(Pielikums grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr. 489; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 9; MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)

I. Neiroloģiskās slimības un obstruktīvās miega apnojas sindroms

1. Neiroloģiskās slimības.

Nopietnas neiroloģiskas slimības, neiroloģiski traucējumi, procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas ietekmē centrālo vai perifēro nervu sistēmu, izraisot sensorisku vai motorisku nepietiekamību un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju, un izpaužas šādi:

1.1. kustību funkciju traucējumi:

1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;

1.1.2. ataksijas;

1.1.3. pārkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);

1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);

1.2. izteikti jušanas traucējumi;

1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).

Piezīmes:

a) atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē ceļu satiksmes drošību. Var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļa modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Ja pastāv stāvokļa pasliktināšanās risks, atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc regulārām medicīniskām pārbaudēm;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šā pielikuma 1.1. un 1.3. apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir šā pielikuma 1.2. apakšpunktā minētās pretindikācijas, atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē ceļu satiksmes drošību. Nepieciešams neirologa atzinums (izņēmums neattiecas uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem).

1.¹ Obstruktīvās miega apnojas sindroms.

Personas, attiecībā uz kurām ir aizdomas par mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, šo noteikumu 7. punktā minētais ārsts vai komisija nosūta atzinuma saņemšanai par obstruktīvās miega apnojas sindroma pakāpi pie sertificēta ārsta, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanā. Līdz atzinuma saņemšanai šīm personām iesaka atturēties no transportlīdzekļa vadīšanas.

Personām, kurām ir mērens vai smags obstruktīvās miega apnojas sindroms, var atļaut vadīt transportlīdzekli, ja tās kontrolē slimību un ievēro ārstēšanas nosacījumus, kā arī ja miegainības mazināšanos apliecina atzinums, ko izsniedzis sertificēts ārsts, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanai.

Piezīmes:

a) mērens obstruktīvās miega apnojas sindroms ir vairākas apnojas un hipoapnojas stundā (apnojas–hipoapnojas indekss) – no 15 līdz 29, bet smags obstruktīvas miega apnojas sindroms atbilst apnojas– hipoapnojas indeksam, kas ir ne mazāks par 30. Gan mērens, gan smags obstruktīvās miega apnojas sindroms ir saistīts ar pastiprinātu miegainību dienas laikā;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem ar mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, kuri ārstējas, ne retāk kā reizi trijos gados, bet Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem ne retāk kā reizi gadā jāveic kārtējā veselības pārbaude, kurā tiek novērtēti ārstēšanas rezultāti un veselības stāvokļa izmaiņas, kā arī nepieciešamība turpināt ārstēšanos.

2. Epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas epilepsijas lēkmes laikposmā, kas mazāks par pieciem gadiem) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;

2) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;

3) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli;

4) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir atbilstošs medicīnisks novērtējums. Personai, kurai ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;

5) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatētas lēkmes nomodā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā;

6) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus traucējumus, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatētas citu veidu lēkmes, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā;

7) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana (ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina medikamentus), vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekš noteiktās efektīvās ārstēšanas metodes atsākšanas;

8) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:

1) atsākt vadīt transportlīdzekli atļauts personām, kurām 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām, kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja lēkmes vēl nav bijušas. Šāda situācija ir jāizvērtē. Lai atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā;

2) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums;

3) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums. Personai, kurai ir 2.grupas strukturāls intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies vismaz līdz 2 % gadā;

4) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes, viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem, kuriem ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;

5) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā.

II. Garīgie traucējumi

3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.

4. Garīga atpalicība.

5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie psihiatra.

III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība

6. Narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un citas speciālās medicīniskās pārbaudes.

7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un citas speciālās medicīniskās pārbaudes.

8. Alkohola atkarība vai pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda.

IV. Iekšķīgās slimības

9. Cukura diabēts.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš lieto antidiabētiskos medikamentus un ne retāk kā reizi piecos gados veic regulāras medicīniskās pārbaudes, kā arī regulāru dinamisku novērošanu pie endokrinologa (ne retāk kā reizi 12 mēnešos).

