1. Noteikumi nosaka:

1.1. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) 2010.gada programmas aktivitāšu īstenošanas kārtību un fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus šādās aktivitātēs:

1.1.1. 1.1.aktivitātē "Programmu izstrāde un pasākumi ar mērķi popularizēt nesen iebraukušo trešo valstu valstspiederīgo pielāgošanos uzņemošajai sabiedrībai un palīdzēt viņiem apgūt latviešu valodu, zināšanas par Latvijas vēsturi, institūcijām, sociālo un ekonomisko raksturojumu, kultūras dzīvi u.c." (turpmāk – 1.1.aktivitāte);

1.1.2. 1.2.aktivitātē "Uzlabot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, kā arī palīdzēt viņiem integrēties Latvijas sabiedrībā, nodrošinot starpniecības pakalpojumus un nepieciešamās konsultācijas" (turpmāk – 1.2.aktivitāte);

1.1.3. 1.3.aktivitātē "Izstrādāt izglītības vai adaptācijas programmas jauniešiem – trešo valstu valstspiederīgajiem" (turpmāk – 1.3.aktivitāte);

1.1.4. 1.4.aktivitātē "Veicināt labvēlīgāku attieksmi pret migrāciju uzņemošajā sabiedrībā, kā arī integrācijas pasākumu pieņemšanu, īstenojot izglītojošas kampaņas, jo īpaši masu informācijas līdzekļos" (turpmāk – 1.4.aktivitāte);

1.1.5. 2.1.aktivitātē "Informācijas tehnoloģiju sistēmas izveide efektīvas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas plānošanai un pielāgošanai imigrantu vajadzībām" (turpmāk – 2.1.aktivitāte);

1.1.6. 2.2.aktivitātē "Uzraudzības instrumentu un izvērtējuma shēmu izstrāde integrācijas politikai un īstenotajiem integrācijas pasākumiem" (turpmāk – 2.2.aktivitāte);

1.1.7. 3.1.aktivitātē "Izstrādāt un ieviest mācību kursus valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, NVO un starptautisko organizāciju pārstāvjiem u.c. speciālistiem, kuri nodrošina pakalpojumus imigrantiem" (turpmāk – 3.1.aktivitāte);

1.1.8. 3.2.aktivitātē "Nevalstisko organizāciju iesaiste starpkultūru dialoga veidošanā starp Latvijas sabiedrību un trešo valstu valstspiederīgajiem un trešo valstu valstspiederīgo pilsoniskās aktivitātes veicināšanā" (turpmāk – 3.2.aktivitāte);

1.1.9. 4.1.aktivitātē "Palīdzība efektīvi funkcionējošas integrācijas politikas veidošanā, veicot pieredzes un labās prakses apmaiņu ar citām dalībvalstīm" (turpmāk – 4.1.aktivitāte);

1.2. prasības projekta iesnieguma iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.3. fonda projektu iesniegumu (turpmāk – projekta iesniegums) atlases organizēšanas kārtību;

1.4. projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību;

1.5. projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību;

1.6. granta līguma slēgšanas kārtību;

1.7. projektu īstenošanas kārtību;

1.8. tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību.

2. Maksājumus fonda projektu ietvaros par izdevumiem, kas radušies līdz 2012.gada 30.jūnijam, var veikt laikposmā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai apstiprināts atzinums par nosacījumu izpildi, līdz granta līgumā noteiktajam projekta gala pārskata iesniegšanas termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.jūlijam.

3. Ar fonda aktivitāšu īstenošanu saistītos Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 7.pantā noteiktos vadošās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Kultūras ministrija (turpmāk – vadošā iestāde).

4. Fonda mērķa grupa:

4.1. trešo valstu pilsoņi, kā arī bezvalstnieki (turpmāk – trešo valstu valstspiederīgie), kuri Latvijā ieradušies pēdējo piecu gadu laikā, pirms uzsākta fonda projekta īstenošana, un legāli uzturas Latvijas Republikas teritorijā;

4.2. trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir saņēmuši atļauju ieceļošanai Latvijas Republikā, lai tiem pirms ieceļošanas nodrošinātu integrācijas pakalpojumus, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā 5–10 gadus, pirms uzsākta fonda projekta īstenošana, kā arī studenti un pētnieki. Minētās personas var iekļaut mērķa grupā, ja tas nepieciešams fonda projekta mērķa sasniegšanai un projekta iesniedzējs to pamatojis projekta iesniegumā.

5. Fonda mērķa grupa nav tādi trešo valstu valstspiederīgie, kuri iesnieguši patvēruma pieteikumu un par kuriem galīgais lēmums vēl nav pieņemts, kuriem ir bēgļa vai alternatīvais statuss vai kuri var pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu saskaņā ar Patvēruma likumu, kā arī sezonas strādnieki, pat ja šie trešo valstu valstspiederīgie atbilst šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

6. Vispārīgās prasības projekta iesniedzējam:

6.1. tas ar tiesas lēmumu nav atzīts par maksātnespējīgu (tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā), tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistra informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā (ja attiecināms);

6.2. tas nav sniedzis nepatiesu informāciju vadošajai iestādei saistībā ar fondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

6.3. tā interesēs fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un tam nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

6.4. tas nav saņēmis finansējumu vai neparedz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;

6.5. tas ir ievērojis finansējuma saņemšanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, un maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību;

6.6. tas vienas fonda aktivitātes ietvaros ir iesniedzis vienu projekta iesniegumu;

6.7. ja tas ir bijis projekta iesniedzējs citā fonda gada programmā, tas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, ja vadošā iestāde to ir pieprasījusi.

7. Specifiskās prasības projektu iesniedzējam tiek noteiktas attiecīgajā šo noteikumu nodaļā, kas regulē katras aktivitātes īstenošanu.

8. Projektu iesniegumu atlasi vadošā iestāde rīko kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vai kā atklātu projektu iesniegumu atlasi, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kas attiecināmas uz katru konkrēto aktivitāti.

9. Projektu iesniegumu atlasi vadošā iestāde var rīkot katrai aktivitātei atsevišķi, vienlaikus vairākām aktivitātēm vai vienlaikus visām aktivitātēm.

