1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Pape" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā izveidojama un lietojama speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai dabā, kā arī minētās zīmes paraugu;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 579)

2. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu starptautiskas nozīmes mitrāju kompleksu, ligzdojošos un caurceļojošos putnus, vienlaikus nodrošinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī apvidus dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu sabiedrības atpūtai un izglītošanai.

3. Dabas parka platība ir 10 853 ha. Dabas parka funkcionālo zonu shēma ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, apsaimniekošanas pasākumu shēma – šo noteikumu 2.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 3.pielikumā.

4. Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas:

4.1. dabas lieguma zona;

4.2. daba parka zona;

4.3. neitrālā zona.

5. Dabas parkā izveidots ūdensputnu medību liegums (ūdensputnu medību liegums sastāv no I, II, III un IV daļas), kura robežas noteiktas šo noteikumu 2. un 3.pielikumā.

6. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, kā arī kārtība, kādā izveidojama un lietojama minētā zīme, noteikta šo noteikumu 4.pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsar­dzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju noteikumos minētajām darbībām, izmanto informāciju no dabas aizsardzības plāna un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9.15., 9.18., 15.9. un 15.12.4.apakšpunktā, 17., 30., 31. un 39.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

9. Dabas parka teritorijā aizliegts:

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

9.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

9.3. zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem savā īpašumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos:

9.3.1. pa Tuklera kanālu, Līgupi, Paurupi, Paurupes kanālu un Kaņavu vietās un laikā, kad to neierobežo šie noteikumi;

9.3.2. pa takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas dabas parka un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei;

9.4. uzstādīt vēja elektrostacijas, izņemot zemes īpašumos dabas parka zonā gar Papes ezera austrumu malu iekšzemes virzienā, sākot no ceļa Tukleri–Rožlejas (līdz ceļam Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava)) ezera ziemeļu daļā un beidzot ar ceļu Rucava–Pape ezera dienvidu daļā, kā arī neitrālajā zonā Kalnišķos (šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītā neitrālās zonas I daļa), ja vēja elektrostacijas augstākais punkts nepārsniedz 10 m augstumu;

9.5. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām un darbības neitrālajā zonā;

9.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus cirša­nas un niedru pļaušanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un ugunsdrošību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

9.7. rīkot autosacensības, motosacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības (izņemot pretgaisa aizsardzības šaušanas mācības Jūrmalciema militārās aviācijas poligonā, kuru laikā pretgaisa aizsardzības šaušana var notikt laikposmā no 1. jūnija līdz 30. jūnijam, par tām informējot Dabas aizsardzības pārvaldi);

9.8. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no lauka malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju;

9.9. nosusināt purvus, mitrājus, palieņu pļavas un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs, izņemot šo noteikumu 9.10., 9.15. un 9.18.apakšpunktā minētās darbības;

9.10. ierīkot purvos kultūraugu plantācijas, izņemot kultūraugu plantāciju ierīkošanu šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajās teritorijās;

9.11. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot kūdras ieguvi saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu un pazemes ūdens ieguvi;

9.12. novietot dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam paredzētām vietām, saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu speciāli ierīkotām vietām un īpaši norādītām vietām, kā arī pagalmiem. Aizliegums neattiecas uz Papes ornitoloģiskās stacijas pētījumu un monitoringa nodrošināšanai nepieciešamo konstrukciju, pagaidu un saliekamo būvju izvietošanu dabas parka teritorijā;

9.13. izmantot citzemju koku sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

9.14. meža zemēs lietot augsnes mēslošanas līdzekļus (izņemot koksnes pelnus) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai);

9.15. meža zemēs ierīkot jaunus un atjaunot esošos novadgrāvjus, kuri ir tieši savienoti ar Papes ezeru un Nidas purvu, izņemot minēto darbību veikšanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

9.15.1. attiecībā uz maģistrālo novadgrāvi – Tuklera kanālu;

9.15.2. īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas un atjauno­šanas pasākumu veikšanai;

9.15.3. lai novērstu līdz šim neapplūdušu zemju applūšanu;

9.15.4. kultūraugu plantāciju ierīkošanai purvos;

9.16. cirst (izņemot kokus neitrālajā zonā un bīstamos kokus – kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus, kā arī kokus, kas traucē būvju vai infrastruktūras objektu ierīkošanu un ekspluatāciju) dobumainus kokus un kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā pārsniedz:

9.16.1. ozoliem – 50 cm;

