Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1019

Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 21.§)
Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likuma
22.panta 1., 2., 3., 4. un 7. punktu
(Grozīta ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – noteikšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – kadastrālās uzmērīšanas kārtību (tai skaitā zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība), raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu;

1.4. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežas iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

1.5. kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ceļa ass līnija – simetrijas ass līnija (viduslīnija) starp ceļa klātnes šķautnēm;

2.2. ceļa klātne – josla starp ceļa klātnes šķautnēm, kas ietver ceļa brauktuvi un nomali;

2.3. ceļa klātnes šķautne – ceļa klātnes un nogāzes virsmas krustojuma līnija;

2.4. eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

2.5. instrumentāli uzmērīta robeža – brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža;

2.6. ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus līdz situācijas elementiem un projektēto robežu leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība;

2.7. kamerālie darbi – darbi, kas ir saistīti ar kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu, tai skaitā apstrādājot apvidū iegūto informāciju un materiālus;

2.8. kartogrāfiskais materiāls – vizuāli uztveramā formā, konkrētā mērogā sastādīts plāns vai karte (piemēram, zemes robežu plāns, situācijas plāns, topogrāfiskais plāns, kadastra karte, ortofotokarte);

2.9. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku;

2.10. kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums;

2.11. lineārs objekts – līnijveida situācijas elements (piemēram, ceļš, upe, grāvis, elektrolīnija, sliežu ceļi);

2.12. mērījumu abriss – digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kas satur informāciju par kadastrālās uzmērīšanas laikā apvidū veiktiem mērījumiem un robežpunktu piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem;

2.13. mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona, kurai ir derīgs sertifikāts;

2.14. nenostiprināts robežpunkts – uzmērīts vai analītiski noteikts un kartogrāfiskā materiālā attēlots, bet ar robežzīmi apvidū nenostiprināms robežas punkts;

2.15. pagaidu robežzīme – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uz noteiktu laiku ierīkota robežzīme;

2.16. pierobežnieks – kadastra subjekts, kuram piederošās zemes vienības robežposms vai robežpunkts ir kopīgs (robežojas) ar kadastrāli uzmērāmo zemes vienību;

2.17. robeža – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija, kas atdala vienu zemes vienību no otras;

2.18. projektētā robeža – zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai citā zemes vienības robežas projektēšanas dokumentā attēlota projektēta līnija;

2.19. robežposms – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija starp diviem robežpunktiem;

2.20. robežpunkts – uz robežas noteikts robežas punkts apvidū, kas attēlojams kartogrāfiskajā materiālā;

2.21. robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm;

2.22. robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū;

2.23. robežpunkta piesaistes abriss – robežpunkta novietojuma shematisks attēlojums ar attāluma pierakstu līdz pastāvīgiem situācijas elementiem vai koordinātu pierakstu pastāvīgiem situācijas elementiem, norādot virzienu uz blakus esošiem robežpunktiem;

2.24. situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra);

2.25. strīda robežpunkts – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.26. strīda robežposms – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežposms, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.27. vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

3. Mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstisku vienošanos.

4. Zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona (turpmāk – ierosinātājs).

5. Zemes kadastrālā uzmērīšana ietver šādas apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības:

5.1. nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un saņemšanu;

5.2. ierosinātāja un pierobežnieka uzaicināšanu;

5.3. uzmērīšanas tīkla ierīkošanu;

5.4. robežas izvērtēšanu un atjaunošanu;

5.5. robežas noteikšanu apvidū;

5.6. kupicas izveidošanu un vizūrstigas ierīkošanu apvidū vai kupicas izveidošanas un robežstigas (ja tāda ir ierīkota) ierīkošanas pārbaudi apvidū;

5.7. robežzīmes likvidēšanu vai robežzīmes likvidēšanas pārbaudi;

5.8. robežas un situācijas elementu uzmērīšanu apvidū;

5.9. platību aprēķināšanu;

5.10. zemes robežu plāna, zemes vienības daļas robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna (turpmāk kopā – plāns) sagatavošanu un saskaņošanu;

5.11. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

6. Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos mērnieks var izpildīt tikai atsevišķas šo noteikumu 5.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

7. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) mērnieks atbilstoši veikto darbu saturam izsniedz ierosinātājam sagatavoto plānu (oriģinālu un pēc pieprasījuma apliecinātu kopiju), robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas neatbilstības novēršanas aktu un robežas noteikšanas aktu (apliecinātas kopijas).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

8. Aktualizējot situāciju vai apgrūtinājumus zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, zemes vienības robežas situāciju vai apgrūtinājumus plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Zemes vienības kopplatību norāda atbilstoši zemes vienības robežu plānā noteiktajai platībai. Situācijas vai apgrūtinājumu plāna titullapā izdara atzīmi "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas".

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

9. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

10. Uzmērot zemes vienību, zemes vienībai sagatavo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu kā atsevišķus dokumentus.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

10.1 Pirms zemes robežu plāna sagatavošanas mērnieks novērš robežu neatbilstību, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sagatavo vienmēr, ja sagatavo zemes robežu plānu, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

11. Zemes robežu plāns, zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns, apgrūtinājumu plāns vai informācija par apgrūtinājumiem ir elektronisks dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un grafiskā attēlojuma, kas izvietots vienā A4 vai A3 formāta lapā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma plāna grafisko attēlojumu var izvietot A2 vai A1 formāta lapā. Plānu sagatavo, pamatojoties uz zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja plāna grafisko daļu nav iespējams sagatavot uz vienas lapas, grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, norādot lapu izvietojuma shēmu, un sagatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā dokuments sagatavots uz vairākām lapām, lapas numurē.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

12. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

13. Plānā grafisko attēlojumu veido pēc zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūto punktu koordinātām mērogos 1:250, 1:500, 1:1000, 1:2000, 1:5000 vai 1:10000.

14. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes robežu plāna mērogu.

15. Pieņemot pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei un izpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

16. Ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotā persona iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu, vienlaikus uzrādot dokumenta oriģinālu:

16.1. ja pilnvaras devējs ir fiziska persona, – notariāli vai bāriņtiesas apliecinātu pilnvaru;

16.2. ja pilnvaras devējs ir juridiska persona vai institūcija, – rakstisku pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju, izņemot šo noteikumu 16.1 punktā minēto gadījumu.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.818 redakcijā)

16.1 Zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.818 redakcijā)

17. Ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu (1.pielikums). Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, ja viņš to ir pieprasījis, bet oriģinālu mērnieks kopā ar sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzglabā savā lietvedībā.

17.1 Mērnieka iesākto darbu var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

17.2 Ja mērnieks, veicot robežas priekšizpēti, konstatējis robežu neatbilstības cita mērnieka darbos tai pašai uzmērāmajai vai pierobežnieka zemes vienībai, tad viņš par konstatētajiem faktiem rakstiski paziņo attiecīgajam mērniekam (turpmāk – iepriekšējais darbu veicējs) un paziņojumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību. Mērnieks aktu par konstatēto robežu neatbilstību iepriekšējam darbu veicējam nosūta vienlaikus ar ierosinātāja un pierobežnieku uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

17.3 Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar demarķēto valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu:

17.3 1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu, kuram pievienots ierosinātāja mērniekam iesniegtais iesniegums un līgums vai līgumam pievienotā tehniskā specifikācija (darba uzdevums), izsniedz tās rīcībā esošajos valsts robežas demarkācijas dokumentos iekļauto informāciju un datus (valsts robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, valsts robežzīmju koordinātu katalogus papīra formā vai digitālā veidā);

17.3 2. mērnieks apvidū veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ietvaros elektroniski iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā saskaņošanai šo noteikumu 263.1 1.3., 263.1 1.4., 263.1 1.5., 263.1 1.6., 263.1 1.11. un 263.1 2.1. apakšpunktā minētos dokumentus un datnes par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītajiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežzīmi), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža, tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, un noteikto valsts robežas joslas robežu. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 10 darbdienu laikā sniedz atzinumu par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu un vienu atzinuma eksemplāru nosūta informācijai Iekšlietu ministrijai;

17.3 3. mērnieks elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai pievieno šo noteikumu 17.3 2. apakšpunktā minēto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu par to, ka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vieta atbilst valsts robežas demarkācijas dokumentos attēlotajai vai noteiktajai valsts robežai, un šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža (tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī), un noteikto valsts robežas joslas robežu;

17.3 4. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757).

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

2. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana

18. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamo informāciju mērnieks vai komersants pieprasa un saņem no:

18.1. ierosinātāja;

18.2. Valsts zemes dienesta;

18.3. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras;

18.4. vietējās pašvaldības;

18.5. inženiertīkla īpašnieka (turētāja).

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

19. Ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz:

19.1. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

19.2. vienu no šādiem tiesiskā pamatojuma dokumenta oriģināliem vai atvasinājumiem:

19.2.1. zemes ierīcības projektu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu;

19.2.2. detālplānojumu un vietējās pašvaldības lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu;

19.2.3. vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu;

19.2.4. tiesas nolēmuma norakstu, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes projektētās robežas;

19.3. zemes robežu plāna atvasinājumu ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām vai citu kartogrāfisko materiālu;

19.4. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77);

19.5. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem dokumentiem pēc pieprasījuma ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz (oriģinālu vai atvasinājumu):

20.1. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu;

20.2. informāciju no Meža valsts reģistra;

20.3. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu;

20.4. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu;

20.5. topogrāfisko plānu;

20.6. ierosinātāja apliecinājumu par uzmērāmajā teritorijā esošajiem inženiertīkliem, ja tādi ir;

20.7. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

21. Ja zemes vienību sadala vai apvieno, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieprasa plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumus.

22. Uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienestā saņem šādu informāciju:

22.1. kadastra informāciju standartizētā formā, kombinējot noteikta sastāva kadastra datu grupas un ņemot vērā šādus nosacījumus:

22.1.1. par uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu (turpmāk – uzmērāmais objekts) vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.1.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.1.2. dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību;

22.1.1.3. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.1.4. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību un nomniekiem;

22.1.1.5. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.1.6. zemes vienības daļas pamatdati;

22.1.1.7. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

22.1.1.8. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi;

22.1.1.9. izraksts no būves pamatdatiem;

22.1.1.10. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.1.11. informācija par plānoto (projektēto) zemes vienību vai zemes vienības daļu, ja pirms informācijas pieprasīšanas ir veikta plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas pirmsreģistrācija;

22.1.1.12. kadastra kartes telpiskie dati;

22.1.2. par robežojošām zemes vienībām vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.2.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.2.2. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.2.3. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību un nomniekiem;

22.1.2.4. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.2.5. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi;

22.1.2.6. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.2.7. kadastra kartes telpiskie dati;

22.2. arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām:

22.2.1. zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu;

22.2.2. robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu un robežas neatbilstības novēršanas aktu;

22.2.3. robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisi.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

23. Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētos dokumentus, ja ir paredzēta apgrūtinājumu vai situācijas plāna aktualizācija vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna kamerālā pārzīmēšana, kā arī ja uzmērāmās zemes vienības daļas robeža nesakrīt ar zemes vienības robežu vai tiks sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

24. Kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība noteikta kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā.

25. Pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma Valsts zemes dienests papildus šo noteikumu 22.punktā minētajai informācijai izsniedz:

25.1. zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos telpiskos datus par zemes vienību un zemes vienības daļu;

25.2. citus arhīvā glabātos dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām;

25.3. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

26. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība mērniekam vai komersantam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem par uzmērāmo objektu un ar to robežojošām zemes vienībām, fotoplāniem, zemes ierīcības projektiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma dokumentiem.

27. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

28. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

29. Kadastra informācija derīga divus gadus no tās sagatavošanas dienas.

30. Pēc šo noteikumu 29.punktā minētā termiņa mērnieks vai komersants atkārtoti pieprasa šo noteikumu 22.punktā minēto kadastra informāciju. Ja informācija par uzmērāmo zemes vienību ir mainījusies (piemēram, situācija, apgrūtinājumi, pierobežnieki), mērnieks sagatavo jaunus vai precizē izgatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

31. Informāciju par valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem mērnieks vai komersants saņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ģeodēzisko atskaites sistēmu un vietējā ģeodēziskā tīkla informācijas apriti.

32. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz digitālā veidā vektordatu formā LKS-92 TM vai, ja nav pieejami vektordati, kartogrāfisko materiālu papīra formā:

32.1. teritorijas plānošanas dokumentu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

32.2. zemes ierīcības projekta grafisko daļu;

32.3. atbilstoši savai kompetencei uzturēto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju;

32.4. informāciju par esošo inženiertīklu un inženierbūvju izvietojumu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

33. Inženiertīklu īpašnieki (turētāji) pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz to rīcībā esošos digitālos datus un arhīva materiālus par virszemes un apakšzemes komunikācijām digitālā veidā vektordatu formātā LKS-92 TM vai kartogrāfisko materiālu papīra formā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

3. Ierosinātāja un pierobežnieku uzaicināšana

34. Mērnieks, pamatojoties uz kadastra informāciju, uzaicina ierosinātāju un pierobežnieku šajos noteikumos noteiktajos gadījumos piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū.

35. Ierosinātāju un pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina:

35.1. ar uzaicinājuma vēstuli, Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajām valsts iestādēm to nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai citām fiziskām un juridiskām personām nodrošinot tās piegādi uz kadastra informācijā norādīto adresi. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstules piegādi nodrošina vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas;

35.2. ar rakstisku uzaicinājumu (2.pielikums), izsniedzot to pret parakstu ierosinātājam un pierobežniekam vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

36. Ierosinātāju un pierobežnieku, ja tā ir fiziska persona, var uzaicināt mutiski. Ja mutiski uzaicinātais ierosinātājs vai pierobežnieks (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki) uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas, mērnieks organizē darbus atkārtoti, uzaicinot ierosinātāju vai pierobežnieku ar uzaicinājuma vēstuli vai izsniedzot rakstisku uzaicinājumu.

37. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts, pašvaldība vai juridiska persona, tās pārstāvi var uzaicināt ar rakstisku uzaicinājumu, kuru izsniedz pret parakstu valsts institūcijas, valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja), pašvaldības vai juridiskās personas par lietvedību atbildīgajai personai vai personai, kurai ir pilnvarojums pārstāvēt juridisko personu vai institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos vai tiesības pārstāvēt juridisko personu vai institūciju bez īpaša pilnvarojuma.

38. Ja uz zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaits pārsniedz 10, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli, rakstisku uzaicinājumu (2. pielikums) vai uzaicinājuma paziņojumu (3. pielikums). Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki uzaicināti ar uzaicinājuma paziņojumu, bet neviens no viņiem neierodas uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, mērnieks visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nosūta uzaicinājuma vēstuli vai izsniedz rakstisku uzaicinājumu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

39. Uzaicināšanā mērnieks ievēro šādus nosacījumus:

39.1. pirms uzaicināšanas mērnieks saskaņo ar ierosinātāju datumu, pulksteņa laiku un ierašanās vietu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai apvidū;

39.2. uzaicinājuma vēstulē mērnieks norāda uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi, ja tāda ir, nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tāds ir, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu datumu, pulksteņa laiku, ierašanās vietu, mērnieka kontakttālruni un neierašanās sekas;

39.3. kopīpašuma tiesību gadījumā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū uzaicina visus kopīpašniekus;

39.4. ja mērniekam ir iesniegta pilnvara, tai skaitā ja kopīpašnieki pilnvarojuši vienu kopīpašnieku, mērnieks uzaicina pilnvaroto personu;

39.5. ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju).

40. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža jau ir noteikta un ir sastādīts robežas noteikšanas akts, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja robeža ir apsekota, atjaunota un uz kopējā robežposma neierīko jaunu robežzīmi.

41. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža apvidū vēl nav noteikta (nav veikta robežas ierādīšana vai tās instrumentāla uzmērīšana), uzaicina uz robežu apsekošanu, atjaunošanu, kā arī uz robežu noteikšanu, ja uz kopējā robežposma ierīko jaunu robežzīmi.

42. Pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem neuzaicina, ja:

42.1. robežojošās zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs ir miris. Šajā gadījumā sagatavojamā aktā norāda "Persona mirusi";

42.2. mērniekam nav zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama. Šādā gadījumā dokumentos, kur tas nepieciešams, norāda "Personas adrese nav zināma".

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

43. Ja visus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū noteiktajā datumā nav iespējams paveikt, pierobežniekus, kuru zemes vienībām nav pabeigtas attiecīgās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, atkārtoti uzaicina, izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. Uzaicinājumā norāda termiņu, kas saskaņots ar visām attiecīgajā robežposmā uzaicināmām personām.

44. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā uzaicinātais pierobežnieks, bet kopīpašuma gadījumā – kopīpašnieki (izņemot vismaz vienu ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes, izņemot šo noteikumu 36.punktā minēto gadījumu.

45. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas ierosinātājs vai – kopīpašuma gadījumā – vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic. Mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu un nosūta ierosinātājam tā apliecinātu kopiju, bet oriģinālu uzglabā savā lietvedībā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

4. Robežas izvērtēšana un atjaunošana
4.1. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas vispārīgie jautājumi

46. Robežu izvērtēšana un atjaunošana ir mērnieka veiktās darbības, lai noskaidrotu robežas stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, apsekojot zemes robežu un veicot mērījumus apvidū, kā arī, ja nepieciešams, atjaunojot robežu un novēršot konstatētās neatbilstības.

47. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas process ietver:

47.1. robežas priekšizpēti;

47.2. robežas apsekošanu;

47.3. robežas atjaunošanu, ja tāda ir nepieciešama;

47.4. robežas neatbilstības novēršanu, ja tāda ir nepieciešama.

48. Robežu izvērtē un atjauno šādos gadījumos:

48.1. veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes reformas ietvaros (izņemot robežas neatbilstības novēršanu);

48.2. īstenojot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu;

48.3. apvienojot zemes vienības, izņemot gadījumu, ja veic zemes vienību apvienošanu kamerālo darbu rezultātā;

48.4. uzmērot ierādīto robežu;

48.5. izveidojot zemes vienības daļu, kuras robeža sakrīt ar zemes vienības robežu;

48.6. kā atsevišķu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

49. Robežas stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja:

49.1. robežpunkti un robežposmi apvidū atbilst aktuālajiem zemes robežu plāniem;

49.2. robežzīmes nav iznīcinātas vai pārvietotas, tās ir nostiprinātas atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir nodrošināta robežzīmes ilglaicīgā stiprība;

49.3. kupica atbilst šo noteikumu prasībām vai prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā kupicas izveidošanas brīdī;

49.4. mežos un ar krūmiem aizaugušās vietās ir ierīkotas un atbilstoši šo noteikumu prasībām uzturētas robežstigas.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

50. Robežpunkts apvidū atbilst aktuālajam zemes robežu plānam, ja:

50.1. instrumentāli LKS-92 TM vai vietējā koordinātu sistēmā uzmērīta robežpunkta koordinātu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā dotos lielumus vai brīvā koordinātu sistēmā uzmērītu robežpunktu savstarpējo saišu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā doto lielumu divkāršu vērtību;

50.2. ierādītiem robežpunktiem:

50.2.1. zemes vienībām, kuru platība ir lielāka par 0,5 ha, robežpunkta novietojuma atšķirība nepārsniedz 20 m;

50.2.2. zemes vienībām, kuru platība ir 0,5 ha vai mazāka, divu robežpunktu savstarpējā novietojuma atšķirība nepārsniedz 1 m.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

51. Novietojuma atšķirību šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka kā robežpunkta novietojuma atšķirību starp zemes robežu plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu, ko iegūst, konstruējot uz vienas kartogrāfiskās pamatnes plānā attēloto robežpunktu (izmantojot arī robežpunktu piesaistes abrisā dotās piesaistes un fotoplānā izmērītos attālumus līdz situācijas elementiem) un apvidū uzmērīto robežpunktu. Minēto kritēriju nepiemēro robežposmam, kur robežojošās zemes vienības platība ir mazāka par 0,5 ha.

4.2. Robežas priekšizpēte

52. Robežas priekšizpēte ir mērnieka veiktās darbības, lai sagatavotos robežas apsekošanas procesam.

53. Robežas priekšizpētē mērnieks analizē no ierosinātāja un Valsts zemes dienesta saņemtos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus:

53.1. iepazīstas ar uzmērāmās un robežojošās zemes vienības noteikto robežas aprakstu (robežas nosacījumiem) un robežpunktu nostiprinājuma veidu kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

53.2. citā koordinātu sistēmā noteiktās zemes vienību koordinātas pārrēķina LKS-92 TM;

53.3. izvērtē robežu konfigurāciju, pārbauda, vai uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežpunkti un robežas ir savstarpēji atbilstīgas – neveido zemes platības savstarpējo pārklājumu un savstarpējo nesaisti aktuālajos zemes robežu plānos.

54. Priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati un uzmērīšanu apvidū mērnieks veic, ja ir konstatēta savstarpēja kadastrālās uzmērīšanas dokumentu neatbilstība, robežas ir uzmērītas citā koordinātu sistēmā vai citos gadījumos pēc mērnieka ieskatiem.