10. Projektu iesniegumu atlasē ir šādi posmi:

10.1. vadošā iestāde izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi, ievietojot sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai, ja paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, nosūtot uzaicinājumu konkrētam projekta iesniedzējam, kas minēts šo noteikumu konkrētā aktivitātē;

10.2. projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu;

10.3. vadošā iestāde nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības vai izpildīti šo noteikumu pielikumos minētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.pielikums);

10.4. ja projekta iesniegums apstiprināts ar nosacījumu, vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu izvērtēta nosacījumu izpilde;

10.5. vadošā iestāde noslēdz ar apstiprinātā projekta iesnieguma iesniedzēju (turpmāk – finansējuma saņēmējs) granta līgumu par projekta īstenošanu.

11. Sludinājumā par atklātu projektu iesniegumu atlasi vai ierobežotas projektu iesniegumu atlases uzaicinājumā vadošā iestāde norāda:

11.1. fonda aktivitātes nosaukumu un mērķus;

11.2. fonda aktivitātes ietvaros pieejamo finansējumu;

11.3. projekta iesnieguma iesniegšanas kārtību un termiņu;

11.4. norādi par projektu iesniegumu sagatavošanai izmantojamiem materiāliem, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, Eiropas Savienības un valsts finansējuma piešķiršanas kārtību, kas pieejami vadošās iestādes mājaslapā internetā, un jautājumu uzdošanas kārtību.

12. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz vadošajā iestādē šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētajā sludinājumā vai uzaicinājumā norādītajā termiņā.

13. Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (12.pielikums) un šādiem papildu dokumentiem:

13.1. projekta budžeta veidlapa (13.pielikums);

13.2. detalizēts rakstisks pamatojums, ja projekta apakšlīgumu summa pārsniedz 40 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (ja attiecināms);

13.3. projekta iesniedzēja apliecināta reģistrācijas apliecības kopija (neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, publisko tiesību juridiskajām personām un starptautiskām organizācijām);

13.4. projekta iesniedzēja statūtu kopija (ja attiecināms);

13.5. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka projekta iesniedzējam nav nodokļu parādu (izziņa izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas) vai projekta iesniedzēja parakstīts pilnvarojums, kurā tas pilnvaro vadošo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta šajā apakšpunktā minēto izziņu (neattiecas uz valsts pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām);

13.6. Uzņēmumu reģistra izziņa, kas apliecina, ka projekta iesniedzējs nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā un neatrodas likvidācijas procesā (izziņa izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), vai projekta iesniedzēja rakstisks pilnvarojums, kurā tas pilnvaro vadošo iestādi pieprasīt šajā apakšpunktā minēto izziņu Uzņēmumu reģistrā (šis apakšpunkts neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām);

13.7. projekta iesnieguma iesniedzēja fonda projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistīto personu dzīvesgaitas apraksts (CV) (ja attiecināms);

13.8. projekta sadarbības partneru apliecinājums par piekrišanu piedalīties fonda projekta īstenošanā (14.pielikums);

13.9. sadarbības partnera apliecināta reģistrācijas apliecības kopija (neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm) un sadarbības partnera statūtu kopija (ja attiecināms);

13.10. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka sadarbības partnerim nav nodokļu parādu (izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms fonda projekta iesnieguma iesniegšanas) vai sadarbības partnera parakstīta piekrišanas vēstule, kurā tas pilnvaro vadošo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta šajā apakšpunktā minēto izziņu (neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām);

13.11. Uzņēmumu reģistra izziņa, kas apliecina, ka sadarbības partneris nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā un neatrodas likvidācijas procesā (izziņa izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), vai sadarbības partnera rakstiska piekrišanas vēstule, kurā tas pilnvaro vadošo iestādi saņemt šajā apakšpunktā minēto izziņu (neattiecas uz valsts pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām);

13.12. projekta sadarbības partnera fonda projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistīto personu dzīvesgaitas apraksts (CV) (ja attiecināms);

13.13. kredītiestādes izziņa par kredīta piešķiršanu projekta iesniedzējam vai tā sadarbības partnerim vai to konta atlikumiem, ja projektā paredzēts izmantot papildu finanšu līdzekļus, piesaistot projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā partnera finansējumu. Minētās izziņas iesniedz par summu, kas nav mazāka par projektā plānoto papildu finanšu līdzekļu kopsummu. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā kredītiestādes izziņa nedrīkst būt vecāka par 30 kalendāra dienām.

14. Projekta iesniegumu iesniedz kopā ar pavadvēstuli. Pavadvēstulē norāda projekta iesniedzēja nosaukumu, gada programmu, aktivitātes numuru, projekta iesnieguma nosaukumu un pievienoto dokumentu sarakstu.

15. Projekta iesniegumu sagatavo saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

16. Projekta iesnieguma iesniedzējs projekta iesniegumu vadošajā iestādē var iesniegt:

16.1. papīra formā, iesniedzot personīgi, vai nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē;

16.2. elektroniska dokumenta veidā, iesniedzot personīgi, nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē vai nosūtot uz vadošās iestādes elektroniskā pasta adresi.

17. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, to iesniedz vienā eksemplārā, pievienojot identisku elektronisko kopiju elektronisko datu nesējā ar attiecīgām norādēm. Projekta iesnieguma eksemplāru papīra formā iesniedz caurauklotu, sanumurētu, ar satura rādītāju, uz pēdējās lapas aizmugurē diegu galus pielīmē, apzīmogo ar projekta iesniedzēja zīmogu un uz uzlīmes norāda informāciju par dokumenta lapu skaitu, apliecinājumu par dokumenta satura pareizību, dokumenta autora nosaukumu, parakstu, datumu un dokumenta izstrādāšanas vietu. Projekta iesniedzēja pilnvarojumus (ja attiecināms) un pavadvēstuli iesniedz atsevišķi, necaurauklojot.

18. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, to izstrādā DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā, paraksta ar drošu elektronisko parakstu un pievieno laika zīmogu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

19. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē, to ievieto aploksnē vai kastē, uz kuras norāda šādu informāciju:

19.1. norāde "Ierobežotas pieejamības informācija";

19.2. vadošās iestādes nosaukums un adrese;

19.3. projekta iesniedzēja nosaukums un adrese;

19.4. norāde "Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekta iesniegums";

19.5. gada programma, aktivitātes numurs un nosaukums;

19.6. projekta iesnieguma nosaukums.

20. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz vadošās iestādes elektroniskā pasta adresi, elektroniskā pasta paziņojuma sadaļā "Tēma" norāda šo noteikumu 19.1., 19.4., 19.5. un 19.6.apakšpunktā minēto informāciju.

21. Vadošā iestāde, saņemot projekta iesniegumu, reģistrē projekta iesnieguma saņemšanas laiku un datumu un iereģistrē Kultūras ministrijas dokumentu uzskaites reģistrā. Projektu iesniegumiem numurus piešķir projektu iesniegumu atvēršanas sanāksmē, kurā piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija un vadošās iestādes pārstāvji.

22. Iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina vadošās iestādes izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija).

23. Ja paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, komisija uzsāk darbu pēc projektu iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

24. Ja paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, komisija var uzsākt projekta iesniegumu vērtēšanu pirms uzaicinājumā norādītā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs, kam nosūtīts uzaicinājums, jau iesniedzis projekta iesniegumu.

25. Uzsākot darbu, komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta apliecinājumu, ka komisijas sēžu laikā iegūtā informācija un dokumentu saturs netiks izpausts trešajām personām. Komisijas locekļi paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta projekta iesnieguma apstiprināšanā vai noraidīšanā.

26. Komisija konstatē, kuri projektu iesniegumi ir iesniegti sludinājumā vai uzaicinājumā noteiktajā termiņā. Projektu iesniegumus, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa beigām, neatver un neizskata, un vadošā iestāde tos nosūta atpakaļ projekta iesniedzējiem, norādot neizskatīšanas iemeslu.

27. Vadošā iestāde rakstiski informē projektu iesniedzējus par projekta iesniegumam piešķirto reģistrācijas numuru.

28. Komisija projektu iesniegumus vērtē saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem administratīvajiem un konkrētajai aktivitātei noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.pielikums). Katru projekta iesniegumu vērtē vismaz divi komisijas locekļi.

29. Vispirms komisija vērtē projekta iesniegumus saskaņā ar neprecizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem (1.pielikums). Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam neprecizējamam administratīvajam vērtēšanas kritērijam, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka projekta iesniegumu noraidīt.

30. Ja projekta iesniegums atbilst visiem neprecizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, komisija vērtē projekta iesniegumu saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.pielikums). Ja sākotnēji piesaistīto vērtētāju zemākais un augstākais piešķirtais punktu skaits saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem atšķiras vairāk nekā par 30 % no maksimāli iespējamā punktu skaita, komisijas vadītājs uzdod izvērtēt projekta iesniegumu vēl vienam komisijas loceklim vai pats to izvērtē.

31. Kopējo vērtējumu saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem iegūst, summējot katra vērtētāja piešķirto punktu skaitu un summu izdalot ar vērtētāju skaitu. Komisija iesaka projekta iesniegumu noraidīt, ja projekta iesniegums vismaz vienā kvalitātes vērtēšanas kritērijā ieguvis mazāk par minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar šo noteikumu attiecīgo pielikumu, kas nosaka kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

32. Ierobežotā projektu iesniegumu atlasē komisija:

32.1. projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza apstiprināšanai, ja projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijos ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita, sasniedzis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas kritēriju un aktivitātes ietvaros ir pietiekams finansējums tā īstenošanai;

32.2. projekta iesniegumu virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja ir nepieciešami precizējumi kādā kritērijā, kurš atbilstoši šiem noteikumiem ir noteikts par tādu, ar kuru saskaņā projekta iesniegumu drīkst precizēt (1.pielikums);

32.3. sagatavo un iesniedz vadošajā iestādē vērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par saņemtajiem projektu iesniegumiem, vērtēšanas procesā iesaistītajām personām, vērtēšanas gaitu, kā arī apstiprināšanai un noraidīšanai ieteiktajiem projektu iesniegumiem un to noraidījuma iemesliem.

33. Atklātā fonda projektu iesniegumu atlasē:

33.1. komisija pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas iesniedz projektu iesniegumus fonda vadības komitejā izvērtēšanai saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā;

33.2. par noraidāmajiem projektu iesniegumiem komisija sagatavo apkopojošu informāciju fonda vadības komitejai;

33.3. katru projekta iesniegumu atbilstoši specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vērtē divi fonda vadības komitejas dalībnieki. Ja minēto vadības komitejas dalībnieku piešķirto punktu kopsumma saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem atšķiras vairāk nekā par 30 % no maksimālā punktu skaita, ko iespējams iegūt saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, vadības komitejas vadītājs uzdod projekta iesniegumu izvērtēt vēl vienam fonda vadības komitejas dalībniekam;

33.4. vadības komiteja pēc projekta iesnieguma specifisko kritēriju novērtēšanas saskaita iegūto punktu skaitu saskaņā ar kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un sakārto projektu iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam;

33.5. projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza apstiprināšanai, ja īstenoti visi šie nosacījumi:

33.5.1. projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijos un specifiskajos vērtēšanas kritērijos ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita;

33.5.2. projekta iesniegums saņēmis vismaz minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas kritēriju vai specifisko vērtēšanas kritēriju;

33.5.3. pēc projektu iesniegumu sakārtošanas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka apstiprināmi projektu iesniegumi, kas ieguvuši lielāko punktu skaitu, ir pietiekams finansējums projekta iesnieguma īstenošanai;

33.6. projekta iesniegumu virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja ir nepieciešami precizējumi kādā kritērijā, kurš atbilstoši šiem noteikumiem ir noteikts par tādu, ar kuru saskaņā projekta iesniegumu drīkst precizēt;

33.7. fonda vadības komiteja sagatavo un iesniedz komisijai specifisko vērtēšanas kritēriju vērtējumu apkopojumu;

33.8. komisija, pamatojoties uz fonda vadības komitejas un komisijas vērtējumiem, iesniedz vadošajā iestādē vērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par saņemtajiem projektu iesniegumiem, vērtēšanas procesā iesaistītajām personām, vērtēšanas gaitu, kā arī apstiprināšanai un noraidīšanai ieteiktajiem projektu iesniegumiem un to noraidījuma iemesliem.

