arodbiedrībām

(1) Latvijas darba devēju organizāciju apvienība veic pārrunas, savu biedru vārdā slēdz darba koplīgumus un ģenerālvienošanās, vienojas par vispārējiem sadarbības principiem, veic pārrunas par konflikta situāciju atrisināšanu ar Latvijas nozaru un profesionālo arodbiedrību savienību, kas pārstāv visvairāk no valstī strādājošajiem.

(2) Nozaru darba devēju organizācijas un to apvienības veic pārrunas, slēdz vienošanās ar nozaru arodbiedrībām, veicina streiku izraisījušo konfliktu un citu konfliktu novēršanu nozaru līmenī.

(3) Teritoriālās darba devēju organizācijas un to apvienības veic pārrunas, slēdz vienošanās ar teritoriālajām arodbiedrībām, veicina streiku izraisījušo konfliktu un citu konfliktu novēršanu teritoriālajā līmenī.

12.pants. Pārstāvība divpusējās un trīspusējās sadarbības institūcijās

(1) Latvijas darba devēju organizāciju apvienība, kurā apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no valstī strādājošajiem, un kura ir Starptautiskās darba organizācijas dalīborganizācija, izvirza sarunu partnerus Nacionālajai trīspusējai sadarbības padomei un tās apakšpadomēm.

(2) Nozaru un teritoriālās darba devēju organizācijas un to apvienības, kurās apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no nozarē vai administratīvajā teritorijā strādājošajiem, izvirza sarunu partnerus attiecīgās nozares un teritoriālās divpusējās vai trīspusējās sadarbības institūcijām.

Pārejas noteikums

Darba devēju organizācijas un to apvienības, kas reģistrētas pirms šā likuma stāšanās spēkā, līdz 1999.gada 31.decembrim izdara nepieciešamos grozījumus statūtos un citos to darbību reglamentējošos dokumentos atbilstoši šā likuma normām.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 29.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1999.gada 19.maijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.04.1999.Stājas spēkā: 02.06.1999.Tēma:  Darba tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 161/162 (1621/1622), 19.05.1999.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 12, 17.06.1999.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
24467
02.06.1999
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva