Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/32

Rīgā 2011.gada 15.decembrī (prot. Nr.45, 1.p.)
Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmo daļu un
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu
(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas sadales sistēmas (turpmāk – sadales sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – sadales sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – sadales sistēmai pievadīto un no sadales sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp sadales sistēmas operatora un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, kā arī ar lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošām elektroietaisēm;

2.5.1 izmaksas – sadales sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.6.1 regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.6.2 regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteiktās plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;

2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sadales sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai;

2.8. sprieguma pakāpes tarifs – maksimālā ieņēmumu līmeņa attiecība pret prognozētajiem enerģijas apjomiem konkrētai sprieguma pakāpei, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi konkrētā sprieguma pakāpē nepārsniedz attiecīgās sprieguma pakāpes pamatoto izmaksu segšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu;

2.8.1 tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi;

2.9. EUR/kWheuro par kilovatstundu.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

3. Saskaņā ar šo metodiku aprēķinātie tarifi ietver arī uz konkrētu sadales sistēmas lietotāju attiecinātās pārvades sistēmas izmaksas, kas nodrošina lietotājiem, kuriem ir pieeja sadales sistēmai, arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu.

4. Sadales sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un elektroenerģijas apjomu kilovatstundās [kWh], kas noapaļots līdz veselam skaitlim.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

5. Sadales sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, un tā pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

6. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

6.1 Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā – tarifu periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

6.2 Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi). Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie 39.11.apakšpunktā norādītie lielumi.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

7. Nosakot transportētās elektroenerģijas apjoma prognozes novirzi, sadales sistēmas operators tajā neieskaita elektroenerģijas apjomu, kas piegādāts lietotājiem, attiecībā uz kuriem sadales sistēmas operators ir piemērojis efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumus atbilstoši regulatora noteikumiem par efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumiem.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

8. (Svītrots ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

2. Sadales sistēmas elektroenerģijas bilance

9. Sadales sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir sadales sistēmai pievadītās elektroenerģijas daudzuma atbilstība visiem sadales sistēmas lietotājiem piegādātajam elektroenerģijas daudzumam, elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskajām vajadzībām un elektroenerģijas zudumiem sadales sistēmā nepieciešamajam elektroenerģijas daudzumam.

10. Sadales tarifu aprēķināšanai sadales sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

ESSO p = ESSOnod liet + ESSOzud + ESSOtehn ,

kur

ESSO p = EPSOpārv SSO + ESSO + ESSO piesl ,

ESSO nod liet = EPSOpārv SSO + ESSO + ESSO piesl - ESSOzud - ESSOtehn ,

ESSO p – sadales sistēmai pievadītās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod liet – prognozējamais uz elektroietaišu piederības robežas visiem lietotājiem piegādātais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSOpārv SSO – prognozējamais sadales sistēmai no pārvades sistēmas pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO – prognozējamais sadales sistēmas operatoram no citas sadales sistēmas operatora pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO piesl – prognozējamais elektroenerģijas daudzums no ražotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmai [kWh];

ESSOzud – sadales sistēmas elektroenerģijas zudumi [kWh];

ESSOtehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

11. Visu sadales sistēmas transportēto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

ESSOp 6-20 kV kopn – prognozētais 110/6-20 kilovoltu (turpmāk – kV) transformatoru 6-20 kV kopnēm pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOp 6-20 kV – prognozētais 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOp 0,4 kV kopn – prognozētais 6-20/04 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOp 0,4 kV – prognozētais 0,4 kV līnijām pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh].

12. Lietotājiem nodoto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

ESSOnod liet = ESSOnod liet 6-20 kV kopn + ESSOnod liet 6-20 kV + ESSOnod liet 0,4 kV kopn + ESSOnod liet 0,4 kV ,

kur

ESSOnod liet 6-20 kV kopn – prognozētais no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod liet 6-20 kV – prognozētais no 6-20kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod liet 0,4 kV kopn – prognozētais no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO nod liet 0,4 kV – prognozētais no 0,4kV līnijām lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh].

13. Kopējos sadales sistēmas elektroenerģijas zudumus (ESSO zud) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām (ESSOtehn) sadala pa sprieguma pakāpēm atbilstoši nodotās elektroenerģijas daudzumam.