9.16.2. priedēm – 65 cm;

9.16.3. eglēm – 70 cm;

9.16.4. ošiem – 60 cm;

9.16.5. liepām – 30 cm;

9.16.6. bērziem – 65 cm;

9.16.7. melnalkšņiem – 45 cm;

9.16.8. apsēm – 80 cm;

9.17. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

9.18. ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot minēto darbību veikšanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju Papes ezera un Nidas purva hidroloģiskā režīma atjaunošanai (slūžu, sliekšņa un grāvju ierīkošana) un kultūraugu plantāciju ierīkošanai purvos šo noteikumu 2. un 3.pie­likumā norādītajās vietās;

9.19. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot šo noteikumu 9.15.apakšpunktā, 17. un 31.punktā minētos gadījumus;

9.20. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 100 cilvē­kiem. Ierobežojums neattiecas uz neitrālo zonu un pasākumiem, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 579)

10. Veicot mežizstrādi:

10.1. sanitārajās un krājas kopšanas cirtēs tehnoloģisko koridoru kopējā platība nepārsniedz 20 procentu no cirsmas platības;

10.2. risām, kas radušās kokmateriālu pievešanas dēļ un ir dziļākas par 20 cm, kopgarums nav lielāks par 100 m uz hektāru;

10.3. risas, kas dziļākas par 15 cm, meža ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs izlīdzina bezsala apstākļos mēneša laikā pēc cirsmas izstrādes, bet sala apstākļos – mēneša laikā pēc augsnes pilnīgas atkušanas. Ja ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos meža ceļos ir noteicis pārvieto­šanās ierobežojumus, risas izlīdzina ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šo ierobežojumu atcelšanas.

11. Kūdras ieguvi Nidas purvā veic:

11.1. uzņēmumi tiem izsniegtajās zemes dzīļu izmantošanas licencēs noteiktajā platībā un laikposmā šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītajās esošajās kūdras ieguves teritorijās;

11.2. uzņēmumi šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītajās plānotajās kūdras ieguves teritorijās, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums:

11.2.1. ja atbilstoši veiktajam paredzētās darbības ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 novērtējumam plānotā kūdras ieguve negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000, kūdras ieguve atļaujama saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.panta nosacījumiem, nosakot kompensējošos pasākumus Eiropas Savienības prioritārā biotopa – augstā purva – saglabāšanai;

11.2.2. ja pirms kūdras ieguves uzsākšanas saskaņā ar tehnisko projektu veikta šo noteikumu 2.pielikumā norādīto piecu grāvju aizdambēšana purva hidroloģiskā režīma atjaunošanai.

12. Uz šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītajām esošajām un plānota­jām kūdras ieguves teritorijām netiek attiecinātas šo noteikumu 9.5. un 9.9.apakš­punktā minētās prasības.

13. Plānotajā Papes ostas teritorijā pie Papes kanāla, kas norādīta šo noteikumu 2. un 3.pielikumā, var īstenot darbības, kas saistītas ar ostas ierīko­šanu, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.

14. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu piekrastes kāpu, Papes ezera un Nidas purva, pļavu un mežu ekosistēmas kā dabiskās dzīvotnes putnu, zīdītāju un bezmugurkaulnieku sugām, ligzdojošos un caurceļojošos putnus, kā arī dabiskos procesus, kas veido un uztur šīs ekosistēmas.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, pludmali un kāpām, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

15.2. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru, grīšļu un citu virsūdens augu platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot šo noteikumu 16.punktā minētos gadījumus un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuriem ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija un kurus neveic no 30.marta līdz 30.jūlijam, kā arī visā Valsts meža dienesta noteiktajā ugunsnedrošajā periodā;

15.3. pārvietoties Papes ezerā ar motorlaivām, kuteriem un airu laivām, izmantojot mehānisko dzinēju vai motoru (izņemot elektromotoru), kura jauda pārsniedz 5 Zs, un ūdens motocikliem. Aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldības amatpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus;

15.4. uzturēt Papes ezerā vairāk par 10 laivu bāzēm (katrā ne vairāk par 10 airu laivām, tai skaitā no jauna izveidotajās laivu bāzēs). Laivu bāzu izvieto­jumu Papes ezerā vietējā pašvaldība nosaka teritorijas plānojumā un saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi;

15.5. katrā privātīpašumā, kas robežojas ar ezeru, ierīkot vairāk par vienu laivu piestātni divām airu laivām;