34. Vadošā iestāde, pamatojoties uz komisijas vērtēšanas ziņojumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma:

34.1. apstiprināšanu šo noteikumu 32.1. un 33.5.apakšpunktā minētajos gadījumos;

34.2. apstiprināšanu ar nosacījumu šo noteikumu 32.2. un 33.6.apakšpunktā minētajos gadījumos;

34.3. noraidīšanu, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

34.3.1. projekta iesniegums neatbilst administratīvās vērtēšanas kritērijam, kas atbilstoši šiem noteikumiem noteikts par tādu, ar kuru saskaņā projekta iesniegumu nevar precizēt;

34.3.2. projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijos un specifiskajos vērtēšanas kritērijos (ja attiecināms) nav ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita;

34.3.3. projekta iesniegums nav sasniedzis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas vai specifisko vērtēšanas kritēriju (ja attiecināms);

34.3.4. pēc projektu iesniegumu sakārtošanas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka apstiprināmi projektu iesniegumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu, nav pietiekama finansējuma projekta iesnieguma īstenošanai.

35. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta lēmumu projekta iesniedzējam.

36. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu noteikto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs nodrošina vadošās iestādes noteiktajā termiņā.

37. Komisija (gan ierobežotā, gan atklātā fonda projektu atlasē) 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par nosacījumu izpildi, izvērtē to atbilstību šo noteikumu 36.punktā minētajā lēmumā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

38. Atklātā fonda projektu iesniegumu atlasē vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad komisija izvērtējusi nosacījumu izpildi, nosūta vadības komitejai pārbaudīt, vai nosacījumi izpildīti saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

39. Pēc nosacījumu izpildes izvērtēšanas vadošā iestāde sagatavo atzinumu par nosacījumu izpildi. Ja lēmumā ietvertie nosacījumi ir izpildīti, vadošā iestāde informē projekta iesnieguma iesniedzēju par granta līguma slēgšanas nosacījumiem.

40. Ja lēmumā par projekta iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertie nosacījumi nav izpildīti vai nav izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

41. Ja tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs apzināti sniedzis nepatiesas ziņas jebkurā projekta iesnieguma izskatīšanas stadijā, vadošā iestāde aptur projekta iesnieguma turpmāku virzību, nevērtē to un informē projekta iesniedzēju.

42. Mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vadošā iestāde ar finansējuma saņēmēju noslēdz granta līgumu, kurā noteikti līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības, kā arī kārtība un nosacījumi (tai skaitā finansēšanas nosacījumi un maksāšanas kārtība), kas jāievēro, lai nodrošinātu fonda projekta īstenošanu.

43. Vadošā iestāde izbeidz projektu iesniegumu atlasi, neslēdzot granta līgumu, ja visi iesniegtie projektu iesniegumi neatbilst vērtēšanas kritērijiem vai ir noraidīti citu objektīvu iemeslu dēļ (nepārvarama vara, nav pieejami finanšu līdzekļi vai citi specifiski apstākļi, kas liedz īstenot fonda projektu).

44. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sniedz vadošajai iestādei pārskatu par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar granta līgumu.

45. Ja finansējuma saņēmējs nesasniedz projekta uzraudzības rādītājus, bet sasniedz projekta mērķi, vadošā iestāde proporcionāli samazina finansējumu attiecīgajam projekta pasākumam, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs sasniedzis vismaz 85 % no uzraudzības rādītāja un pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu projekta uzraudzības rādītājus.

46. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē, no kura tiek veikti un kurā tiek saņemti visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi.

47. Grozījumus projektā izdara atbilstoši granta līgumā noteiktajai kārtībai. Nedrīkst grozīt projekta mērķi vai uzraudzības rādītājus, kā arī jautājumus, kuri ietekmē vērtēšanas kritērijos noteikto informāciju, kas šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto aktivitāti noteikti par tādiem, ar kuriem saskaņā projekta iesniegumu nedrīkst precizēt.

48. Ja projekta īstenošanas laikā nepieciešami grozījumi projektā, finansējuma saņēmējs iesniedz vadošajā iestādē grozījumu projektu un to pamatojumu. Ja vadošā iestāde, izvērtējot iesniegto granta līguma grozījumu projekta atbilstību šo noteikumu 47.punktam un normatīvo aktu prasībām, kā arī to ietekmi uz projekta mērķa sasniegšanu, konstatē nepieciešamību grozīt granta līgumu, tā sagatavo granta līguma grozījumu projektu un nosūta to projekta finansējuma saņēmējam.

49. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu savā mājaslapā internetā.

50. Finansējuma saņēmējs nodrošina visu informācijas tehnisko raksturojumu un darbības publicitāti atbilstoši Eiropas Komisijas 2008.gada 5.marta Lēmuma 2008/457/EK, kas nosaka kārtību, kādā īstenojams Padomes Lēmums 2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība", attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām, administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem un Fonda līdzfinansēto projektu izdevumu atbilstību, 35.pantam.

51. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās informācijas un dokumentācijas glabāšanu līdz 2021.gada 31.decembrim.

52. 1.1.aktivitātes mērķis ir trešo valstu valstspiederīgajiem paredzētu kvalitatīvu adaptācijas programmu (latviešu valodas kursu, kultūrorientācijas kursu, atbalsta pasākumu mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām) izstrāde un organizēšana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi pakalpojumiem un iesaisti uzņemošajā sabiedrībā, kā arī nostiprinātu integrācijas pasākumu spēju sasniegt mazaizsargātas trešo valstu valstspiederīgo grupas – sievietes, bērnus, gados vecus cilvēkus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām vai personas ar zemu izglītības līmeni.