Personai, kas slimo ar diabētu un lieto tādus medikamentus, kuri var izraisīt hipoglikēmijas risku, jāpierāda, ka viņa apzinās hipoglikēmijas risku un spēj adekvāti kontrolēt šādu medicīnisko stāvokli. Personai, kura nepietiekami apzinās hipoglikēmijas problēmu, aizliegts vadīt transportlīdzekli.

Aizliegts vadīt transportlīdzekli personai, kurai konstatēta atkārtota smaga hipoglikēmija, izņemot gadījumu, ja šī persona ir saņēmusi kompetentu medicīnisku atzinumu, ka transportlīdzekļa vadīšana ir atļauta un tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes. Ja personai nomoda laikā ir iestājusies atkārtota nopietna hipoglikēmija, aizliegts vadīt transportlīdzekli laikposmā līdz trijiem mēnešiem pēc pēdējās epizodes.

Atļauts vadīt transportlīdzekli, ja to pamato kompetentas ārstniecības iestādes atzinums un tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes, nodrošinot, ka persona, ņemot vērā veselības stāvokli, vēl ir spējīga droši vadīt transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz kompetentas medicīnas iestādes atzinumu un regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls nepārsniedz trīs gadus. Ja lieto medikamentus, kas var izraisīt hipoglikēmiju, jāņem vērā šādi kritēriji:

1) pēdējā gada laikā nav konstatēti nopietni hipoglikēmijas gadījumi, kad ir bijusi vajadzīga citas personas palīdzība;

2) transportlīdzekļa vadītājs pilnībā saprot un apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst hipoglikēmijas simptomus un ir apguvis pašaprūpes iemaņas;

3) transportlīdzekļa vadītājs kontrolē savu veselības stāvokli, regulāri – vismaz divreiz dienā –, kā arī pirms transportlīdzekļa vadīšanas mēra glikozes saturu asinīs;

4) transportlīdzekļa vadītājam nav citu cukura diabēta radītu komplikāciju, kas traucētu vadīt transportlīdzekli;

c) transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ziņot par nopietnu hipoglikēmijas gadījumu, ja ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība. Tas var būt iemesls aizliegumam vadīt transportlīdzekli.

10. (Svītrots ar MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)

11. (Svītrots ar MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)

12. (Svītrots ar MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)

13. Jebkura cita iekšķīga slimība, ja ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai stāvokļa pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt ceļu satiksmes drošību, kā arī orgānu transplantācija vai implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem veikta orgānu transplantācija vai implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja to apstiprina atzinums un atbilstoši nepieciešamībai tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko vai hemorāģisko sindromu vai hroniskas nieru slimības norit ar nieru mazspēju, kas izpaužas ar urēmisku intoksikāciju.

V. Redzes traucējumi

14. Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām acīm vienlaikus;

14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un 20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu rādiusā;

14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām). Kompetentai medicīnas iestādei jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzes lauks atbilst šā pielikuma 14.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

Piezīmes:

a) ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona regulāri veic pārbaudes kompetentā medicīnas iestādē;

b) ja nesen konstatēta diplopija vai vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.

15. Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

15.1. redzes asums labāk redzošajai acij zemāks par 0,8 un sliktāk redzošajai acij – zemāks par 0,1 (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

15.2. abu acu horizontālais redzes lauks mazāks par 160 grādiem, tā plašums mazāks par 70 grādiem laterāli un 30 grādiem mediāli, redzes traucējumi 30 centrālo grādu rādiusā;

15.3. kontrastjutības traucējumi vai diplopija.

Piezīmes:

a) ja šā pielikuma 15.1.apakšpunktā minētā redzes asuma (0,8 un 0,1) sasniegšanai tiek lietotas redzi koriģējošās lēcas, tas ir jāpanāk, to koriģējot ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus astoņas dioptrijas, vai ar kontaktlēcām. Korekcijai jābūt viegli panesamai;

b) ja ir būtisks vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.

VI. Dzirdes traucējumi

16. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.

17. Hronisks vienpusējs vai abpusējs strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.

18. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

VII. Traumas un to sekas

19. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.

20. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.

21. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.

22. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet ar kāju saīsinājumu –, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defektu, un ir saglabāts kustību apjoms. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum);

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums – abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.