ESSOzud = ESSOzud 6-20 kV kopn+ ESSOzud 6-20 kV + ESSOzud 0,4 kV kopn + ESSOzud 0,4 kV ,

kur

ESSOzud 6-20 kV kopn – prognozētie elektroenerģijas zudumi 110/6-20 kV transformatoros un apakšstaciju vidējā sprieguma sadalnē [kWh];

ESSOzud 6-20 kV – prognozētie elektroenerģijas zudumi 6-20 kV sadales punktos, 6-20 kV līnijās [kWh];

ESSOzud 0,4 kV kopn – prognozētie elektroenerģijas zudumi 6-20/0,4 kV transformatoros [kWh];

ESSOzud 0,4 kV – prognozētie elektroenerģijas zudumi 0,4 kV līnijās [kWh].

ESSOtehn = ESSOtehn 6-20 kV kopn + ESSOtehn 6-20 kV + ESSOtehn 0,4 kV kopn +ESSOtehn 0,4 kV ,

kur

ESSOtehn 6-20 kV kopn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 110/6-20 kV apakšstaciju vidējā sprieguma sadalnē [kWh];

ESSOtehn 6-20 kV – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 6-20 kV sadales punktos [kWh];

ESSOtehn 0,4 kV kopn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 6-20/0,4 kV transformatoru punktos [kWh];

ESSOtehn 0,4 kV – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 0,4 kV līnijās [kWh].

14. Lai aprēķinātu tarifu katrai sprieguma pakāpei, visu sadales sistēmas operatora saņemto un nodoto elektroenerģiju sadala:

ESSOnod 6-20 kV kopn = ESSOp 6-20 kV kopn -ESSOzud 6-20 kV kopn - ESSOtehn 6-20 kV kopn ,

kur

ESSOp 6-20 kV = ESSOnod 6-20 kV kopn - ESSOnod liet 6-20 kV kopn,

ESSOnod 6-20 kV = ESSOp 6-20 kV - ESSOzud.6-20 kV - ESSOtehn 6-20 kV,

ESSOp 0,4 kV kopn = ESSOnod 6-20 kV - ESSOnod liet 6-20 kV,

ESSOnod 0,4 kV kopn = ESSOp 0,4 kV kopn - ESSOzud 0,4kV kopn - ESSOtehn 0,4 kV kopn,

ESSOp 0,4 kV = ESSOnod 0,4 kV kopn - ESSOnod liet 0,4 kV kopn,

ESSOnod 0,4 kV = ESSO p 0,4 kV - ESSOzud 0,4 kV - ESSOtehn 0,4 kV,

ESSOnod 0,4 kV = ESSOnod liet 0,4 kV ,

kur

ESSOnod 6-20 kV kopn – prognozētais no 110/ 6-20 kV transformatoru 6-20 kV kopnēm nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod 6-20 kV – prognozētais no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod 0,4 kV kopn – prognozētais no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod 0,4 kV – prognozētais no 0,4 kV līnijām nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh].

3. Atļauto ieņēmumu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

(Nodaļas nosaukums SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

15. Sadales sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas (ISSO), kas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl), nodokļiem (Inod), izmaksu apmēra, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti (ISSOef), un ieņēmumu korekcijas (Ikor):

ISSO = Ikap + Iekspl + Inod - ISSOef + Ikor

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

15.1 Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības un Latvijas sadales sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus, kā arī inflācijas, atalgojuma izmaiņu prognozes regulatīvajam periodam un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā sadales sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz sadales sistēmas drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds sadales sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, nosaka, izmantojot šādu formulu:

ISSOef  = (Ikap + Iekspl + Inod ) × Kef , kur:
Kef – izmaksu efektivitātes koeficients.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

15.2 Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmērs, kāds sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc sadales sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

16. Ja sadales sistēmas operators sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz sadales tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apmēru. Pamatotas nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi iznomātājam, kurš ir saistītais komersants (valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība Koncernu likuma izpratnē), nosaka, izmantojot kapitāla atdeves likmi atbilstoši šai metodikai.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

3.1. Kapitāla izmaksas

17. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

Ikap = Inol + PKA, kur:
Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

PKA – kapitāla atdeve [EUR].  