53. 1.1.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

53.1. integrācijas kursos un apmācībās iesaistīti vismaz 100 trešo valstu valstspiederīgie;

53.2. izstrādāti vismaz trīs dažādu veidu informatīvie materiāli (piemēram, par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālajām garantijām, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei);

53.3. izveidoti vismaz trīs dažādi atbalsta mehānismi mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām (piemēram, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, specifiskas atbalsta grupas kādai no minētajām mērķauditorijām, pasākumi, kas vērsti uz informācijas un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, izveidotas subsidētas darba vietas, piemēram, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, invalīdiem);

53.4. īstenots vismaz viens interaktīvs, izglītojošs un iniciatīvu veicinošs pasākums trešo valstu valstspiederīgo bērniem.

54. 1.1.aktivitāti īsteno kā atklātu projektu iesniegumu atlasi.

55. 1.1.aktivitātē projekta iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas.

56. 1.1.aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

56.1. integrācijas kursu un ievadprogrammu izveide un īstenošana, lai sniegtu iespēju imigrantiem iegūt pamatzināšanas latviešu valodas, vēstures, sociālo un ekonomikas iezīmju, kultūras dzīves, valsts pārvaldes sistēmas, pamattiesību un citās jomās;

56.2. pasākumi, kas attīsta un uzlabo ievadprogrammu kvalitāti nacionālā un reģionālā mērogā, īpašu vērību veltot trešo valstu valstspiederīgo pilsoniskajai līdzdalībai un vietējās sabiedrības iesaistei trešo valstu valstspiederīgo integrācijā;

56.3. atbalsta mehānismu izveide un pakalpojumu nodrošināšana mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām (piemēram, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, specifiskas atbalsta grupas kādai no minētajām mērķauditorijām, izveidotas subsidētas darba vietas, tai skaitā cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai jauniešiem bez darba pieredzes, invalīdiem);

56.4. izglītojošu, interaktīvu un iniciatīvu veicinošu pasākumu īstenošana bērniem (bērnu iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs, tai skaitā brīvprātīgajā darbā un neformālās izglītības programmās, pasākumi bērniem un jauniešiem no trešo valstu valstspiederīgo ģimenēm kultūras un tradīciju saglabāšanas veicināšanai).

57. 1.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 421 682 lati, ko veido fonda finansējums 316 262 latu apmērā un valsts budžeta finansējums 105 420 latu apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta iesnieguma finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

58. 1.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

59. Projekta ietvaros var īstenot tādus apmācību kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš. Apmācību kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Apmācību kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas saturā nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu, bet apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par jaunu.

60. 1.1.aktivitātes ietvaros apmācību kursa vai programmas minimālais apjoms ir 40 stundu.

61. Projektu iesniegumus 1.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 3.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

62. 1.2.aktivitātes mērķis ir ilgtspējīgas organizatoriskās struktūras izveide, lai uzlabotu trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un precēm, kā arī palīdzētu integrēties Latvijas sabiedrībā, nodrošinot starpniecības pakalpojumus un nepieciešamās konsultācijas.

63. 1.2.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

63.1. nodrošināta vismaz četru dažādu speciālistu palīdzība trešo valstu valstspiederīgajiem;

63.2. izveidots un uzturēts informatīvais bezmaksas tālrunis;

63.3. sniegtas konsultācijas pakalpojumu sniedzējiem un dažādu jomu profesionāļiem;

63.4. organizēti informatīvie pasākumi;

63.5. nodrošināts konsultatīvās padomes darbs;

63.6. nodrošināta četru reģionālo integrācijas atbalsta punktu darbība;

63.7. nodrošināta reģionālo integrācijas atbalsta punktu koordinācijas funkcija;

63.8. nodrošinātas vismaz divas konsultatīvā atbalsta (supervīzijas) sesijas reģionālajos integrācijas atbalsta punktos.

64. 1.2.aktivitāti īsteno kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

65. 1.2.aktivitātē projekta iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas īsteno valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu, koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

66. 1.2.aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

66.1. speciālistu – juristu, psihologu, sociālo darbinieku – konsultāciju nodrošināšana trešo valstu valstspiederīgajiem;

66.2. palīdzības sniegšana trešo valstu valstspiederīgajiem krīzes situācijās;

66.3. informatīvo un kultūras pasākumu organizēšana un informatīvo materiālu izdošana;

66.4. nacionālā integrācijas centra mājaslapas internetā uzturēšana latviešu, krievu un angļu valodā;

66.5. konsultāciju sniegšana sociālo pakalpojumu un palīdzību nodrošinošo institūciju pārstāvjiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem un konsultatīvā atbalsta (supervīziju) organizēšana speciālistiem;

66.6. konsultāciju sniegšana citiem pakalpojumu sniedzējiem un dažādu jomu profesionāļiem;

66.7. bezmaksas informatīvā tālruņa nodrošināšana trešo valstu valstspiederīgajiem;

66.8. konsultatīvās padomes darbības nodrošināšana, lai integrētu un veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un uzlabotu attiecības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un pārējo sabiedrību, tai skaitā ar valsts institūcijām, sociālajiem partneriem un sabiedrības vairākumu;

66.9. konsultāciju sniegšana un darbības koordinēšana reģionālo integrācijas atbalsta punktu attīstībai.

67. 1.2.aktivitātes projekta iesniegumā jāparedz visi šo noteikumu 66.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz visi šo noteikumu 63.punktā minētie uzraudzības rādītāji.

68. 1.2.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 281 122 lati, ko veido fonda finansējums 210 841 lata apmērā un valsts budžeta finansējums 70 281 lata apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

69. 1.2.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

70. Projektu iesniegumus 1.2.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 4.pielikumā.

71. 1.3.aktivitātes mērķis ir sekmēt trešo valstu valstspiederīgo jauniešu adaptācijas un integrācijas procesu Latvijas vidē, nodrošinot atbalsta sistēmu veidošanu un attīstot starpkultūru saskarsmes prasmes visos iesaistes līmeņos.

