1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanas, pārvaldīšanas un aizsardzības kārtību, kā arī prasības notekūdeņu novadīšanai Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla objektos.

2. Lietotie termini:

2.1. caurteka – ūdens caurvades būve vietās, kur iela vai piebraucamais ceļš šķērso virszemes ūdensobjektu vai zemu vietu;

2.2. grāvis – mākslīgi veidota gultne, paredzēta gruntsūdens līmeņa pazemināšanai, virsūdeņu uztveršanai un novadīšanai; iekļaujas vienotajā hidrogrāfiskajā sistēmā;

2.3. hidrogrāfiskais tīkls – virszemes ūdensobjekti un meliorācijas sistēmas, kas apvienotas sistēmā ar mākslīgi veidotām atklātām vai segtām ūdens notekām (grāvji, cauruļvadi, teknes) un ar tām saistītām hidrotehniskām būvēm (dambji, aizsprosti, sūkņu stacijas, caurtekas u.c.);

2.4. hidrogrāfiskā tīkla uzturēšana – regulāri hidrogrāfiskajā tīklā un tā aizsargjoslās veicami darbi, kas pasargā virszemes ūdensobjektus un ūdens notekas no piesārņojuma, aizaugšanas un eitrofikācijas, kā arī no piegružošanas ar atkritumiem, novērš hidrogrāfiskā tīkla būvju bojājumus un nodrošina to nepārtrauktu darbību;

2.5. iela – publiski lietojama transporta būve ielas sarkano līniju robežās, kurai ir piešķirts ielas nosaukums;

2.6. lietus notekūdeņu kanalizācija – patstāvīga sistēma lietus un drenāžas notekūdeņu savākšanai un novadīšanai;

2.7. maģistrālais lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektors – iekārta, kurā tiek savākti lietus notekūdeņi no pilsētas ielām un novadīti atklātās ūdenstilpēs. Uz maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoru var tikt novadīti lietus notekūdeņi arī no pilsētas ielai piegulošām teritorijām;

2.8. sateces baseins – zemes virsmas platība, no kuras satek virszemes un pazemes ūdeņi, kas veido attiecīgā virszemes ūdensobjekta noteci.

3. Rīgas domes Satiksmes departaments uztur:

3.1. Rīgas pilsētas Daugavas krasta nostiprinātās krastmalas un Rīgas tiltiem piegulošajās teritorijās esošās nostiprinātās krastmalas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu;

3.2. maģistrālos lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektorus;

3.3. caurtekas, kas atrodas zem pilsētas ielām;

3.4. pilsētas ielu sarkano līniju robežās esošās akas ūdens novades sistēmā lietus notekūdeņu uzņemšanai un to pievadus;

3.5. lietus notekūdeņu kanalizācijas sūkņu stacijas, kurās tiek pārsūknēti lietus notekūdeņi no maģistrālajiem lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoriem.

4. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uztur:

4.1. hidrogrāfisko tīklu Rīgas pilsētas pašvaldībai piekrītošajos vai piederošajos zemesgabalos, izņemot hidrogrāfiskā tīkla sastāvdaļas, kas minētas noteikumu 3., 5. un 6.punktā;

4.2. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošus publiskos ūdeņus.

5. Rīgas brīvostas pārvalde uztur Daugavas lejasteces daļu ar tās attekām, grīvu un līčiem noteiktās brīvostas robežās.

6. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas atbilstoši savai kompetencei un attiecīgās priekšpilsētas vai rajona administratīvās teritorijas robežās uztur:

6.1. cauruļvadus, kas atrodas zem pagalmiem un piebraucamajiem ceļiem pašvaldībai piekrītošajos un/vai piederošajos zemesgabalos;

6.2. Daugavas krasta nenostiprinātās krastmalas, kā arī pārējo Rīgā esošo publisko ūdeņu krastmalas Rīgas pilsētas pašvaldībai piekrītošajos vai piederošajos zemesgabalos, izņemot noteikumu 1.pielikumā minētās krastmalas;

6.3. hidrogrāfiskajā tīklā ietilpstošos virszemes ūdensobjektus: Bābelīti, ezeru (bez nosaukuma) Bolderājā pie Kleistu ielas (zemesgabalos ar kadastra Nr.01001010106 un kadastra Nr.01001012162), Gaiļezeru, Velnezeru, Dambjapurva ezeru.

