INSTRUKCIJA
par vispārizglītojošo skolu skolēnu pārcelšanu un eksāmeniem
APSTIPRINĀTA
ar Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas
1994.gada 27.janvāra pavēli nr.34
1. Skolēnu pārcelšana nākamajā
klasē
1.1. Gada atzīmes mācību priekšmetos izliekamas ne vēlāk kā 3
dienas pirms mācību gada beigām. Literatūrā un valodā, ģeometrijā
un algebrā pamatskolā un vidusskolā, kā arī Latvijas vēsturē un
pasaules vēsturē vidusskolā skolēnu mācību sasniegumu jāvērtē
atsevišķi.
1.2. Atkarībā no skolēnu darba rezultātiem direktors,
konsultējoties ar pedagogu padomi, lemj par skolēnu pārcelšanu
nākamajā klasē. Lēmums par skolēnu pārcelšanu, atstāšanu otru
gadu tajā pašā klasē, par pēc pārbaudījumiem jānoformē ar skolas
direktora pavēli un līdz mācību gada beigām jāpaziņo skolēniem un
viņu vecākiem.
2. Atļauja kārtot eksāmenus
2.1. Eksāmenus atļauts kārtot tiem 9. klases skolēniem, kuru
mācību sasniegumi priekšmetos, kuros notiek eksāmeni, ir
novērtēti ar 4 vai vairāk ballēm.
2.2. Eksāmenus atļauts kārtot tiem 12. klases skolēniem, kuru
mācību sasniegumi visos mācību priekšmetos ir novērtēti ar 4 vai
vairāk ballēm.
2.3. 9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi vienā mācību
priekšmetā, kurā nav noteikts eksāmens, ir novērtēti ar 3 vai
mazāk ballēm, atļauts kārtot šajā mācību priekšmetā eksāmenu
papildtermiņā jūnijā. Šajā eksāmenā gūto vērtējumu ieraksta gada
atzīmju ailē.
9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi 2-3 mācību
priekšmetos ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, tiek dotas
iespējas eksaminēties šajos mācību priekšmetos eksāmenu
papildtermiņā augustā.
9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi vairāk nekā trijos
mācību priekšmetos ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, izsniedz
liecības, viņiem tiek dotas tiesības eksaminēties šajos mācību
priekšmetos nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā kārtībā.
2.4. Skolēnus, kam uzvedības gada vērtējums ir
"neapmierinoša", ar pedagogu padomes lēmumu var
pielaist pie izlaiduma eksāmeniem. Pēc to nokārtošanas Apliecībā
par pamatizglītību vai Atestātā par vidējo izglītību ieraksta, ka
viņu uzvedība ir neapmierinoša.
2.5. Lēmums par atļauju kārtot eksāmenus jānoformē ar skolas
direktora pavēli un ne vēlāk kā 3 dienas pirms eksāmena sesijas
sākuma jāpaziņo skolēniem un viņu vecākiem.
2.6. Skolēnu atbrīvošana veselības stāvokļa dēļ no fiziskās
audzināšanas stundām neietekmē pielaišanu pie izlaiduma
eksāmeniem. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā attiecīgajā ailē
ieraksta "atbrīvots (-a)".
2.7. Ja kādā eksāmenā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti
ar 3 vai mazāk ballēm, viņš drīkst kārtot pārējos eksāmenus.
9. klases skolēniem tiek dota iespēja eksaminēties šajā mācību
priekšmetā eksāmenu papildtermiņā jūnijā un augustā.
3. Skolēnu atbrīvošana no
eksāmeniem
3.1. Slimības dēļ skolēnus no eksāmeniem var atbrīvot saskaņā
ar ārstu komisijas slēdzienu, ievērojot to slimību sarakstu,
kuras var būt par pamatu skolēnu atbrīvošanai no eksāmena (1.
pielikums).
Līdz katra gada 1. maijam skolēniem, kas atbrīvojami no
izlaiduma eksāmeniem slimības dēļ, skolai jāiesniedz Skolu valdei
šādi dokumenti: skolas direktora iesniegums; ārstu komisijas
izziņa; skolēnu gada atzīmju izraksts.
(Visus skolas izdotos dokumentus paraksta un ar skolas
ģerboņzīmogu apstiprina direktors.)
Piezīme. No eksāmeniem atbrīvojamas arī izlaiduma klašu
skolnieces, kas atrodas pirmsdzemdību vai pēcdzemdību
atvaļinājumā. Pamats viņu atbrīvošanai ir sieviešu konsultācijas
izziņa.
3.2. Skolu valdes priekšsēdētāja apstiprināta komisija izskata
skolas iesniegtos dokumentus un izlemj jautājumu par skolēnu
atbrīvošanu no eksāmeniem slimības dēļ. Pieņemto lēmumu noformē
ar pavēli un paziņo skolai līdz 15. maijam.