72. 1.3.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

72.1. izveidota vismaz viena starpkultūru mācību un daudzveidības pārzināšanas sistēma (pasākumu komplekss, kas ietver programmas izstrādi un aprobāciju un personāla apmācību);

72.2. izveidots vismaz viens atbalsta mehānisms trešo valstu valstspiederīgajiem jauniešiem (piemēram, konsultācijas trešo valstu valstspiederīgo studentu interešu aizstāvības organizāciju izveidei, jauniešu nometnes trešo valstu valstspiederīgo jauniešu iesaistei starpkultūru dialoga veidošanā Latvijā).

73. 1.3.aktivitāti īsteno kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

74. 1.3.aktivitātē projektu iesnieguma iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas izstrādā valsts izglītības standartus un atbilstoši standartos noteiktajām prasībām izstrādā un apstiprina izglītības programmu paraugus, mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu un kursu paraugus.

75. 1.3.aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

75.1. starpkultūru mācību un daudzveidības pārzināšanas sistēmu izveide un īstenošana (pasākumu komplekss, kas ietver programmas izstrādi, aprobāciju un personāla apmācību);

75.2. atbalsta mehānismu izveide trešo valstu valstspiederīgajiem jauniešiem (piemēram, konsultācijas trešo valstu valstspiederīgo studentu interešu aizstāvības organizāciju izveidei, jauniešu nometnes trešo valstu valstspiederīgo jauniešu iesaistei starpkultūru dialoga veidošanā Latvijā).

76. 1.3.aktivitātes projekta iesniegumā jāparedz visi šo noteikumu 75.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz visi šo noteikumu 72.punktā minētie uzraudzības rādītāji.

77. 1.3.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 140 561 lats, ko veido fonda finansējums 105 421 lata apmērā un valsts budžeta finansējums 35 140 latu apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

78. 1.3.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

79. Projektu iesniegumus 1.3.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 5.pielikumā.

80. 1.4.aktivitātes mērķis ir veicināt labvēlīgu attieksmi pret migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas pasākumiem Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt iecietību, izplatot informāciju un izglītojot Latvijas sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un dzīvi Latvijā.

81. 1.4.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

81.1. īstenoti vismaz trīs dažādi sabiedrības informēšanas pasākumi (piemēram, televīzija, radio, vides reklāma, plakāti), informatīvas kampaņas, diskusijas, izstādes;

81.2. apmācībās par trešo valstu valstspiederīgo dzīves jautājumiem iesaistīti vismaz piecu Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji;

81.3. īstenots vismaz viens informatīvs publisks pasākums, kurā ir iesaistīti trešo valstu valstspiederīgie.

82. 1.4.aktivitāti īsteno kā ierobežotu fonda projektu iesniegumu atlasi.

83. 1.4.aktivitātē projektu iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas īsteno valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu, koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

84. 1.4.aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

84.1. izglītojoši un informatīvi pasākumi, kas uzrunā plašu iedzīvotāju loku un palielina izpratni par imigrantu integrācijas jautājumiem, kā arī veicina imigrantu iekļaušanos Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē;

84.2. pasākumi, kas veicina plašsaziņas līdzekļu iesaisti trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jautājumu risināšanā un tolerantākas sabiedrības veidošanos.

85. 1.4.aktivitātes projekta iesniegumā jāparedz visi šo noteikumu 84.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz visi šo noteikumu 81.punktā minētie uzraudzības rādītāji.

86. 1.4.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 96 586 lati, ko veido fonda finansējums 72 439 latu apmērā un valsts budžeta finansējums 24 147 latu apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

87. 1.4.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

88. Projektu iesniegumus 1.4.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 6.pielikumā.

89. 2.1.aktivitātes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu datu pieejamību efektīvai trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai.

90. 2.1.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

90.1. izstrādāta metodikas un rekomendāciju pakete, kas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, sniedz dažādu veidu informāciju par trešo valstu valstspiederīgo pilsonību, vecumu, dzimumu, izglītību, profesiju, uzturēšanās termiņiem, ģimenes apvienošanu un citu informāciju;

90.2. apmācīti darbinieki darbam ar statistikas datiem;

90.3. izveidota un uzturēta vide, kas ļauj veikt datu analīzi imigrantu vajadzību izpētei.

91. 2.1.aktivitāti īsteno kā ierobežotu fonda projektu atlasi.

92. 2.1.aktivitātē projekta iesniegumu iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku un veic iedzīvotāju uzskaiti valstī.

93. 2.1.aktivitātē projekta ietvaros atļauti pasākumi, kas ievieš un īsteno instrumentus informācijas vākšanai un analīzei par trešo valstu valstspiederīgajiem, valsts un reģionālā līmenī.

94. Projekta iesniegumā 2.1.aktivitātē jāparedz šo noteikumu 93.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz šo noteikumu 90.punktā minētie uzraudzības rādītāji.

95. 2.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 50 602 lati, ko veido fonda finansējums 37 951 lata apmērā un valsts budžeta finansējums 12 651 lata apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

96. 2.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

97. Projekta iesniegumus 2.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 7.pielikumā.

98. 2.2.aktivitātes mērķis ir izveidot uzraudzības instrumentus un izvērtējuma shēmas, lai noregulētu integrācijas politiku un imigrantu integrācijas progresu un efektīvāk izmantotu pieejamos resursus un metodes.

99. 2.2.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

99.1. izstrādāti uzraudzības un izvērtējuma indikatori un sistēma uzraudzības un izvērtēšanas īstenošanai par īstenotajiem integrācijas pasākumiem un integrācijas politiku;

99.2. izstrādātas un pārbaudītas metodes uzraudzības un izvērtējuma īstenošanai.

100. 2.2.aktivitāti īsteno kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

101. 2.2.aktivitātē projektu iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas īsteno valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu, koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

102. 2.2.aktivitātē projektu ietvaros atļauti pasākumi:

102.1. kas stiprina spēju koordinēt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas īstenošanu;

102.2. kas ievieš un īsteno instrumentus informācijas vākšanai un analīzei valsts un reģionālā līmenī par trešo valstu valstspiederīgajiem.