55. Robežas priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati apvidū mērnieks veic, pieaicinot ierosinātāju. Ja ierosinātājs nav ieradies un nav lūdzis priekšizpētes darbības apvidū pārcelt uz citu laiku, mērnieks darbības var veikt bez ierosinātāja klātbūtnes.

56. Mērnieks sagatavo aktu par konstatēto robežu neatbilstību (5.pielikums), ja priekšizpētes procesā:

56.1. konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja neatbilstība;

56.2. apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm (piemēram, vairākas metāla caurules, koka stabi, žoga stabi), kas neatbilst zemes robežu plāniem, bet kurus atzīst ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

57. Ja robežas priekšizpētes procesā ir konstatētas šo noteikumu 56.punktā minētās neatbilstības, mērnieks, ņemot vērā apsekošanas rezultātus, novērš robežas neatbilstību šo noteikumu 4.5.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

58. Aktu par konstatēto robežu neatbilstību sagatavo par vienu vai vairākiem robežposmiem. Aktu vai tā apliecinātu kopiju nosūta vai izsniedz ierosinātājam un attiecīgā robežposma pierobežniekam kopā ar uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. Minēto aktu mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

4.3. Robežas apsekošana

59. Mērnieks apseko robežu apvidū, konstatē tās stāvokli un noskaidro uzmērāmās zemes vienības robežas un robežpunkta stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49. un 50.punktā minētajām prasībām un sagatavo robežas apsekošanas aktu (6.pielikums) vienā eksemplārā.

60. Apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā.

61. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, uzaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. Uzaicinājumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību, ja tāds ir sastādīts.

62. Robežas apsekošanā ierosinātājs un pierobežnieks uzrāda robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža. Mērnieks konstatē, vai to novietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam, robežas aprakstam un robežpunktu nostiprinājuma veidam. Papildus mērnieks konstatē to robežposmu atbilstību, kuri noteikti pa situācijas elementiem, pilnībā vai daļēji izzudušās un atjaunojamās robežzīmes, kā arī uzdod ierosinātājam novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes.

63. Pārbaudot, vai robežzīmes, robežstigas un pa situācijas elementiem noteiktie robežposmi atbilst zemes robežu plānam, mērnieks veic robežas mērījumus, lai novērtētu robežas stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49.punktā minētajām tehniskajām prasībām, ja robežas mērījumi nav veikti robežas priekšizpētē.

64. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem (ūdenstilpēm, ūdenstecēm, Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā attēlo apvidū esošo un zemes robežu plānos attēloto robežu novietojumu. Minēto plānu iesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniedz atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā.

65. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar privātīpašumā vai valdījumā esošām ūdenstilpēm un ūdenstecēm un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, robeža atzīstama atbilstoši Civillikumā noteiktajam. Ja atbilstoši Civillikumā noteiktajai kārtībai nevar vienoties, tad ieinteresētās personas strīdu risina tiesā.

66. Apsekojot zemes vienības robežposmu, kas noteikts pa valsts vai pašvaldības autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, robežzīmes novietojuma atšķirība nedrīkst pārsniegt 0,5 m no robežas noteikšanas laikā noteiktās ceļa zemes nodalījuma joslas malas, un robežzīme nedrīkst skart autoceļa konstrukciju. Ja robežzīmes novietojums atšķiras vairāk nekā par 0,5 m un robežzīme skar autoceļa konstrukciju, mērnieks atjauno robežzīmi šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši iepriekš noteiktajam ceļa zemes nodalījuma joslas platumam, neskarot autoceļa konstrukciju.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

67. Ja apvidū konstatē zemes robežu plāniem un robežas noteikšanas vai robežas atjaunošanas aktiem neatbilstošu robežas aprakstu (situācijas elements, pa kuru noteikta robeža, ir izzudis, vairs neeksistē vai ir mainījies vai pa noteikto robežu ir uzbūvēts lineārs objekts), mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda robežas nosacījuma neatbilstību pastāvošajiem situācijas elementiem. Robežposmam sagatavo robežas atjaunošanas aktu, mainot robežas nosacījumu (5.nodaļa).

68. Ja ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajām prasībām, mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu.

69. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus pret robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta robežas apsekošanas aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina.

70. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas apsekošanas aktā.

71. Ja pierobežnieka izteiktie iebildumi pret robežas izvietojumu apvidū var būt pamatoti, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu.

72. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu vai tā apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

73. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti apseko robežu.

74. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas apsekošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 72.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem.

75. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja:

75.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu;

75.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu.

76. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

4.4. Robežas atjaunošana

77. Ja robežas apsekošanā konstatē, ka robežzīme ir jāatjauno, vai robežzīme jāatjauno saskaņā ar tiesas nolēmumu, mērnieks organizē robežzīmes atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un attiecīgā robežposma pierobežnieku, un sagatavo robežas atjaunošanas aktu (7.pielikums) vienā eksemplārā. Robežas atjaunošanas aktu sagatavo arī tad, ja uz iepriekš noteikta robežposma nostiprina jaunu punktu, izņemot gadījumu, ja ir jāveic robežas noteikšana.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

78. Ja robežas apsekošanas un atjaunošanas darbus veic vienlaikus, var sagatavot vienotu robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu. Sagatavojot šo aktu, tam piemēro gan šīs apakšnodaļas, gan 4.3.apakšnodaļas nosacījumus par robežas apsekošanas akta sagatavošanu.

79. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:

79.1. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus;

79.2. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus;

79.3. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu.

80. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš instrumentāli uzmērītās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:

80.1. zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā ierakstītās robežpunktu koordinātas, papildus izvērtējot robežu atbilstību situācijas elementiem uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānos un uzmērīšanas abrisos vai mērījumu abrisā;

80.2. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus, robežas atjaunošanas aktus un robežpunktu piesaistes abrisus.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

81. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina.

82. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas atjaunošanas aktā.

83. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežas izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu.

84. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta un pa situācijas elementiem noteiktās robežas robežposma atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu.

85. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavoto robežpunktu piesaistes abrisu vai to apliecinātas kopijas nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

86. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti atjauno robežu vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļu.

87. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas atjaunošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 85.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem.

88. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja:

88.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu;

88.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu.

89. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

4.5. Robežas neatbilstības novēršana

90. Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (9.pielikums).

91. Atzinumā par robežas neatbilstību mērnieks:

91.1. izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka zemes robežu plānu izgatavošanā veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām kadastrālās uzmērīšanas jomā, kas bija spēkā ierosinātāja un pierobežnieka robežu plānu sagatavošanas dienā;

91.2. izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka apsekošanas laikā izteiktos iebildumus;

91.3. norāda pamatotus secinājumus par robežu neatbilstības iemesliem, kas balstīti uz šo noteikumu 53.punktā un 91.1.apakšpunktā minēto vērtējumu un zemes robežu apsekošanas rezultātiem;

91.4. attēlo robežu neatbilstības shēmu;

91.5. norāda savstarpējas robežas novietojuma risinājumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un situācijai apvidū, kā arī risinājuma pamatojumu.

92. Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību.

93. Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas šo noteikumu 99.punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo.

94. Ja mērnieks atzīst, ka ierosinātāja aktuālais zemes robežu plāns ir izgatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks:

94.1. atjauno un nosaka robežu ierosinātāja zemes vienībai atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam;

94.2. nosaka robežu ierosinātāja zemes vienībai atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam, ja robeža apvidū ir nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam.

95. Ja mērnieks atzīst, ka pierobežnieka zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks:

95.1. turpina ierosinātāja zemes vienībai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja robeža apvidū ir nostiprināta atbilstoši ierosinātāja zemes robežu plānam;

95.2. atjauno robežu ierosinātāja zemes vienībai atbilstoši ierosinātāja zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši ierosinātāja zemes robežu plānam.

96. Šo noteikumu 95.punktā minētajos gadījumos mērnieka atzinums, ka pierobežnieka zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, ir pamats robežas neatbilstības novēršanai arī tad, ja pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežu neatbilstības novēršanu.

97. Ja mērnieks atzīst, ka ierosinātāja un pierobežnieka zemes robežu plāni ir sagatavoti, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks nosaka robežu, ievērojot šo noteikumu 98.punktā minētos principus.

98. Šo noteikumu 97.punktā noteiktajos gadījumos robežu savstarpējo neatbilstību risina, ievērojot šādus robežas neatbilstības novēršanas principus:

98.1. ņem vērā ierosinātāja un pierobežnieka savstarpēji saskaņotu viedokli par robežas novietojumu, nepieļaujot robežu neatbilstības novēršanas ietvaros izdarīt slēptus darījumus, izmainot robežas;

98.2. robežām, kas noteiktas no robežpunkta uz robežpunktu, ievēro hronoloģisko secību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildē;

98.3. ievēro robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentus;

98.4. apvidū atrastām robežzīmēm vai apvidū esošām to pazīmēm, kuras atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajām prasībām, ir prioritāte attiecībā pret ierosinātāja vai pierobežnieka uzrādītajām, kuru pazīmes apvidū nav konstatējamas;

98.5. ievēro apvidū atrastus neapstrīdamus situācijas elementus un neapstrīdamas robežzīmes, kas norāda, ka zemes robežu plāns konkrētajā robežpunktā vai robežposmā ir kļūdains;

98.6. robežas novietojuma risinājumā ievēro to ēku atrašanās vietu, kuras uzbūvētas pirms robežposma noteikšanas darbiem;

98.7. robežas neatbilstības risinājums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības apstiprināto teritorijas plānojumu (tai skaitā saistošajiem apbūves noteikumiem).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

99. Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām.

100. Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks sniedz atsauci uz atzinumu par robežas neatbilstību un īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā un 5.nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

101. Ja šo noteikumu 97.punktā minētajā gadījumā pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežas neatbilstības novēršanu, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju un robežas neatbilstības novēršanas akta apliecinātas kopijas piecu kalendāra dienu laikā ierakstītā pasta sūtījumā nosūta ierosinātājam un pierobežniekam. Darba pārtraukšanas akta un robežas neatbilstības novēršanas akta oriģinālus mērnieks uzglabā savā lietvedībā. Strīdu pierobežnieks un ierosinātājs risina civiltiesiskajā kārtībā.

102. Ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, mērnieks pēc tā iesniegšanas un ierosinātāja lūguma zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam.

5. Robežas noteikšana apvidū

103. Lai noteiktu robežu atbilstoši robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem, mērnieks apvidū:

103.1. nosprauž projektētās robežas;

103.2. nosaka robežpunktus;

103.3. sagatavo robežas noteikšanas aktu (10.pielikums).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

104. Robežas nosaka šādos gadījumos:

104.1. zemes vienības pirmreizējā kadastrālā uzmērīšanā;

104.2. mainot robežas iepriekš ierādītajām vai instrumentāli uzmērītajām zemes vienībām:

104.2.1. apvienojot zemes vienības;

104.2.2. sadalot zemes vienību;

104.2.3. pārkārtojot zemes vienības robežu;

104.2.4. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77).

105. Ja detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā attēlotā projektētā robeža neatbilst apvidū esošai situācijai un tādēļ detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu nevar izlikt apvidū, mērnieks pārtrauc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus atsāk pēc grozījumu izdarīšanas detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

106. Ja robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajā pielikumā robeža ir plānota (projektēta), pieslēdzoties situācijas elementam, to nosaka, ņemot vērā minētajā dokumentā plānoto risinājumu, pa:

106.1. ūdensteču, ūdenstilpju krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta, – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī;

106.2. upju, strautu, kanālu, grāvju vidus līniju;

106.3. izteiktu kraujas augšmalas (krotes) līniju;

106.4. aizsargdambja sausās pēdas līniju;

106.5. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu (stāvkrastam) vai pa tauvas joslas platuma sākuma robežu (no vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas);

106.6. māju vai komersanta ceļa ass līniju;

106.7. māju, komersanta, valsts, pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas malu normatīvajos aktos noteiktā attālumā no ceļa ass;

106.8. lineāro objektu (inženiertīklu) joslas malu;

106.9. būves sadales līniju atbilstoši būvprojektam un veiktajām konstruktīvajām izmaiņām, ja tādas bija nepieciešamas, vai būves sienu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

107. Projektēto robežu apvidū nosprauž:

107.1. ar divu milimetru precizitāti pret kartogrāfiskajā materiālā attēlotajiem situācijas elementiem, ievērojot izstrādātā kartogrāfiskā materiāla mērogu;

107.2. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā doto projektētās robežas garumu, robežpunktu vai projektētās robežas piesaistes attālumus situācijas elementiem;

107.3. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā norādītās robežpunktu koordinātas.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

108. Projektēto robežu nospraužot apvidū, robežpunktu vietas nosaka:

108.1. ja projektētā robeža ir taisna līnija – ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežposma izvietotām robežzīmēm, izņemot šo noteikumu 110.2.apakšpunktā noteiktos gadījumus;

108.2. ja projektētā robeža ir lauzta līnija – robežas pagriezienu punktos atbilstoši tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajam pielikumam;

108.3. ja projektētā robeža ir līkne, to transformē par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un projektēto robežu lauku apvidos nepārsniegtu 1 m, bet pilsētās – 0,20 m.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

109. Robežpunktus nostiprina ar robežzīmēm:

109.1. robežas pagriezienu un sazarošanās punktos;

109.2. vietās, kur robeža pieslēdzas vai atzarojas no situācijas elementa, pēc iespējas tuvāk situācijas elementam, nodrošinot robežzīmes ilglaicīgu saglabāšanos;

109.3. valsts un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemiem un vietās, kur autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi – 1,5 m aiz uzbēruma vai nogāzes pēdas, ierakuma ārējās šķautnes vai pārējiem situācijas elementiem vai citā attālumā, vienojoties ar autoceļa turētāju (pārvaldītāju);

109.4. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos.

110. Robežpunktus ar robežzīmēm nenostiprina:

110.1. vietās, kur robeža noteikta pa situācijas elementiem, tai skaitā ūdenstecēm, ūdenstilpēm;

110.2. zem ēkām, ēku stūros, autoceļu kompleksu veidojošā konstrukcijā, purvos, pārpurvojušās vietās un citās grūti pieejamās vai nepieejamās vietās.

111. Mērnieks ierosinātāja un attiecīgā pierobežnieka klātbūtnē ierāda vietu robežzīmju nostiprināšanai un robežstigas ierīkošanai. Ierosinātājs ierādīto robežzīmes vietu nekavējoties nostiprina ar robežzīmi. Kupicu izveido un vizūrstigu ierīko ierosinātājs vai, ierosinātājam vienojoties ar mērnieku, mērnieks atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, izņemot šo noteikumu 112.punktā minēto gadījumu. Mērnieks robežas noteikšanas aktā norāda, ka darbības zemes vienības robežas ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka kupica izveidota atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga.

112. Mērnieks var iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pirms kupicas izveidošanas, ja kupicu nav iespējams izveidot zemes sasaluma dēļ. Šajā gadījumā ierosinātājs vienojas ar mērnieku par citu kupicas izveidošanas termiņu. Mērnieks noteiktajā termiņā apvidū pieņem izveidoto kupicu un sagatavo robežas pieņemšanas aktu, norādot informāciju arī par ierīkoto robežstigu, ja tāda ir ierīkota uz akta sastādīšanas brīdi. Sagatavoto aktu mērnieks līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

113. Vizūrstigas vietā ierosinātājs ierīko 0,5 līdz 1 m platu robežstigu, izcērtot vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu tajā augošos kokus.

114. Ja pierobežnieks nepiekrīt robežas noteikšanas aktā norādītajiem faktiem un izsaka iebildumus pret robežpunkta atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina.

115. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas noteikšanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas noteikšanas aktā.

116. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežpunkta izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu.

117. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu.

118. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavoto robežpunktu piesaistes abrisu vai to apliecinātas kopijas nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

119. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš robežpunktu nosaka atkārtoti.

120. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežpunkta noteikšanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 118.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem.

121. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja:

121.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu;

121.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu.

122. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

123. Robežpunkta centru nostiprina ar vienu no šādām robežzīmēm (11.pielikums):

123.1. vietās bez cietā seguma:

123.1.1. krustakmens – vismaz 60 kg smags laukakmens ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā;

123.1.2. betona stabs – 130 cm garš stabs ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi;

123.1.3. koka stabs – 130 cm garš stabs ar diametru 15–20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

123.1.4. metāla caurule vai stienis – 80 cm gara caurule vai stienis ar diametru 2–6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

123.1.5. plastmasas caurule vai stienis – 130 cm gara caurule vai stienis ar diametru 3–6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

123.2. cietajā segumā (piemēram, flīzēta virsma, asfaltbetons, cementbetons) – metāla stienis vai tapa, kuras garums ir 8–50 cm;

123.3. gruntī – metāla caurule, stienis vai tapa, kuras garums ir 50–80 cm.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

124. Par robežzīmi var noteikt šādus pastāvošus situācijas elementus:

124.1. žoga staba (kuram nodrošināta ilglaicīga saglabāšanās) centru vai stūri;

124.2. būves pamatu (virszemes daļas) vai sienu stūri;

124.3. valsts ģeodēzisko zīmi, ja tā atrodas nostiprināmā robežpunkta vietā.

125. Slēpto robežzīmi var ierīkot vietā, kur tās virszemes nostiprinājums traucētu zemes izmantošanu vai saimniecisko darbību vai ir nevēlams estētisku apsvērumu dēļ. Slēpto robežpunktu nostiprina ar krustakmeni, metāla vai plastmasas cauruli vai stieni, ierīkojot to vismaz 30 cm dziļumā no zemes virsmas.

126. Pagaidu robežzīmes ierīkošanai izmanto koka mietiņu, metāla cauruli vai stieni bez apakšā nostiprināta šķērša.

127. Lauku apvidū vietās bez cietā seguma izveido kupicu. Pilsētās un ciemos kupicu izveido tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma vietās bez cietā seguma. Kupicu neveido pagaidu robežzīmei, slēptai robežzīmei, žoga stabam, būves stūrim un valsts ģeodēziskajai zīmei. Ap metāla cauruli, stieni, koka stabu, plastmasas cauruli vai stieni un betona stabu rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 75 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums – 30 cm, platums zemes virsmas līmenī – 50 cm, grāvīša dibena platums – 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Ja kupica jāveido pilsētās un ciemos, to veido ar 1 m diametru. Kupicas izveidošanai mērnieks izsniedz ierosinātājam šajos noteikumos noteikto kupicas shematisko attēlojumu.

128. Ierosinātājs vai, ierosinātājam vienojoties ar mērnieku, mērnieks nekavējoties likvidē robežzīmi, kas atzīta par likvidējamu. Mērnieks robežas noteikšanas aktā apliecina, ka robežzīme ir likvidēta. Ja ierosinātājs ir vienojies ar mērnieku par citu robežzīmes likvidēšanas termiņu līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, mērnieks noteiktajā termiņā pārbauda robežzīmes likvidēšanas faktu apvidū un sagatavo robežzīmes likvidēšanas aktu.

129. Pēc robežzīmju nostiprināšanas mērnieks sagatavo robežas noteikšanas aktu. Robežas noteikšanas aktu sagatavo vienā eksemplārā un iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ierosinātājam izsniedz apliecinātu akta kopiju. Pierobežniekam apliecinātu minētā akta kopiju mērnieks izsniedz pēc pieprasījuma.

130. Robežzīmju nostiprinājumu aktā norāda ar šādu apzīmējumu:

130.1. a – krustakmens;

130.2. bst – betona stabs;

130.3. ks – koka stabs;

130.4. mc – metāla caurule;

130.5. ms – metāla stienis;

130.6. mrs – mūra stabs;

130.7. bss – būves sienas stūris;

130.8. bps – būves pamatu stūris;

130.9. pc – plastmasas caurule;

130.10. ps – plastmasas stienis;

130.11. pz – pagaidu robežzīme;

130.12. vģz – valsts ģeodēziskā zīme.

131. Ja robežzīme ir žoga stabs, tad pirms attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "ž" ("žms", "žks" u.tml.). Ja robežzīme ir žoga staba stūris, to norāda robežas aprakstā un attēlo robežas shēmā. Robežzīmei ar kupicu pēc attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "k". Slēptai robežzīmei pēc attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "z".

132. Apvidū nenostiprinātiem robežpunktiem nostiprinājuma veidu norāda ar apzīmējumu "np" – nenostiprināts punkts.

133. Pagaidu robežzīmei kopā ar tās veida apzīmējumu "pz" norāda izmantoto robežzīmi (piemēram, "pzmc").

134. Instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un nenostiprinātiem robežpunktiem saglabā piešķirtos robežpunktu numurus un koordinātas, ja tās atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā noteiktajām prasībām.

135. Robežpunktus numurē pulksteņrādītāja kustības virzienā, augošā secībā, ņemot pēc kārtas mazākos brīvos numurus. Robežpunktu numurus, kuri zemes vienībā atkārtojas, papildina ar indeksu, sākot ar viens (piemēram, "1.1.", "1.2." utt.).

136. Šo noteikumu 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112. un 113., kā arī 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134. un 135.punktu piemēro arī zemes robežas apsekošanā, robežas atjaunošanā un robežas neatbilstības novēršanā.

6. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitāte

137. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem mērnieks izvēlas tādus ģeodēziskos mērniecības instrumentus un uzmērīšanas metodes, kas nodrošina šajos noteikumos noteikto mērījumu precizitāti.

138. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, izmantojot pārbaudītus ģeodēziskos instrumentus. Instrumentus pārbauda atbilstoši ražotāja norādītajām precizitātes prasībām ne retāk kā reizi gadā.

139. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām. Precizitātes prasības attiecina uz:

139.1. mērījumiem;

139.2. uzmērīšanas tīklu izveidošanu un izlīdzināšanu;

139.3. robežpunktu koordinātām.

140. Uzmērīšanas tīkla izveidošanai un zemes kadastrālajai uzmērīšanai atkarībā no zemes vienības atrašanās vietas ir šādas precizitātes prasības (šo noteikumu 4.pielikuma 1., 2. un 3.tabula):

140.1. pilsētā – 1.precizitātes kategorija;

140.2. ciemā – 2.precizitātes kategorija;

140.3. lauku apvidū – 3.precizitātes kategorija.

141. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasības mērījumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi uzmērīšanas tīkla izveidošanā un robežpunktu noteikšanā (tajā skaitā pa situācijas elementiem noteikto robežu pagrieziena punktu, kā arī jaunu robežpunktu noteikšanā uz esoša robežposma), norādītas šo noteikumu 4.pielikuma 1. un 2.tabulā.

142. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst mērījumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību standartnovirzes. Standartnovirze ir trīs reizes mazāka par iespējamo (maksimālo) novirzi.

143. Mērījumus ar globālās pozicionēšanas metodi veic saskaņā ar vispārpieņemtajiem globālās pozicionēšanas sistēmas mērījumu veikšanas tehnoloģijas nosacījumiem, kas nodrošina satelītu pārraidītā signāla tiešu uztveršanu. Ģeodēzisko mērījumu sesijas ilgumu izvēlas atbilstoši nepieciešamajai precizitātei saskaņā ar globālās pozicionēšanas uztvērēja ražotāja tehniskajos noteikumos noteikto laiku.

7. Uzmērīšanas tīkla ierīkošana

144. Zemes kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām, ja nepieciešams, izveido uzmērīšanas tīklu, kas balstās uz:

144.1. valsts ģeodēzisko tīklu;

144.2. pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk – LatPos);

144.3. vietējo ģeodēzisko tīklu vai uz pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu, izņemot LatPos, kura ir pārbaudīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 146. punktā minētā precizitāte attiecībā pret valsts ģeodēzisko tīklu vai LatPos.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 203)

145. Izmantoto ģeodēziskā tīkla punktu savstarpējā stāvokļa koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,03 m.

146. Uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc koordinātu standartnovirzēm pret ģeodēziskā tīkla punktiem. Uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,02 m.

147. Uzmērīšanas tīklu veido un uzmēra, balstoties vismaz uz trim šo noteikumu 144.punktā minēto ģeodēzisko tīklu punktiem.

148. Uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie uzmērīšanas tīkla punkti.

149. Uzmērīšanas tīkla punktus apvidū nostiprina tā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai.

150. Ierīkojot uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra pilnā paņēmienā.

151. Uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū koordinētie uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un mērījumu abrisā attēlota uzmērīšanas tīkla shēma.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

8. Robežas uzmērīšana apvidū

152. Robežas uzmērīšana apvidū ietver robežpunktu un pa situācijas elementiem noteiktās robežas uzmērīšanu. Robežpunktu un robežas uzmērīšanu var veikt vienlaikus ar uzmērīšanas tīkla veidošanu.

153. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto horizontālās uzmērīšanas metodes, globālās pozicionēšanas metodi un tālizpētes uzmērīšanas metodi.

154. 3.precizitātes kategorijas teritorijā tālizpētes (lāzerskenēšanas) materiālus var izmantot:

154.1. lai uzmērītu grāvi, ūdensteci vai ūdenstilpi, pa kuru noteikta robeža, ja mērnieks kopā ar ierosinātāju apvidū ir izvērtējis un salīdzinājis attiecīgo situācijas elementu, pa kuru noteikta robeža, ar tālizpētes materiālos attēloto un apvidū esošo elementu, kā arī veicis kontrolmērījumus situācijas elementu noteiktās robežas galapunktos un ne mazāk kā ik pēc katriem 500 m. Mērījumu precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem lielumiem;

154.2. situācijas elementu (grāvja, ūdensteces, ūdenstilpes vai zemes lietošanas veida) kontūru attēlošanai situācijas plānos, ja tie ir izvērtēti un salīdzināti ar apvidū esošajiem elementiem, kā arī veikti vismaz divu situācijas elementu kontūru kontrolmērījumi apvidū uz katriem 50 ha. Uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 178.punktā minēto lielumu.

155. Tālizpētes materiālus, mērījuma datus un aprēķinu rezultātus par veiktajiem kontrolmērījumiem apvidū pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

156. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu.

157. Robežpunktu noteikšanas precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteikto.

158. Ja robeža noteikta pa autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, mērnieks uzmēra ceļa klātnes šķautnes, nosaka ceļa ass līniju un aprēķina ceļa zemes nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas.

159. Ja robeža noteikta pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Robežu nosaka pa dabīgo ūdensteces viduslīniju vai pa ūdenstilpes normālo ūdenslīniju, izvērtējot veģetāciju. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī apvidū iezīmē meldru veģetācija, kas ietilpst ūdenstilpes vai ūdensteces teritorijā. Posmos, kur meldri nav raksturīgi, uzmēra augstuma atzīmes, lai varētu novilkt atbilstoša augstuma horizontāli no posma, kur skaidri izsekojama ūdens līmeņa līnija normālā ūdensstāvoklī.

160. Ja robeža noteikta pa grāvja viduslīniju, uzmēra abas grāvja augšējās malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas. Ja grāvja malas nav vienā līmenī, uzmēra abas grāvja ūdens līmeņa malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

161. Uzmērot robežu, mērnieks papildus uzmēra un mērījumu abrisā attēlo robežojošā zemes vienībā esošo:

161.1. būves daļu, kas atrodas līdz četru metru attālumā no robežas, ja ir iespējama piekļūšana pie tās;

161.2. valsts, pašvaldības, komersanta vai māju ceļu vai ielas klātni, ja robeža noteikta pa zemes nodalījuma joslas malu;

161.3. dzelzceļa tuvāko sliedi;

161.4. ūdensteces vai ūdenstilpes ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī;

161.5. Baltijas jūras, Rīgas jūras līča ūdenslīmeņa līniju, ja robeža noteikta pa Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

162. Nenostiprinātā robežpunkta koordinātas nosaka, uzmērot robežas punktu apvidū vai aprēķinot analītiski.

163. Nostiprinot robežzīmi, kurai nav izveidojama kupica, veic vismaz trīs piesaistes mērījumus, izņemot gadījumu, ja robežzīme ir šo noteikumu 124.punktā noteiktais situācijas elements, un attēlo tos mērījumu abrisā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

164. Piesaistes mērījumus veic arī robežzīmei ar kupicu lauku apvidos un ārpus blīvi apdzīvotām (pilsētas un vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem) vietām – vismaz četrām zemes vienības robežzīmēm vai vienai robežzīmei uz katru kilometru, ja robežas noteikšanas darbi veicami posmā, kas ir garāks par diviem kilometriem.

165. Apvidū veiktos mērījumus mērnieks atspoguļo mērījumu abrisā (12.pielikums).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

166. Šajos noteikumos minētajos gadījumos veikto kontrolmērījumu datus un rezultātus mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

167. Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM.

168. Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz šo noteikumu 146. punktā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

169. Pieslēdzoties iepriekš noteiktām robežām vai atkārtotā zemes kadastrālā uzmērīšanā konstatējot, ka vienam robežpunktam kopējā robežposmā zemes robežu plānos vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstos ir atšķirīgas koordinātas un numuri, apvidū atjaunojama un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā uzrādāma iepriekš (sākotnēji) uzmērītā robežpunkta koordināta (izņemot šo noteikumu 168. punktā noteiktos gadījumus) un numurs.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

170. Visas zemes vienības vai zemes vienības daļas uzmērīto un aprēķināto robežpunktu koordinātas norāda zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā. Zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktu koordinātu sarakstu sagatavo katrai zemes vienībai vai zemes vienības daļai, norādot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, robežpunkta numuru atbilstoši zemes robežu plānam vai zemes vienības daļas robežu plānam un atbilstošu robežpunkta koordinātu (x, y) metros ar centimetra precizitāti.

9. Situācijas elementu uzmērīšana apvidū

171. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā:

171.1. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra kontūras;

171.2. uzmēra šādus situācijas elementus:

171.2.1. ēkas (ēkas apbūves laukuma noteikšanai ēku uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā);

171.2.2. atsevišķus objektus, kas nepieciešami piesaistes abrisu sagatavošanai un apgrūtinājumu teritoriju noteikšanai (atsevišķi stāvošs koks, gājēju celiņš u.tml.);

171.2.3. ceļus, dzelzceļu, sliežu ceļus;

171.2.4. ūdenstilpes un ūdensteces;

171.2.5. grāvjus, kas vienādi ar vai platāki par diviem metriem;

171.2.6. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757);

171.2.7. citus situācijas elementus atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

172. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

173. Situācijas elementu uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus:

173.1. būves un būves daļas uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā;

173.2. uzmērot autoceļa kompleksu, uzmēra visas tā veidojošās konstrukcijas un attēlo tos situācijas plānā;

173.3. situācijas elementa (izņemot šo noteikumu 174.punktā minētos situācijas elementus) mazākā teritorija un zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir:

173.3.1. mērogā 1:500 – 0,0005 ha;

173.3.2. mērogā 1:1000 – 0,002 ha;

173.3.3. mērogā 1:2000 – 0,008 ha;

173.3.4. mērogā 1:5000 – 0,04 ha;

173.3.5. mērogā 1:10000 – 0,15 ha.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

174. Situācijas elementu uzmērīšanā neatkarīgi no to aizņemtās platības uzmēra:

174.1. pagalmus un tajos esošās būves;

174.2. ūdensteču, ūdenstilpju kontūras un šo noteikumu 171.2.5.apakšpunktā minētos grāvjus;

174.3. ceļus, ievērojot šo noteikumu 173.2.apakšpunkta nosacījumus.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

175. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes lietošanas veidus nosaka mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijiem.

176. Ja aktualizē situācijas plānu, mērnieks:

176.1. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu un šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto informāciju, ja tāda ir;

176.2. uzmēra situācijas elementu izmaiņas.

177. Ēku uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežpunktu noteikšanas precizitāti, kas minēta šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā. Ēkas uzmēra, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

178. Situācijas elementu, izņemot ēkas, uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību – 0,3 mm.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

10. Platības aprēķināšana

179. Platību aprēķina:

179.1. zemes vienībai;

179.2. zemes vienības daļai;

179.3. zemes lietošanas veida teritorijai;

179.4. apgrūtinājuma teritorijai.

180. Platību aprēķina analītiski:

180.1. zemes vienībai vai zemes vienības daļai – izmantojot robežpunktu koordinātas;

180.2. zemes lietošanas veida teritorijai – izmantojot zemes lietošanas veida kontūras punktu koordinātas;

180.3. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai:

180.3.1. izmantojot apgrūtinājumu robežas pagrieziena punktu koordinātas, kas iegūtas:

180.3.1.1. apgrūtinājumu robežas pārnesot no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta digitālā materiāla;

180.3.1.2. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757);

180.3.1.3. apgrūtinājumu robežas pārnesot no normatīvajiem aktiem par apgrūtinājuma robežām;

180.3.2. ņemot vērā apgrūtinājumu izraisošajam objektam apvidū noteiktās koordinātas.

181. Aprēķinot platību, no tās izslēdz LKS-92 TM plaknes projekcijas sagrozījumus.

182. Platības aprēķina ar šādu noteiktību:

182.1. pilsētas, ciema teritorijā – 0,0001 ha;

182.2. lauku apvidū:

182.2.1. teritorijām līdz 1,0 ha (ieskaitot) – 0,0001 ha, bet, ja robežas noteiktas pa situācijas elementiem, – 0,01 ha;

182.2.2. teritorijām, kas lielākas par 1,0 ha, – 0,01 ha.

182.1 Ja zemes vienība daļēji atrodas lauku apvidū, tās platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 182.2. apakšpunktam.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

183. Zemes vienību daļas, zemes lietošanas veida kontūras un apgrūtinājuma teritorijas platības aprēķina atbilstoši noteiktībai, ar kādu noteikta zemes vienības platība.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

184. Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto situācijas plāna sagatavi, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas (turpmāk – kontūrplāns). Kontūrplānu nesagatavo un platības aprēķinu neveic, ja zemes vienībai ir viens zemes lietošanas veids.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

185. Aprēķinātās zemes lietošanas veidu platības ieraksta platību sarakstā (aprēķinā) un kontūrplānā. Zemes lietošanas veidu platību summai jāsakrīt ar zemes vienības platību, bet nesaisti izlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

186. Uzmērot iepriekš instrumentāli uzmērītu zemes vienību, aprēķinātā zemes vienības platība nedrīkst atšķirties no iepriekšējā uzmērīšanā aprēķinātās zemes vienības platības. Ja zemes vienību sadala, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības. Noapaļojot radušās platību atšķirības izlīdzina.

187. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, var veidoties zemes vienības platību atšķirība starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas:

187.1. norādīta tiesiskā pamatojuma dokumentā;

187.2. noteikta zemes vienībai, izmantojot ierādīšanas (grafiskās) metodes.

188. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt:

188.1. pilsētā – šo noteikumu 4.pielikuma 4.tabulā minēto atšķirību;

188.2. ciemā, lauku apvidū:

188.2.1. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir vienāda ar 1,0 ha vai mazāka;

188.2.2. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha, bet nepārsniedz 200 ha;

188.2.3. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha.

188.1 Ja zemes vienība daļēji atrodas pilsētā, tās pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 188.2. apakšpunktā noteikto atšķirību.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

189. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šo noteikumu prasībām, mērnieks sagatavo platību neatbilstības aktu (13.pielikums), norādot tajā neatbilstības iemeslus.

190. Platību neatbilstības aktu sagatavo arī instrumentāli uzmērītai zemes vienībai, ja platības izmaiņas notikušas kļūdainas robežpunktu koordinātu noteikšanas dēļ, kopplatības aprēķināšanas vai robežu savstarpējas neatbilstības novēršanas dēļ.

191. Platību neatbilstības aktu paraksta ierosinātājs, apliecinot, ka ir informēts par aprēķināto platību un to neatbilstības iemesliem. Ja ierosinātājs nepiekrīt aprēķinātajai platībai, mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju mērnieks nosūta ierosinātājam, bet tā oriģinālu uzglabā savā lietvedībā.

11. Zemes robežu plāna sagatavošana

192. Zemes robežu plāna titullapu un robežas grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumā minētajām prasībām un 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.

193. Zemes robežu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

193.1 Zemes robežu plānu sagatavo, ja:

193.1 1. zemes vienībai nosaka robežu;

193.1 2. zemes robežu plānu kamerāli pārzīmē;

193.1 3. uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

193.2 Zemes robežu plānu var sagatavot arī pēc atsevišķiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem – robežas vai tās atsevišķa robežpunkta vai robežposma izvērtēšanas un atjaunošanas, tai skaitā robežu neatbilstības novēršanas. Šādā gadījumā zemes robežu plānā iekļauj aktuālo informāciju par zemes vienības robežām, kā arī atbilstoši atsevišķu zemes kadastrālo darbu ietvaros veikto darbu apjomam, bet pārējā daļā informāciju pārraksta un pārzīmē.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

194. Zemes robežu plāna titullapā kā sagatavošanas pamatojumu norāda:

194.1. vienu no šajos noteikumos minētajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem;

194.2. datumu, kad, nosakot robežu, sagatavots zemes robežu plāns, ja kadastrāli uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

194.1 Zemes robežu plāna titullapā papildus šo noteikumu 194. punktā minētajam pamatojumam norāda atzinumu par robežas neatbilstību tai zemes vienībai, kuras robežposms atzīts par kļūdainu robežu neatbilstības risinājumā.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

195. Ja zemes vienību sadala, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai sagatavo atsevišķu zemes robežu plānu.

196. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību, sagatavo:

196.1. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība;

196.2. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība.

197. Zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība, zemes robežu plānā:

197.1. titullapā ieraksta "No zemes vienības nodalīta zemes platība __ ha, kas pievienota zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu _________";

197.2. attēlo pēc zemes platības nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas;

197.3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību.

198. Zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība, zemes robežu plānā:

198.1. titullapā ieraksta "Zemes vienībai pievienota zemes platība ___ ha, kas nodalīta no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu __________";

198.2. attēlo pēc zemes platības pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas;

198.3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemes platību.

198.1 Zemes vienībai, kas izveidota no vairāku zemes vienību nodalītām zemes platībām:

198.1 1. titullapā ieraksta zemes vienību kadastra apzīmējumus un platības, no kurām izveidota jaunā zemes vienība;

198.1 2. attēlo izveidotās zemes vienības robežas pēc zemes platības nodalīšanas no citām zemes vienībām;

198.1 3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

199. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus situācijas elementus, robežas grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

200. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

12. Situācijas plāna sagatavošana

201. Situācijas plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā minētajām prasībām.

202. Situācijas plāna sastādīšanai vai aktualizācijai mērnieks uzmēra situācijas elementus, bet, ja situācija jau ir uzmērīta, uzmēra situācijas aktuālās izmaiņas. Situācijas plāna sagatavošanai var izmantot topogrāfisko plānu ar mērogu 1:250, 1:500 vai 1:1000, ja tas atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū, lai no tā pārnestu situācijas elementus, bet lauku apvidos (izņemot blīvi apbūvētās teritorijas) – arī citus kartogrāfiskos materiālus, kas nodrošina šo noteikumu 178.punktā minētās precizitātes prasības.

202.1 Šo noteikumu 193.2 punktā minētajā gadījumā, ja situācijas plānu neaktualizē, bet pārzīmē, situācijas plāna titullapā norāda pārzīmētā situācijas plāna datumu: "Plānā attēlota (datums) sagatavotā situācijas plāna informācija".

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

203. Situācijas plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

204. Ja ūdensteces un ūdenstilpes ar ceļu krustojas divos vai vairākos līmeņos, otrā un pārējo līmeņu situācijas elementus par zemes lietošanas veidiem nenosaka, bet situācijas plānā attēlo to kontūras.

205. Grāvim vidējo platumu nosaka ar viena metra noteiktību, kā arī ar bultiņu norāda ūdens tecēšanas virzienu, ja to var noteikt.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

206. Situācijas plāna grafiskajā attēlojumā attēlo ēkas apbūves laukuma kontūras un ieraksta ēkas kadastra apzīmējumu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

207. Situācijas plānā var ierakstīt skaidrojošus uzrakstus pie situācijas elementa, ja šo noteikumu 15.pielikumā nav noteikts apzīmējums, ar kādu apzīmē attiecīgu situācijas elementu, kā arī izmantot augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas izgatavošanā lietotos apzīmējumus.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

208. Situācijas plāna grafisko attēlojumu sagatavo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Lai uzskatāmi parādītu visus situācijas elementus, situācijas plānā tos var attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā vai uz atsevišķas lapas (lapām).

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

209. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

13. Apgrūtinājumu plāna sagatavošana

210. Apgrūtinājumu plāna titullapu un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 17.pielikumā minētajām prasībām.

210.1 Šo noteikumu 193.2 punktā minētajā gadījumā, ja apgrūtinājumu plānu neaktualizē, bet pārzīmē, apgrūtinājumu plāna titullapā norāda pārzīmētā apgrūtinājumu plāna datumu: "Plānā attēlota (datums) sagatavotā apgrūtinājumu plāna informācija".

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

211. Ja zemes vienībā vai zemes vienības daļā nav nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, mērnieks sagatavo informāciju par apgrūtinājumiem (18.pielikums). Informācijai par apgrūtinājumiem grafisko attēlojumu nenoformē.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

212. Apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

213. Apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai.

214. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

215. Apgrūtinājumu plānā attēlo visus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot:

215.1. informāciju par zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem;

215.2. informāciju no detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta;

215.3. vietējās pašvaldības informāciju par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem;

215.4. vietējās pašvaldības un inženiertīklu īpašnieku (turētāju) sniegto informāciju par inženiertīkliem;

215.5. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu;

215.6. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu;

215.7. aktuālo topogrāfisko plānu;

215.8. mērnieka iegūto informāciju par apgrūtinājumu izraisošiem objektiem apvidū;

215.9. normatīvajos aktos noteikto informāciju par apgrūtinājumiem, tai skaitā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un to funkcionālo zonu robežām;

215.10. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

215.1 Informāciju par inženiertīkliem mērnieks izmanto tikai nekustamā īpašuma apgrūtinājuma teritorijas noteikšanai. Uzmērītos inženiertīklus attēlo mērījumu abrisā. Apakšzemes inženiertīklus uzmēra, ja ierosinātājs ir nodrošinājis, ka objektu atrašanās vietas apvidū ir viennozīmīgi identificējamas.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

216. Apgrūtinājumu plānā kā laukumus attēlo tos apgrūtinājumus, kuru:

216.1. mazākā aizņemtā zemes platība ir:

216.1.1. mērogā 1:500 – 0,0005 ha;

216.1.2. mērogā 1:1000 – 0,0020 ha;

216.1.3. mērogā 1:2000 – 0,0080 ha;

216.1.4. mērogā 1:5000 – 0,04 ha;

216.1.5. mērogā 1:10000 – 0,15 ha;

216.2. aizņemtā teritorija ap vai gar lineāro objektu veido izstieptu laukumu, un tā minimālais platums ir:

216.2.1. mērogā 1:500 – 1 m;

216.2.2. mērogā 1:1000 – 2 m;

216.2.3. mērogā 1:2000 – 4 m;

216.2.4. mērogā 1:5000 – 10 m;

216.2.5. mērogā 1:10000 – 20 m.