23. Sirds un asinsvadu medicīniskie stāvokļi vai slimības, kas var izraisīt pēkšņu smadzeņu funkciju pasliktināšanos un izpaužas šādi:

23.1. bradiaritmijas (sinusa mezgla slimības un ierosas traucējumi) un tahiaritmijas (supraventrikulārās un ventrikulārās aritmijas) ar aritmijas medicīnisko stāvokļu izraisītu sinkopes vai sinkopes epizožu vēsturi;

23.2. bradiaritmijas: sinusa mezgla slimības un ierosas traucējumi ar otrās pakāpes Mobica II tipa atrioventrikulāro (AV) blokādi, trešās pakāpes AV blokādi vai mainīgu kambara atzaru blokādi;

23.3. tahiaritmijas (supraventrikulārās un ventrikulārās aritmijas) ar:

23.3.1. sirds strukturālo slimību un ilgstošu sirds kambaru tahikardiju (VT);

23.3.2. polimorfisku īslaicīgu VT, ilgstošu sirds kambaru tahikardiju vai ar norādi uz defibrilatoru;

23.4. stenokardijas simptomi;

23.5. pastāvīga elektrokardiostimulatora implantācija vai aizstāšana;

23.6. defibrilatora implantācija vai aizstāšana, atbilstīgs vai neatbilstīgs defibrilatora šoks;

23.7. sinkope (īslaicīgs samaņas un posturālā tonusa zudums, ko raksturo strauja iestāšanās, īslaicīgums un spontāna atveseļošanās un ko izraisa vispārēja nepietiekama smadzeņu apasiņošana, ar iespējamu reflektoru izcelsmi, ar nezināmu cēloni, ja nav pierādījumu par pamatā esošu sirds slimību);

23.8. akūts koronārais sindroms;

23.9. stabila stenokardija, ja simptomi neparādās pie mērenas fiziskās slodzes;

23.10. perkutāna koronārā intervence (PCI);

23.11. koronārās artērijas šuntēšanas ķirurģija (CABG);

23.12. trieka, pārejoša išēmiska lēkme (TIA);

23.13. būtiska miega artērijas stenoze;

23.14. maksimālais aortas diametrs pārsniedz 5,5 cm;

23.15. sirds mazspēja:

23.15.1. Ņujorkas Sirds Asociācijas klasifikācija (NYHA) I, II, III;

23.15.2. NYHA I un II, ja kreisā kambara izsviedes frakcija ir vismaz 35 %;

23.16. sirds transplantācija;

23.17. sirdsdarbības veicināšanas ierīces;

23.18. sirds vārstuļu operācija;

23.19. ļaundabīga hipertensija (paaugstināts sistoliskais asinsspiediens ≥ 180 mmHg vai diastoliskais asinsspiediens ≥ 110 mmHg saistībā ar gaidāmiem vai progresējošiem orgānu bojājumiem);

23.20. III kategorijas asinsspiediens (diastoliskais asinsspiediens ≥ 110 mmHg un (vai) sistoliskais asinsspiediens ≥ 180 mmHg);

23.21. iedzimta sirdskaite;

23.22. hipertrofiska kardiomiopātija, ja bez sinkopes;

23.23. garā QT intervāla sindroms ar sinkopi, "Torsade des Pointes" vai QTc > 500 ms.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona tiek efektīvi ārstēta, ir saņemts kompetentas ārstniecības iestādes atzinums un, ja nepieciešams, tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 23.1., 23.3.1., 23.4., 23.7., 23.8., 23.9., 23.10., 23.11., 23.12., 23.16., 23.18., 23.19. vai 23.21. apakšpunktā minētās pretindikācijas;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 23.6., 23.15.1., 23.17., 23.22. vai 23.23. apakšpunktā minētās pretindikācijas;

c) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 23.2., 23.3.2., 23.5., 23.13., 23.14., 23.15.2. vai 23.20. apakšpunktā minētās pretindikācijas.