3.3. Izlaiduma klašu skolēnus, kas mācās sanatorijas
internātskolās, no izlaiduma eksāmenu kārtošanas atbrīvo šo skolu
pedagogu padomes, ievērojot skolēnu sekmes un attiecīgās
ārstniecības iestādes izdoto izziņu par veselības stāvokli.
Skolēnus, kas ārstējas stacionārajās ārstniecības iestādēs, no
eksāmeniem atbrīvo tās skolas direktors, kurā skolēni ir
mācījušies pastāvīgi.
3.4. Par skolēniem, kuri saslimuši pēc 1. maija vai eksāmenu
sesijas laikā, dokumenti Skolu valdei jāiesniedz nekavējoties. Ja
skolēns eksāmenu laikā izveseļojas, viņš, ja vēlas, var kārtot
atlikušos eksāmenus sesijas laikā vai pavēlē par noslēguma
pārbaudēm norādītajos papildtermiņos.
3.5. Izlaiduma klašu skolēnus, kuru attiecīgajā mācību gadā
ieguvuši 1 .-3. vietu starptautiskajās vai valsts mācību
priekšmetu olimpiādēs vai arī 1. vietu novada olimpiādēs, pēc
viņu vēlēšanās ar skolas direktora pavēli var atbrīvot no
eksāmeniem attiecīgajos mācību priekšmetos.
3.6. No eksāmeniem var atbrīvot tos izlaiduma klašu skolēnus,
kuri ir valsts izlases dalībnieki kādā sporta veidā un eksāmenu
sesijas laikā gatavojas vai piedalās Eiropas vai pasaules
čempionātos, ka arī olimpiskajās spēlēs.
Līdz 1. maijam Skolu valdei jāiesniedz skolas direktora
iesniegums un attiecīgās sporta federācijas apstiprināta izziņa
Skolu valde pieņemto lēmumu noformē ar pavēli un paziņo skolai
līdz 15. maijam.
3.7. Skolēniem, kas skolu daudz kavējuši slimības dēļ,
mainījuši dzīvesvietu vai nevar kārtot eksāmenus citu svarīgu
iemeslu dēļ, var atļaut visus eksāmenus vai daļu eksāmenu kārtot
vēlāk, pavēlē par noslēguma pārbaudēm norādītajos
papildtermiņos.
4. Eksāmenu organizēšana un
saturs
4.1. Izlaiduma eksāmenu skaitu un veidu katru gadu nosaka ar
ministrijas pavēli par noslēguma pārbaudēm.
4.2. Ja saskaņā ar vidusskolas mācību plānu kāda mācību
priekšmeta apguve beidzas 10. vai 11. klasē, tad eksāmenu šajā
mācību priekšmetā skolēni var kārtot jau pēc 10. vai 11. klases
beigšanas.
4.3. Eksāmenus pieņem skolas direktora apstiprināta komisija
Komisijas sastāvs:
priekšsēdētājs - skolas direktors vai direktora vietnieks,
eksāmena priekšmeta skolotājs, divi komisijas locekļi.
Komisijas sastāvā var iesaistīt asistentus - citu skolu
attiecīgā mācību priekšmeta skolotājus vai augstskolu
pasniedzējus.
Ja kādā priekšmetā vēlēšanos kārtot eksāmenu izsaka tikai daži
skolēni, Skolu valdei ir tiesības organizēt rajona (pilsētas)
eksāmenu komisiju.
4.4. Eksāmeni notiek saskaņā ar skolas direktora apstiprinātu
eksāmenu sarakstu, ievērojot ministrijas pavēlē par noslēguma
pārbaudēm noteiktos rakstveida eksāmenu datumus un eksāmenu
sesijas termiņus.
4.5. Eksāmenu saraksts un komisijas sastāvs paziņojams
skolotājiem, skolēniem un vecākiem ne vēlāk kā divas nedēļas
pirms eksāmenu sesijas sākuma.
4.6. Mutvārdu eksāmenu materiālus (tekstus, uzdevumus,
jautājumus) atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes
ministrijas apstiprinātajām biļetēm katru gadu izstrādā mācību
priekšmetu skolotāji.
Šos materiālus apspriež priekšmetu metodiskajās komisijās vai
apvienībās un apstiprina skolas direktors vai viņa vietnieks ne
vēlāk kā 10 dienas pirms eksāmenu sesijas sākuma.
Eksāmenu materiālus apzīmogo ar skolas spiedogu. Līdz eksāmena
sākumam tie atrodas pie eksāmenu komisijas priekšsēdētāja. Ar
šiem materiāliem pirms eksāmeniem skolēnus iepazīstināt nedrīkst.