217. Apgrūtinājumu, kuru nav iespējams attēlot kā laukumu, apgrūtinājumu plānā attēlo kā līniju, līnijas vidū norādot tās platumu.

218. Ja vienā vietā pārklājas vairākas viena veida nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma aizņemtās teritorijas, attēlojot apgrūtinājuma plānā, tās apvieno. Apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas attēlo tā, lai viennozīmīgi un nepārprotami vizualizētu katru apgrūtinājuma aizņemto teritoriju. Ja nepieciešams, apgrūtinājuma grafisko attēlojumu sagatavo uz vairākām lapām.

219. Apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem elektroniska dokumenta veidā iesniedz vietējā pašvaldībā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai. Vietējās pašvaldības pārstāvis apgrūtinājumus saskaņo elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem elektronisko dokumentu jomā.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

220. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

14. Zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana un plāna sagatavošana

221. Zemes vienības daļas kadastrālajā uzmērīšanā:

221.1. izvērtē un atjauno robežposmus, kur zemes vienības daļas robeža sakrīt ar zemes vienības robežu;

221.2. uzmēra zemes vienības daļas robežu un situācijas elementus;

221.3. sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu;

221.4. sagatavo zemes vienības daļas robežu plānu;

221.5. sagatavo situācijas plānu;

221.6. sagatavo apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

222. Zemes vienības daļas robežu nosaka atbilstoši ierosinātāja iesniegtā zemes robežu plāna kopijā vai citā kartogrāfiskajā materiālā attēlotajām zemes vienības daļas robežām. Izmantojot citu kartogrāfisko materiālu, tajā attēlo arī zemes vienības robežu. Par zemes vienības daļas robežas noteikšanu sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

223. Zemes vienības daļas robežu uzmēra atbilstoši vispārīgām zemes vienības uzmērīšanas prasībām. Robežpunktu apvidū nostiprina ar robežzīmi vai pagaidu robežzīmi atbilstoši šo noteikumu 5.nodaļai. Zemes vienības daļas robežzīmei, kas nav zemes vienības robežzīme, robežposmā, kas sakrīt ar zemes vienības robežposmu, kupicu neveido.

224. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu zemes vienībai, kuras robežas ierādītas, mērnieks instrumentāli uzmēra apsekoto un atjaunoto robežpunktu. Ja zemes vienības robeža ir instrumentāli uzmērīta, robežas uzmēra tiem zemes vienības daļas robežposmiem, kas norobežos zemes vienības daļu zemes vienībā.

225. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu valstij vai pašvaldībai piekritīgai vai piederošai zemes vienībai, kuras robežas nav uzmērītas, mērnieks pirms zemes vienības daļas robežas noteikšanas nosaka zemes vienības robežu saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļu.

226. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 19.pielikumā minētajām prasībām.

227. Zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns un apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

228. Zemes vienības robežas apsekošanas akta, robežas atjaunošanas akta un zemes vienības daļas robežas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu prasības par robežas izvērtēšanu un atjaunošanu un robežas noteikšanu zemes vienībai.

229. Katrai zemes vienības daļai sagatavo atsevišķu zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes vienības daļas robežu plāna mērogu.

230. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

231. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu zemes vienības daļai sagatavo atbilstoši šo noteikumu 12. un 13.nodaļas prasībām.

15. Būves instrumentālā uzmērīšana un robežu plāna sastādīšana būves ierakstīšanai zemesgrāmatā

(Nodaļa svītrota ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

232. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

233. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

234. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

235. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

236. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

237. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

16. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošana

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

238. Izgatavojot atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu, mērnieks:

238.1. apvidū nosaka tās robežu, atzīmējot ar pagaidu robežzīmēm;

238.2. uzmēra atmežojamās meža zemes robežu;

238.3. sagatavo atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

239. Atmežojamās meža zemes robežas uzmēra atbilstoši situācijas elementu uzmērīšanas prasībām, pamatojoties uz ierosinātāja rakstisku iesniegumu un tam pievienoto grafisko pielikumu.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

240. Par iesnieguma grafisko pielikumu var izmantot zemes robežu plāna, situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna kopiju, kurā attēlota atmežojamās meža zemes robeža.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

241. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānam titullapu nenoformē. Plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 21.pielikumā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

242. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu (oriģinālu) mērnieks sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam) un vienu eksemplāru uzglabāt savā lietvedībā.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

17. Zemes vienības vienkāršota uzmērīšana

243. Zemes vienības vienkāršotā uzmērīšana ir sadalei, apvienošanai vai robežu pārkārtošanai veiktie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi, kur vienai no jaunveidojamām zemes vienībām, apvienojamām zemes vienībām vai zemes vienībām, kurām paredzēta robežu pārkārtošana, var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus tikai atsevišķos robežposmos, pārējā daļā izpildot kamerālos darbus.

244. Zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu var veikt, ja:

244.1. sadalāmā zemes vienība atrodas 3.precizitātes kategorijas teritorijā, tās platība ir lielāka par 10 ha un pēc sadalīšanas kādai no jaunveidojamām zemes vienībām platība veido vismaz 90 % no sadalāmās zemes vienības platības;

244.2. apvieno zemes vienības, kas noteiktas ar vienādu precizitāti vai uzmērītas vienā koordinātu sistēmā;

244.3. pārkārtojot robežas, no zemes vienības nodalāmā vai zemes vienībai pievienojamā platība nepārsniedz 10 % no zemes vienības kopējās platības un abas ir noteiktas ar vienādu precizitāti vai uzmērītas vienā koordinātu sistēmā.

245. Robežposmā, kurā robežas izvērtēšanā atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļai mērnieks konstatē šo noteikumu 56. punktā minēto robežu neatbilstību, vai gadījumā, ja Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību, mērnieks veic vienu no šādiem darbiem:

245.1. novērš zemes vienības robežu neatbilstību, ja robežu neatbilstība iepriekš nav novērsta;

245.2. izpilda kamerālos darbus, pārrakstot un pārzīmējot informāciju atbilstoši iepriekš sagatavotajiem zemes vienības robežas neatbilstības novēršanas dokumentiem.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

246. Ja, veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu, jaunveidojamā robežposmā konstatē situācijas elementu vai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu neatbilstību, zemes vienībai aktualizē situācijas vai apgrūtinājuma plānu. Aktualizējot situācijas vai apgrūtinājuma plānu, ievēro šo noteikumu 8.punktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

247. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.1.apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē un kadastrālo uzmērīšanu veic tai jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir mazāka par 10 % no sadalāmās zemes vienības platības. Jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir 90 % no sadalāmās zemes vienības platības vai lielāka, robežu izvērtē un atjauno robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti. Kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, pārējās robežas pārzīmē. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

248. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti, un kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, pārējās robežas pārzīmē. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

249. Zemes vienībai, kurai sadales, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas dēļ veikta vienkāršotā uzmērīšana, sagatavo zemes robežas noteikšanas aktu, pārrakstot informāciju no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas akta un papildinot to ar informāciju par jaunu robežposmu vai robežposma likvidēšanu un par apvidū likvidējamām robežzīmēm.

18. Zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālā pārzīmēšana

250. Zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, neveicot zemes kadastrālo uzmērīšanu apvidū, kamerāli pārzīmē:

250.1. ja vienā zemes robežu plānā attēlotas divas vai vairākas zemes vienības un ierosinātājs ir pieprasījis veikt zemes robežu plāna kamerālo pārzīmēšanu tā, lai attēlotu katru zemes vienību atsevišķā plānā, arī ja plānā attēlotas vairākas zemes vienības un kādu no tām instrumentāli uzmēra;

250.2. šo noteikumu 251.punktā minētajā gadījumā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

251. Veicot situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju zemes vienībai, kurai izgatavots apvienotais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns, plānu, kas netiek aktualizēts, kamerāli pārzīmē atsevišķā zemes robežu, situācijas vai apgrūtinājumu plānā. Ja plānā ir attēlotas vairākas zemes vienības, atlikušās zemes vienības, kuras netiek aktualizētas, kamerāli pārzīmē zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānā, nedalot atsevišķos zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānos.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

252. Kamerāli pārzīmējot apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu, kurā ir attēlotas vairākas zemes vienības, katrai zemes vienībai izgatavo atsevišķu apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu.

253. Kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto aktuālo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Ja aktuālais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns ir jau kamerāli pārzīmēts vai Valsts zemes dienests ir sagatavojis zemes robežu plānu, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus, tad kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu (izņemot situācijas vai apgrūtinājumu plānu, ja ir veikta situācijas plāna vai apgrūtinājumu plāna aktualizācija), kas tika izmantots pirmreizējai kamerālai plāna pārzīmēšanai vai zemes robežu plāna sagatavošanai, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

254. Ja Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību, mērnieks zemes robežu plāna titullapā norāda uzrakstu: "Zemes vienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta atzīme par robežu neatbilstību. Dati skatīti (datums)".

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

255. Kamerāli pārzīmējot:

255.1. plāna grafiskā attēlojuma pusē:

255.1.1. norāda ierādītās zemes vienības robežas, konstruējot ar precizitāti 0,2 mm;

255.1.2. zemes robežu plānā instrumentāli uzmērīto robežpunktu koordinātas neattēlo, bet pārraksta zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā no iepriekš izgatavotā zemes robežu plāna;

255.1.3. pārraksta visu informāciju no iepriekš izgatavotā plāna;

255.2. titullapā norāda:

255.2.1. visu informāciju, kas norādīta pārzīmējamā plānā;

255.2.2. robežu plānā robežu noteikšanas datumu norāda atbilstoši zemes vienības robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas aktam;

255.2.3. uzrakstu "Zemes vienība ir kamerāli pārzīmēta". Ja zemes vienības robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai robežas noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, papildus norāda uzrakstu "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas".

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

256. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanā, veicot zemes vienības zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna kamerālo pārzīmēšanu, ievēro vispārīgās šajos noteikumos noteiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanas prasības.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

257. Kamerāli pārzīmēto apgrūtinājumu plānu nesaskaņo ar vietējo pašvaldību.

18.1 Kadastrālās uzmērīšanas datu labošana

(Nodaļa MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā; nodaļas nosaukums grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

257.1 Mērnieks, kurš pieļāvis robežu neatbilstību, bez atlīdzības labo zemes kadastrālās uzmērīšanas datus, sagatavojot jaunu zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu, 10 gadu laikā no to reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, neņemot vērā kamerāli pārzīmēto plānu reģistrāciju.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

257.2 Ja ierosinātājs vēršas pie cita mērnieka, zemes kadastrālās uzmērīšanas datu labošanu, sagatavojot jaunu zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistīto dokumentu labošanu ierosinātājs nodrošina par saviem līdzekļiem.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

257.3 Mērnieks veic priekšizpēti un labo zemes kadastrālās uzmērīšanas datus dokumentos tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai novērstu konstatēto robežu neatbilstību vai šo noteikumu 257.6 punktā minēto kļūdu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

257.4 Mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas datus labo, sagatavojot zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, ievērojot šo noteikumu prasības, tai skaitā šo noteikumu 4.5. apakšnodaļā minētās prasības par robežas neatbilstības novēršanu un 17. nodaļā minētās prasības par zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu (robežposmam, kuram nav jānovērš robežas neatbilstība, var veikt zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu).

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

257.5 Mērniekam nav pienākuma zemes kadastrālās uzmērīšanas datus bez atlīdzības labot, sagatavojot zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, ja ierosinātājs ilgāk par trim mēnešiem pēc darba pārtraukšanas akta sagatavošanas un nosūtīšanas ierosinātājam:

257.5 1. bez attaisnojoša iemesla neierodas uz iepriekš noteikto zemes robežu apsekošanu vai atjaunošanu;

257.5 2. bez attaisnojoša iemesla neparaksta šajos noteikumos minētajā kārtībā sagatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus;

257.5 3. nav izpildījis šo noteikumu prasības un tādēļ nav iespējams veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

257.6 Ja kļūda zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu datos nav saistīta ar robežas neatbilstību un ierosinātājs lūdz labot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, mērnieks kļūdu labo 10 gadu laikā no dokumentu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, sagatavojot jaunu (izlabotu) dokumentu un aktu par datu labošanu dokumentā (24. pielikums). Ja kļūda labota zemes robežu plānā, tad jaunā (izlabotā) zemes robežu plāna titullapā papildus norāda aktu par datu labošanu dokumentā. Aktu par datu labošanu dokumentā nosūta (izsniedz) ierosinātājam.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

19. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana un iesniegšana Valsts zemes dienestā

258. Mērnieks sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts zemes dienestā.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

259. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

260. Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo:

260.1. vienu visām vienlaikus uzmērītajām zemes vienībām, kas ietilpst vienā nekustamajā īpašumā;

260.2. par atsevišķām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

260.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818);

260.4. vienu visām vienlaikus uzmērītajām zemes vienības daļām, kas ietilpst vienā zemes vienībā.

260.1 Par visām vienā detālplānojumā vai vienā zemes ierīcības projektā iekļautajām zemes vienībām var sagatavot vienu elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

261. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

262. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

263. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

263.1 Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo kā pakotni, ko mērnieks paraksta ar drošu elektronisko parakstu un kas satur laika zīmogu eDOC datņu formātā. Tajā ievieto:

263.1 1. elektroniskos dokumentus portatīvā dokumenta (PDF) vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā:

263.1 1.1. kadastra informāciju;

263.1 1.2. citā koordinātu sistēmā noteikto zemes vienību koordinātu pārrēķinu LKS-92 TM;

263.1 1.3. informāciju par uzmērīšanā izmantotajiem ģeodēziskajiem punktiem (par izmantotajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, par zemes vienībai kadastrālajā uzmērīšanā izmantotajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem);

263.1 1.4. mērījumu datu izdruku, kurā norādīts instrumenta nosaukums (modelis), numurs, uzmērīšanas datums un laiks, iestatītās mērījumu korekcijas, mērīto punktu numurs, kods, horizontālā leņķa nolasījums, attāluma nolasījums, vertikālā leņķa nolasījums;

263.1 1.5. ar globālās pozicionēšanas metodi iegūto mērījumu datu izdruku, kurā norādīts instrumenta nosaukums (modelis), numurs, izmantotās pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai sistēmas nosaukums vai kods un koordinātas, uzmērīto punktu numuri, x, y koordinātas, uzmērītā punkta standartnovirzes pēc x, y, pozicionālās precizitātes (PDOP) skaitlis, punkta uzmērīšanas laiks;

263.1 1.6. aprēķinu rezultātus (uzmērīšanas tīkla izlīdzināšanas rezultāts, uzmērīšanas tīkla un uzmērīto punktu koordinātu aprēķins, noteiktības novērtējums un aprēķināto zemes vienības robežpunktu koordinātu saraksts);

263.1 1.7. tālizpētes mērījumu krāsu attēlu, kurā norādīta noteiktā robeža, robežposmu lūzuma vietas un koordinātu tīkls;

263.1 1.8. kontūrplānu;

263.1 1.9. zemes lietošanas veidu platību sarakstu (aprēķinu);

263.1 1.10. piesaistes abrisu strīdus robežpunktam;

263.1 1.11. zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu;

263.1 1.12. citus mērnieka sagatavotos dokumentus, kas pamato veiktos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus;

263.1 1.13. elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas pakotnē esošo dokumentu sarakstu;

263.1 2. elektroniskus dokumentus Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) vai Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā:

263.1 2.1. mērījumu abrisu;

263.1 2.2. tālizpētes materiālu, kurā iekļautas horizontāles ar intervālu, kas pārskatāmi raksturo situācijas elementa kontūru, noteiktā situācijas elementa kontūru un pa to noteikto robežposmu lūzuma vietas;

263.1 2.3. zemes robežu plānu;

263.1 2.4. zemes vienības daļas robežu plānu;

263.1 2.5. situācijas plānu;

263.1 2.6. apgrūtinājumu plānu;

263.1 2.7. kadastra informācijas grafisko daļu;

263.1 2.8. speciāli sakārtotu robežu datni;

263.1 3. elektroniskos dokumentus portatīvā dokumenta (PDF) vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā, kas katrs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu eDOC datņu formātā:

263.1 3.1. atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu;

263.1 3.2. atzinumu par robežas neatbilstību;

263.1 3.3. aktu par datu labošanu dokumentā;

263.1 3.4. zemes robežu plānu;

263.1 3.5. zemes vienības daļas robežu plānu;

263.1 3.6. situācijas plānu;

263.1 3.7. apgrūtinājumu plānu;

263.1 3.8. saskaņoto apgrūtinājumu plānu;

263.1 3.9. informāciju par apgrūtinājumiem;

263.1 3.10. saskaņoto informāciju par apgrūtinājumiem;

263.1 3.11. robežzīmes likvidēšanas aktu;

263.1 3.12. aktu par konstatēto robežu neatbilstību;

263.1 4. papīra formas dokumentu elektroniskas kopijas portatīvā dokumenta (PDF) datņu formātā ar apliecinājuma uzrakstu (txt) datņu formātā, kas katrs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu eDOC datņu formātā:

263.1 4.1. ierosinātāja iesniegumu kadastra objekta reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai;

263.1 4.2. ierosinātāja un pierobežnieka pilnvaroto personu pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju;

263.1 4.3. robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentu (zemes ierīcības projektam vai detālplānojumam – vietējās pašvaldības lēmumu par to apstiprināšanu un grafisko daļu);

263.1 4.4. vietējās pašvaldības atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem;

263.1 4.5. sertificēšanas institūcijas apstiprinātu nepabeigto darbu sarakstu;

263.1 4.6. šo noteikumu 264. punktā norādītos dokumentus.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

263.2 Šo noteikumu 263.1 4. apakšpunktā minētie dokumenti, kas sākotnēji sagatavoti kā elektroniski dokumenti un parakstīti ar drošu elektronisku parakstu, un satur laika zīmogu, elektroniskajā zemes kadastrālajā uzmērīšanas lietā ievietojami oriģinālajā formātā.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

264. Kopā ar elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu mērnieks iesniedz papīra formā sagatavotus dokumentus (oriģinālus):

264.1. robežas apsekošanas aktu;

264.2. robežas atjaunošanas aktu;

264.3. robežas neatbilstības novēršanas aktu;

264.4. zemes vienības daļas robežas aktu;

264.5. robežas noteikšanas aktu;

264.6. platību neatbilstības aktu;

264.7. ierosinātāja iesniegumu kadastra objekta reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

264.1 Speciāli sakārtotajā robežu datnē (arī par atsevišķi veiktajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, iekļaujot informāciju atbilstoši veikto darbu apjomam, tai skaitā par veikto situācijas vai apgrūtinājumu plāna aktualizāciju) iekļauj šādu informāciju:

264.1 1. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas;

264.1 2. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu;

264.1 3. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktus un to numurus;

264.1 4. ēkas apbūves laukuma kontūru;

264.1 5. būves kadastra apzīmējumu;

264.1 6. zemes lietošanas veidu kontūras un apzīmējumus;

264.1 7. apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas un klasifikācijas kodus.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

265. Ja apgrūtinājumu plānā izmantotā mēroga dēļ apgrūtinājuma teritorijas attēlošanai izmantots ārpusmēroga apzīmējums, tad speciāli sakārtotajā robežu datnē to pārveido par teritoriju ar noslēgtu kontūru.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

265.1 Elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā par atsevišķi veiktajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem (zemes robežu apsekošanu, atjaunošanu, robežu neatbilstības novēršanu) speciāli sakārtotajā robežu datnē attēlo robežposmu, kurā veikta apsekošana, atjaunošana vai robežas neatbilstības novēršana, atbilstoši šo darbu rezultātā iegūtajiem datiem par robežas novietojumu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

265.2 (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

266. Informācija, kas iekļauta speciāli sakārtotajā robežu datnē, atbilst šādām prasībām:

266.1. robežas, situācijas kontūras un apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas veido noslēgtu kontūru (nav pārrāvumu un pārklājumu), izņemot šo noteikumu 265.1 punktā minēto gadījumu, kad robeža var neveidot noslēgtu kontūru;

266.2. robežas lūzuma punkta koordinātas atbilst robežpunkta koordinātām;

266.3. robežpunktu koordinātas atbilst tā punkta koordinātām, pie kura piesaistīts robežpunkta numurs;

266.4. dati ir sakārtoti atbilstoši šo noteikumu 15. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

267. Šo noteikumu 263.1 2. apakšpunktā minētās prasības par datnes iesniegšanu nepiemēro:

267.1. ja ir sagatavots kamerāli pārzīmēts plāns;

267.2. šo noteikumu 244.1. apakšpunktā minētajā gadījumā zemes vienībai, kurai veikta vienkāršotā uzmērīšana.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

268. Ja dokuments satur koordinātas vai koordinātu labojumus, dokumentā norāda koordinātu sistēmu un datorprogrammu, kas izmantota datu apstrādē.