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

18. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, regulators analizē sadales sistēmas operatora darbības rentabilitāti. Sadales sistēmas operators, atbilstoši sniegtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem, veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

19. RAB vērtībā iekļauj sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamo pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu (turpmāk – aktīvus) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksa), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu vērtības izmaiņas, kas radušās pārvērtēšanas rezultātā. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

20. Aktīviem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB, nolietojumu neiekļauj tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksās un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

21. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai efektīvā veidā, regulatoram ir tiesības uzdot veikt sadales sistēmas operatoram RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators apstiprina novērtējuma darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

22. (Svītrots ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

23. Papildus aktīvu pārvērtēšanai RAB noteikšanas nolūkos regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tiek konstatēts, ka sadales sistēmas operators aprēķinos iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kuri netiek izmantoti sadales sistēmas pakalpojuma efektīvai nodrošināšanai.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

3.1.2. Kapitāla atdeve

24. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

PKA = RAB × wacc , kur:
RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%].

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/27 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

25. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

26. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3.1.3 Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

28. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina šādi:

Inol = Inol pam + Inol nem ,

kur

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inol pam) aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un sadales sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

30. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

31. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (Inol nem) aprēķina pētniecības un sadales sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot sadales sistēmas operatora nemateriālo vērtību), saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sadales sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2. Nodokļi

32. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautajiem aktīviem.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

33. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

34. Sadales sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina:

34.1. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir tieši pieslēgtas pārvades sistēmai:

Iekspl = IPSO + Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn, kur

IPSO – konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas [EUR];

n – sadales sistēmas operatora pieslēguma vietu skaits pārvades sistēmai;

Tijauda – tarifs i-tās pieslēguma vietas pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai [EUR/kW gadā];

Ni – sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai uzstādītā jauda[kW];

Tielek – sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs [EUR/kWh];

EiSSOp – sadales sistēmas operatora attiecīgajā pieslēguma vietā pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Itehn proc – elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Irem – īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

34.2. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir pieslēgtas citai sadales sistēmai:
 

Iekspl = Isad + Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

Isad – konkrēta sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas [EUR].
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

35. Pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas diferencētajiem tarifiem atbilstoši lietotāja elektroietaises piederības robežai, ņemot vērā lietotāja prognozētās uzstādītās jaudas un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu attiecīgā laika periodā.

36. Ar elektroenerģijas sadales zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu sadales sistēmā saistītās izmaksas (Itehn proc) veido elektroenerģijas zudumi sadales sistēmā un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām.

Šīs izmaksas ir saistītas ar sadales sistēmai pievadīto un no sadales sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpību attiecīgā laika periodā un tās aprēķina šādi:

Itehn proc = (Etehn + Ezud)* Czud SSO ,

kur

Etehn = Etehn 6-20 kV kopn + Etehn 6-20 kV + Etehn 0,4 kV kopn + Etehn 0,4 kV

Ezud = Ezud 6-20 kV kopn + Ezud 6-20 kV + Ezud 0,4 kV kopn + Ezud 0,4 kV ,

kur

Ezud – prognozētie elektroenerģijas zudumi sadales sistēmā [kWh];

Etehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Czud SSO – prognozētā vidējā elektroenerģijas zudumu iepirkuma cena [EUR/kWh];

Etehn (6-20kV kopn, 6-20kV, 0,4kVkopn, 0,4kV) – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām attiecīgi apakšstacijas 110/6-20 kV kopnēs, 6-20 kV sadales punktos, 6-20/0,4 kV transformatoru punktos un 0,4 kV līnijās [kWh];

Ezud (6-20kV kopn, 6-20kV, 0,4kVkopn, 0,4kV) - prognozētie elektroenerģijas zudumi attiecīgi apakšstacijas 110/6-20 kV kopnēs, 6-20 kV sadales punktos, 6-20/0,4 kV transformatoru punktos un 0,4 kV līnijās [kWh].
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

37. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

38. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem), kā arī citu tādu darbu izmaksas, kuri nepieciešami sadales sistēmas operatora bilancē esošo un nomāto sadales sistēmas aktīvu un citu ražošanas un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citas komercsabiedrības, uzskaita šajā pozīcijā un noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu sadales sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

39. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) – ar sadales sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

3.4. Ieņēmumu, izmaksu un lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjoma korekcija

(Apakšnodaļa SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

39.1 Sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām uzskaita:

39.11. starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā;

39.12. starpību starp plānotajām elektroenerģijas zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām. Izmaksu starpību aprēķina, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu kalendārajā gadā, nemainoties plānotajam elektroenerģijas zudumu apjomam kalendārajā gadā;

39.13. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā (IIPkg), ko aprēķina šādi:

IIPkg = (Ipers,t + Irem,t + Isaimn,t) – Ine,t) × (PCIf – PCIpl), kur:
Isaimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Ipers,t – tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Irem,t – tarifu aprēķinā iekļautas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Ine,t – tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānots [EUR];

PCIpl – tarifu aprēķinā izmantotais plānotais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%];

PCIf – faktiskais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%];

39.14. starpību starp plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā;

39.15. starpību starp plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

39.2 Starpība starp šīs metodikas 39.1 punktā norādītajiem lielumiem tiek noteikta uz kalendārā gada 31.decembri.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

39.3 Sadales sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

39.4 Šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

39.41. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.42. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.43. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās un prognozētās sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas minētas šīs metodikas 39.1 punktā, pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sadales sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām, izmaksu ietaupījumu ieskaitot regulatīvajā rēķinā. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma;

39.44. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksas, ir lielākas par regulatīvā perioda laikā atgūtajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksām, izmaksu atšķirību ieskaita regulatīvajā rēķinā, nosakot ieņēmumu korekcijas apmēru, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas regulatīvajā periodā;

39.45. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

39.5 Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem nosaka šādi:

39.51. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām, un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpībām, kas minētas šīs metodikas 39.14. un 39.15.apakšpunktā;

39.52. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada plānotajām ekspluatācijas izmaksām, un samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.53. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

4. Sadales sistēmas operatora atļautie ieņēmumi pa sprieguma pakāpēm

(Nodaļa SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

40. Sadales sistēmas operators gūst atļautos ieņēmumus, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un aprēķina diferencētos tarifus katrai no sprieguma pakāpēm:

40.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

40.2. no 6-20kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

40.3. no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

40.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

41. Kopējos atļautos ieņēmumus (Ielek), kurus sadales sistēmas operators gūst, sniedzot pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, aprēķina:

elek = I elek 6-20 kV kopn + I elek 6-20 kV + I elek 0,4 kV kopn + I elek 0,4 kV, kur:

elek 6-20 kV kopn – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnes [EUR];

elek 6-20 kV  – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 6-20kV sadales punkti, 6-20kV līnijas [EUR];

elek 0,4 kV kopn  – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnes [EUR];

elek 0,4 kV – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - zemsprieguma 0,4kV līnijas [EUR].  

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

42. Kopējās sadales sistēmas operatora izmaksas (ISSO), kas saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem sadales sistēmas pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

43. Sadales sistēmas operators var noteikt atšķirīgu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no šiem pakalpojumiem dažādās sprieguma pakāpēs.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

44. Katrā sprieguma pakāpē aprēķina sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļu uz vienu vienību.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

45. Sadales sistēmas operatora atgūstamos atļautos ieņēmumus uz vienu vienību par 110/6-20kV transformatoru kopnēm pārvadīto elektroenerģiju (T'elek 6-20 kV kopn) [EUR/kWh] aprēķina šādi:

T'elek 6-20 kV kopn =

Ielek 6-20 kV kopn

.