103. 2.2.aktivitātes projekta iesniegumā jāparedz visi šo noteikumu 102.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz visi šo noteikumu 99.punktā minētie uzraudzības rādītāji.

104. 2.2.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 21 084 latu ekvivalents pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 15 813 latu apmērā un valsts budžeta finansējums 5 271 lata apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

105. 2.2.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

106. Projektu iesniegumus 2.2.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 8.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

107. 3.1.aktivitātes mērķis ir stiprināt spēju koordinēt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt trešo valstu valstspiederīgo integrācijas pasākumus dažādos valsts pārvaldes un pakalpojumu sniegšanas līmeņos, kā arī stiprināt iesaistīto speciālistu starpkultūru dialoga prasmes kultūru daudzveidības pārzināšanā.

108. 3.1.aktivitātē sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – izstrādāta un īstenota vismaz viena starpkultūru mācību programma dažādu jomu speciālistiem.

109. 3.1.aktivitāti īsteno kā atklātu fonda projektu iesniegumu atlasi.

110. 3.1.aktivitātē fonda projektu iesniegumu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskās organizācijas.

111. 3.1.aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

111.1. pasākumi, kuru ietvaros izveido un īsteno starpkultūru mācību sistēmu;

111.2. speciālistu apmācības un kompetences celšana par imigrācijas jautājumiem un starpkultūru komunikāciju.

112. 3.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 63 533 lati, ko veido fonda finansējums 47 650 latu apmērā un valsts budžeta finansējums 15 883 latu apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

113. 3.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

114. Projekta iesnieguma ietvaros var īstenot tādus apmācību kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš. Apmācību kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Apmācību kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu, bet apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par jaunu.

115. 3.1.aktivitātes ietvaros apmācību kursa vai programmas minimālais apjoms ir 30 stundu.

116. Projektu iesniegumus 3.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

117. 3.2.aktivitātes mērķis ir atbalstīt to nevalstisko organizāciju attīstību, kuras sniedz ieguldījumu divpusējos procesos, izveidojot platformas apspriedēm ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī platformas dialogam starp dažādu kultūru, ticību un reliģiju kopienām.

118. 3.2.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

118.1. nevalstisko organizāciju ietvaros izveidotas platformas dialogam ar trešo valstu valstspiederīgajiem vismaz divām dažādām mērķa grupām (piemēram, pēc etniskās piederības);

118.2. atbalstītas vismaz piecas nevalstiskās organizācijas kompetences paaugstināšanā darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem.

119. 3.2.aktivitāti īsteno kā atklātu fonda projektu iesniegumu atlasi.

120. 3.2.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskās organizācijas.

121. 3.2.aktivitātē projektu ietvaros atļauti pasākumi:

121.1. kas veicina nevalstisko organizāciju iesaisti trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesu uzlabošanā, veidojot platformas dialogam ar trešo valstu valstspiederīgajiem (piemēram, mazākumtautību organizācijas iesaiste starpkultūru dialoga veidošanā ar trešo valstu valstspiederīgajiem un praktisks atbalsts Latvijas kultūras un valodas apguvē);

121.2. kas paaugstina nevalstisko organizāciju kompetenci darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem (piemēram, pieredzes apmaiņa starp organizācijām, kuras jau strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, un organizācijām, kuru pieredze ir neliela vai tās ir tikko sākušas darbu šajā jomā).

122. 3.2.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 50 883 lati, ko veido fonda finansējums 38 162 latu apmērā un valsts budžeta finansējums 12 721 lata apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

123. 3.2.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

124. Projekta iesniegumus 3.2.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

125. 4.1.aktivitātes mērķis ir apgūt citu Eiropas Savienības valstu labāko pieredzi un praksi efektīvi darbojošos trešo valstu valstspiederīgo integrācijas sistēmu izveidošanā un analizēt iespējas ieviest gūto pieredzi Latvijā.

126. 4.1.aktivitātē sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – vismaz 20 speciālisti, kas strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, apguvuši citu dalībvalstu pieredzi trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikā.

127. 4.1.aktivitāti īsteno kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

128. 4.1.aktivitātē projektu iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas īsteno valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu, koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

129. 4.1.aktivitātē projektu ietvaros atļauti pasākumi, kas veicina informācijas un labākās pieredzes apmaiņu un sadarbību ar dalībvalstīm saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politiku, pasākumu izstrādi un īstenošanu.

130. 4.1.aktivitātes projekta iesniegumā jāparedz visi šo noteikumu 129.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz šo noteikumu 126.punktā minētais uzraudzības rādītājs.

131. 4.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 28 112 latu, ko veido fonda finansējums 21 084 latu apmērā un valsts budžeta finansējums 7 028 latu apmērā. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

132. 4.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

133. Projektu iesniegumus 4.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 11.pielikumā.

134. Projekta iesniedzējs ir tieši atbildīgs par projekta iesnieguma sagatavošanu, projekta vadību, īstenošanu un projekta mērķa un rezultātu sasniegšanu.

135. Īstenojot atklātu fonda projektu iesniegumu atlasi, projekta iesniegumā var paredzēt, ka projekts tiks īstenots sadarbībā ar partneriem. Sadarbības partneriem ir jāatbilst visām tām prasībām, kas noteiktas projekta iesniedzējam.

136. Īstenojot ierobežotu fonda projektu iesniegumu atlasi, projekta īstenošanā sadarbības partnerus neiesaista.

137. Īstenojot atklātu fonda projektu iesniegumu atlasi, sadarbības partnerus attiecībās ar vadošo iestādi pārstāv projekta iesniedzējs, vadošajai iestādei saistības ir tikai ar projekta iesniedzēju. Sadarbības partneri (visi kopā) drīkst īstenot ne vairāk kā 30 % no projekta aktivitātēm un saņemt ne vairāk kā 30 % no projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma.

138. Fonda ietvaros ir attiecināmas tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši fonda izmaksu noteikumiem (15.pielikums). Projekta iesniedzējs sagatavo detalizētu izmaksu aprēķinu, kurā izdevumi atbilst ieņēmumiem.