15.6. vēžot un veikt zemūdens medības Papes ezerā;

15.7. lai nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu un barošanos, – no 15.marta līdz 1.oktobrim virs Papes ezera un Nidas purva pārvietoties (lidot) zemāk par 500 m ar gaisa baloniem, deltaplāniem un citiem lidaparātiem, kas aprīkoti ar dzinējiem;

15.8. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

15.9. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

15.10. lai saglabātu palieņu pļavu, meža pļavu un lauču dabisko stāvokli, – bojāt vai iznīcināt tās, arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu (izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces);

15.11. ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

15.12. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas katego­rija, izņemot:

15.12.1. dabiski apmežojušās lauksaimniecības zemes lietošanas kategori­jas maiņu uz kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

15.12.2. darbības upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;

15.12.3. darbības ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restau­rācijai un rekonstrukcijai, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

15.12.4. darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.12.4.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;

15.12.4.2. šo noteikumu 1.pielikumā norādīto publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;

15.12.4.3. šo noteikumu 17.punktā minētajām vajadzībām;

15.12.4.4. kabeļu elektrolīniju būvniecībai;

15.13. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, informācijas stendus, skatu torņus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus) bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

15.14. bojāt bebru dambjus un to mītnes, izņemot gadījumus, ja:

15.14.1. bebru darbība traucē saimniecisko darbību, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav aizliegta;

15.14.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšanu un plānoto apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu;

15.14.3. bebru darbības dēļ tiek bojāti vai appludināti ceļi, dārzi, pagalmi un ēkas;

15.14.4. bebru darbības dēļ tiek appludinātas agrāk bebru neskartas mežaudzes un lauksaimniecības zemes dabas parkā vai ārpus tā.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 579)

16. Niedru pļaušana atļauta pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. Nopļauto niedru šķirošanas atlikumus aizvāc vai sadedzina šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā kārtībā ne vēlāk kā līdz 14.martam.

17. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju un ievērojot šo noteikumu 9.15.apakšpunktā minētās prasības, hidrotehnisko būvju būvniecību un meliorācijas sistēmu ierīkošanu, kā arī to rekonstrukciju un renovāciju veic, lai:

17.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas parkā;

17.2. atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu;

17.3. nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjau­nošanas pasākumu veikšanu.

18. Šo noteikumu 15.7., 21.1.2., 21.2.2. un 22.2.1.apakšpunktā minētie pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad tiek veikta teritorijas uzraudzība, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimnie­košana, zinātnisko pētījumu veikšana, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonu dienesta pienākumu pildīšana.

19. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 ha, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par 3 ha. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras ierīkošanai vai uzturēšanai un ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju uzturēšanai, restaurācijai un rekonstrukcijai, ja tiek mainīts trases platums un novietojums, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saim­niecības uzturēšanai.

20. Lai netraucētu ūdensputnus ligzdošanas un migrācijas laikā, Nidas purvā un Papes ezerā ir noteikts ūdensputnu medību liegums.

21. Ūdensputnu medību liegumā aizliegts:

21.1. I, II un III daļā (Papes ezerā):

21.1.1. medīt ūdensputnus:

21.1.1.1. no medību sezonas sākuma līdz 16.septembrim;

21.1.1.2. no 16.septembra pirmdienās, otrdienās un piektdienās;

21.1.2. atrasties kopš ledus izkušanas vai bezledus periodā no 15.marta līdz 16.septembrim;

21.2. IV daļā (Nidas purvā):

21.2.1. medīt ūdensputnus;

21.2.2. uzturēties no 1.oktobra līdz 15.novembrim naktī (laikposmā, kas sākas stundu pēc saulrieta un beidzas stundu pirms saullēkta).

22. Papes ezerā aizliegts:

22.1. medīt ūdensputnus no 16.septembra pirmdienās, otrdienās un piekt­dienās;

22.2. kopš ledus izkušanas vai bezledus periodā no 15.marta līdz 1.jūnijam:

22.2.1. atrasties ar airu laivu;

22.2.2. pļaut niedres;

22.2.3. nodarboties ar rūpniecisko zveju.

23. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

23.1. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam (dzīvnieku vairošanās sezonas laikā) veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu);

23.2. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

23.3. atjaunot mežu stādot vai sējot;

23.4. cirst kokus sanitārajā cirtē, izņemot gadījumu, ja kaitēkļu invadētās mežaudzēs bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas parka. Bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms;

23.5. ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus, kā arī mainīt esošo mežsaimniecības ceļu platumu un ceļa trases novietojumu bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

23.6. cirst kokus (izņemot sausos) kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

23.6.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

23.6.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

23.6.3. apšu audzēm – 30 gadu.