ESSOnod liet

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

46. Līdzīgi aprēķina sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļu no vienas vienības arī pārējās sprieguma pakāpēs:

T'elek 6-20 kV =

Ielek 6-20 kV

 , kur:

ESSOnod liet – ESSOnod liet 6-20 kV kopn

T'elek 6-20 kV – sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļa no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām nodotās transportētās elektroenerģijas uz vienu vienību [EUR/kWh];

T'elek 0,4 kV kopn =

Ielek 0,4 kV kopn

, kur:

ESSOnod liet – ESSOnod liet 6-20 kV kopn – ESSOnod liet 6-20 kV

T' elek 0,4kV kopn – sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļa no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm nodotās transportētās elektroenerģijas uz vienu vienību [EUR/kWh];

T'elek 0,4 kV =

Ielek 0,4 kV

,

ESSOnod liet – ESSOnod liet 6-20 kV kopn – ESSOnod liet 6-20 kV – ESSOnod liet 0,4 kV kopn

kur:

T'elek 0,4kV – sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļa no 0,4 kV sprieguma līnijām nodotās transportētās elektroenerģijas uz vienu vienību [EUR/kWh].

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

47. Tā kā daļa no sadales sistēmas operatora izmaksām (ISSOkop) ir saistītas ar elektroenerģijas sistēmas darbību un tās drošuma uzturēšanu un tās nav iespējams nodalīt atkarībā no lietotāja elektroietaišu pieslēguma vietas sadales sistēmā, tās tiek attiecinātas uz visiem sadales sistēmas lietotājiem un tiek iekļautas atgūstamos atļautos ieņēmumos vienādā apmērā elektroenerģijas sadales pakalpojumos visās sprieguma pakāpēs vienādās daļās. Šo koppakalpojuma maksu aprēķina šādi:

TSSO kop =

ISSO kop

, kur:

ESSOnod liet

TSSO kop – vienas vienības koppakalpojuma maksa [EUR/kWh].

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

48. Lai elektroenerģiju piegādātu lietotājiem no 0,4 kV sprieguma līnijām, to pārvada caur visiem sadales sistēmas elementiem, savukārt no 110/6-20 kV transformatoru 6-20kV kopnēm elektroenerģijas piegādei izmanto tikai 6-20 kV sadales.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

49. Tā kā aprēķinātā sadales sistēmas atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no vienas vienības sprieguma pakāpes, katrai lietotāju grupai, ir atšķirīga, tad sprieguma pakāpes tarifus aprēķina šādi:

T"elek 6-20 kV kopn = T'elek 6-20 kV kopn + TSSO kop, kur:

T"elek 6-20 kV kopn – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV apakšstaciju 6-20 kV kopnēs [EUR/kWh];

T"elek 6-20 kV = T'elek 6-20 kV kopn + T'elek 6-20 kV + TSSO kop, kur:

T"elek 6-20 kV – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 6-20 kV sadales punktos, 6-20 kV līnijās [EUR/kWh].

T"elek 0,4 kV kopn = T'elek 6-20 kV kopn +T'elek 6-20 kV +T'elek 0,4 kV kopn + TSSO kop, kur:

T"elek 0,4 kV kopn – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēs [EUR/kWh].

T"elek. 0,4 kV = T' elek 6-20kV kopn + T'elek 6-20kV +T' elek 0,4kV kopn +T'elek 0,4kV + TSSO kop , kur

T"elek 0,4 kV – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 0,4 kV līnijās [EUR/kWh].

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

50. Sadales sistēmas operatora atļautos ieņēmumus uz vienu vienību (TSSO), pamatojoties uz sadales sistēmas operatora izmaksām (I SSO) un transportēto elektroenerģijas daudzumu (E SSO nod liet) [EUR/kWh], aprēķina šādi:

TSSO = ISSO  .
ESSO nod liet

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

6. Tarifu noteikšanas procedūra
6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

51. Tarifu projektu sadales sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, ņemot vērā atļautos ieņēmumus attiecībā uz sadales sistēmas pakalpojumiem. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifu aprēķinā iekļaujamo izmaksu pamatojumu un minēto izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Tarifu projekts ietver:

51.1. diferencēto tarifu aprēķinu lietotāju grupām atkarībā no pieslēguma vietas sadales sistēmai pa sprieguma pakāpēm un to pamatojošās izmaksas;

51.2. diferencētos tarifus, kurus sadales sistēmas operators aprēķina tā, lai atbilstoši tiem aprēķinātā plānoto ieņēmumu kopsumma par laika periodu, kuram aprēķināts tarifu projekts, nepārsniedz attiecīgo sprieguma pakāpju plānotos kopējos ieņēmumus. Tarifus var diferencēt atkarībā no diennakts laika, nedēļas dienas un citiem rādītājiem ar mērķi sekmēt efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu.