7. Cauruļvadus un citus būvelementus, kas pievienoti pie maģistrālā lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora, līdz kolektoram uztur šo cauruļvadu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji.

8. Caurtekas, kas šķērso fizisko un juridisko personu īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai lietošanā esošo ceļa pieslēgumu pilsētas ielu tīklam jeb piebraucamo ceļu, uztur piebraucamā ceļa īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.

9. Hidrogrāfisko tīklu, kas regulē ūdens režīmu viena zemes īpašuma robežās, uztur zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs paša spēkiem par saviem līdzekļiem.

10. Hidrogrāfisko tīklu, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai zemes tiesiskajos valdījumos, uztur visi zemju īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji atbilstoši iegūstamajam labumam un proporcionāli zemes platībām.

11. Lietus notekūdeņu kanalizācijā un vidē atļauts novadīt lietus notekūdeņus saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu.

12. Lai nodrošinātu racionālu un drošu ūdens akvatoriju izmantošanu iedzīvotāju rekreācijai, aizliegts izmantot motorizētos kuģošanas līdzekļus noteikumu 3.pielikumā minēto Rīgas parku un mežaparku virszemes ūdensobjektos.

Noteiktais aizliegums neattiecas uz motorizēto kuģošanas līdzekļu izmantošanu glābšanas darbu veikšanai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai ūdenstilpju apsaimniekošanai.

13. Virszemes ūdensobjektu izmantošana uzņēmējdarbības veikšanai (zveja, atpūtas un sporta pasākumu organizēšana u.c.) jāsaskaņo Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīts plānotais virszemes ūdensobjekta izmantošanas veids.

14. Aizliegts veikt darbības, kas var pasliktināt ūdens režīmu blakus esošajos zemes īpašumos un var traucēt to saimniecisko izmantošanu.

15. Noteikumu izpildi kontrolē un uzrauga:

15.1. Rīgas domes Satiksmes departaments – noteikumu 7. un 11.punkta prasību izpildi attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijā;

15.2. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments – noteikumu 8., 9., 10., 11., 14.punkta prasību izpildi attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu vidē;

15.3. Rīgas pašvaldības policija – noteikumu 12.punkta prasību izpildi.

16. Pašvaldības atbildīgās institūcijas ir tiesīgas:

16.1. pārtraukt juridisko un fizisko personu nesankcionēti uzsāktos darbus, ja tie apdraud hidrogrāfiskā tīkla darbību, kā arī apturēt rīcību, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

16.2. pārtraukt un uzlikt par pienākumu novērst jebkuru videi kaitīgu rīcību.

17. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic:

17.1. Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas;

17.2. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta amatpersonas;

17.3. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas;

17.4. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.05.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 112; Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 93)

17.¹ Noteikumu 17. punktā minēto amatpersonu lēmumus var pārsūdzēt tās institūcijas, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu, augstākai amatpersonai.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 93 redakcijā)

18. Par noteikumu 7.–14. punktā minēto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 93 redakcijā)

19. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektors. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 93 redakcijā)

20. (Svītrots ar Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 93)

21. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā sedz zaudējumus, kas radušies tās prettiesiskās darbības vai bezdarbības dēļ.

22. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam jānodrošina iespēja amatpersonām, kuras veic hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekošanas kontroli un uzraudzību, piekļūt viņu teritorijā esošajam hidrogrāfiskajam tīklam, lai varētu veikt tā uzraudzību.

23. Iekasētā soda nauda tiek ieskaitīta Rīgas vides aizsardzības fonda budžetā.

24. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.