24. Meža degumos saglabā kadiķus, mežābeles, blīgznas un citu vietējo sugu pamežu, izdzīvojušos kokus, nolauztu koku stumbeņus, lielākos nokaltušos un stāvošos kokus, kā arī kritalas, kuru diametrs pārsniedz 25 cm.

25. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 m³ sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz 5 m³ uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

26. Nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

27. Dabas parka zona ir izveidota, lai aizsargātu jūras piekrastei rakstu­rīgos biotopus, sugas un ainavu, saglabātu dabas parka teritoriju sabiedrības izglītošanai un atpūtai, kā arī samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu.

28. Dabas parka zonā aizliegts:

28.1. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, pludmali un kāpām, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

28.2. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru, grīšļu un citu virsūdens augu platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot šo noteikumu 29.punktā minētos gadījumus un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuriem ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija un kurus neveic no 30.marta līdz 30.jūlijam, kā arī visā Valsts meža dienesta noteiktajā ugunsnedrošajā periodā.

29. Niedru pļaušana atļauta pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. Nopļauto niedru šķirošanas atlikumus aizvāc vai sadedzina šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minētajā kārtībā ne vēlāk kā līdz 14.martam.

30. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

30.1. ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

30.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas katego­rija;

30.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).

31. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju un ievērojot šo noteikumu 9.15.apakšpunktā minētās prasības, hidrotehnisko būvju būvniecību un meliorācijas sistēmu ierīkošanu, kā arī to rekonstrukciju un renovāciju veic, lai:

31.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas parkā;

31.2. atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu;

31.3. nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjauno­šanas pasākumu veikšanu.

32. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 ha, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par 3 ha. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

33. Dabas parka zonā meža zemēs aizliegts:

33.1. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību (dzīv­nieku vairošanās sezonas laikā), izņemot:

33.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

33.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

33.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

33.1.4. jaunaudžu kopšanu, kuru vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 m, bet lapu kokiem – līdz 1 m;

33.2. cirst kokus kailcirtēs (izņemot ciršanu kaitēkļu invadētās egļu mež­audzēs vai slimību inficētās mežaudzēs saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu);

33.3. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē.

34. Lai pēc iespējas saglabātu meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, kā arī lai nodrošinātu trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām:

34.1. koku ciršanu kopšanas cirtēs slapjaiņos, purvaiņos, āreņos un kūdreņos veic ziemā augsnes sasaluma apstākļos;

34.2. kokus galvenajā cirtē cērt pakāpeniski, saglabājot mežaudzes pirmajā stāvā augošu koku biezību vismaz 0,4;

34.3. meža degumos saglabā kadiķus, mežābeles, blīgznas un citu vietējo sugu pamežu, izdzīvojušos kokus, nolauztu koku stumbeņus, lielākos nokaltušos un stāvošos kokus, kā arī kritalas, kuru diametrs pārsniedz 25 cm;

34.4. galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām;

34.5. mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 m³ sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz 5 m³ uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ;

34.6. nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē.

35. Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu Baltijas jūras piekrastes apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, saglabājot tām raksturīgo kultūrvēsturisko vidi, kā arī nodrošinot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma ieviešanu Nidas, Papes un Kalnišķu ciemā.

36. Neitrālajā zonā ir spēkā šo noteikumu I un II nodaļā minētās prasības.

37. Šie noteikumi attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

37.1. aizsargājami ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 m³ un vairāk), un 10 m plata josla ap tiem;

37.2. aizsargājami koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem izmēriem) – un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 m platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

38. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

38.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

38.2. iegūt derīgos izrakteņus (izņemot pazemes ūdens ieguvi).

39. Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teri­torijā aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot.

40. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

40.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;

40.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

40.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

40.4. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu regulē­jošiem normatīvajiem aktiem.

41. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, tad saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošajā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 m platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

42. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

43. Ja aizsargājamais koks meža zemē ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbru un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 50 cm, saglabā koka augšanas vietā vai tā tuvākajā apkārtnē, līdz tie ir pilnīgi sadalījušies.

44. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumus Nr.263 "Dabas parka "Pape" individuālie aizsardzības un izman­tošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 64.nr.; 2010, 41.nr.).