(Grozīts ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

52. Sadales sistēmas operators saskaņā ar šo metodiku nosaka attiecināmo atļauto ieņēmumu daļu izmaksas un aprēķina šādus sprieguma pakāpes tarifus:

52.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

52.2. no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

52.3. no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

52.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

53. (Svītrots ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

54. Sadales sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

55. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

56. Regulators, izvērtējot tarifu pamatojošās izmaksas, apstiprina vai noraida diferencētos tarifus, vai uzdod sadales sistēmas operatoram veikt diferencēto tarifu pārrēķinu.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

57. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā sadales sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

58. Noteiktie diferencētie tarifi ir spēkā līdz jaunu diferencēto tarifu noteikšanai.

(Grozīts ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

59. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus, ievērojot šādu kārtību:

59.1. sadales sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

59.2. vienlaicīgi sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās parādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

59.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

59.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai,

59.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

59.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā;

59.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

7. Noslēguma jautājumi

60. Metodikas 7.punktā noteiktos efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumus sistēmas operators piemēro attiecībā uz jauniem sistēmas pieslēgumiem vai esošā sistēmas pieslēguma atļautās slodzes palielināšanu par kuriem pieslēguma līgumi noslēgti pēc 2012.gada 1.janvāra.

61. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2009.gada 25.novembra lēmumu Nr.1/6 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 189.nr.).

61.1 Aizstāt visā tekstā apzīmējumu "Ls" un vārdu "lati" attiecīgajā locījumā ar apzīmējumu "EUR" un vārdu "euro". Šajā punktā noteiktās izmaiņas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

61.2 Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, sadales sistēmas operators konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk – konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda izmantota, tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

61.3 Atbilstoši metodikas 16.punktam aprēķinātu pamatotu nomas maksu piemēro no brīža, kad stājas spēkā sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kuru aprēķinā izmantotā kapitāla atdeves likme atbilst pamatotas nomas maksas aprēķinā izmantotai kapitāla atdeves likmei.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

61.4 Kapitāla atdeves likmi, kas sadales sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2016.gadā, regulators nosaka līdz 2015.gada 1.decembrim.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

61.5 Kapitāla atdeves likmi, kas sadales sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, regulators nosaka līdz 2016.gada 30.decembrim.

(SPRK padomes 27.10.2016. lēmuma Nr. 1/22 redakcijā)

61.6 (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

61.7 Diferencētos tarifus sadales sistēmas operators elektroenerģijas ražotājiem piemēro no 2021.gada 1.janvāra.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

61.8 Izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās plānota līdz 2021.gada 1.janvārim, gadījumā, ja transportēto elektroenerģijas apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot spēkā esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju apmēriem un tas ietekmē sadales sistēmas operatora neto apgrozījumu par vairāk nekā vienu procentu, sadales sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības un par prognožu novirzes summu samazina vai palielina ieņēmumu korekciju.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

61.9 Sadales sistēmas operators nodrošina izsekojamību un uzskaiti aktīvu līmenī pa finansējuma avotiem, dalījumā starp sadales sistēmas operatora finansējumu un citu pušu finansējumu, aktīviem, kas nodoti ekspluatācija no 2020.gada 1.janvāra.

(SPRK padomes 30.09.2019. lēmuma Nr. 1/13 redakcijā)

62. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs V.Lokenbahs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Veids: lēmums Numurs: 1/32Pieņemts: 15.12.2011.Stājas spēkā: 22.12.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 200, 21.12.2011.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
241677
{"selected":{"value":"03.10.2019","content":"<font class='s-1'>03.10.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.10.2019","iso_value":"2019\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.08.2018","iso_value":"2018\/08\/16","content":"<font class='s-1'>16.08.2018.-02.10.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2016","iso_value":"2016\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2016.-15.08.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2016","iso_value":"2016\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2016.-30.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.2015","iso_value":"2015\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.2015.-31.10.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-09.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.10.2013","iso_value":"2013\/10\/04","content":"<font class='s-1'>04.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2011","iso_value":"2011\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2011.-03.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.10.2019
136
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva