(Likuma nosaukums 04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

1. Valsts darba inspekcija darbojas Labklājības ministrijas pārziņā, tai ir juridiskās personas tiesības, un tās uzdevums ir:

1) uzraudzīt un kontrolēt darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un nodarbinātības likumdošanas un normatīvo aktu ievērošanu šā likuma 2.pantā minētajos uzņēmumos un darba vietās;

2) (izslēgts ar 23.02.1995. likumu);

3) raudzīties, lai darba devēji un darbinieki savstarpēji izpilda pienākumus, kādus viņiem uzliek darba līgumi;

4) sekmēt darba devēju un darbinieku savstarpēju uzticību un taisnīgu sadarbību;

5) likumu un noteikumu robežās rīkoties, lai novērstu darba konfliktu rašanos vai panāktu radušos darba konfliktu izbeigšanu;

6) pētīt Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumus un rūpēties par iegūto atziņu piemērošanu;

7) izsniegt licences juridiskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību šādās jomās:

a) darbinieku apmācība darba aizsardzībā, darba aizsardzības speciālistu pārkvalificēšana un viņu kvalifikācijas paaugstināšana,

b) darba drošības un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildes ekspertīze, kā arī darba vietu atestācija ar darba vides fizikālo faktoru mērījumiem,

c) bīstamo iekārtu projektēšana, izgatavošana, montāža, remonts, tehniskā apkope un modernizācija,

d) bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācība,

e) spridzināšanas darbi;

8) kontrolēt licencēto juridisko personu darbību;

9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt spridzināšanas darbu atļaujas un atļaujas sprāgstvielu noliktavu ierīkošanai;

10) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmeklēt darbā notikušos nelaimes gadījumus un bīstamo iekārtu avārijas;

11) Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā izmeklēt arodslimību gadījumus;

12) veikt bīstamo iekārtu reģistrāciju;

13) piedalīties ekspluatācijā nododamo bīstamo iekārtu pieņemšanas komisiju darbā un izsniegt atļaujas bīstamo iekārtu ekspluatācijas uzsākšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

2. Valsts darba inspekcijas uzraudzībai pakļauti visi privāti, pašvaldību, valsts uzņēmumi, iestādes un citas darba vietas, bīstamo iekārtu valdītāji, kā arī atsevišķi darba devēji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

3. Valsts darba inspekcijas amatpersonas ir Valsts darba inspekcijas direktors, galvenie valsts darba inspektori un valsts darba inspektori.

Valsts darba inspekcija savā darbībā ir neatkarīga no darba devējiem un augstākām institūcijām.

(04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

4. Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

1) bez iepriekšējas pieteikšanas un atļaujas, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai pakļautās darba vietas, ja Valsts darba inspekcijas amatpersona ir pārliecināta, ka apmeklējuma laikā tur tiek veikts darbs ar bīstamajām iekārtām, nodarbinātas vai atrodas personas, kam paredzēta darba aizsardzība, un iepazīties ar darba norisi un uzņēmuma telpām, kā arī darbinieku vajadzībām iekārtotiem pasākumiem; dzīvokļus var apskatīt tikai dienas laikā;

2) iztaujāt darba devējus, darba vadītājus, darbiniekus, kā arī citas personas;

3) izdarīt apmeklējumus un apskates un izpildīt citus Valsts darba inspekcijai piekritīgus uzdevumus arī darba devējam, viņa vietniekam vai citām personām klāt neesot;

4) prasīt, lai uzrāda dokumentus, kas attiecas uz darbiniekiem, kā arī citas ziņas, kas noderīgas Valsts darba inspekcijai kompetencē esošo jautājumu noskaidrošanai;

5) ņemt paraugus izmeklēšanai vai pierādījumiem no attiecīgiem šķidrumiem, citām vielām vai gaisa, ja ir pamats pieņemt, ka tie varētu apdraudēt darbinieku dzīvību vai veselību;

6) pieaicināt sevišķu uzdevumu izpildīšanai lietpratējus un lieciniekus;

7) uzaicināt Valsts darba inspekcijā darba devēju vai viņa vietnieku, bīstamo iekārtu valdītāju, darba vadītājus, kā arī darbiniekus, lai viņus iztaujātu vai uzklausītu, vai lai viņiem sniegtu paskaidrojumus Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumos; aicinājumā jānorāda mērķis, kādēļ persona aicināta;

8) sasaukt darba devēju, bīstamo iekārtu valdītāju un darbinieku, kā arī viņu organizāciju un citu juridisko personu pārstāvju apspriedes Valsts darba inspekcijai piekritīgu jautājumu apspriešanai;

9) dot likumu un noteikumu robežās norādījumus un rīkojumus darba devējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem, amatpersonām un darbiniekiem par pastāvošo likumdošanas un normatīvo aktu izpildīšanu un par pienācīgu veselības aizsardzības un darba drošības ierīču lietošanu;

10) apturēt uzņēmuma darbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību»;

11) Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, amatpersonas.

Piezīme. (Izslēgta ar 04.05.1993. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

5. Valsts darba inspekcijas direktora pienākums ir:

1) Valsts darba inspekcijas vadība un visu valsts darba inspektoru darbības uzraudzība;

2) noteikt valsts darba inspektoru darbības reģiona robežas, kā arī noteikt viņu pienākumus;

3) noskaidrot un izlemt sūdzības par Valsts darba inspekcijas amatpersonu rīcību;

4) sniegt paskaidrojumus par attiecīgo likumu, noteikumu un rīkojumu izpildīšanu un piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

6.pants. Valsts darba inspekcijas finansēšanas avots ir valsts pamatbudžeta asignējumi, maksa par šā likuma 1.panta 7.punktā paredzētajām licencēm un 20 procenti no soda naudām par šā likuma 1.panta 1.punktā minēto likumdošanas un normatīvo aktu pārkāpumiem.

(23.02.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

7. (Izslēgts ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

8. (Izslēgts ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

9. (Izslēgts ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

10. Valsts darba inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem aizliegts izpaust komercnoslēpumus, ar kuriem viņas iepazinušās Valsts darba inspekcijas pārraudzībai pakļautajos uzņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

11. (Izslēgts ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

12. Valsts darba inspekcijas uzraudzībai pakļauto uzņēmumu, iestāžu vadītājiem, bīstamo iekārtu valdītājiem uz Valsts darba inspekcijas pieprasījumu jāsniedz Valsts darba inspekcijai viņu rīcībā esošā ziņas, kas nepieciešamas tai piekritīgo jautājumu kārtošanai, kā arī jādod atsauksmes atsevišķos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

13. Darbinieku apdrošināšanas un nodrošināšanas iestādēm jāsniedz Valsts darba inspekcijai vajadzīgās ziņas par slimojošiem un avārijās un nelaimes gadījumos darbā cietušiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

14. Darba inspektoru rīkojumus var pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas direktoram divu nedēļu laikā, skaitot no rīkojuma paziņošanas dienas.

Darba aizsardzības pārvaldes priekšnieka lēmumus vai rīkojumus var pārsūdzēt tiesā 1 mēneša laikā, skaitot no lēmumu vai rīkojuma paziņošanas dienas. Pārsūdzības iesniegšana neaptur Valsts darba inspekcijas amatpersonu lēmumu, norādījumu vai rīkojumu izpildīšanu, izņemot gadījumus, kad rīkojuma izpildīšana apturēta ar sevišķu sūdzības izšķīrēja lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

15. Noteikumus un instrukcijas par šā likuma piemērošanu apstiprina Latvijas Republikas labklājības ministrs.