Skolēni tos saņem eksāmena laikā kopā ar biļeti.
4.7. Profilkursa eksāmenā izmantojamas tās pašas biļetes, kas
pamatkursa eksāmenā, pievienojot katrā biļetē ne vairāk kā 1-2
paša skolotāja izstrādātus profilkursa saturam atbilstošus
jautājumus vai aizstājot ar tiem esošos jautājumus. Profilkursa
eksāmenu biļetēs nedrīkst būt vairāk nekā 5 jautājumi.
4.8. Pavēle par noslēguma pārbaudēm minēto rakstveida eksāmenu
saturu noteiktajā laikā paziņo Latvijas televīzijā vai nedēļu
pirms eksāmena aizzīmogotā aploksnē Izglītības attīstības
institūtā saņem Skolu valdes priekšsēdētāja pilnvarots pārstāvis.
Viņam jānodrošina šo materiālu glabāšana un izsniegšana skolu
direktoriem pret parakstu 2-3 dienas pirms eksāmena.
Aploksni drīkst atvērt tikai eksāmena komisijas priekšsēdētājs
komisijas klātbūtnē tieši pirms eksāmena sākuma.
4.9. To izvēles eksāmenu saturs, ko veido pati skola,
jāapstiprina Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā līdz 15.
aprīlim.
4.10. Katram skolēnam eksāmena rakstu darba izpildei un
mutvārdu atbildes sagatavošanai tiek izsniegts ar skolas spiedogu
apzīmogots rakstāmpapīrs, ko skolēns pēc rakstu darba izpildes un
mutvārdu atbildēm iesniedz eksāmena komisijai.
4.11. Par eksāmena norisi un eksāmenu instrukcijas ievērošanu
atbild eksāmena komisijas priekšsēdētājs.
Eksāmena laikā komisijas locekļiem var pārmaiņus iekārtot
starpbrīdi, ko nosaka priekšsēdētājs.
Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņu aizstāj viens no
komisijas locekļiem.
4.12. Eksāmenos, kas notiek papildtermiņos, jāievēro tāda pati
kārtība kā izlaiduma eksāmenos.
Rakstisko eksāmenu uzdevumus un tematus pēc iepriekšējā
pieprasījuma Izglītības attīstības institūtā saņem Skolu valdes
priekšsēdētāja pilnvarots pārstāvis. Viņam jānodrošina šo
materiālu glabāšana un izsniegšana skolu direktoriem pret
parakstu 2-3 dienas pirms eksāmena.
Aploksni drīkst atvērt tikai eksāmena komisijas priekšsēdētājs
komisijas klātbūtnē tieši pirms eksāmena sākuma.
Neizmantotos eksāmenu materiālus skolas direktors iznīcina,
par ko tiek sastādīts akts.
4.13. Ja Latvijas Republikas skolēni eksāmenu sesijas laikā
mācās ārzemēs, tad, balstoties uz skolēnu vai viņu vecāku
iesnieguma, individuālo eksāmenu sarakstus un termiņus nosaka
skolas direktors.
Rakstveida eksāmenu uzdevumu un tematu saņemšanas un
lietošanas kārtība ir tāda pati kā eksāmenos, kas notiek
papildtermiņos.
Rakstveida eksāmenu norise
4.14. Eksāmeniem rakstos jānotiek skolēnu skaitam atbilstošās
telpās. Vajadzības gadījumā rakstveida eksāmeni var notikt
vairākās telpās, bet katrā jānodrošina sava komisija.
Rakstveida eksāmenos, izņemot domrakstus, skolēni jāsadala
divās grupās, un katra grupa risina savu variantu.
Skolēni pa vienam sēž pie galdiem vai skolas solos, kuri cits
no cita novietoti atstatus. Izņēmuma gadījumos skolēni var sēdēt
pa diviem pie viena galda vai solā, ja viņi raksta par
atšķirīgiem tematiem vai dažādus variantus.
Ja eksāmena saturu paziņo Latvijas televīzijā, tad eksāmena
telpā jābūt 1-2 iepriekš pārbaudītiem televizoriem.
4.15. Izlaiduma eksāmena sākums ir plkst. 9.00.
Eksāmenā nav atļauts ņemt līdzi burtnīcas, mācību grāmatas un
citus mācību materiālus.
Temati un uzdevumi jāuzraksta uz tāfeles. Ja skolā iespējama
operatīva materiālu pavairošana, tad tematus vai uzdevumus drīkst
izsniegt katram skolēnam.
4.16. Valodas un literatūras eksāmenā rakstos abiturienti pēc
tam, kad ir uzrakstījuši domraksta melnrakstu, ja vēlas, drīkst
izmantot nepieciešamo daiļliteratūru domrakstā iekļauto citātu
precizēšanai.