139. Ja, īstenojot projektu, atbilstoši veiktās tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par projekta iesniegumā paredzētajām izmaksām, vadošā iestāde pieņem lēmumu par projekta netiešo attiecināmo izmaksu proporcionālu samazinājumu, lai netiešās attiecināmās izmaksas nepārsniegtu šo noteikumu 15.pielikumā noteikto proporciju no projekta atbilstoši veiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

140. Ja, īstenojot projektu, tiek konstatēts, ka apakšlīgumi pārsniegs 40 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējs pirms apakšlīgumu slēgšanas informē vadošo iestādi, iesniedzot pārsnieguma pamatojumu. Vadošā iestāde granta līgumā paredzētajā kārtībā izskata pārsnieguma pamatojumu, izvērtējot, vai aktivitātes, kuras paredzēts īstenot, slēdzot attiecīgos apakšlīgumus, finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris nevar īstenot efektīvāk un labāk, vai apakšlīgumu slēgšana ir nepieciešama konkrētās aktivitātes īstenošanai un vai netiek pārkāptas šo noteikumu 137.punktā minētās prasības. Ja vadošā iestāde piekrīt apakšlīgumu proporcijas palielināšanai, tā izsniedz rakstisku saskaņojumu apakšlīgumu slēgšanai. Ja vadošā iestāde nepiekrīt apakšlīgumu proporcijas palielināšanai, tā nesaskaņo apakšlīguma slēgšanu un nosūta finansējuma saņēmējam rakstisku ziņojumu. Ja finansējuma saņēmējs ir noslēdzis apakšlīgumus, bet nav iesniedzis pārsnieguma pamatojumu vadošajā iestādē, vadošā iestāde pārsnieguma summu atzīst par neatbilstoši veiktiem izdevumiem.

141. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus fonda projekta ietvaros plāno kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokli nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

142. Finansējuma saņēmējam, slēdzot līgumus par projekta aktivitāšu īstenošanu, jānodrošina atklātuma, brīvas konkurences un optimāla fonda līdzekļu izmantošanas principa un publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošana.

143. Finansējuma saņēmējs, uz kuru neattiecas publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti, slēdzot līgumus par projekta aktivitāšu īstenošanu līdz 3514 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa), nodrošina atklātumu, brīvu konkurenci un optimālu fonda līdzekļu izmantošanu. Preču vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība ir mazāka par 50 000 latu (bez pievienotās vērtības nodokļa), var slēgt, ja finansējuma saņēmējs ir saņēmis vismaz trīs cenu piedāvājumus.

144. Plānotais atalgojums projekta iesniegumā nepārsniedz projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera samaksu par līdzīgu darbu veikšanu un ir ne vairāk kā seši lati stundā (neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas), izņemot samaksu par virsstundu darbu. Par virsstundu darbu maksā saskaņā ar darba tiesības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

145. Finansējuma saņēmējam aizliegts piedalīties lēmuma pieņemšanā par līguma slēgšanu un slēgt līgumus (izņemot darba līgumus, vienošanos par papildu darbu veikšanu vai virsstundu darbu) ar personām, kas ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera darbinieki, biedri, amatpersonas, brīvprātīgie vai to laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, pusbrāļi vai pusmāsas, adoptētie vai adoptētāji, vai ar komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuru dalībnieki, kapitāldaļu īpašnieki vai valdes locekļi ir šajā punktā minētās personas.

146. Finansējuma saņēmējs var slēgt līgumus par projektā paredzētu pienākumu veikšanu projekta īstenošanā ar sadarbības partnera darbiniekiem, amatpersonām, biedriem vai brīvprātīgajiem, ja visu ar vienu personu noslēgto līgumu kopsumma nepārsniedz šo noteikumu 143.punktā norādīto apmēru, un šo līgumu summas ņem vērā, aprēķinot sadarbības partneriem nodotā finansējuma apjomu saskaņā ar šo noteikumu 137.punktu.

147. Tehniskās palīdzības aktivitāti īsteno šādas fondu vadībā, kontrolē un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas (turpmāk – atbildīgās iestādes):

147.1. vadošā iestāde;

147.2. revīzijas iestāde;

147.3. sertificēšanas iestāde.

148. Tehniskās palīdzības aktivitātes maksimāli pieejamo fonda finansējumu nosaka fonda gada programma. Par tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumu starp vadošo iestādi, revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi vienojas fonda vadības komitejā.

149. Tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas attiecināmos izdevumus sedz 100 % apmērā no fonda finansējuma.

150. Lai nodrošinātu revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu, kā arī pienācīgu revīzijas iestādes un sertificēšanas iestādes funkciju nodalīšanu, vadošā iestāde ar revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi slēdz vienošanos par revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību.

151. Lai nodrošinātu vadošās iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu, vadošā iestāde izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka vadošās iestādes tehniskās palīdzības projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī grozījumu veikšanas kārtību vadošās iestādes tehniskās palīdzības projektā.

152. Vadošā iestāde šo noteikumu 150.punktā minēto vienošanos slēdz un šo noteikumu 151.punktā minēto iekšējo normatīvo aktu izdod par visu programmas fondu īstenošanas periodu.

153. Grozījumus tehniskās palīdzības projektā veic pēc atbildīgās iestādes ierosinājuma, grozot šo noteikumu 150.punktā minēto vienošanos vai izdodot rīkojumu par vadošās iestādes tehniskās palīdzības projekta grozījumiem. Saņemot atbildīgās iestādes ierosinājumu izdarīt grozījumus tehniskās palīdzības projektā, vadošā iestāde izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību fonda izmaksu noteikumiem, gada programmām un citiem fondu regulējošiem tiesību aktiem un sagatavo vienošanās grozījumu vai rīkojuma grozījumu projektu vai nosūta vēstuli, ar kuru informē, ka iesniegtie grozījumi neatbilst fonda izmaksu noteikumiem, gada programmām un citiem fondu regulējošiem tiesību aktiem un nav atbalstāmi.

154. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumus Nr.884 "Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 170.nr.).