1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Doles sala" (turpmāk – dabas parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā izveidojama un lietojama speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai dabā, kā arī minētās zīmes paraugu.

2. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Doles salas ainavu savdabību, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību.

3. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. ainavu aizsardzības zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 1044 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, kā arī kārtība, kādā izveidojama un lietojama minētā zīme, noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto informāciju no dabas aizsardzības plāna un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9., 20. un 23.punktā un 30.3.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot atkritumu poligonus;

8.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

8.3. veikt meža atjaunošanu un ieaudzēšanu ar citzemju sugām;

8.4. lietot mežaudzēs minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

8.5. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot gadījumu, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem, kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

8.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

8.7. cirst ozolus, ošus, vītolus, liepas, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus un bērzus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un kokus, kuri traucē būvju un infrastruktūras objektu ierīkošanu un ekspluatāciju;

8.8. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju. Nelīdzena reljefa apstākļos pļaušanu veic slejās, virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

8.9. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi;

8.10. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu un terašu pļavas;

8.11. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

8.12. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

8.13. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku vai ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē.

9. Visā dabas parkā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

9.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem. Ierobežojums neattiecas uz neitrālo zonu un pasākumiem, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

9.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, informācijas centrus);

9.3. rīkot auto, moto un velo sacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;

9.4. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu;

9.5. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to rekonstrukciju un renovāciju.

10. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa šo noteikumu 1.pielikumā norādīto gājēju taku un velomaršrutu, kas paredzēts dabas parka apskatei.

11. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko meža biotopu – boreālo mežu – aizsardzību un apsaimniekošanu.

12. Dabas lieguma zonā aizliegts:

12.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot tās maiņu:

12.1.1. šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

12.1.2. šo noteikumu 1.pielikumā norādīto publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;

12.2. celt teltis, novietot speciālās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās ēkas;

12.3. veikt mežsaimniecisko darbību šo noteikumu 1.pielikumā norādītā mikrolieguma teritorijā, izņemot biotopu apsaimniekošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Pārējā dabas lieguma zonā aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

12.3.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

12.3.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

12.3.3. šo noteikumu 14.punktā minētos gadījumus;

12.4. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

12.5. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

12.5.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

12.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

12.6. mežaudzēs atzarot augošus kokus, izņemot koku atzarošanu elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

12.7. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

13. Dabas lieguma zonā ir atļauta koku ciršana publiski pieejamas dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras izveidošanai pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas no Dabas aizsardzības pārvaldes.

14. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms.

15. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

16. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 15.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

17. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

18. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

19. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. veikt jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju, kā arī veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

20.2. veikt jaunu tūrisma infrastruktūras objektu būvniecību un esošo tūrisma infrastruktūras objektu rekonstrukciju un renovāciju;

20.3. veikt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus.

21. Dabas parka zona ir izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainavu struktūru un ainavas elementu dabiskās un estētiskās vērtības, bioloģiski vērtīgās teritorijas un īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī Doles salas kultūrvēsturiski nozīmīgās ainavas un objektus.

22. Dabas parka zonā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido dabas parkam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

22.2. sadalīt zemes gabalus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

23. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

23.2. ierīkot dīķus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

23.3. apzāģēt un cirst kokus, kā arī izvākt kritušos kokus Doles muižas parka teritorijā;

23.4. veikt jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju, kā arī restaurēt, renovēt vai rekonstruēt inženierkomunikācijas un citas inženierbūves.

24. Dabas parka zonas meža zemēs aizliegts:

24.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

24.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

24.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

24.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

24.1.4. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

24.2. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

24.3. cērtot kokus galvenajā cirtē:

24.3.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;

24.3.2. veidot mežaudzē atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

24.4. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

25. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas parka zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms.

26. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

27. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

28. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 26.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

29. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu un sekmētu Doles salas ainaviski nozīmīgo teritoriju attīstību, nepazeminot dabas parka ainavisko vērtību.

30. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

30.1. sadalīt zemes gabalus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

30.2. veikt darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido dabas parkam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

30.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

30.3.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

30.3.2. ierīkot dīķus, kas lielāki par 0,1 hektāru.

31. Neitrālā zona ir noteikta, lai nodrošinātu cilvēku darbības dēļ būtiski pārveidotu teritoriju funkcionēšanu un ilgtspējīgu attīstību.

32. Neitrālajā zonā nav pieļaujama jaunu ražošanas uzņēmumu veidošana, kuriem nepieciešama A un B piesārņojošas darbības atļauja.

33. Neitrālajā zonā ir spēkā šo noteikumu I un II nodaļā minētās prasības.

34. Dabas parkā ir šādi dabas pieminekļi:

34.1. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem);

34.2. ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Doles salas dolomītu atsegums".

35. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

35.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā nozīme;

35.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

35.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

35.4. iznīcināt dabisko zemsedzi;

35.5. mainīt zemes lietošanas kategoriju.

36. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metrus platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

37. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

38. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbru un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabā koka augšanas vietā vai tā tuvākajā apkārtnē.

39. Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Doles salas dolomītu atsegums" teritorijā aizliegts:

39.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un pārveidot to;

39.2. veikt pazemes būvju būvniecību;

39.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

39.3.1. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

39.3.2. veikt dabas pieminekļa apsaimniekošanas pasākumus.