Eksāmenā rakstos par vidusskolas kursu skolēniem atļauts
lietot tabulas, kā arī kalkulatorus.
4.17. Rakstveida eksāmenam jāparedz četras astronomiskās
stundas. Laiku skaita no brīža, kad eksāmena komisija
iepazīstinājusi skolēnus ar tematiem un uzdevumiem.
Neredzīgo un vājredzīgo skolu skolēniem rakstveida eksāmenos
laiku eksāmena darba izpildei var pagarināt.
4.18. Eksāmena komisijas priekšsēdētājs vajadzības gadījumā
drīkst atļaut rakstveida eksāmena laikā iziet no eksāmena telpas
vienlaikus ne vairāk kā vienam skolēnam. Savu rakstu darbu
skolēns izejot iesniedz komisijai.
4.19. Skolēni, kas rakstu darbu izpildījuši, to kopā ar
melnrakstu iesniedz eksāmena komisijai un atstāj eksāmena
telpu.
4.20. Eksāmena rakstu darbus (arī melnrakstus) skolotājs kopā
ar eksāmena komisijas locekļiem pārbauda tikai skolā. Ja visus
rakstu darbus nav iespējams pārbaudāt uzreiz, pārtraukuma laikā
tie atrodas pie eksāmena komisijas priekšsēdētaja, kas nodrošina
šo darbu glabāšanu.
Komisijas locekļi pārbauda eksāmena rakstu darbus, novērtē
tos, parakstās un nepieciešamības gadījumā uzraksta īsu vērtējuma
pamatojumu.
4.21. Rakstveidā eksāmenu rezultāti paziņojami skolēniem 3
dienu laikā.
4.22. Eksāmena domraksta rezultāti vērtējami atsevišķi
literatūrā un valodā.
Ja pamatskolu abiturientiem domraksta vērtējums valodā un
literatūrā ir 3 balles vai zemāks, domrakstu var pārrakstīt
papildtermiņā.
Ja eksāmena domraksta vērtējums literatūrā ir 3 balles vai
zemāks, tad netiek ieskaitīts vērtējums arī valodā, domrakstu var
pārrakstīt papildtermiņā.
Ja novērtējums valodā ir 3 balles vai zemāks, tad
papildtermiņā jāraksta diktāts.
4.23. Izlaiduma eksāmenā par vidusskolas kursu saņemtais
vērtējums ir ierakstāms attiecīgajos dokumentos. Skolēniem, kuri
saņēmuši vērtējumu 3 balles vai zemāk, izsniedz gada un eksāmenu
atzīmju izrakstu. Skolēniem tiek dotas tiesības eksaminēties šajā
mācību priekšmetā nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā
kārtībā.
4.24. Visi eksāmenu rakstu darbi un protokoli jāuzglabā skolā
piecus gadus pēc skolēnu absolvēšanās. Pēc šī termiņa eksāmenu
protokolus nodod arhīvā, bet pārējos dokumentus iznīcina saskaņā
ar pastāvošajiem noteikumiem.
Mutvārdu eksāmenu norise
4.25. Mutvārdu eksāmenā klasi atļauts dalīt divās grupās.
Katrai grupai attiecīgajā mācību priekšmetā dod pilnu biļešu un
uzdevumu komplektu.
Biļetes (teksti, uzdevumi), kas jau paņemtas atbildēšanai,
otrreiz tās pašas grupas skolēniem nav izmantojamas.
4.26. Mutvārdu eksāmenos skolēniem atļauts izmantot kartes un
tabulas, ja tajās nav izvērsta teksta, kā arī demonstrējumu
ierīces.
Atbildes sagatavošanai skolēnam paredz 15-30 minūtes. Pēc
atbildēšanas skolēns atstāj eksāmena telpu.
4.27. Eksāmenā komisija noklausās skolēna atbildi, bez
vajadzības nepārtraucot viņu. Skolotājam ir tiesības uzdot
problēmjautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Ja skolēna
zināšanas ir vājas, viņam var uzdot papildjautājumus vai atļaut
paņemt un atbildēt otru biļeti.
4.28. Pēc katra eksāmena komisija novērtē skolēnu atbildes un
raksta protokolu (2.pielikums). Katru protokolu paraksta visi
komisijas locekļi, kas piedalījusies eksāmenā (vidusskolas
vēstures eksāmenam rakstāmi 2 protokoli, jo atsevišķi vērtējamas
atbildes Latvijas vēsturē un pasaules vēsturē).
10. un 11. klases skolēnu atbilžu vērtējums jāraksta atsevišķā
protokolā. Tāpat atsevišķs eksāmena protokols jāraksta arī
skolēniem, kas iepriekšējā gadā saņēmuši liecības vai atzīmju
izrakstus.