269. Šo noteikumu 263.1 punktā minēto dokumentu un datņu nosaukumus veido atbilstoši paraugam, kas publicēts Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē. Dokumentiem un datnēm, kas nav norādītas minētajā tīmekļa vietnē, nosaukumus veido, norādot kadastra apzīmējumu (bez atstarpēm, starpsvītrām u. tml.), lielo burtu "Z", saīsinātu dokumenta veida pierakstu un dokumenta datumu (formātā "ggggmmdd" bez punktiem, atstarpēm, starpsvītrām u. tml.).

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

270. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

271. Mērnieks vai komersants saskaņā ar normatīvajiem aktiem dokumentu un arhīva pārvaldības jomā savā lietvedībā uzglabā dokumentus, kas netiek iesniegti Valsts zemes dienestā (ievietoti elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā vai iesniegti kopā ar to):

271.1. pierobežnieku uzaicinājuma vēstules, rakstiskos uzaicinājumus un uzaicinājuma paziņojumus, ko neievieto elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā;

271.2. sarakstes dokumentus ar ierosinātāju vai pierobežnieku, arī viņu pretenzijas, ko neievieto elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā;

271.3. darba pārtraukšanas aktu;

271.4. atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu un ar tā sagatavošanu saistītos dokumentus;

271.5. informāciju no Meža valsts reģistra;

271.6. citus ar pasūtījuma izpildi saistītos dokumentus, kas pamato mērnieka veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

272. Mērnieks vai komersants šo noteikumu 271.punktā minētos dokumentus savā lietvedībā glabā ne mazāk kā 10 gadu vai, ja ir uzsākta tiesvedība saistībā ar veikto zemes kadastrālo uzmērīšanu, arī ilgāk – līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Izbeidzot komercdarbību vai saimniecisko darbību, dokumentus nodod glabāšanai arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistīto personu tiesības un pienākumi

273. Ierosinātājam ir šādas tiesības:

273.1. saņemt šo noteikumu prasībām atbilstošu pakalpojumu;

273.2. lūgt mērniekam sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi un termiņiem un saņemt atbildi uz rakstiski izteiktajām pretenzijām un lūgumiem;

273.3. ja radušies iebildumi pret zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, atteikties parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, norādot iebildumu pamatojumu un pierakstītos iebildumus parakstot;

273.4. ja radušies iebildumi pret zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, iesniegt iesniegumu (sūdzību) sertificēšanas institūcijā;

273.5. vērsties tiesā robežu strīda gadījumā ar pierobežnieku par esošo vai atjaunoto robežzīmju atrašanos apvidū vai par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, vai citos Civillikumā noteiktos gadījumos;

273.6. pieaicināt valsts vai pašvaldības policiju, ja pierobežnieks kavē ierosinātāju mērnieka norādītajā vietā nostiprināt robežzīmi un izveidot kupicu vai ierīkot vizūrstigu vai robežstigu vai likvidēt robežzīmi;

273.7. informēt citas personas par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzmērāmajā zemes vienībā.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

274. Ierosinātājam ir šādi pienākumi:

274.1. pēc mērnieka uzaicinājuma nodrošināt viņam piekļuvi uzmērāmajai zemes vienībai vai zemes vienības daļai un piedalīties zemes kadastrālajā uzmērīšanā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

274.2. mērnieka norādītajā vietā nostiprināt robežzīmes;

274.3. atbilstoši mērnieka norādījumiem izveidot kupicas, ierīkot vizūrstigas vai robežstigas, likvidēt robežzīmes un pagaidu robežzīmes pēc plānoto meža zemes atmežošanas darbību pabeigšanas apvidū, ja ierosinātājam nav vienošanās ar mērnieku, ka minētos darbus veiks mērnieks;

274.4. kā krietnam un rūpīgam saimniekam saglabāt un uzturēt ierīkoto robežu (robežzīmes un robežstigas), bet, ja robežzīmes ir iznīcinātas, lūgt mērniekam tās atjaunot;

274.5. pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas informēt mērnieku par juridiskiem šķēršļiem darbu izpildei, tai skaitā par ierosināto tiesvedību par uzmērāmās zemes vienības robežām.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

275. Pierobežniekam ir šādas tiesības:

275.1. lūgt mērniekam sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, kas notiek ar ierosinātāju kopējā robežposmā, to norisi un termiņiem un saņemt atbildi uz rakstiski izteiktajiem iebildumiem un lūgumiem;

275.2. piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos, kas notiek ar ierosinātāju kopējā robežposmā, ja tas ir paredzēts šajos noteikumos;

275.3. ja radušies iebildumi pret kopējā robežposmā notiekošo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, atteikties parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, norādot iebildumu pamatojumu un pierakstītos iebildumus parakstot;

275.4. ja radušies iebildumi pret kopējā robežposmā notiekošo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, iesniegt iesniegumu (sūdzību) sertificēšanas institūcijā;

275.5. vērsties tiesā robežu strīda gadījumā ar ierosinātāju par esošo vai atjaunoto robežzīmju atrašanos apvidū vai par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, vai citos Civillikumā noteiktos gadījumos.

276. Pierobežniekam ir šādi pienākumi:

276.1. pēc mērnieka uzaicinājuma nodrošināt viņam piekļuvi zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kas robežojas ar uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu;

276.2. nekavēt ierosinātāju robežzīmju nostiprināšanā un kupicas izveidošanā, kā arī vizūrstigu vai robežstigu ierīkošanā vai robežzīmju likvidēšanā, bet piedalīties šajās darbībās kopējos robežposmos.

277. Persona, kura mērniekam uzrāda mantojuma apliecību un iesniedz tās norakstu, var iestāties uzsāktā zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā ar ierosinātāja vai pierobežnieka tiesībām un pienākumiem.

278. Mērniekam ir šādas tiesības:

278.1. saņemt no ierosinātāja un kompetentās institūcijas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem nepieciešamos dokumentus un informāciju;

278.2. veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, atrasties uzmērāmajā zemes vienībā vai zemes vienības daļā un zemes vienībā vai zemes vienības daļā, kas robežojas ar to;

278.3. pēc ierosinātāja lūguma pieaicināt valsts vai pašvaldības policiju, ja pierobežnieks kavē ierosinātāju mērnieka norādītajā vietā nostiprināt robežzīmi un izveidot kupicu vai ierīkot vizūrstigu vai robežstigu vai likvidēt robežzīmi.

279. Mērniekam ir šādi pienākumi:

279.1. nodrošināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šo noteikumu prasībām;

279.2. 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas sniegt ierosinātājam vai pierobežniekam informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi un termiņiem un rakstiski atbildēt uz iesniegumā izvirzītajām pretenzijām un lūgumiem. Atbildi mērnieks pamato ar normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu;

279.3. pieņemt apvidū izveidotās kupicas vizūrstigu vai robežstigu (ja tāda ir ierīkota), sagatavojot robežas pieņemšanas aktu, un pārbaudīt robežzīmju likvidēšanu, sagatavojot robežzīmes likvidēšanas aktu. Sagatavoto aktu iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

279.4. paziņot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai par zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētajiem iznīcinātajiem vai bojātajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;

279.5. saskaņot zemes vienības noteikšanas vai atjaunošanas darbības un robežpunktu koordinātu datus ar mērnieku, kurš blakus esošajā zemes vienībā nosaka vai atjauno zemes vienības robežas;

279.6. pieprasīt Valsts zemes dienestā kadastra apzīmējumu zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētai ēkai, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā;

279.7. par saviem līdzekļiem labot pieļautās kļūdas zemes kadastrālās uzmērīšanas datos un dokumentos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Novērst Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumā par kadastra objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju norādītos atteikuma iemeslus un konstatētās nepilnības, kas saistītas ar mērnieka profesionālo darbību, un atkārtoti iesniegt kadastrālās uzmērīšanas dokumentus Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

279.8. profesionālos pienākumus pildīt apzinīgi, lietpratīgi un profesionāli. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos uzskatāmi atspoguļot visas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kārtot tā, lai varētu izsekot darbību norisei, gūt skaidru priekšstatu par veiktajām darbībām, to pamatojumu un rezultātiem.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

21. Noslēguma jautājumi

280. Zemes reformas ietvaros par ierosinātāju šo noteikumu 4.punkta izpratnē uzskatāms arī zemes lietotājs, valsts vai vietējā pašvaldība, kurai zeme pieder vai piekrīt, līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā, un tiem ir šajos noteikumos noteiktās tiesības un pienākumi.

281. Pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic šajos noteikumos noteiktā kārtībā, sagatavojot zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo šo noteikumu 260.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja nekustamajā īpašumā ietilpstošām zemes vienībām zemes kadastrālā uzmērīšana veikta un zemes kadastrālās uzmērīšanas tehniskā dokumentācija (piemēram, informācija par uzmērīšanā izmantotiem ģeodēziskajiem punktiem, mērījumu dati, aprēķinu rezultāti) sagatavota atsevišķi. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo katrai zemes vienībai atsevišķi.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

281.1 (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

282. Ja ierosinātājs ir fiziska vai juridiska persona, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz vienu no šādiem ierosinātāja iesniegtajiem robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem:

282.1. kompetentās institūcijas lēmumu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu (atzīšanu) ar grafisko pielikumu;

282.2. tiesas nolēmuma norakstu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) ar grafisko pielikumu, kurā attēlota zemes vienības projektētā robeža.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

283. Ja ierosinātājs ir vietējā pašvaldība, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz vienu no šādiem ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem:

283.1. vietējās pašvaldības lēmumu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) par zemes piekritību vai piederību vietējai pašvaldībai un grafisko pielikumu;

283.2. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, norādot Ministru kabineta rīkojuma par zemes nodošanu pašvaldības īpašumā datumu un numuru. Par grafisko pielikumu izmanto šo noteikumu 22. punktā norādītos no Valsts zemes dienesta saņemtos kadastra kartes telpiskos datus par reģistrēto objektu;

283.3. vietējās pašvaldības lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto vai īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes vienību uzmērīšanu kopā ar grafisko pielikumu vai tās attiecīgu iesniegumu ar lūgumu veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu atbilstoši kadastra datiem;

283.4. par zemes vienību, kas piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta sesto daļu, – vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienības ierakstīšanu zemesgrāmatā kopā ar grafisko pielikumu.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

284. Ja ierosinātājs ir valsts, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz kompetentās institūcijas iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, norādot Ministru kabineta rīkojuma par zemes piekritību vai piederību valstij datumu un numuru. Zemes vienības robežas noteikšanai mērnieks izmanto šo noteikumu 22. punktā norādītos no Valsts zemes dienesta saņemtos kadastra kartes telpiskos datus par reģistrēto objektu. Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas paredzēta zemes vienību apvienošana vai sadalīšana, papildus iesniedzams vietējās pašvaldības lēmums ar grafisko pielikumu par zemes vienību apvienošanu vai sadalīšanu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

284.1 Ja sadala zemes vienību, kas zemesgrāmatā ierakstīta uz valsts vai pašvaldības vārda, nepievienojot likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 9., 10., 10.1 vai 10.2 pantā noteiktajā kārtībā sagatavotajai uzziņai zemes robežu plānu, vai pārkārto tās robežas, zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz zemes ierīcības projekta grafisko daļu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu. Apvienojot zemes vienības, mērnieks zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, pamatojoties uz vietējās pašvaldības lēmumu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

284.2 Ja kompetentā institūcija normatīvajos aktos zemes reformas jomā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz vietējās pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi lauku apvidos un ka par šo zemi nepastāv strīds, un kurai pievienots faktiskajā lietošanā esošās zemes vienības grafiskais pielikums ar norādītu kadastra apzīmējumu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

284.3 Ja šo noteikumu 282.1. apakšpunktā minētajam lēmumam nav pievienots grafiskais pielikums, zemes vienības robežas noteikšanai mērnieks izmanto Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības sagatavotu zemes vienības robežu shēmu. Zemes vienības robežu shēmu sagatavo uz mērnieka vai ierosinātāja pieprasījuma pamata, ja Valsts zemes dienesta rīcībā nav citas grafiskās informācijas par zemes vienības robežām.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

284.4 Ja šo noteikumu 282.2. apakšpunktā minētajam tiesas nolēmumam nav pievienots grafiskais pielikums, tad zemes vienības robežu noteikšanai mērnieks izmanto vietējās pašvaldības sagatavotu un ar zemes lietotāju saskaņotu zemes robežu shēmu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

284.5 Ja mērnieks, veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, konstatē robežu neatbilstību un atzīst, ka:

284.5 1. vismaz viens pierobežnieku zemes vienību zemes robežu plāns ir sagatavots neatbilstoši šiem noteikumiem vai citiem vēsturiskajiem normatīvajiem aktiem zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks veic robežu neatbilstības novēršanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, atjaunojot un nosakot robežu atbilstoši tiem plāniem, kurus mērnieks atzinis par pareiziem;

284.5 2. neviens no pierobežnieku zemes vienību zemes robežu plāniem nav sagatavots atbilstoši šiem noteikumiem vai citiem vēsturiskajiem normatīvajiem aktiem zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks veic robežu neatbilstības novēršanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šo noteikumu 98.3., 98.4., 98.5., 98.6. un 98.7. apakšpunktā minētos robežas neatbilstības novēršanas principus.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

284.6 Ja mērnieks, veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, konstatē, ka uzmērāmās zemes vienības robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskais pielikums neatbilst pierobežnieka zemes vienības zemes robežu plānam, bet starp ierosinātāju un pierobežnieku nepastāv strīds par robežu novietojumu, mērnieks zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši pierobežnieka zemes vienības zemes robežu plānam.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

285. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

286. Veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants papildus pieprasa, saņem un izmanto šādu informāciju:

286.1. no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" – dokumentu par autoceļu iedalījumu, nosaukumiem, tehniskajām kategorijām, ceļu zemes nodalījuma joslu un ceļa aizsargjoslu parametriem (vietējā pašvaldība minēto informāciju var sniegt par pašvaldības autoceļiem);

286.2. no publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja – dokumentu par dzelzceļa zemes nodalījuma joslu;

286.3. no ierosinātāja, inženiertīklu īpašniekiem (turētājiem) vai vietējās pašvaldības, ja to rīcībā ir apakšzemes inženiertīklu izpildshēmas vai izpildmērījumi, – dokumentu par apakšzemes inženiertīkliem.

(Grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

287. Veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks izvērtē zemes vienības platību. Ja konstatē platību atšķirību, kas pārsniedz šo noteikumu 188.punktā norādīto, mērnieks sagatavo zemes robežu plāna projektu un pavadvēstuli par konstatēto platību atšķirību un nosūta ierosinātājam tālākai iesniegšanai vietējā pašvaldībā precizējoša lēmuma pieņemšanai.

(Grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

288. Šo noteikumu 283. un 284.punktā minētajos gadījumos mērnieks neaprēķina šo noteikumu 188.punktā minēto pieļaujamo platību atšķirību.

289. Mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijā pieteikumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes robežu strīdu komisijas darbību.

290. Ja, veicot zemes vienības pirmreizējo kadastrālo uzmērīšanu, ierosinātājs vai pierobežnieks iebilst pret noteiktajām robežām un neparaksta zemes robežas noteikšanas aktu, mērnieks sagatavo iebildumu aktu (23. pielikums).

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

290.1 Mērnieks šo noteikumu 290. punktā minēto iebildumu aktu kopā ar pieteikumu iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijā atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes robežu strīdu komisijas darbības jomā, bet elektroniski sagatavotu aktu vai apliecinātu akta kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam. Līdz zemes robežu strīda izskatīšanas pabeigšanai (galīgā noregulējuma) zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

290.2 Zemes kadastrālo uzmērīšanu šo noteikumu 290. punktā minētajā gadījumā mērnieks turpina pēc zemes robežu strīda atrisināšanas, ņemot vērā spēkā esošu, neapstrīdamu un nepārsūdzamu dokumentu (piemēram, tiesas nolēmums, personu vienošanās) par zemes robežu strīdu.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

291. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

292. Pirms šo noteikumu spēkā stāšanās sagatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus var iesniegt reģistrācijai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kamēr ir derīga kadastra informācija, uz kuras pamata sagatavoti minētie dokumenti.

293. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā licencētas personas (turpmāk – licencēta persona) iesākto darbu var pabeigt mērnieks, pārņemot licencētas personas zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

294. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, kas ir uzsākti (piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū ir uzaicināts ierosinātājs un kopējā robežposma pierobežnieks) atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", pabeidz atbilstoši minēto noteikumu prasībām.

295. Uzmērot zemes vienību, kuras zemes robežu plānā ir attēlota zemes platība ar norādi "Cits zemes lietojums", mērnieks, pieprasot kadastra informāciju, lūdz veikt pirmsreģistrāciju un piešķirt minētajai zemes platībai un atlikušajai zemes vienības platībai kadastra apzīmējumu. Zemes platībai ar norādi "Cits zemes lietojums" zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu nesagatavo. Uzmērot zemes vienību, robežposmos, kas robežojas ar šādu zemes platību, nosaka robežpunktus un nostiprina tos ar robežzīmēm. Veicot kamerālo pārzīmēšanu šo noteikumu 18. nodaļā minētajos gadījumos, platības ar norādi "Cits zemes lietojums" kontūras zemes vienībā saglabā un ierakstu norāda zemes robežu plānā.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

295.1 Šo noteikumu 295. punktu nepiemēro un, uzmērot zemes vienību, platību ar norādi "Cits zemes lietojums" elektropārvades līnijai caur mežu, gāzes vai naftas vadam, meliorācijas grāvim vai citam lineāram situācijas elementam (izņemot valsts un pašvaldības ceļus) atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam ieskaita zemes vienības platībā, ja ir saņemts attiecīgā objekta (kura uzturēšanai izdalīta platība ar norādi "Cits zemes lietojums") īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums. Ja nepieciešams, platības ar norādi "Cits zemes lietojums" robežu nostiprina ar robežzīmēm robežas atjaunošanas procesā.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

295.2 Platību ar norādi "Cits zemes lietojums" mērnieks var iekļaut zemes vienības platībā, arī piemērojot šo noteikumu 17. nodaļā minētos principus un šo noteikumu 295.1 punktā minētos nosacījumus, neizpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

296. Veicot instrumentālo uzmērīšanu, robežpunktu un pa situācijas elementiem noteikto robežu koordinātu atšķirība, kas pārsniedz šajos noteikumos minēto, var veidoties, ja iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā izmantoti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, kuri neatbilst precizitātes prasībām datu iegūšanai izmantoto tehnoloģisko nepilnību dēļ. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti, balstoties uz minētajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, uzskatāmi par spēkā esošiem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām.

297. Robežu, kas noteikta LKS-92 TM, izmantojot ortofotokartes, izvērtē atbilstoši šo noteikumu 50.2.apakšpunkta prasībām.

298. Brīvā koordinātu sistēmā uzmērītai robežai izvērtē un izmanto informāciju par robežpunktu savstarpējām saitēm.

299. Par veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā pilnībā atbild mērnieks, tai skaitā par darbiem, kurus līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai viņš izpildīja kā komersanta (kam izsniegta licence) vai citas institūcijas nodarbinātais, ja mērnieks turpina savu profesionālo darbību, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai.

300. Šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minēto informāciju Valsts zemes dienests izsniedz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā termiņā.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

301. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

302. Līdz 2014. gada 27. februārim sagatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un datnes var iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šajos noteikumos minētajā kārtībā, kamēr ir derīga kadastra informācija (šo noteikumu 29. un 30. punkts), uz kuras pamata sagatavoti minētie dokumenti (izņemot šo noteikumu 303. punktā minēto gadījumu).

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

303. Grozījumus apzīmējumos, kas lietojami kadastrālās uzmērīšanas grafiskajos dokumentos un datnēs (15. pielikums), zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un datnēs lieto pēc tam, kad Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē publicētas elektronisko resursu datnes, kurās norādīti šo noteikumu 15. pielikumā minētie apzīmējumi. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un datnes, kas izgatavotas vai sastādītas līdz šo elektronisko resursu datņu publicēšanai Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē, var iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā divu mēnešu laikā no šo elektronisko resursu datņu publicēšanas dienas Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē.

(MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

304. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana uzsākta līdz 2014. gada 31. decembrim un zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz iesniegumu par zemes vienības sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, kas vienlaikus adresēts Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un zemesgrāmatu nodaļai, pilnvarotā persona iesniedz arī pilnvaru atbilstoši šo noteikumu 16.1 punktam.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.818 redakcijā)

305. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana ir uzsākta līdz 2021. gada 30. novembrim, mērnieka sagatavotos dokumentus un datnes, kas izstrādātas atbilstoši šo noteikumu prasībām, kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. novembrim, var iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā līdz 2022. gada 31. janvārim.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Darbu pārtraukšanas akts

(Pielikums grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

Akts sastādīts   
 (vieta) (datums)

Ar šā akta parakstīšanu tiek pārtraukti visi zemes vienības (kadastra apzīmējums ______________________) kadastrālās uzmērīšanas darbi.

