Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"

Izdarīt likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 2002, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 49.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 21., 22., 23., 24., 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. No 2012.gada 13.februāra līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā par personas rīcības spējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu gara slimības dēļ (turpmāk - attiecīgo likumu grozījumi), tiesa:

1) var nodibināt pagaidu aizgādnību, ievērojot šā likuma 22., 23. un 24.panta noteikumus;

2) aptur tās tiesvedībā esošās lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, ievērojot šā likuma 25.panta noteikumus;

3) aptur tās tiesvedībā esošās lietas vai taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu, ievērojot šā likuma 26.panta noteikumus.

Līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai Civillikuma, Civilprocesa likuma un Bāriņtiesu likuma noteikumi par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kā arī par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma 22.-26.pantā noteikto.

22.pants. Tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai, ja personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst garīgo spēju, tā neizprot savas darbības nozīmi, nespēj patstāvīgi īstenot savas tiesības un veikt savus pienākumus un ja tas tiek darīts personas interesēs un ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas tiesības.

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērns, īstais brālis, īstā māsa, vecāki, laulātais vai prokurors. Ja līdz 2012.gada 12.februārim tiesvedībā esošajās lietās nav nodibināta pagaidu aizgādnība, attiecīgu lūgumu var iesniegt lietas dalībnieks.

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedz pēc Civilprocesa likuma 264.pantā noteiktās piekritības.

Pieteikumā norādāms nodibināmās aizgādnības apjoms.

Pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedzējs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

23.pants. Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata slēgtā sēdē Civilprocesa likuma 266.pantā noteiktajā kārtībā, nenosakot tiesu ekspertīzi.

Tiesa nodibina pagaidu aizgādnību tādā apjomā, lai nodrošinātu personas interesēm atbilstošu lietu pārzināšanu un pasargātu personu no tādu darbību sekām, kuras tā nespēj saprast un vadīt.

Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā līdz cita nolēmuma šajā jautājumā vai galīgā nolēmuma lietā spēkā stāšanās dienai.

Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai.

Par tiesas lēmumu pagaidu aizgādnības nodibināšanai var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

24.pants. Pagaidu aizgādnis rīkojas aizgādnībā esošās personas interesēs tiesas noteiktajā apjomā.

25.pants. Lietās par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kas atrodas tiesas tiesvedībā, pagaidu aizgādnību nodibina šā likuma 22. un 23.pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesa aptur tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai. Tiesvedības apturēšana nav šķērslis pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniegšanai. Šādā gadījumā tiesa atjauno tiesvedību uz pieteikuma izskatīšanas laiku.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus.

26.pants. Pieteikumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu var iesniegt prokurors, bāriņtiesa, kā arī pati persona.

Tiesa aptur tiesvedību lietā par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

Ja uz pierādījumu pamata tiesa konstatē, ka persona izprot savas darbības nozīmi, spēj patstāvīgi īstenot savas tiesības, veikt savus pienākumus un nodrošināt savu interešu aizsardzību, tiesa taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un izbeidz aizgādnību. Tiesa nosūta spriedumu izpildīšanai Civilprocesa likuma 270.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu tiesa atjauno pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus."

Likums stājas spēkā 2012.gada 13.februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 2.februārī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2012.gada 10.februārī