4.29. Ja eksāmena komisijai par kādu vērtējumu rodas
domstarpības, tās izšķir ar balsu vairākumu, obligāti ierakstot
protokolā arī komisijas mazākuma atzinumu. Ja balsu skaits ir
vienāds, izšķirošais ir tās puses viedoklis, kuram piekrīt
eksāmena komisijas priekšsēdētājs.
4.30. Eksāmena rezultāti jāpaziņo skolēniem tūlīt pēc
eksāmena.
4.31. Ja eksāmenā par pamatskolas kursu skolēns saņem
vērtējumu 3 balles vai zemāk, tad šo vērtējumu ieraksta tikai
eksāmena protokolā; pārējos dokumentos attiecīgajā ailē atstāj
brīvu vietu, lai tajā varētu ierakstīt eksāmenā papildtermiņos
saņemto novērtējumu.
4.32. Balstoties uz eksāmenu rezultātiem, direktors,
konsultējoties ar pedagogu padomi, izdod pavēli par atestātu vai
apliecību izsniegšanu.
5. Dokumenti par pamatizglītību
5.1. Skolēniem, kuriem gada un eksāmenu vērtējums ir 4 vai
vairāk balles, beidzot 9. klasi, izsniedz apliecību par
pamatizglītību. To izsniedz arī skolēniem, kas atbrīvoti no
eksāmeniem.
5.2. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā ieraksta saņemto
novērtējumu gadā visos 9.klases mācību plāna priekšmetos, kā arī
eksāmenos saņemto vērtējumu.
Novērtējumu uzvedībā ieraksta ar vārdiem
"priekšzīmīga", "laba",
"apmierinoša" vai "neapmierinoša".
5.3. Skolēniem, kas atbrīvoti no eksāmeniem, ailēs, kas
paredzētas vērtējumam eksāmenā, raksta "atbrīvots (a)".
Skolēniem, kas atbrīvoti no fiziskās audzināšanas,
"atbrīvots (a)" raksta ailēs, kas paredzētas vērtējumam
gadā.
5.4. Mācību priekšmetos, kuri skolēnam nav mācīti, gada un
eksāmena atzīmju izrakstā ieraksta "nav mācīts
(a)".
5.5. 9. klases skolēniem, kuru gada un eksāmenu vērtējums ir 3
vai mazāk balles, izsniedz liecību, viņiem tiek dotas tiesības
eksaminēties šajos mācību priekšmetos nākamajā gadā 9. punktā
paredzētajā kārtībā.
6. Dokumenti par vidējo
izglītību
6.1. Atestātu par vidējo izglītību saņem vidusskolu
abiturienti, kuri apguvuši visus obligātos mācību priekšmetus un
vismaz 7 (skolās ar krievu mācībvalodu - 6) izvēles priekšmetus,
kuri iekļauti skolas mācību plānā. Lai saņemtu atestātu, vismaz 2
mācību priekšmeti jāapgūst profilkursa līmenī.
6.2. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā ierakstāms mācību
sasniegumu vērtējums visos mācību priekšmetos, kurus skolēns
apguvis 10.-12. klasē, kā ari eksāmenos saņemtais vērtējums.
Jānorāda, kādā līmenī (pamatkursa vai profilkursa) attiecīgais
mācību priekšmets apgūts.
Skolēniem, kas atbrīvoti no eksāmeniem, ailes, kas paredzētas
vērtējumam eksāmenā, raksta "atbrīvots (-a)".
Novērtējumu uzvedībā ieraksta ar vārdiem
"priekšzīmīga", 'laba",
"apmierinoša" vai "neapmierinoša".
6.3. Skolēniem, kas ieguvuši godalgotas vietas
starptautiskajās, valsts, novada vai rajona olimpiādēs vai
skolēnu zinātnisko darbu konkursos, nokārtojuši kvalifikācijas
eksāmenus un ieguvuši specialitāti, gada un eksāmena atzīmju
izrakstā izdara attiecīgu ierakstu. Absolventiem, kas ieguvuši
specialitāti un nokārtojuši kvalifikācijas pārbaudījumus,
izsniedz apliecību par specialitātē piešķirto kvalifikāciju.
6.4. 12. klases skolēniem, kuriem gada un eksāmenu vērtējums
ir 3 vai mazāk balles, izsniedz tikai gada un eksāmenu atzīmju
izrakstu, viņiem tiek dotas tiesības eksaminēties šajos mācību
priekšmetos nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā kārtībā.
7. Izglītības dokumentu noformēšana
un izsniegšana
7.1. Ja izlaiduma klases skolēns atrodas ārstniecības iestādē
(slimnīcā, sanatorijā), kur organizēts mācību process, apliecību
par pamatizglītību vai atestātu par vidējo izglītību viņš saņem
skolā, ievērojot ārstniecības iestādē iegūtos vērtējumus.
Ilgstoši slimojošam skolēnam, kam organizētas mācības mājās,
apliecību vai atestātu izsniedz skola, kurā skolēns
ieskaitīts.
7.2. Absolventi, kas vēlas turpināt izglītību ārpus Latvijas
Republikas, organizē izglītības dokumentu tulkošanu izvēlētās
mācību iestādes pieprasītajā valodā un tulkojumu apstiprina
notariātā.
7.3. Ieraksti apliecībā par pamatizglītību vai atestātā par
vidējo izglītību jāveic salasāmi ar melnu tušu vai tinti. Gada un
eksāmenu atzīmju izrakstu var veikt arī mašīnrakstā. Dokumentus
paraksta skolas direktors un skolotāji. Skolas ģerboņzīmoga
nospiedumam jābūt skaidram un salasāmam.
Nav pieļaujami labojumi, visām ailēm jābūt aizpildītām.
Absolventa vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu un datumu ieraksta
bez saīsinājumiem pēc ieraksta pasē vai dzimšanas apliecībā.
Apliecībā vai atestātā jāieraksta pilns skolas nosaukums un
tās atrašanās vieta.
Ieraksti apliecībā vai atestātā izdarāmi latviešu valodā.
Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā vērtējumu ballēs ieraksta:
10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi). 6 (gandrīz
labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).
Mākslinieciskajā pašdarbībā vērtējumu ieraksta ar vārdu
"ieskaitīts".
Apliecības un atestātus izsniedz kopā ar gada un eksāmenu
atzīmju izrakstu.
7.4. Pamats izglītības dokumentu izsniegšanai ir skolas
direktora pavēle.
7.5. Atestātus par vidējo izglītību reģistrē "Atestātu
veidlapu un izsniegto atestātu par vidējo izglītību uzskaites
grāmatā". Apliecības par pamatizglītību reģistrē
"Apliecību veidlapu un izsniegto apliecību par
pamatizglītību uzskaites grāmatā".
8. Dublikātu izsniegšana
Personām, kas nozaudējušas atestātu vai apliecību, skola (ja
skola likvidēta, tad attiecīgā pašvaldības institūcija) izraksta
un izsniedz dublikātu, pamatojoties uz "Skolēnu sekmju un
uzvedības uzskaites kopsavilkuma žurnālā" ierakstītajām
ziņām. Izsniegtā dublikāta augšējā labajā stūri jābūt ierakstam
"Dublikāts". Izdodot dublikātu, jāievēro šāda
kārtība:
atestāta vai apliecības dublikātu izsniedz tikai vienu
reizi;
atestāta vai apliecības nozaudētājs par notikušo iesniedz
pieteikumu skolai, kurā mācījies;
skolas direktors pēc pieteikuma saņemšanas noskaidro, kādos
apstākļos atestāts vai apliecība pazudusi, sastāda par to
attiecīgu aktu un izsludina laikrakstā "Izglītība un
kultūra" nozaudēto atestātu vai apliecību par nederīgu (uz
nozaudētāja rēķina);
ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas
laikrakstā skolas direktors izraksta nozaudētā atestāta vai
apliecības dublikātu un reģistrē to attiecīgo dokumentu uzskaites
grāmatā, atzīmējot visus datus tāpat kā izsniedzot oriģinālu.
Saņēmējs parakstās par dublikāta saņemšanu.
Ja skolā vai Skolu valdē nav attiecīgā parauga atestāta vai
apliecības, tad skolas direktors vai Skolu valdes pilnvarots
pārstāvis to var saņemt Izglītības attīstības institūtā.
9. Eksāmenu organizēšana skolēniem,
kas iepriekšējā gadā saņēmuši liecības vai atzīmju izrakstus
9.1. 9. klašu skolēni, kas saņēmuši tikai liecības, kā arī 12.
klašu skolēni, kas saņēmuši tikai gada un eksāmenu atzīmju
izrakstus, var kārtot eksāmenus nākošā gada eksāmenu sesijā.
9.2. Eksāmeni par pamatskolas kursu jākārto tajos mācību
priekšmetos, kuros gada vai eksāmenu vērtējums iepriekšējā gadā
ir bijis 3 vai mazāk balles.
9.3. Eksāmeni par vidusskolas kursu jākārto tajos mācību
priekšmetos, kuros gada vai eksāmena vērtējums iepriekšējā gadā
ir bijis 3 vai mazāk balles, kā arī mācību priekšmetos, kuros
eksāmeni noteikti ministrijas pavēlē par noslēguma pārbaudēm.
9.4. Eksāmenus drīkst kārtot tajā skolā, kur skolēns mācījies
iepriekšējā gadā.