24. Sirds un asinsvadu medicīniskie stāvokļi, kas izpaužas šādi:

24.1. defibrilatora implants;

24.2. perifēro asinsvadu slimība – krūšu un vēdera aortas aneirisma, ja maksimālais aortas diametrs ir tāds, ka tas rada ievērojamu pārrāvuma risku un līdz ar to strauju un pēkšņu spēku zudumu;

24.3. sirds mazspēja:

24.3.1. NYHA IV;

24.3.2. NYHA III un IV;

24.4. sirdsdarbības veicināšanas ierīces;

24.5. sirds vārstuļa slimība ar aortas vārstuļa nepietiekamību, mitrālo nepietiekamību vai mitrālo stenozi, ja funkcionālās spējas ir NYHA IV vai ja ir bijušas sinkopes epizodes;

24.6. sirds vārstuļa slimība NYHA III vai IV vai ar izsviedes frakciju (EF), mazāku par 35 %, mitrālo stenozi un smagu plaušu hipertensiju, vai ar smagu ehokardiogrāfisku aortas stenozi vai aortas stenozi, kas rada sinkopi (izņemot pilnīgi asimptomātisku smagu aortas stenozi, ja slodzes panesamības testa prasības ir izpildītas);

24.7. strukturālās un elektriskās kardiomiopātijas – hipertrofiska kardiomiopātija ar sinkopes vēsturi vai ja ir spēkā divi vai vairāki šādi nosacījumi: kreisā kambara (LV) sienas biezums ir lielāks par 3 cm, īslaicīga kambara tahikardija, pēkšņa nāve ģimenes vēsturē (starp pirmās pakāpes radiniekiem), slodzes laikā nepaaugstinās asinsspiediens;

24.8. garā QT intervāla sindroms ar sinkopi, "Torsade des Pointes" un QTc > 500 ms;

24.9. Brugada sindroms ar sinkopi vai pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā, ja to pamato kompetentas ārstniecības iestādes atzinums un tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes, nodrošinot, ka persona, ņemot vērā veselības stāvokli, vēl ir spējīga droši vadīt transportlīdzekli:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 24.2. vai 24.9. apakšpunktā minētās pretindikācijas;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 24.3.1. vai 24.5. apakšpunktā minētās pretindikācijas;

c) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 24.1., 24.3.2., 24.4., 24.6., 24.7. vai 24.8. apakšpunktā minētās pretindikācijas.

25. Citas noteiktas kardiomiopātijas (t. i., aritmogēna labā kambara kardiomiopātija, dilatācijas kardiomiopātija, kateholamīnerģiska polimorfa ventrikulāra tahikardija un īsā QT intervāla sindroms) vai jaunas atklātas kardiomiopātijas, ja tās ir ar pēkšņas rīcībnespējas risku. Ja ir šaubas par iespējamu pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, nepieciešams detalizēts kardiologa izvērtējums, kurā jāņem vērā konkrētās kardiomiopātijas prognostiskās iezīmes.

(Pielikums MK 24.10.2017. noteikumu Nr. 640 redakcijā)

Vajadzīgo atzīmēt ar x:

Anamnēze:

Vai Jūs lietojat (esat lietojis) narkotikas

Vai esat vadījis automašīnu alkohola reibumā

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtās ziņas ir patiesas un esmu brīdināts(-a), ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu iestājas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā atbildība.

Objektīvā atrade:

Atzinums

Nav konstatētas pretindikācijas vadīt šādas kategorijas transportlīdzekli (nevajadzīgo svītrot):

Īpašas piezīmes (vajadzīgo atzīmēt ar x):

Z. v.

20____. gada ____. __________________

(Pielikums svītrots ar MK 17.07.2018. noteikumiem Nr. 424)

Priekšpuse

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" 10.punktu lūdzu veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam/vadītājai

20___.gada ____._______________

Paraksts par lēmuma saņemšanu

veselības pārbaudi saņēmu 20___.gada____._______________

Otrā puse

1. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

2. Ja transportlīdzekļa vadītājs Ceļu satiksmes likuma 30.¹ pantā un Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" noteiktajā kārtībā un termiņā nav veicis kārtējo veselības pārbaudi vai pirmstermiņa veselības pārbaudi, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktam transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts līdz veselības pārbaudei izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

3. Persona šo lēmumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam. Valsts policijas priekšnieka lēmumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.