Darbu pārtraukšanas iemesli

 
 
 
 
 

Darbu atsākšanas nosacījumi

 
 
 
 
 

Mērnieks (sertifikāta Nr._____)

   
(vārds, uzvārds) (paraksts)

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
  
(mērnieka vārds, uzvārds) 
   
(adrese, kontakttālrunis) (uzaicinātās personas vārds, uzvārds)
   
(sertifikāta Nr.) (dzīvesvietas adrese)

UZAICINĀJUMS Nr._________

Uzaicinām Jūs vai Jūsu pilnvaroto pārstāvi 20__.gada _____.______________ plkst.______

ierasties 
 (ierašanās vieta)
un piedalīties 
 (objekta adrese, nosaukums, ja ir, uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējums)
 .
(veicamie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi) 

Līdzi ņemt personu apliecinošu dokumentu, pilnvarotam pārstāvim – arī pilnvaru (pilnvaras atvasinājumu, uzrādot oriģinālu).

Neierašanās gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi tiks izpildīti bez Jūsu klātbūtnes.

Uzaicinājumu izsniedza  
 (amats, vārds, uzvārds un paraksts)
Uzaicinājumu saņēma   
 (vārds, uzvārds)(paraksts)

20__.gada _____.______________

 

Uzaicinājuma pasaknis

PARAKSTS
par uzaicinājuma saņemšanu

 20__.gada____. _____________ izsniedza
(mērnieka vārds, uzvārds) 

uzaicinājumu Nr.___ ierasties 20__.gada _____.______________ plkst. __________

 
(ierašanās vieta)
un piedalīties 
 (adrese, nosaukums, ja ir, uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējums)
 
(veicamie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi)
 20__.gada _____.______________.
(uzaicinājuma saņēmēja vārds un uzvārds, paraksts) 
Uzaicinājumu izsniedza  
 (amats, vārds, uzvārds un paraksts)
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019

Dzīvojamās mājas

   
(mērnieka vārds, uzvārds) (dzīvojamās mājas adrese)
  dzīvokļu īpašniekiem
(adrese, kontakttālrunis)  
   
(sertifikāta Nr.)  

UZAICINĀJUMA PAZIŅOJUMS Nr._________

Uzaicinu dzīvojamās mājas

 
(dzīvojamās mājas adrese)

visus dzīvokļu īpašniekus vai pilnvarotos pārstāvjus 20__.gada __._____________ plkst.______

ierasties 
 (ierašanās vieta)
un piedalīties 
 (adrese, nosaukums, ja ir, uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējums)
 .
(veicamie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi) 

Līdzi ņemt personu apliecinošu dokumentu, pilnvarotam pārstāvim – arī pilnvaru (pilnvaras atvasinājumu, uzrādot oriģinālu).

Uzaicinājuma paziņojums izlikts 20__.gada _____. ______________.

 20__.gada __.______________
(mērnieka vārds, uzvārds un paraksts) 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Zemes kadastrālās uzmērīšanas mērījumu precizitātes rādītāji

1.tabula

I. Robežpunktu noteikšanas precizitāte

Precizitātes kategorija

Zemes vienības atrašanās vieta

Pieļaujamās standartnovirzes attiecībā pret ģeodēzisko tīklu (m)

robežzīmēm

pa situācijas elementiem noteiktas robežas pagrieziena punktiem

1.Pilsēta

0,03

0,2

2.Ciems

0,05

0,3

3.Lauku apvidus

0,10

0,5

2.tabula

II. Uzmērīšanas tīkla gājienu raksturojums

Precizitātes kategorija

Pieļaujamais gājiena garums (km)

Pieļaujamie izlīdzināšanas labojumi

Pieļaujamās nesaistes gājienos un poligonos

leņķiem (sek.)

līnijām (mm)

leņķiem (sek.)

absolūtās (m)

1.

1,0

20

10 + 50 ·

12 ·

0,10

2.

1,5

30

15 + 75 ·

15 ·

0,15

3.

3,0

40

20 + 125 ·

30 ·

0,35

Piezīmes.

s – līnijas garums kilometros;

n – leņķu skaits gājienā vai poligonā.

Absolūto nesaisti aprēķina, izmantojot formulu:

, kur:

fx – koordinātu pieaugumu nesaiste pa X asi;

fy – koordinātu pieaugumu nesaiste pa Y asi.

3.tabula

III. Atkārtota koordinātu noteikšana

Precizitātes kategorija

Pieļaujamās atšķirības (m)

robežzīmēm

pa situācijas elementiem noteiktas robežas pagrieziena punktiem

1.

0,12

0,8

2.

0,20

1,2

3.

0,40

2,0

4.tabula

IV. Pieļaujamās platību atšķirības

Platība (ha)

līdz 0,50

no 0,51
līdz 1,00

no 1,01
līdz 5,00

no 5,01
līdz 10,00

no 10,01
līdz 50,00

no 50,01
līdz 100

vairāk par
101

Pieļaujamā atšķirība (± %)

3,00

2,30

1,80

1,50

1,25

1,05

1,00

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Akts par konstatēto robežu neatbilstību

(Pielikums grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

1. Aktā par konstatēto robežu neatbilstību ietver šādu informāciju:

1.1.nosaukumu "Akts par konstatēto robežu neatbilstību";

1.2.akta sastādīšanas datumu un vietu;

1.3.zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4.mērnieka vārdu, uzvārdu, norādot sertifikāta numuru (ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, var norādīt arī komersanta nosaukumu);

1.5.zemes vienību kadastra apzīmējumus, kuru kopējam zemes robežposmam konstatēta robežu neatbilstība;

1.6. konstatētās robežu neatbilstības aprakstu, norādot:

1.6.1. zemes robežu plānu savstarpējo atbilstību;

1.6.2. apvidū esošo robežposmu un robežzīmju atbilstību zemes robežu plāniem un zemes robežu noteikšanas aktiem;

1.6.3. robežzīmju numurus vai robežposmu, kurā konstatēta neatbilstība;

1.6.4.ierosinātāja apvidū norādīto robežzīmju atbilstību zemes robežas noteikšanas aktiem un zemes robežu plāniem vai to neatbilstību zemes robežas noteikšanas aktiem un zemes robežu plāniem;

1.6.5. ierosinātāja viedokli par robežas izvietojumu;

1.7. robežu neatbilstības shēmu, kurā attēlo:

1.7.1. robežposmu, kurā konstatēta robežu neatbilstība zemes robežu plāniem;

1.7.2. robežposmu, kurā konstatēta robežu neatbilstība apvidū;

1.7.3.robežpunktu numurus;

1.7.4. robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu;

1.7.5. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar virziena bultiņām un alfabēta lielajiem burtiem);

1.7.5.1 robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.7.6. adreses saīsinājumu (ja ir) vai īpašuma nosaukumu (ja ir);

1.7.7. apvidū izmērītos attālumus;

1.7.8. attālumus atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem;

1.8. shēmāizmantotoapzīmējumu skaidrojumu.

 

PARAUGS

Akts par konstatēto robežu neatbilstību

________.gada ___. _______________

   
(akta sastādīšanas vieta) (zemes vienības kadastra apzīmējums)

Mērnieks (sertifikāta Nr._______), veicot zemes vienības (kadastra apzīmējums ________________________) priekšizpēti, konstatēja:

 
 
 
 
 

Robežu neatbilstības shēma

Shēmā izmantotie apzīmējumi

Mērnieks

  
 (vārds, uzvārds un paraksts) 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Robežas apsekošanas akts

(Pielikums grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

1. Robežas apsekošanas aktā ietver šādu informāciju:

1.1.nosaukumu "Robežas apsekošanas akts";

1.2.akta sastādīšanas datumu un vietu;

1.3.zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4.mērnieka vārdu, uzvārdu, norādot sertifikāta numuru (ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, var norādīt arī komersanta nosaukumu);

1.5.zemes vienību kadastra apzīmējumus, kurām ir kopējs robežposms ar apsekojamo zemes vienību, un to robežu noteikšanas datumu;

1.6.tabulu, kurā ieraksta šādas ziņas:

1.6.1.uz robežu apsekošanu uzaicināto personu vārdus, uzvārdus vai juridisko personu nosaukumus;

1.6.2.atbilstošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.6.3.uzaicinājuma veidu (norāda uzaicinājuma vēstules, uzaicinājuma vai uzaicinājuma paziņojuma nosūtīšanas, izsniegšanas vai paziņošanas datumu);

1.7.sadaļu "Apsekošanas laikā konstatētais robežu stāvoklis";

1.8.sadaļu "Apsekoto robežu apraksts", kurā norāda zemes robežas posmu un tā nosacījumus;

1.9.sadaļu "Atzinums", kurā:

1.9.1.izvērtē:

1.9.1.1. pa situācijas elementiem noteikto robežpunktu un robežu atbilstību zemes robežu plāniem (instrumentāli uzmērītām robežām atbilstību izvērtē, veicot atkārtotus mērījumus apvidū, ierādītām robežām atbilstību izvērtē kā novietojuma atšķirību starp apvidū esošajām un zemes robežu plānos attēlotajām robežām);

1.9.1.2. apvidū esošo robežu atbilstību robežas tehniskajām prasībām, tajā skaitā kupicas un robežstigas;

1.9.2. norāda:

1.9.2.1.darbības, kuras jāveic, lai nodrošinātu robežu atbilstību robežas tehniskajām prasībām;

1.9.2.2.robežzīmes, kuras atbilst robežas tehniskajām prasībām;

1.9.2.3.robežzīmes, kuras apvidū nav atrodamas un ir nepieciešams atjaunot;

1.9.2.4. apvidū esošās iznīcināmās robežzīmes;

1.10.sadaļu "Robežu shēma", kurā:

1.10.1. attēlo:

1.10.1.1. apsekoto robežposmu;

1.10.1.2. robežpunktu numurus atbilstoši zemes robežu plānam;

1.10.1.3.robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu;

1.10.1.4. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar virziena bultiņām un alfabēta lielajiem burtiem);

1.10.1.5. adreses saīsinājumu (ja ir) vai īpašuma nosaukumu (ja ir);

1.10.1.6 robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.10.2. ar krusteniskām līnijām pārsvītro robežpunktu, kurš apvidū nav atrasts (atjaunojamo robežpunktu);

1.10.3. iznīcināmajām robežzīmēm piešķirtajam numuram pievieno indeksu "i" (piemēram "3i");

1.11. sadaļu "Iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū", kurā mērnieks norāda ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumus par robežas apsekošanas aktā minētajiem faktiem (robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū). Ierosinātājs vai pierobežnieks iebildumus apliecina ar parakstu un norāda vārdu, uzvārdu un datumu. Ja iebildumu cēlājs robežas apsekošanas aktā atsakās iebildumus apliecināt ar parakstu, iebildumu cēlāja vietā zem iebildumiem mērnieks izdara ierakstu "atteicās parakstīt";

1.12.uzaicināto personu apliecinājumu, ka tās ir informētas par robežas atrašanās vietu apvidū un apņemas aktā norādītajām robežzīmēm izveidot kupicas un ierīkot robežstigas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", un saglabāt ierīkotās robežzīmes;

1.13.tabulu, kurā paredz vietu:

1.13.1. uzaicināto personu vārdam, uzvārdam vai juridisko personu nosaukumam vai pilnvarotās personas vārdam, uzvārdam;

1.13.2. zemes vienību kadastra apzīmējumiem;

1.13.3. parakstiem (ja uzaicinātā persona uz robežas apsekošanu atsakās ierasties vai nav ieradusies, norāda atzīmi "neieradās", ja pierobežnieks atsakās parakstīt apsekošanas aktu neatkarīgi no tā, vai tas izsaka iebildumus, norāda atzīmi "atteicās parakstīt");

1.14.mērnieka apliecinājumu, ka robežas apsekotas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

2.Ja mērnieks robežas apsekošanas laikā atzinis kupicu un robežstigu par neatbilstošu noteiktajām tehniskā stāvokļa prasībām un atbilstoši atzinumā norādītajam kupica ir atjaunota, mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda, ka nepieciešamās darbības zemes vienības robežu ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka robežzīmēm Nr. ______ (norāda robežzīmju numurus) ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda, vai ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga.


PARAUGS

Robežas apsekošanas akts

_________. gada ____. __________________

     
 

(akta sagatavošanas vieta)

 

(zemes vienības kadastra apzīmējums)

 

Mērnieks (sertifikāta Nr. _________) apsekoja apvidū zemes vienības ar kadastra apzīmējumu ___________________________ un zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem _________________________________________________ kopējos robežposmus.

Mērnieks uz robežu apsekošanu uzaicināja šādas personas:

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieks

Uzaicinājuma veids (datums)

   
   
   
   
   

Apsekošanas laikā konstatētais robežas stāvoklis

Apsekoto robežu apraksts

Robežu shēma

  
  
  
 
Atzinums
 
 
 
 
Iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū
 
 
 

Iebildumu cēlāja vārds, uzvārds

Paraksts

Datums

   

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) robežas atrašanās vieta apvidū ir zināma;

2) līdz ______. gada ____. _____________ apņemos robežzīmēm Nr. ______ izveidot kupicas;

3) izcirtīšu robežstigas šādos robežposmos _________, kā arī uzturēšu tīras _________ m platas robežstigas uz sava īpašuma pusi no robežas, lai būtu nodrošināta redzamība starp robežzīmēm;

4) apņemos nodrošināt sava īpašuma robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut to pārvietošanu vai iznīcināšanu.

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieka vai pilnvarotās personas vārds, uzvārds

Paraksts

   
   
   
   
   

Apliecinu, ka robežu apsekošana nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

Mērnieks  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

Apliecinu, ka robežzīmēm Nr. ______ ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Robežposmos __________________ ir ierīkota vizūrstiga.

Mērnieks   
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

(datums)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
7.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Robežas atjaunošanas akts

(Pielikums grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

1. Robežas atjaunošanas aktā ietver šādu informāciju:

1.1.nosaukumu "Robežas atjaunošanas akts";

1.2.akta sastādīšanas datumu un vietu;

1.3.zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4.mērnieka vārdu, uzvārdu, norādot sertifikāta numuru (ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, var norādīt arī komersanta nosaukumu);

1.5.zemes vienību kadastra apzīmējumus, kurām ir kopējs atjaunojamais robežposms ar apsekojamo zemes vienību, norādot to robežu noteikšanas datumu;

1.6.tabulu, kurā ieraksta šādas ziņas:

1.6.1.uz robežu atjaunošanu uzaicināto personu vārdu, uzvārdu vai juridisko personu nosaukumu;

1.6.2.atbilstošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.6.3.uzaicinājuma veidu (norāda uzaicinājuma vēstules, uzaicinājuma vai uzaicinājuma paziņojuma nosūtīšanas, izsniegšanas vai paziņošanas datumu);

1.7.sadaļu "Robežas atjaunošana";

1.8. sadaļu "Atjaunoto robežu apraksts", kurā norāda:

1.8.1. atjaunoto robežposmu un tā aprakstu;

1.8.2. atjaunotās robežzīmes numuru;

1.8.3. robežzīmes nostiprinājuma apzīmējumu;

1.8.4. darbības, kuras jāveic, lai robežzīmes un robežstigas atbilstu Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" prasībām;

1.8.5. atjaunotās robežzīmes vai robežposma atbilstību zemes robežu plānam;

1.9.sadaļu "Robežu shēma", kurā attēlo:

1.9.1. atjaunoto robežposmu un blakus esošās robežzīmes vai robežpunktus;

1.9.2. robežpunktu numurus (ierādītām robežām robežzīmju numurus raksta iekavās) atbilstoši zemes robežu plānam;

1.9.3. atjaunoto robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu;

1.9.4. izmērītos attālumus starp apvidū esošajām robežzīmēm un atjaunoto robežzīmi;

1.9.5. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar virziena bultiņām un alfabēta lielajiem burtiem);

1.9.6. robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.9.7. adreses saīsinājumu (ja ir) vai īpašuma nosaukumu (ja ir);

1.10. sadaļu "Iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū", kurā mērnieks norāda ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumus par robežas atjaunošanas aktā minētajiem faktiem (robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū). Ierosinātājs vai pierobežnieks iebildumus apliecina ar parakstu un norāda vārdu, uzvārdu un datumu. Ja iebildumu cēlājs robežas atjaunošanas aktā atsakās iebildumus apliecināt ar parakstu, iebildumu cēlāja paraksta vietā zem iebildumiem mērnieks izdara ierakstu "atteicās parakstīt";

1.11. uzaicināto personu apliecinājumu, ka tās ir informētas par robežas atrašanās vietu apvidū un apņemas aktā norādītajām robežzīmēm izveidot kupicas un ierīkot robežstigas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", un saglabāt ierīkotās robežzīmes;

1.12. tabulu, kurā paredz vietu:

1.12.1. uzaicināto personu vārdam, uzvārdam vai juridisko personu nosaukumam vai pilnvarotās personas vārdam, uzvārdam;

1.12.2. zemes vienību kadastra apzīmējumiem;

1.12.3. parakstiem (ja uzaicinātā persona uz robežas atjaunošanu atsakās ierasties vai nav ieradusies, norāda atzīmi "neieradās", ja pierobežnieks atsakās parakstīt robežas atjaunošanas aktu neatkarīgi no tā, vai tas izsaka iebildumus, norāda atzīmi "atteicās parakstīt'');

1.13.mērnieka apliecinājumu, ka robežas atjaunotas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

2. Ja ir izveidota kupica atbilstoši atjaunoto robežu aprakstā norādītajiem nosacījumiem, mērnieks robežas atjaunošanas aktā norāda, ka nepieciešamās darbības zemes vienības robežu ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka robežzīmēm Nr.__________ (norāda robežzīmju numurus) ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Mērnieks aktā norāda, vai ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga.


PARAUGS

Robežas atjaunošanas akts

_________. gada ____. __________________

     
 

(akta sagatavošanas vieta)

 

(zemes vienības kadastra apzīmējums)

 

Mērnieks (sertifikāta Nr. ______) atjaunoja apvidū robežu apsekošanā par atjaunojamu atzīto robežzīmi, kas atrodas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu ___________________________ un zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem ___________________________ kopējā robežposmā.

Mērnieks uz robežu atjaunošanu uzaicināja šādas personas:

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieks

Uzaicinājuma veids (datums)

   
   

Robežas atjaunošana

Atjaunoto robežu apraksts

Robežu shēma

  
  
  
 
Iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū
 
 
 
 

Iebildumu cēlāja vārds, uzvārds

Paraksts

Datums

   

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) robežas atrašanās vieta apvidū ir zināma;

2) līdz ______. gada ____. _____________ apņemos robežzīmēm Nr. _________ izveidot kupicu;

3) izcirtīšu robežstigas šādos robežposmos __________________. Uzturēšu tīras ______ m platas robežstigas uz sava īpašuma pusi no robežas, lai būtu nodrošināta redzamība starp robežzīmēm;

4) apņemos nodrošināt savam īpašumam ierīkoto robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut to pārvietošanu vai iznīcināšanu.

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieka vai pilnvarotās personas vārds, uzvārds

Paraksts

   
   

Apliecinu, ka robeža atjaunota atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

Mērnieks  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

Apliecinu, ka robežzīmēm Nr. ______ ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Robežposmos __________________ ir ierīkota vizūrstiga.

Mērnieks   
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

(datums)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
8.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Robežpunktu piesaistes abriss

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
9.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Robežas neatbilstības novēršanas akts

(Pielikums grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

1.Robežas neatbilstības novēršanas aktā ietver šādu informāciju:

1.1. nosaukumu "Robežas neatbilstības novēršanas akts";

1.2. akta sastādīšanas datumu un vietu;

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4. kadastra apzīmējumus zemes vienībām, kas robežojas ar robežposmiem, kuriem tiek veikta neatbilstības novēršana;

1.5 mērnieka vārdu, uzvārdu, norādot sertifikāta numuru (ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, var norādīt arī komersanta nosaukumu);

1.6. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77);

1.7.tabulu, kurā ieraksta šādas ziņas:

1.7.1.atbilstošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.7.2.uz robežu neatbilstības novēršanu uzaicināto personu vārdu, uzvārdu vai juridisko personu nosaukumu;

1.7.3. uzaicinājuma veidu (norāda uzaicinājuma vēstules, uzaicinājuma vai uzaicinājuma paziņojuma nosūtīšanas, izsniegšanas vai paziņošanas datumu);

1.8.sadaļu "Konstatētā robežu neatbilstība un risinājums", kurā norāda:

1.8.1. atsauci uz sagatavoto atzinumu par robežu neatbilstību;

1.8.2. kāda robežu neatbilstība ir konstatēta un tās apjomu;

1.8.3.mērnieka norādīto robežu neatbilstības novēršanas risinājumu;

1.8.4. piebildi, ka robežu neatbilstības novēršanas risinājums tiks ievērots, veicot kadastrālo uzmērīšanu visās kopējā posma robežojošajās zemes vienībās;

1.8.5. darbības, kuras jāveic, lai kupica un robežstiga atbilstu Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" noteiktajām robežu tehniskā stāvokļa prasībām;

1.9.sadaļu "Robežu shēma", kurā attēlo:

1.9.1.zemes vienības robežu;

1.9.2.robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar virziena bultiņām un alfabēta lielajiem burtiem);

1.9.3. robežpunktu numurus;

1.9.4.robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu;

1.9.5.robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.9.6. adreses saīsinājumu (ja ir) vai īpašuma nosaukumu (ja ir);

1.10.sadaļu "Robežpunktu nostiprinājumi" un robežu shēmā attēloto robežpunktu nostiprinājuma apzīmējuma skaidrojumu;

1.11.sadaļu "Robežu apraksts", norādot zemes vienības robežposmu aprakstu (ieskaitot robežas, kas noteiktas pa situācijas elementiem, un robežposmus starp apvidū nenostiprinātiem un nostiprinātiem robežpunktiem). Robežu aprakstā skaidri norāda, pa kuru situācijas elementa vietu noteikta robeža. Ja robeža noteikta pa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, norāda ceļa zemes nodalījuma joslas platumu vai attālumu no ceļa ass. Ja robežposms pieslēdzas situācijas elementam, papildus norāda, kā (perpendikulāri vai kā robežposma turpinājums) robežposms turpinās no nostiprinātā robežpunkta līdz nenostiprinātam robežpunktam uz situācijas elementa;

1.12. uzaicināto personu apliecinājumu, ka tās ir informētas par robežas atrašanās vietu apvidū un apņemas aktā norādītajām robežzīmēm izveidot kupicas un ierīkot robežstigas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", un saglabāt ierīkotās robežzīmes;

1.13.tabulu, kurā paredz vietu:

1.13.1.uzaicināto personu vārdam, uzvārdam vai juridisko personu nosaukumam vai pilnvarotās personas vārdam, uzvārdam;

1.13.2. zemes vienību kadastra apzīmējumiem;

1.13.3. parakstiem (ja uzaicinātā persona uz robežas neatbilstības novēršanu atsakās ierasties vai nav ieradusies, norāda atzīmi "neieradās", ja pierobežnieks atsakās parakstīt neatbilstības novēršanas aktu neatkarīgi no tā, vai tas izsaka iebildumus, norāda atzīmi "atteicās parakstīt");

1.14. mērnieka apliecinājumu, ka robežu neatbilstība novērsta atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

2.Ja ir izveidota kupica atbilstoši konstatētās robežu neatbilstības un risinājuma sadaļā minētajiem nosacījumiem, mērnieks robežas neatbilstības novēršanas aktā norāda, ka nepieciešamās darbības zemes vienības robežu ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka robežzīmes Nr._________ (norāda robežzīmju numurus) ir noformētas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Mērnieks aktā norāda, vai ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga.


PARAUGS

Robežas neatbilstības novēršanas akts

_________. gada ____. __________________

     
 

(akta sagatavošanas vieta)

 

(zemes vienības kadastra apzīmējums)

 

Mērnieks (sertifikāta Nr. ______) novērsa zemes vienības ar kadastra apzīmējumu __________________ konstatēto robežu neatbilstību zemes vienības ar kadastra apzīmējumu __________________ un kadastra apzīmējumu _____________ kopējam robežposmam.

Mērnieks uz robežu neatbilstības novēršanu uzaicināja šādas personas:

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieks

Uzaicinājuma veids (datums)

   
   
 
Konstatētā robežu neatbilstība un risinājums

Robežu shēma

  
  
  
  
 
Robežpunktu nostiprinājuma apzīmējumi
 
 
 
 
Robežu apraksts
 
 
 

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) robežposma _____________ atrašanās vieta apvidū ir zināma, robežu neatbilstības risinājumam piekrītu, esmu informēts par zemes vienības platības izmaiņām;

2) līdz ______. gada ____. _____________ apņemos robežzīmēm Nr. ______ izveidot kupicu;

3) izcirtīšu robežstigas šādos robežposmos _________, kā arī uzturēšu tīras _________ m platas robežstigas uz sava īpašuma pusi no robežas, lai būtu nodrošināta redzamība starp robežzīmēm;

4) apņemos nodrošināt savam īpašumam ierīkoto robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut to pārvietošanu vai iznīcināšanu.

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieka vai pilnvarotās personas vārds, uzvārds

Paraksts

   
   

Apliecinu, ka robežu neatbilstības novēršana veikta atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

Mērnieks  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

Apliecinu, ka robežzīmēm Nr. ______ ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Robežposmos __________________ ir ierīkota vizūrstiga.

Mērnieks   
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

(datums)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
10.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Robežas noteikšanas akts

(Pielikums grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

1. Robežas noteikšanas aktā ietver šādu informāciju:

1.1.nosaukumu "Robežas noteikšanas akts";

1.2.akta sastādīšanas datumu un vietu;

1.3.zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4.mērnieka vārdu, uzvārdu, norādot sertifikāta numuru (ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, var norādīt arī komersanta nosaukumu);

1.5.robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta pilnu nosaukumu, izdevējiestādi, datumu un numuru;

1.6.tabulu, kurā ieraksta šādas ziņas:

1.6.1.uz robežu noteikšanu uzaicināto personu vārdu, uzvārdu vai juridisko personu nosaukumu;

1.6.2.atbilstošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.6.3.uzaicinājuma veidu (norāda uzaicinājuma vēstules, uzaicinājuma vai uzaicinājuma paziņojuma nosūtīšanas vai izsniegšanas datumu);

1.7.sadaļu "Robežpunktu nostiprinājumi" un robežu shēmā attēloto robežpunktu nostiprinājuma apzīmējuma skaidrojumu;

1.8.sadaļu "Robežu apraksts", kurā norāda:

1.8.1. visu zemes vienības robežposmu aprakstu (ieskaitot robežas, kas noteiktas pa situācijas elementiem, un robežposmus starp apvidū nenostiprinātiem un nostiprinātiem robežpunktiem). Robežu aprakstā skaidri norāda, pa kuru situācijas elementa vietu noteikta robeža. Ja robeža noteikta pa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, norāda ceļa zemes nodalījuma joslas platumu vai attālumu no autoceļa ass. Ja robežposms pieslēdzas situācijas elementam, papildus norāda, kā (perpendikulāri vai kā robežposma turpinājums) robežposms turpinās no nostiprinātā robežpunkta līdz nenostiprinātam robežpunktam uz situācijas elementa;

1.8.2. darbības, kuras jāveic, lai kupica un robežstiga atbilstu Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" minētajām robežu tehniskā stāvokļa prasībām;

1.9.sadaļu "Robežu shēma", kurā attēlo:

1.9.1. noteikto zemes vienības robežu (tai skaitā visus nostiprinātos robežpunktus, bet robežposmos, kas noteikti pa situācijas elementu, attēlo vismaz pirmo un pēdējo robežpunktu);

1.9.2. robežpunktu numurus;

1.9.3.robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu;

1.9.4. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar virziena bultiņām un alfabēta lielajiem burtiem);

1.9.5. robežposma robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumu adreses saīsinājumu (ja ir) vai īpašuma nosaukumu (ja ir);

1.9.6. būves, kuras robeža šķērso vai pa kuru sienu noteikta robeža;

1.10. sadaļu "Iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū'', kurā mērnieks norāda izteiktos iebildumus par robežas noteikšanas aktā minētajiem faktiem (robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū). Ierosinātājs vai pierobežnieks savus iebildumus apliecina ar parakstu un norāda vārdu, uzvārdu un datumu. Ja iebildumu cēlājs robežas noteikšanas aktā atsakās iebildumus apliecināt ar parakstu, iebildumu cēlāja paraksta vietā zem iebildumiem mērnieks izdara ierakstu "atteicās parakstīt";

1.11.uzaicināto personu apliecinājumu, ka tās ir informētas par robežas atrašanās vietu apvidū un apņemas aktā norādītajām robežzīmēm izveidot kupicas un ierīkot robežstigas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", un saglabāt ierīkotās robežzīmes;

1.12.tabulu, kurā paredz vietu:

1.12.1. uzaicināto personu vārdam, uzvārdam vai juridisko personu nosaukumam un juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja vārdam, uzvārdam;

1.12.2. zemes vienību kadastra apzīmējumiem;

1.12.3. parakstiem (ja uzaicinātā persona uz robežas noteikšanu atsakās ierasties vai nav ieradusies, norāda atzīmi "neieradās", ja pierobežnieks atsakās parakstīt robežas noteikšanas aktu neatkarīgi no tā, vai tas izsaka iebildumus, norāda atzīmi "atteicās parakstīt");

1.13. mērnieka apliecinājumu, ka robežas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

2. Ja ir izveidota kupica atbilstoši robežu apraksta sadaļā norādītajam, mērnieks robežas noteikšanas aktā norāda, ka nepieciešamās darbības zemes vienības robežu ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka robežzīmēm Nr.________ (norāda robežzīmju numurus) ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Mērnieks aktā norāda, vai ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga.

 

PARAUGS

Robežas noteikšanas akts

_________. gada ____. __________________

     
 

(akta sagatavošanas vieta)

 

(zemes vienības kadastra apzīmējums)

 

Mērnieks (sertifikāta Nr. ______) apvidū noteica robežu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu __________________, pamatojoties uz _________________________________________________

 

Mērnieks uz robežu noteikšanu uzaicināja šādas personas:

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieks

Uzaicinājuma veids (datums)

   
   
   
 
Robežpunktu nostiprinājumi un to apzīmējumi

Robežu shēma

  
  
  
  
 
Robežu apraksts
 
 
 
 
Iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū 
 
 
 

Iebildumu cēlāja vārds, uzvārds

Paraksts

Datums

   

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) robeža noteikta bezstrīdus kārtībā, atrašanās vieta apvidū ir zināma un iebildumu nav;

2) līdz ______.gada ____._____________ apņemos robežzīmēm Nr. _________ izveidot kupicu;

3) izcirtīšu robežstigas šādos robežposmos _____________. Uzturēšu tīras līdz ______ m platas robežstigas uz sava īpašuma pusi no robežas, lai būtu nodrošināta redzamība starp robežzīmēm;

4) apņemos nodrošināt sava īpašuma robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut to pārvietošanu vai iznīcināšanu.

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Īpašnieka vai pilnvarotās personas vārds, uzvārds

Paraksts

   
   
   

Apliecinu, ka robeža noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

Mērnieks  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

Apliecinu, ka robežzīmēm Nr. ______ ir izveidotas kupicas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Robežposmos __________________ ir ierīkota vizūrstiga.

Mērnieks   
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

(datums)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
11.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
12.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Mērījumu abrisa saturs

(Pielikums grozīts ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr. 77; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

1. Mērījumu abriss ir digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kurā norāda:

1.1. nosaukumu "Mērījumu abriss";

1.2. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, kurai tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana;

1.3. atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 163. un 164.punktam veiktos piesaistes mērījumus, atzīmējot zemes vienības robežzīmes, kurām veikti mērījumi, un situācijas elementus, no kuriem veikti mērījumi. Norāda arī ar mērlenti veiktos piesaistes mērījumus;

1.4. atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 161.punktam veiktos mērījumus;

1.5. uzmērīšanas tīkla veidošanai izmantotos ģeodēziskos punktus un izveidotā uzmērīšanas tīkla shēmu;

1.6. visus apvidus situācijas elementu un robežpunktu mērījumus, norādot to numurus (numuri nedrīkst atkārtoties), uzmērītā punkta apraksta saīsinājumu vai apzīmējumu;

1.7. robežpunktu nostiprinājumu, ja mērījumu abrisu sagatavo zemes vienības daļai;

1.8. situācijas elementu kontūras ar ierakstu vai apzīmējumu, norādot raksturojošos datus;

1.9. uzmērītās zemes vienības robežas ar robežpunktiem un to numuriem atbilstoši izgatavojamajam zemes robežu plānam;

1.10. mērīšanas datumu;

1.11. mērnieka vārdu un uzvārdu.

2. Mērījumu abrisa sagatavošanai var izmantot topogrāfisko plānu izgatavošanai lietotos apzīmējumus.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
13.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019

(Pielikums grozīts ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

Platību neatbilstības akts

________. gada ___. _______________

     
 (akta sastādīšanas vieta) (zemes vienības kadastra apzīmējums) 

 

Adrese  _________________________________________________

Mērnieks (sertifikāta Nr._________) veica zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu ________________________.

Zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā aprēķinātā zemes vienības platība ir _______ ha, bet ______.gada ___.____________ izgatavotajā zemes robežu plānā norādītā zemes vienības kopplatība ir _______ ha. Aprēķinātā platību atšķirība _____ ha pārsniedz Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 188.punktā minēto platību atšķirību.

Konstatēti šādi platību atšķirības iemesli:

 
 
 
 
 
 

 

Mērnieks

  
 (vārds, uzvārds un paraksts) 

 

 

Par platības neatbilstību esmu informēts.

 

  
 (īpašnieka vārds, uzvārds un paraksts) 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
14.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Zemes robežu plāns

(Pielikums MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

1. Zemes robežu plāna titullapā ir šāda informācija:

1.1. vārdi "Latvijas Republika";

1.2. nosaukums "Zemes robežu plāns";

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējums un adrese (ja vietējā pašvaldība piešķīrusi);

1.4. zemes robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta pilns nosaukums, datums un numurs, tai skaitā atzinums par robežas neatbilstību;

1.5. zemes vienības kadastra apzīmējums pirms zemes vienības sadalīšanas vai apvienošanas;

1.6. robežas noteikšanas datums (noteikšanas perioda gadījumā norāda tā beigu datumu) atbilstoši robežas noteikšanas aktam, plāna mērogs;

1.7. vienkāršotās uzmērīšanas gadījumā mērnieks pievieno uzrakstu "Zemes vienībai izpildīta vienkāršotā uzmērīšana";

1.8. zemes vienības platība (hektāros);

1.9. lapas numurs.

2. Zemes robežu plāna grafiskā attēlojuma pusē ir šāda informācija:

2.1. zemes vienības robeža, apvidū nostiprināti robežpunkti, bet robežposmā, kas noteikts pa situācijas elementu, – vismaz pirmais un pēdējais robežpunkts, robežpunktu numuri;

2.2. koordinātu tīkla krustpunkti (norādot viena krustpunkta koordinātu skaitliskās vērtības (metros));

2.3. situācijas elements, pa kuru noteikta robeža;

2.4. zemes vienības teritorijā esošās ēkas, pa kurām noteikta robeža, un zemes vienības teritorijā esošā daļa no ēkas, kuru šķeļ (šķērso) robeža (attēlo daļā 10 mm aiz zemes vienības robežas). Var norādīt būves raksturojuma tekstu;

2.5. koordinātu sistēmas nosaukums un projekcijas mēroga koeficients;

2.6. attālums starp apvidū nostiprinātiem robežpunktiem (metros ar precizitāti līdz centimetram) bez projekcijas mēroga labojumiem. Ja plāna grafiskajā daļā nav iespējams pārskatāmi attēlot attālumus starp apvidū nostiprinātiem robežpunktiem, tos apkopo tabulā, kurā norāda robežpunktu numurus. Apvidū nenostiprināto robežpunktu numurus atzīmē ar zvaigznīti (*);

2.7. ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām attēlotas robežojošos zemes vienību maiņas vietas, kā arī robežojošos zemes vienību saraksts (kurā norādīti to kadastra apzīmējumi un adreses (ja ir) vai īpašuma nosaukums (ja ir));

2.8. zemes vienības platība (hektāros);

2.9. zemes vienības izvietojuma shēma, kurā norāda zemes vienības atrašanās vietu;

2.10. pie zemes vienības robežām esošo ielu nosaukumi;

2.11. lapas apakšā – sadaļa, kurā norādīts:

2.11.1. plāna nosaukums, zemes vienības kadastra apzīmējums, plāna mērogs un lapas numurs;

2.11.2. mērnieka vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

2.11.3. uzraksts "Plāns sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"."

PARAUGS

15.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019

(Pielikums MK 04.02.2014. noteikumu Nr. 77 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 818; MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

Apzīmējumi, kas lietojami kadastrālās uzmērīšanas grafiskajos dokumentos un datnēs

Nr.
p.k.

Objekta kods

Objekta nosaukums

Slāņa nosaukums

Elementa tips

Objekta apzīmējums

Krāsas Nr. RGB CAD vidē/izdrukā

Līnijas platums

Simbola nosaukums

Līnijas stila nosaukums

Teksta stils, lielums, novietojums

Paskaidrojumi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

1.

 Ģeodēziskie punkti         

1.1.

Atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikācijai (turpmāk – ADTI)Pastāvīgās bāzes stacijas

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

1.2.

Atbilstoši ADTISienas repers 

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

1.3.

Atbilstoši ADTISienas marka

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

1.4.

Atbilstoši ADTIGrunts repers

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

1.5.

Atbilstoši ADTIFundamentālais repers

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

1.6.

Atbilstoši ADTIMagnētiskais punkts

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

1.7.

Atbilstoši ADTIGrunts zīmes

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

1.8.

Atbilstoši ADTICietā seguma zīmes

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

1.9.

Atbilstoši ADTIĢeodēziskā tīkla un uzmērīšanas tīkla punkta numurs, augstums un to iznesuma līnija

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

1.10.

Atbilstoši ADTIUzmērīšanas tīkla punkts

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  Atbilstoši ADTI

2.

 Robežpunkti         

2.1.

5208181000Robežpunkts

ROBZ_ROBP_
####_####_#

Simbols

255,255,255
0,0,0

0

KUPICA

  Apvidū uzmērīts robežpunkts, analītiski noteikts robežpunkts

3.

 Robežpunktu numurs         

3.1.

5208181019Zemes vienības robežpunkta numurs

ROBZ_ROBP_####_TKST_#

Teksts

254

255,255,255
0,0,0

1

  

Tahoma_1_LT

 

4.

 Koordinātu tīkls         

4.1.

Atbilstoši ADTI)Koordinātu tīkls

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

5.

 Koordinātas         

5.1.

Atbilstoši ADTIKoordinātu tīkla teksts

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  

Atbilstoši ADTI

 

6.

 Zemes vienības         

6.1.

7201060110Uzmērīta zemes vienība

ROBZ_UZMR_####_####_#

Līnija

0,255,255
0,0,0

1

 

ADTI_0

  

6.2.

7201060210Ierādīta zemes vienība

ROBZ_IERR_####_####_#

Līnija

0,255,255
0,0,0

1

 

ADTI_2

  

7.

 Zemes vienības daļas         

7.1.

7206040110Zemes vienības daļas

ROBZ_NOMA_####_####_#

Līnija

255,127,0
0,0,0

1

 

ADTI_0

  

8.

 Zemes vienības kadastra apzīmējums         

8.1.

7201000150Uzmērītas zemes vienības kadastra apzīmējums

ROBZ_UZMR_####_TKST_#

Teksts

80470010258

0,255,255
0,0,0

0

  

Tahoma_1_LB

 

8.2.

7201060210Ierādītas zemes vienības kadastra apzīmējums

ROBZ_IERR_####_TKST_#

Teksts

80470010258

6,162,214
0,0,0

0

  

Tahoma_1_LB

 

9.

 Zemes vienības daļas kadastra apzīmējums         

9.1.

7206030000Zemes vienības daļas kadastra apzīmējums

ROBZ_NOMA_####_TKST_#

Teksts

804700102588001

255,127,0
0,0,0

0

  

Tahoma_1_LB

 

10.

 Garumi         

10.1.

 Robežposma garums

ROBZ_LGAR_####_TKST_#

Teksts

24.01

160,224,0
0,0,0

0

  

Tahoma_1_LB

 

11.

(Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

12.

 Būves         

12.1.

5201011110Uzmērīta ēka, jaunbūve

BUVE_EKAS_
UZMR_####_#

Poligons

255,0,0
0,0,0

1

 

ADTI_0

 Tai skaitā jaunbūves pamati. Paskaidro ar būves raksturojuma tekstu. Līniju lieto ēkas attēlošanai daļā (ja to šķērso zemes vienības robeža) – līdz 10 mm aiz zemes vienības robežas

12.2.

5206040000Ēkas daļa

BUVE_BALK_####_####_#

Poligons

255,0,0
0,0,0

0

 

ADTI_3

 Lievenis, terase, ārējās kāpnes, jumta pārkares (ja tā balstās uz kolonnām) projekcija, panduss

12.3.

5201013110Uzmērīta pazemes ēka

BUVE_BPAZ_UZMR_####_#

Poligons

255,0,0
0,0,0

1

 

ADTI_2

 Attēlo, ja ir nodrošināta tās uzmērīšana vai izmanto būves kadastrālās uzmērīšanas materiālus

12.4.

5202010000Drupas

BUVE_DRUP_####_####_#

Poligons

0,150,150
0,0,0

0

 

ADTI_2

 Ēka, kuras nesošie konstruktīvie elementi ir tik sabrukuši, ka tā nav turpmāk izmantojama paredzētajām funkcijām. Paskaidro ar būves raksturojuma tekstu.

Par ēku, kas atbilst drupu kritērijiem un nav bijusi reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, nepieprasa informāciju par piešķirto kadastra apzīmējumu

12.5.

52080
00000
Uzmērīta inženierbūve (līnija)

BUVE_INZE_
UZMR_####_#

Līnija

135,135,135
0,0,0

0

 

ADTI_0

 

 

13.

 Būves raksturojuma teksts         

13.1.

Atbilstoši ADTIBūves raksturojuma teksts un iznesuma līnija

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  

Atbilstoši ADTI

 

14.

 Būves kadastra apzīmējums         

14.1.

7206050110Būves kadastra apzīmējums

BUVE_EKAS_KADS_TKST_#

Teksts

80440020236001

255,0,0
0,0,0

1

  

Tahoma_07_LT

 

15.

 Apgrūtinājumu teritorija         

15.1.

7114600000Apgrūtinājumu teritorija

Sakrīt ar ATIS specifikācijas attiecīgā objekta kodu

Poligons

255,0,0
0,0,0

1

 

ADTI_4

  

15.2.

7114700000Apgrūtinājumu līnija

Sakrīt ar ATIS specifikācijas attiecīgā objekta kodu

Līnija

255,0,0
0,0,0

2

 

ADTI_4

 Var izmantot mazos plāna mērogos kopā ar platuma tekstu

16.

 Apgrūtinājumu teksts         

16.1.

7114120000Apgrūtinājuma kārtas numurs

Sakrīt ar ATIS specifikācijas attiecīgā objekta kodu + _TKST

Teksts

1

255,0,0
0,0,0

1

  

Tahoma_07_LT

Apgrūtinājuma kārtas numurs zemes vienībā

16.2.

7114130000Apgrūtinājuma klasifikācijas kods

Sakrīt ar ATIS specifikācijas attiecīgā objekta kodu + _TKST

Teksts

150301

180,0,0
0,0,0

0

  

Tahoma_1_LB

 

17.

 Zemes vienību robežojošās vietas virziena bultiņa         

17.1.

7201080000Robežojošo zemes vienību maiņas vietas bultiņa

ROBZ_BULT_####_####_#

Līnija

255,255,255
0,0,0

1

 

ADTI_0

  

18.

 Zemes vienību robežojošās vietas virziena bultiņas teksts         

18.1.

7201080100Robežojošo zemes vienību maiņas vietas bultiņas teksts

ROBZ_BULT_####_TKST_#

Teksts

A

255,255,255
0,0,0

1

  

Tahoma_1_LB

 

19.

 Zemes lietošanas veidi         

19.1.

4206000000Zemes lietošanas veida robeža

TERT_KONT_####_####_#

Līnija

255,255,255
0,0,0

1

 

ADTI_1

  

20.

 Zemes lietošanas veidu apraksts         

20.1.

41010
00000
Zemes lietošanas veida apraksts; platības pieraksts

TERT_IZMT_
####_TKST_#

Teksts

Aramzeme

255,255,255
0,0,0

0

  

Tahoma_
07_CC

Citi situācijas elementi, kuriem nav noteikti apzīmējumi. Var izmantot šādus saīsinātus apzīmējumus: aramzeme – a.; pagalms – p.; dīķis, ezers – ūd.; augļu dārzs – a. d.; pārējās zemes – p. z.

21.

 Zemes lietošanas veidu simbols         

21.1.

4205050900Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

LIZ

255,255,255
0,0,0

0

LIZ

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.2.

4205050901Aramzeme

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

ARAMZ

255,255,255
0,0,0

0

ARZEME

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.3.

4205050902Augļu dārzs

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

AD

255,255,255
0,0,0

0

ADARZS

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.4.

4205050903Pļava

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

PLAVA

255,255,255
0,0,0

0

PLAVAC

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.5.

4205050904Ganības

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

GANIBA

255,255,255
0,0,0

0

GANIBAC

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē

21.6.

4201010401Mežs

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

MEZS

255,255,255
0,0,0

0

MEZSC

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.7.

4202020101Krūmājs

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

KRUMI

255,255,255
0,0,0

0

KRUMSC

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.8.

42030101014Purvs

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

PURVS

255,255,255
0,0,0

0

PURVSC

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.9.

4207010000Zeme zem ūdeņiem

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

UDENS

255,255,255
0,0,0

0

ZUDENS

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.10.

4207020000Zeme zem zivju dīķiem

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

ZD

255,255,255
0,0,0

0

ZDIKIS

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.11.

4207030000Zeme zem ēkām un pagalmiem

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

P

255,255,255
0,0,0

0

ZEKAS

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.12.

4207040000Zeme zem ceļiem

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

CELS

255,255,255
0,0,0

0

ZCELS

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.13.

4208000000Pārējās zemes

TERT_ELEM_####_####_#

Simbols

CITS

255,255,255
0,0,0

0

CITZEM

  Lieto tikai šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktā minētajā datnē attiecīgā objekta apzīmējuma vai teksta vietā

21.14.

4201010400Mežs

TERT_ELEM_MEZS_####_#

Simbols

0,225,0
0,0,0

0

MEZS

   

21.15.

4202020100Krūmājs

TERT_ELEM_KRMI_####_#

Simbols

0,225,0
0,0,0

0

KRUMI

   

21.16.

4204010100Pļava

TERT_ELEM_PLAV_####_#

Simbols

0,225,0
0,0,0

0

PLAVA

   

21.17.

4205020100Ganības

TERT_ELEM_GANB_####_#

Simbols

0,225,0
0,0,0

0

GANIBA

   

21.18.

4203010103Purvs

TERT_ELEM_PRVS_####_#

Simbols

0,165,0
0,0,0

0

CPURV

   

22.

 Situācijas elementi         

22.1.

Atbilstoši ADTIKrauja

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

22.2.

Atbilstoši ADTINogāzes augša un nogāzes "zariņi"

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

23.

 Hidrogrāfija         

23.1.

Atbilstoši ADTIPastāvīga krasta līnija

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI/0,0,0 (izdrukā)

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

 Jūras, ezera vai upes, dīķa, zivju dīķa, dekoratīvā dīķa krasta līnija

23.2.

Atbilstoši ADTIGrāvis

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI/0,0,0 (izdrukā)

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

24.

 Hidrogrāfijas teksts         

24.1.

3101040000Hidrogrāfijas apraksts un iznesuma līnija

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI/0,0,0 (izdrukā)

Atbilstoši ADTI

  

Atbilstoši ADTI

 

24.2.

32050
30000
Grāvja teksts un iznesuma līnija

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI/
0,0,0 (izdrukā)

Atbilstoši ADTI

  

Atbilstoši ADTI

Lieto arī sausam grāvim

25.

 Tecēšanas virziens         

25.1.

Atbilstoši ADTIGrāvja vai upes tecēšanas virziena bulta

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI/0,0,0 (izdrukā)

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

26.

 Ceļi         

26.1.

Atbilstoši ADTICeļa, ielas mala

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

26.2.

6102020000Ceļa, ielas apzīmējums

CELI_####_
####_####_#

Līnija

210,0,210
0,0,0

2

 

ADTI_2

 Izmanto mazos plāna mērogos kopā ar norādīto ceļa platuma tekstu

26.3.

Atbilstoši ADTIStiga

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

26.4.

6102050510Ceļa platuma teksta palīglīnija

CELI_####_####_TKST_#

Līnija

255,255,0
0,0,0

0

 

ADTI_0

  

27.

 Ceļu teksts         

27.1.

Atbilstoši ADTICeļa, laukuma seguma apraksts

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  

Atbilstoši ADTI

 

27.2.

Atbilstoši ADTIIelas, autoceļa nosaukums

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

  

Atbilstoši ADTI

 

27.3.

6102050500Ceļa platuma teksts

CELI_####_####_TKST_#

Teksts

8

255,255,0
0,0,0

1

  

Tahoma_07_LT

 

28.

 Dzelzceļi         

28.1.

Atbilstoši ADTIAtsevišķa dzelzceļa sliede

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

28.2.

Atbilstoši ADTIAtsevišķa tramvaja sliede

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

28.3.

6101012100Dzelzceļa apzīmējums

DZCE_SLIE_APZM_####_#

Līnija

128,0,160
0,0,0

1

 

DZ_SL_APZIM

 Izmanto mazos plāna mērogos

28.4.

6101021000Tramvaju sliežu ceļa apzīmējums

TTRC_SCEL_APZM_####_#

Līnija

240,0,240
0,0,0

1

 

TTRC_SL_APZIM

 Izmanto mazos plāna mērogos

29.

 Žogi         

29.1.

Atbilstoši ADTIKoka žogs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.2.

Atbilstoši ADTIKoka žogs ar betona, mūra stabiem

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.3.

Atbilstoši ADTIStiepļu žogs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.4.

Atbilstoši ADTIStiepļu žogs ar betona, mūra stabiem

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.5.

Atbilstoši ADTIDzeloņstiepļu žogs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.6.

Atbilstoši ADTIBetona, mūra žogs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.7.

Atbilstoši ADTIMetāla žogs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.8.

Atbilstoši ADTIMetāla žogs ar betona, mūra stabiem

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

29.9.

Atbilstoši ADTIŽoga vārtu līnija

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

 

Atbilstoši ADTI

  

30.

 Žoga stabi         

30.1.

Atbilstoši ADTIŽoga metāla stabs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

30.2.

Atbilstoši ADTIŽoga betona, mūra stabs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

30.3.

Atbilstoši ADTIŽoga koka stabs

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

Atbilstoši ADTI

   

Ja šajā pielikumā nav noteikts apzīmējums, ar kādu apzīmē situācijas elementu, kas nepieciešams zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu un datu sagatavošanā, izmanto augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas izgatavošanā lietotos apzīmējumus.

Teritorijas attēlošanai izmantotos apzīmējumus saskaņā ar šo noteikumu 263.1 2.8. apakšpunktu iesniedzamajā datnē pārveido par teritoriju ar noslēgtu kontūru.

Sagatavojot plānu izdrukas, attiecībā pret šajā pielikumā norādītajiem apzīmējumiem piemēro šādus mēroga koeficientus:

– mēroga koeficientu 0,5 mērogam 1:250,

– mēroga koeficientu 1 mērogam 1:500,

– mēroga koeficientu 2 mērogam 1:1000,

– mēroga koeficientu 3 mērogam 1:2000,

– mēroga koeficientu 6 mērogam 1:5000,

– mēroga koeficientu 12 mērogam 1:10 000.

Līniju platuma standarts:

Līniju platums elementu apzīmējumu specifikācijā

Līnijas platums Bentley MicroStation programmatūrā

Līnijas platums (mm) AutoDesk, AutoCad programmatūrā

Līnijas platums papīra izdrukā (mm)

0

0

0,09

0,10

1

1

0,35

0,20

2

2

0,50

0,50

16.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Situācijas plāns

(Pielikums MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

1. Situācijas plāna titullapā ir šāda informācija:

1.1. vārdi "Latvijas Republika";

1.2. nosaukums "Situācijas plāns";

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējums un adrese (ja vietējā pašvaldība piešķīrusi);

1.4. uzraksts "Plānā attēlota informācija atbilstoši situācijai apvidū (datums)" un plāna mērogs;

1.5. zemes vienības vai zemes vienības daļas platība (hektāros);

1.6. lapas numurs.

2. Situācijas plāna grafiskā attēlojuma pusē ir šāda informācija:

2.1. zemes vienības robeža, apvidū nostiprināti robežpunkti, bet robežposmā, kas noteikts pa situācijas elementu, – vismaz pirmais un pēdējais robežpunkts, robežpunktu numuri;

2.2. koordinātu tīkla krustpunkti (norādot viena krustpunkta koordinātu skaitliskās vērtības (metros));

2.3. uzmērītie situācijas elementi;

2.4. zemes lietošanas veidu robežas un to platības (izņemot lineāros objektus);

2.5. zemes lietošanas veidu apzīmējumi;

2.6. visas zemes vienības teritorijā esošās ēkas un daļas no ēkām, kuras šķeļ (šķērso) robeža, un būvju kadastra apzīmējumi;

2.7. tabulā sagatavota zemes lietošanas veidu eksplikācija;

2.8. lapas apakšā – sadaļa, kurā norādīts:

2.8.1. plāna nosaukums, zemes vienības kadastra apzīmējums, plāna mērogs un lapas numurs;

2.8.2. mērnieka vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

2.8.3. uzraksts: "Plāns sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"."

PARAUGS

17.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Apgrūtinājumu plāns

(Pielikums MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

1. Apgrūtinājumu plāna titullapā ir šāda informācija:

1.1. vārdi "Latvijas Republika";

1.2. nosaukums "Apgrūtinājumu plāns";

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējums un adrese (ja vietējā pašvaldība piešķīrusi);

1.4. saraksts, kurā ierakstīts apgrūtinājuma kārtas numurs, apgrūtinājuma klasifikācijas kods, apraksts vai objekta nosaukums, būves kadastra apzīmējums, ja tā ir nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums, aizņemtā platība (hektāros);

1.5. uzraksts "Plānā attēlota informācija par apgrūtinājumiem (datums)" un plāna mērogs;

1.6. zemes vienības platība (hektāros);

1.7. lapas numurs.

2. Apgrūtinājumu plāna grafiskā attēlojuma pusē ir šāda informācija:

2.1. zemes vienības robežas, apvidū nostiprināti robežpunkti, bet robežposmā, kas noteikts pa situācijas elementu, – vismaz pirmais un pēdējais robežpunkts, robežpunktu numuri;

2.2. koordinātu tīkla krustpunkti (norādot viena krustpunkta koordinātu skaitliskās vērtības (metros));

2.3. apgrūtinājuma aizņemtās teritorijas;

2.4. apgrūtinājuma kārtas numurs;

2.5. lapas apakšā – sadaļa, kurā norāda:

2.5.1. plāna nosaukumu, zemes vienības kadastra apzīmējumu, plāna mērogu un lapas numuru;

2.5.2. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru;

2.5.3. uzrakstu "Plāns sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"."

PARAUGS

18.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Informācija par apgrūtinājumiem

(Pielikums MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

PARAUGS

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
19.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Zemes vienības daļas robežu plāns

(Pielikums MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

1. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapā ir šāda informācija:

1.1. vārdi "Latvijas Republika";

1.2. nosaukums "Zemes vienības daļas robežu plāns";

1.3. zemes vienības daļas kadastra apzīmējums;

1.4. zemes vienības kadastra apzīmējums un adrese (ja vietējā pašvaldība piešķīrusi);

1.5. robežas noteikšanas datums (noteikšanas perioda gadījumā norāda tā beigu datumu) atbilstoši noteikšanas aktam, plāna mērogs;

1.6. zemes vienības daļas platība (hektāros);

1.7. lapas numurs.

2. Zemes vienības daļas robežu plāna grafiskā attēlojuma pusē ir šāda informācija:

2.1. zemes vienības daļas robežas un robežpunkti, to numuri. Zemes vienības daļas robežpunktus pieraksta šādi: "z. v. d. 1";

2.2. koordinātu tīkla krustpunkti (vienam norādot koordinātu skaitliskās vērtības (metros));

2.3. situācijas elementi (tai skaitā ēkas), pa kuriem noteikta robeža, un ēkas, kuras šķeļ (šķērso) robeža (attēlo daļā – 10 mm aiz zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas);

2.4. koordinātu sistēmas nosaukums un projekcijas mēroga koeficients;

2.5. attālums starp apvidū nostiprinātiem robežpunktiem (metros ar precizitāti līdz centimetram) bez projekcijas mēroga labojumiem. Attālumus norāda plāna grafiskajā daļā vai apkopo tabulā, kurā norāda robežpunktu numurus. Apvidū nenostiprināto robežpunktu numurus atzīmē ar zvaigznīti (*);

2.6. ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām attēlo robežojošos zemes vienību maiņas vietas un sagatavo robežojošos zemes vienību sarakstu (norādot to kadastra apzīmējumus un adresi (ja ir));

2.7. zemes vienības daļas platība (hektāros);

2.8. zemes vienības daļas izvietojuma shēma, kurā norāda zemes vienības atrašanās vietu un zemes vienības daļas izvietojuma shēmu zemes vienībā;

2.9. plāna mērogs, kā arī atsevišķi plāna fragmentu iznesumu mērogi (ja ir);

2.10. lapas apakšā – sadaļa, kurā norādīts:

2.10.1. plāna nosaukums, zemes vienības daļas kadastra apzīmējums, plāna mērogs un lapas numurs;

2.10.2. mērnieka vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

2.10.3. uzraksts: "Plāns sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"."

PARAUGS

20.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Robežu plāns būves ierakstīšanai zemesgrāmatā

(Pielikums svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.818)

21.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns

(Pielikums MK 04.02.2014. noteikumu Nr.77 redakcijā)

1. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānā attēlo:

1.1. zemes vienības robežas un robežpunktus, to numurus;

1.2. atmežojamās meža zemes kontūras punktus, kurus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi "Atm-1";

1.3. koordinātu tīkla krustpunktus (vienam norādot koordinātu skaitliskās vērtības (metros));

1.4. zemes lietošanas veidu kontūras un platības;

1.5. zemes lietošanas veidu apzīmējumus.

2. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānā ir šāda informācija:

2.1. nosaukums "Atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns";

2.2. zemes vienības kadastra apzīmējums;

2.3. noteiktās atmežojamās meža zemes robežpunktu koordinātas (saraksta veidā) un mēroga koeficients;

2.4. atmežojamās meža zemes platība (hektāros);

2.5. zemes lietošanas veidu eksplikācija;

2.6. atmežojamās meža zemes plāna mērogs, iznesumu mērogi.

3. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plānā lapas apakšā izveido sadaļu, kurā:

3.1. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem;

3.2. var norādīt komersanta nosaukumu, ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu;

3.3. norāda:

3.3.1. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu;

3.3.2. mērnieka apliecinājumu, ka plāns izgatavots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi". Apliecinājuma datums uzskatāms par plāna izgatavošanas datumu.

PARAUGS

22.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Elektronisko dokumentu un datņu nosaukumi

(Pielikums svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

23.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019
Iebildumu akts
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu____________
robežu noteikšanai pirmreizējā zemes kadastrālajā uzmērīšanā
   
 (akta sastādīšanas vieta) 
20__.gada __.________Nr.___________
Akts sastādīts, piedaloties ,
 (personu vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, tās pārstāvja vārds, uzvārds) 
 ,

par to, ka, nosakot zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

 robežas, pamatojoties uz
  
(tiesiskā pamatojuma dokumenta nosaukums)
 ,
 ir šādi iebildumi par zemes vienības robežām:
(personas vārds, uzvārds) 
 
 
 

Saistībā ar minētajiem iebildumiem robežu noteikšanas darbi līdz strīdīgo jautājumu atrisināšanai tiek pārtraukti.

Pielikumā:

1. _______________________.

2. _______________________.

Persona, kura izteikusi iebildumus 
  
(vārds, uzvārds un paraksts) 

Mērnieks

 
  
(vārds, uzvārds un paraksts) 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
24. pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 27. decembra
noteikumiem Nr. 1019
Akts par datu labošanu dokumentā

(Pielikums MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 757 redakcijā)

Aktā par datu labošanu dokumentā ietver šādu informāciju:

1. Nosaukums "Akts par datu labošanu dokumentā".

2. Akta par datu labošanu dokumentā sagatavošanas datums un vieta.

3. Kadastra apzīmējums zemes vienībai, kuras zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentā konstatēta kļūda.

4. Mērnieka vārds, uzvārds, sertifikāta numurs.

5. Sadaļa "Konstatētā kļūda un labošanas pamatojums", kurā norāda dokumentu, kurā kļūda konstatēta, apraksta konstatētos faktus un informāciju par kļūdas veidu, apraksta secinājumus par kļūdas rašanos, kļūdaino datu vai kļūdainā dokumenta atbilstību to izgatavošanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

6. Sadaļa "Lēmums par datu labojumiem dokumentā", kurā norāda, kādi dati un kāda dokumentā ietvertā informācija tiek labota, labojumu apjomu, informāciju par dokumentā ietveramiem datiem pēc labojuma.

PARAUGS

Akts par datu labošanu dokumentā

_________. gada ____. __________________

     
 

(akta sagatavošanas vieta)

 

(zemes vienības kadastra apzīmējums)

 
 
Zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona (mērnieks) 
 

(vārds, uzvārds)

(sertifikāta Nr. _________) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 
 konstatē:

(dokumenta rekvizīti – datums, nosaukums, numurs)

 
 
Konstatētā kļūda un labošanas pamatojums
 
 
Lēmums par datu labojumiem dokumentā
 
 
Mērnieks  
 

(vārds, uzvārds)

 
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1019Pieņemts: 27.12.2011.Stājas spēkā: 27.01.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 15, 26.01.2012.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
243225
{"selected":{"value":"01.12.2021","content":"<font class='s-1'>01.12.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.12.2021","iso_value":"2021\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.2018","iso_value":"2018\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.2018.-30.11.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-12.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.02.2014","iso_value":"2014\/02\/27","content":"<font class='s-1'>27.02.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.01.2012","iso_value":"2012\/01\/27","content":"<font class='s-1'>27.01.2012.-26.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.12.2021
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)