Personas, kas vēlas kārtot eksāmenus par pamatskolas vai
vidusskolas kursu, iesniedz skolas direktoram iesniegumu un
liecību vai atzīmju izrakstu.
Iesniegumus pieņem ne vēlāk kā mēnesi pirms eksāmenu sesijas
sākuma.
9.5. Eksāmeni notiek ministrijas pavēlē par noslēguma
pārbaudēm minētajos termiņos un saskaņā ar skolas direktora
apstiprināto eksāmenu sarakstu.
Eksāmenus par vidusskolas vai pamatskolas kursu skolēni drīkst
kārtot ne ilgāk kā triju gadu laikā. Skolēniem, kas neiekļaujas
šajā termiņā, ir tiesības kārtot eksāmenus kā eksterniem.
9.6. Skolēniem, kas nokārtojuši visus noteiktos eksāmenus un
saņēmuši vērtējumu 4 vai vairāk balles, ar skolas pedagogu
padomes lēmumu tiek izsniegts atestāts par vidējo izglītību vai
apliecība par pamat izglītību kopā ar jaunu gada un eksāmenu
atzīmju izrakstu. Lēmums jānoformē ar protokolu un direktora
pavēli.
Tajos priekšmetos, kur skolēna mācību sasniegumi iepriekšējā
gadā ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, eksāmenos gūto vērtējumu
ieraksta ailēs, kas paredzētas vērtējumam gadā.
9.7. Eksāmenu komisijas locekļiem par eksaminēšanu pienākas
samaksa šīs instrukcijas 10.16. punktā noteiktajā kārtībā.
10. Eksāmenu organizēšana
eksterniem
10.1. Eksāmeni eksterniem par pamatskolas kursu jākārto visos
9. klases mācību plānā paredzētajos priekšmetos, izņemot mūziku,
vizuālo mākslu un fizisko audzināšanu. Šajos priekšmetos gada un
eksāmenu atzīmju izrakstā ievelk svītru.
10.2. Eksāmeni eksterniem par vidusskolas kursu jākārto visos
obligātajos mācību priekšmetos, kā arī vismaz 7 (skolās ar krievu
mācībvalodu - 6) izvēles priekšmetos, kuri iekļauti skolas mācību
plānā. Lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, vismaz 2 mācību
priekšmetos eksāmens jākārto profilkursa līmenī.
10.3. Eksāmeni eksterniem par pamatskolas vai vidusskolas
kursu notiek atbilstoši skolas izvēlētās mācību programmas
prasībām.
Eksāmenus var pieņemt jebkuras vispārizglītojošas vidusskolas
pedagogi.
10.4. Eksāmeni eksterniem notiek vienu reizi gadā pavēlē par
noslēguma pārbaudēm minētajos termiņos.
Eksāmenus par vidusskolas vai pamatskolas kursu eksterni kārto
ne ilgāk kā triju gadu laikā.
10.5. Rakstveida eksāmenus eksterni kārto pēc tiem pašiem
tekstiem, tematiem un uzdevumiem, kas paredzēti vispārizglītojošo
skolu audzēkņiem. Tajos mācību priekšmetos, kuros
vispārizglītojošo skolu audzēkņiem nav paredzētas ministrijas
izstrādātas biļetes, eksāmenus mutvārdos kārto pēc biļetēm, ko
sastādījuši attiecīgās skolas skolotāji un kas ir apstiprinātas
Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā. Pārējos mācību
priekšmetos izmantojamas ministrijā izstrādātās biļetes.
10.6. Personas, ka vēlas eksternātā kārtot eksāmenus par
pamatskolas vai vidusskolas kursu, iesniedz skolas direktoram
iesniegumu un izglītības dokumentu.
Iesniegumus no eksterniem pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus
pirms eksāmenu sākuma. Iesniegumu reģistrācijas Žurnālā
ierakstāms katra eksterna vārds, uzvārds, dzimšanas dati, kā arī
pastāvīgā dzīves vieta (pēc eksterna pases).
10.7. Skolas, kas saņēmušas eksterņu iesniegumus, trīs mēnešu
laikā pirms eksāmenu sākuma visos mācību priekšmetos organizē
konsultācijas, nodrošina eksterniem iespēju izmantot skolas
bibliotēku, kā arī mācību priekšmetu kabinetus, laboratorijas
praktisko darbu izpildei, nosaka noteiktu laiku viņu nodarbībām
un organizē skolotāju dežūras.
10.8. Eksterņiem, kas pirms eksāmeniem vai eksāmenu sesijas
laikā ir saslimuši un izveseļojušies pirms to nobeiguma, obligāti
jāiesniedz medicīniska izziņa, kura dod tiesības viņiem tajā pašā
vai nākamajā eksaminācijas periodā kārtot visus atlikušos
eksāmenus.
10.9. Eksāmenus eksterņi kārto saskaņā ar sarakstu, ko
apstiprinājis skolas direktori; dienā katram eksternim atļauts
kārtot tikai vienu eksāmenu - mutvārdos vai rakstos.
Eksterņu eksāmenu organizēšanā jāievēro tās pašas prasības,
kas minētas šīs instrukcijas 4.punktā.
10.10. Eksterņu eksāmenu rezultāti ierakstāmi īpašā protokolā,
kura augšēji labajā stūri ir uzraksts "Eksternāts".
10.11. Eksterņiem, kas nokārtojuši visus noteiktos eksāmenus,
ar skolas pedagogu padomes lēmumu tiek izsniegts atestāts par
vidējo izglītību vai apliecība par pamatizglītību, kur norādīts,
ka eksāmeni nokārtoti eksternātā. Vērtējumu uzvedībā neraksta,
bet ievelk svītru.
10.12. Ja eksternis neievēro eksāmenos noteikto kārtību, viņš
zaudē tiesības kārtot eksāmenus šajā eksāmenu sesijā.
10.13. Eksterņiem, kas vienā vai dažos mācību priekšmetos nav
nokārtojuši eksāmenus, ir tiesības šajos priekšmetos eksaminēties
nākamajā eksāmenu sesijā.
10.14. Atestāti par vidējo izglītību vai Apliecības par
pamatizglītību, ko izsniedz eksterņiem, reģistrējamas noteikta
parauga grāmatās ar atzīmi "Eksternāts".
10.15. Eksterņu iesniegumi, reģistrācijas žurnāli, eksāmenu
protokoli, eksterņu rakstu darbi glabājami vispārizglītojošajām
vidusskolām noteiktajā kārtībā.
10.16. Par eksterņu eksaminēšanu eksaminācijas komisijas
priekšsēdētājs un locekļi saņem skolotāju slodzes tarifam
atbilstošu stundu aprēķinu:
rakstveida eksāmeni par pamatizglītību un vidējo izglītību, ja
grupā ir 16 vai vairāk eksterņu - 4 mācību stundas.
Ja eksterņu grupā ir mazāk par 16 cilvēkiem, tad viņi
rakstveida izlaiduma eksāmenus kārto kopā ar attiecīgās skolas
skolēniem un papildu samaksu eksāmenu komisijas priekšsēdētājam
un locekļiem neaprēķina.
Eksāmena komisijas priekšsēdētājs, skolotāji un citi komisijas
locekļi par eksterņu rakstveida eksāmenu darbu labošanu, kā arī
par katru mutvārdu eksāmenu saņem atlīdzību, kas atbilst
aprēķinam - 15 minūtes vienam eksternim.
Par konsultācijām paredzēta atlīdzība, kas atbilst aprēķinam
-3 mācību stundas katram priekšmetam, ja grupā ir vairāk nekā 16
cilvēki. Ja eksterņu ir mazāk par 16, konsultāciju vadītāji saņem
atlīdzību, kas atbilst aprēķinam - 15 minūtes vienam eksternim
katrā mācību priekšmetā, bet ne vairāk par 3 mācību stundām
attiecīgajā priekšmetā).
Iepriekšminētā samaksa nosakāma eksāmenu komisijai un
konsultantiem, ja viņi šos pienākumus izpilda ārpus sava
apmaksātā darba laika.
11. Uzņemšana vidusskolā
11.1. Apliecība par pamatizglītību un gada un eksāmenu atzīmju
izraksts ir priekšnoteikums skolēnu uzņemšanai vidusskolā.
11.2. Vidusskola var organizēt vienu iestājpārbaudījumu. Tā
formu nosaka vidusskolas direktors, balstoties uz pedagogu
padomes lēmumu; eksāmena materiālus sagatavo skolas eksāmena
komisija.
11.3. Eksāmena rezultātus noformē ar protokolu, ko paraksta
visi eksāmena komisijas locekļi.
11.4. Jautājums par reflektantu ieskaitīšanu vidusskolā
jāizlemj 5 dienu laikā pēc iestājpārbaudījuma. Lēmums jānoformē
ar protokolu un direktora pavēli, par to jāinformē
reflektanti.
11.5. Reflektantiem, kuri nav izturējuši konkursu, izsniedzama
eksāmenu lapa ar iestājpārbaudījuma rezultātiem, lai viņi varētu
kandidēt iestājai citās mācību iestādēs.
11.6. Reflektantiem, kas saslimuši iestājpārbaudījuma laikā,
ir tiesības to kārtot pēc izveseļošanās.
11.7. Nepieciešamības gadījumā mācību iestāde izsludina
papildu uzņemšanu.